Kurzemes Vārds

20:08 Piektdiena, 22. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Kvalitātes loma kontekstā
Indra Imbovica

Tikko aizvadījām nedēļu Liepājas dzimšanas dienas zīmē. Jau kuro gadu, to atzīmējot, notiek visdažādākie sarīkojumi. Pa šo laiku daudz kas ir mainījies, jo mainījies laiks un līdzi tam sabiedrība – savā labklājības līmenī, domāšanā, informētībā, prasībās. Protams, lai pasākumiem būtu atbilstošs profesionāls līmenis, nepieciešams arī pietiekami liels finansējums. Kaut gan ne vienmēr tas ir kvalitātes garants. Katrā ziņā pavērsiens uz labo pusi noticis brīdī, kad tika izveidota Kultūras pārvalde un tai tika dota iespēja rīkoties ar tai piešķirto budžetu.

Visiem zināma patiesība, ka vērtīgākā dāvana ir tā, kurai ilgs mūžs. Un te var bez kādas pārlieku lielas lepnības nosaukt divas iznākušās grāmatas: Liepājas literātu, Rakstnieku savienības biedru prozas krājumu "Ar sakņu sajūtu vējā" un mākslinieces Irinas Tīres grafiku un zīmējumu albumu "Liepāja grafikās". Ne katrreiz ir vērts īpaši piesaukt vienu otru koru koncertu, bet šajā reizē ar laba līmeņa sniegumu klausītājus iepriecināja divi koncerti: "Liepājnieku dziesmas Liepājai" un "Zvaigznītes mirdz Liepājai". Taču iespēja īstenot muzikālu pasūtījumu, tādu kā vērienīgais koncertuzvedums "Liepājas stāsts", jau ir daudzu sapnis un privilēģija. Jācer, ka tam sekos arī profesionāls vērtējums, kas ir ļoti būtiski, lai šādi procesi attīstītos.

Tomēr pilsētas dzimšanas dienas galvenais notikums ir Goda un Gada liepājnieku godināšanas svinīgais sarīkojums Liepājas teātrī. Un te jāpiesauc par Latvijas Lielās mūzikas balvas ceremoniju notikušās daudzās diskusijas, kas šajā mēnesī aktīvi risinājās masu medijos. Rīkotājiem un scenāristiem tika pārmests, ka šāds vienreizējs ikgadējs rituāls prasa gan svinīgumu, gan stila un gaumes izjūtu, ka tā nav tā reize, kad var eksperimentēt ar piezemētiem jociņiem vai vaļībām sadzīviskā līmenī. Izrādās, ka mums vēl jāmācās no vecās Eiropas, kā to darīt. Rezumējums diskusijām ir viens, ka vienalga, vai lokālā vai valsts mērogā, konkrētā balva ir augstākais (!) apbalvojums, kuras centrā ir apbalvotais cilvēks. Katru no viņiem mēs izvirzām rampu gaismā, viņu mēs godinām, viņam sakām lielu paldies par paveikto. Tas notiek reizi gadā, un viņi ir pelnījuši, ka šāda ceremonija norit svinīgi un augsti profesionālā līmenī.

Diemžēl šā gada ceremonija Liepājas teātrī, tāpat kā Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija, neiztur šos kritērijus gandrīz tā paša iemesla – stila trūkuma dēļ. Paši sev vēl varam pārmest zemo kvalitāti videoierakstiem ar apbalvoto intervijām. Tie veikti tramvajā, lai gan ideja pati par sevi laba – tajā brīnišķīgi atklājas cilvēka personība. Bet profesionāļi ir neizpratnē: vai tad mums trūkst labu speciālistu? Goda un Gada liepājniekus svētku tērpos nosēdināt plastmasas krēslos skatuves malas pustumsā, tā īsti starmešu gaismā neizvestus, nav labākais variants. Taču trūkumus atsvēra un svētku izjūtu nemazināja liepājnieku bezgalīgā sirsnība un mīļums pret pašu nosauktajiem 2006.gadā labākajiem un cienījamākajiem cilvēkiem un ceremonijai sekojošais koncerts.