Kurzemes Vārds

20:45 Piektdiena, 22. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Aizvien dziļāk aizdomu purvā
Andžils Remess

Lieki pierādīt, kāpēc starptautiskās politiskās norises šonedēļ paliks Latvijā notiekošā ēnā. Tikai prognozēt Latvijas norises ir reizē viegli un grūti. Viegli tāpēc, ka bez riska kļūdīties var nosaukt tēmu, kas atradīsies uzmanības centrā – tā ir pie varas esošo politiskās morāles krīze. Bet grūti tā iemesla dēļ, ka šī krīze jebkuru brīdi var iegūt jaunu virzību, tikai – kādu?

Kam skanēja trauksmes zvans?

Pirms censties rast atbildi uz jautājumu, kādu virzību krīze var iegūt, jāizprot, kas lika Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai pirms vairāk nekā nedēļas skandināt trauksmes zvanu, brīdinot valdošo koalīciju un vēršoties pie tautas. Vai tikai bažas, ka Saeimas pieņemto grozījumu dēļ drošības iestāžu likumos Latvija zaudēs NATO uzticēšanos un mēs vairs nesaņemsim to slepeno informāciju no Ziemeļatlantijas alianses, kas mums nepieciešama valsts drošības interesēs? Vai tikai abstraktais jēdziens – Eiropas Savienības kritēriji, no kuriem Latvija sāka atvirzīties drīz pēc Saeimas vēlēšanām, radot bažas mūsu valsts galvenajā partnerī NATO blokā – ASV?

Manuprāt, prezidentes skandinātajam trauksmes zvanam bija konkrēts iemesls. Tikai te nu jāatkāpjas gadus desmit tālā pagātnē. Jau toreiz, deviņdesmito gadu vidū, Rietumi brīdināja Latviju par varas elites korumpētību, citiem vārdiem sakot – par valsts izzagšanu. Un tas neaizšķērsoja Latvijas ceļu uz NATO un Eiropas Savienību tikai tāpēc, ka Rietumi cerēja – iekļaujoties šajās institūcijās, Latvijā minētās problēmas pamazām izzudīs.

Var jau būt, ka ASV (vai arī vēl kāda valsts) šo jautājumu tagad neaktualizētu, ja netuvotos beigām Vairas Vīķes–Freibergas prezidentūras laiks. Un, ja valdošā koalīcija tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām sāktajā ciniskajā visatļautībā nebūtu aizgājusi pārāk tālu. Tieši šie divi iemesli savijās kopā, liekot prezidentei pirmo reizi savas valdīšanas laikā tik principiālā augstumā izvirzīt ar iekšpolitiku saistītu jautājumu.

Vaira Vīķe–Freiberga ar savām starptautiskajām aktivitātēm bija ieguvusi autoritāti un uzticību Rietumos, kuri bija pārliecināti, ka viņas vadītā Latvija neaizies pa nekontrolējamas valsts ceļu. Ka Latvijā ne viss iet gludi, taču tā ir un paliks prognozējama valsts. Bet valdošās koalīcijas sāktā varas uzurpēšana lika bažīties, ka par prezidentu var tikt virzīts cilvēks, kas būs paklausīgs valdošajai elitei, kuras intereses ne vienmēr saskan ar jēdzienu valsts stabilitāte. Un acīmredzot Vaira Vīķe–Freiberga tika mudināta savas valdīšanas atlikušajos mēnešos, vienkāršāk sakot, ieviest kārtību varas augšējos ešelonos, lai Rietumi saglabātu pārliecību par Latvijas stabilitāti.

Bailes no balsošanas

Kāpēc Saeimas un valdības pārstāvji, kuri prezidentes brīdinājumu pirmajā brīdī uztvēra vieglprātīgi, pat ironizējot, pēkšņi strauji ieslēdza atpakaļgaitu un sāka izpildīt ne tikai Vairas Vīķes–Freibergas prasības, bet atcēla arī citus lēmumus, kas sabiedrībā bija izraisījuši neizpratni? Cik lielā steigā tika pieņemti grozījumi drošības iestāžu likumos, tik lielā steigā nolēma tos atcelt. Cik pārliecinoši pierādīja, ka ministriem jāpaaugstina algas, tikpat pārliecinoši pierādīja, kāpēc tas nav jādara. Pat nolēma atcelt iespēju valdībai pašai pieņemt likumus, par ko prezidente bija tikai ieminējusies.

Acīmredzot te nu savijās kopā bailes no prezidentes rosinātā referenduma un tas, kas saistīts ar Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga arestu.

Protams, referendums teorētiski nevar sašķobīt Saeimas un valdības pamatus. Referendums paredzēts tikai par strīdīgajiem grozījumiem drošības iestāžu likumos, bet līdz tam šie grozījumi jau būs atcelti. Bet tieši tāpēc šajā referendumā, ja tas notiktu, faktiski balsotu par kaut ko nozīmīgāku – par uzticību Saeimai un valdībai. Taču šī uzticība ir pamatīgi iedragāta, un balsojums to droši vien pierādītu. Vismaz sociologu aptaujas rāda, ka divas trešdaļas sabiedrības parlamentam neuzticas.

Diez vai tas vien liktu prezidentei spert nākamo soli – izsludināt referendumu par Saeimas atlaišanu un noteikt ārkārtas vēlēšanas. Jo nav jau mums citu partiju, kuras prastu vadīt valsti, un var tikai piekrist uzskatam, ka jaunas vēlēšanas apstādinātu daudzu svarīgu jautājumu risināšanu.

Un tomēr prezidentei var nākties spert šādu soli cita iemesla dēļ. Jo par smagiem noziegumiem arestēts Aivars Lembergs, kas nav tikai vienas pilsētas domes priekšsēdētājs, bet cilvēks, kas ietekmē Latvijas ekonomiku un politiku. Un aizdomu ēna krīt vēl uz divām ietekmīgām personām – Andri Šķēli un Ainaru Šleseru.

Kas atbildīgs – valdība, partija, vēlētāji?

Kādas tik versijas neizvirza gan Aivars Lembergs pats, gan viņa aizstāvji, lai pierādītu, ka apcietināšana nav saistīta ar smagiem noziegumiem – kukuļu ņemšanu un izspiešanu, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu, par ko draud līdz 12 gadiem ilgs cietumsods! Ka tas ir politisks pasūtījums, lai destabilizētu situāciju valstī. Ka Lembergs ir galvenais traucēklis Sorosa politiskās apvienības mērķu realizēšanai Latvijā. Ka viņam atriebjas, un to dara gan cits ekonomisks grupējums pēc ietekmēs pārdales Ventspils uzņēmumos, gan prokuratūra, kurai pašreiz Kuldīgā notiekošajā tiesas procesā neizdodas pierādīt Lemberga vainu varas ļaunprātīgā izmantošanā. Ka Lembergs apcietināts Rietumu interesēs, kuri grib vājināt tos spēkus, kas strādā Latvijas labā, un ka Lembergs apcietināts Maskavas interesēs, jo traucē Krievijas naftas biznesam. Ka tas ir saistīts ar Saeimas vēlēšanu iznākumu, jo kaut kādu spēku plānos bijusi vāja valdība, ka apcietināšana ir mēģinājums Lembergu salauzt fiziski un psiholoģiski utt.

Bet tāpēc jau ir tiesa, lai pierādītu Lemberga vainas pakāpi, un iespējams, ka daļa apsūdzību tiesā nonāks jau šajā pavasarī.

Sava taisnība ir gan Ventspils domei, kas negrib priekšsēdētāju atbrīvot no amata pirms tiesas sprieduma, un arī Zaļo un zemnieku savienībai, kas līdz spriedumam nenorobežojas no cilvēka, kuru pirms Saeimas vēlēšanām izvirzīja par valdības vadītāja kandidātu. Tikai Ministru prezidents Aigars Kalvītis bikli pieļauj, ka tik smagos noziegumos apsūdzēts cilvēks vairs nevarēs piedalīties valdošās koalīcijas padomes sēdēs…

Var jau būt, ka pārāk barga ir prasība atkāpties valdībai, kurā Lemberga svars bija ļoti liels, ja jau reiz viņam, aizdomās turētam par smagiem noziegumiem, ļāva sēdēt blakus premjerministram. Var jau būt, ka individuālo atbildību nevar attiecināt uz kolektīvo atbildību un valdošā koalīcija ir tīra un nevainīga. Varbūt ka tā ir vēlētāju atbildība, kuri balsoja par Zaļo un zemnieku savienību, zinot, ka tās lokomotīvei izvirzītas apsūdzības noziegumos.

Lai nu kā, bet valdības reputācija iedragāta smagi. Pagaidām – tikai reputācija. Bet, ja kļūtu zināms, ka Lembergs tiešām izlietojis vairāk nekā 5 miljonus latu, lai uzpirktu partijas un politiķus un tie pieņemtu viņa interesēm atbilstošus lēmumus un likumus? Vai tādā gadījumā pietiktu ar to, ka uzpirktie politiķi tikai noliek savus Saeimas deputāta mandātus, vai Valsts prezidentei pienāktos izmantot visas viņas rīcībā esošās sviras, lai šādu parlamentu un valdību padzītu?

Jā, pašlaik tā ir tikai aizdomu ēna, kas klājas pāri pie varas esošajiem. Taču aizdomas nevar vilkties bezgalīgi, jo tās ir auglīgākā augsne ne tikai baumām, bet arī politiskām spekulācijām. Aizdomas vai nu jāizkliedē, vai arī skaidri un gaiši jānosauc vainīgie, citādi ne tikai vēl dziļākā neuzticības purvā grims Saeima un valdība. Citādi radīsies neuzticība arī valstij kā tādai, un nekas sliktāks nevar būt.

Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Aivara Lemberga apcietināšana padziļina politiskās morāles krīzi.
Policija nepieļauj incidentus 16.marta akcijās.
Uzbrukumi latviešu karavīriem Irākā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu apcietina.

Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Lielvalstis vienojas par sankcijām pret Irānu.
Darbu sāk palestīniešu nacionālās vienotības valdība.
Ziemeļkoreja pieļauj pārtraukt kodolieroču izgatavošanu.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Francijas prezidents Žaks Širaks paziņo par aiziešanu no politikas.