Kurzemes Vārds

21:40 Svētdiena, 22. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Teātrim – 100

Liepājas teātra simtgade kopā ar Antonu Čehovu
Indra Imbovica

Šodien, 27.martā, pasaulē atzīmē Starptautisko teātra dienu, bet reizē ar šiem svētkiem Liepājas teātris savas simtgades sezonā šovakar pulksten 19 vērs priekškaru arī pirmizrādei. Tā ir luga, ar kuru 1907.gada 11.martā sākās latviešu profesionālais teātris Latvijā un Liepājā, proti, Antona Čehova "Tēvocis Vaņa".

Režisors Rolands Atkočūns gan skaidro, ka šī Čehova luga veido jauniestudējuma kodolu, tomēr izrādē iepludināti motīvi un citāti arī no citām autora lugām. Līdz ar to, dabiski, izrādes nosaukums mainās un tas ir "CV (Tēvocis Vaņa)". Kā zināms, Curriculum Vitae nozīmē – dzīves gājums, šajā izrādē – visu lugas personāžu dzīves gājums. Izrādē iekļauts arī viens jauns tēls – Aktieris, kuru atveido Jakovs Rafalsons. Viņš spēlē papildu epizodes no citām Antona Čehova lugām, un tomēr šajā tēlā var saskatīt arī kaut ko no paša autora, kurš it kā no malas seko paša radītajiem lugu varoņiem. "Čehova pētnieki jau sen ir atklājuši, ka būtībā visas lugas kopumā veido vienu dramatisko darbu, bet visi varoņi ir viņš pats. Čehovs pats sevi daudzkāršoja un ielika visu lugu visos tēlos," skaidro režisors.

Kā tas jauniestudējuma režisoram Rolandam Atkočūnam un ansambļa aktieriem izdevies, varēsim vērot šovakar un turpmākajās izrādēs. Pārējās lomas spēlē aktieri Inese Kučinska (Jeļena Andrejevna), Jūlija Ļaha (Soņa), Anda Albuže (Voiņicka), Leons Leščinskis (Serebrjakovs), Egons Dombrovskis (Voiņickis), Ivars Lūsis (Astrovs), Kaspars Gods (Teļegins) un Armands Kaušelis (strādnieks). Scenogrāfiju izrādei veidojis Mārtiņš Vilkārsis, kostīmus – Ilze Vītoliņa, gaismu partitūru – Mārtiņš Feldmanis, horeogrāfiju – Ingrīda Lūre.

Simtgades izstāde

Ir tapis vēl viens apjomīgs veltījums Liepājas teātra simtgadei, kas tikko piedzīvoja savu atklāšanu Rīgā – tā ir Eduarda Smiļģa Teātra muzejā tapusī izstāde "Manā un tavējā Liepājā". Izstādes autore ir Teātra muzeja vadītājas vietniece Margita Mantiņa, bet mākslinieciskās koncepcijas autors – scenogrāfs Ivars Noviks. Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

22.martā uz tās atklāšanu kā goda viesi bija ielūgti Liepājas teātra ļaudis un tie skatuves mākslinieki, kuri daļu sava radošā darba gadu aizvadījuši uz Liepājas teātra skatuves, līdz devās plašāku ūdeņu meklējumos uz galvaspilsētas skatuvēm. Starp viesiem bija redzama gan Astrīda Gulbe, Helga Dancberga, Renāte Šteinberga, Juris Pučka, Ieva Mūrniece, Haralds Ulmanis, režisors Andrejs Migla u.c.

Saspringtajā simtgades sezonā, pirmizrādes priekšvakarā, kad ģenerālmēģinājumos spriedze pieaug līdz kritiskajam punktam, liepājnieki tomēr uz izstādes atklāšanu ieradās kaut arī nelielā skaitā, tomēr tieši tik daudz, lai aptvertu visas trīs paaudzes. Vecāko paaudzi pārstāvēja Leonīds Locenieks, Zigurds Akmentiņš, Austra Pumpure, Aivars Kalnarājs un ilggadējais administrators Leons Lileiko. Viņiem sekoja Jānis Dreiblats, Jānis Kuplais, Ilga Martinsone, Ināra Kalnarāja, Marita Lūriņa, Dace Liepa, tad – Lelde Kaupuža un Marģers Eglinskis, arī Zoja Zandberga. Bet Kultūras pārvaldi pārstāvēja Baiba Kļava.

Margita Mantiņa, starp citu, jau 25 gadus ir Liepājas teātra kuratore, tātad tā vēsturi, māksliniekus, veiksmes un neveiksmes pārzina kā neviens cits. "Manam mīļajam Liepājas teātrim nevar līdzināties neviens cits, jo kurš vēl ir bagāts ar tādu ansambli kā "10 kungi", Austru Pumpuri un "Atštaukām," klātesošos uzrunāja Mantiņa. Un liepājnieki arī parādīja, ko māk – ar dziesmām un īsiem atmiņu uzplaiksnījumiem aizķēra klātesošo sirdis. Negaidīts pārsteigums visiem tajā brīdī bija tikko no Talsu tipogrāfijas atvestie Zigurda Akmentiņa grāmatas "Pie jūras, uz akmeņiem, dunā" signāleksemplāri, kas stāsta par aktieri Leonīdu Locenieku.

Pēc sirsnīgās tikšanās un apdziedāšanās visi steidzās iepazīties ar izstādi "Manā un tavējā Liepājā". Nevienam nebija šaubu, ka izstādes autore Margita Mantiņa ar kolēģēm paveikusi lielu darbu, lai vienā ekspozīcijā parādītu simt gados noieto ceļu, ko iezīmē izrādes, to radītāji un veidotāji, – fotoattēlos, rokrakstos, iespieddarbos, mākslas darbos, piemiņas lietās, skatuves tērpos. Vēl grūtāks uzdevums bija radīt un atklāt īpašo, tikai Liepājas teātrim raksturīgo atmosfēru, kas gadu gaitā piesaistījusi daudzu paaudžu skatītāju sirdis un prātus.

Izstādi ievada aktiera Arveda Bergmaņa – Astrova lomas atveidotāja Antona Čehova lugas "Tēvocis Vaņa" izrādē pirms simt gadiem teiktie vārdi: "Vai tie, kuri dzīvos pēc simt, divsimt gadiem un kuriem mēs tagad laužam ceļu, vai tie pieminēs mūs ar labu vārdu?" Šos vārdus pēc apaļa gadsimta, 2007.gadā, šajā pašā teātrī atkal atkārto cits aktieris – Ivars Lūsis. Liepājas teātra tradīcijām bagātajā vēsturē atrodami daudzi skanīgi vārdi, spoži talanti. Turklāt Liepājas teātris visos laikos bijis aktieru "kadru kalve". Tā pastāvēšanas otrajā piecdesmitgadē spožākais un garākais laiks saistās ar režisoru tandēmu – Nikolaju Mūrnieku un Irmgardi Mitrēvici, bet otrs posms – ar Oļģertu Kroderu. Viņu valdīšanas laiks īpaši iezīmējas ar jauno aktieru audzināšanu. Te var minēt daudzus spožus akterus: Astrīdu Kairišu, Helgu Dancbergu, Uldi Pūcīti, Zigrīdu Stunguri, Leonīdu Locenieku, Valdemāru Zandbergu, Renāti Šteinbergu, Lolitu Cauku un, protams, Dzidru Ritenbergu, kura, vēl būdama Liepājas teātra aktrise, 1956.gadā ieguva Volpi kausu Starptautiskajā Venēcijas kinofestivālā par titullomas atveidojumu filmā "Malva". Volpi kausu beidzot ir iespējams aplūkot jebkuram interesentam. Oļģerts Kroders, radot Liepājas teātrī tādas izcilas izrādes kā "Hamlets", "Līgava bez pūra", "Kaija", latviešu teātrim un kino izaudzināja aktierus Indru Briķi, Jāni Makovski, Juri Bartkeviču u.c.

Liepājas teātrim būtiskas ir muzikālās tradīcijas, tajā savulaik veiksmīgi darbojusies opera, balets, piesaistot talantus ar ne mazāk skanīgiem vārdiem. Arī pēc Operas un muzikāli dramatiskā teātra likvidēšanas muzikālās izrādes Liepājā iestudētas vienmēr un joprojām. Pēdējos četrdesmit gados arī šajā jomā ir īpaši akcenti. Vispirms jānosauc Imanta Kalniņa laiks Liepājas teātrī, kad kopā ar režisoru Andreju Miglu tapa izrādes "Princis un ubaga zēns" un "Mīla, džezs un velns". Imanta dziesmas tautā iznesa dziesminiece Austra Pumpure. Tad sekoja laiks, kad Liepājas teātris intensīvi sadarbojās ar komponistiem Ivaru Vīgneru, Raimondu Paulu, Jāni Lūsēnu. Un atkal tapa veiksmīga izrāde – Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera "Kaupēn, mans mīļais!", kas guva gan skatītāju, gan kritikas atzinību un piedzīvoja milzum daudz izrāžu.