Kurzemes Vārds

02:18 Otrdiena, 25. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Ikdienas piezīmes

Veselais un tā daļas
Kirils Bobrovs

Mēs esam pieraduši runāt vispārināti, piemēram, pilsēta netīra, sniegu nenovāc, nodokļus neiekasē. Un tā tālāk. Kaut gan daudz pārliecinošāk ir, ja min konkrētu piemēru. Teiksim, nosauc amatpersonu vai nama numuru. Ar vienu no dzīvokļu jomas pārzinātājiem mēs tādēļ pat sastrīdējāmies. Viņš aicina visus ievērot likumu, norāda uz pārkāpumiem. Bet, kad lūdzu minēt piemēru, iebilst, ka aicinot pildīt likumus, kādas gan vēl var būt detaļas! Esi godīgs ierēdnis, un viss. Bet lasītājam taču interesantāk ir uzzināt kaut vai vienu konkrētu faktu: ja kādu piekrāpuši, jāpasaka, kur, kādos apstākļos un par cik. Lai nebūtu tukšvārdības. Taču bremzē psiholoģija.

* * *

Vārdu sakot, dēvēt Liepāju par netīru nekādi nevar. Bet atsevišķas nesakoptas vietas ir. Žēl, ka tās tādas paliek daudzus gadus. Tātad var izdarīt secinājumu, ka Pašvaldības policija nespēj pieprasīt administratīvās atbildības noteikumu izpildi un jāveic citi pasākumi.

Tie, kam nācies gaidīt tramvaju iepretī baznīcai K.Valdemāra ielā, redzējuši neuzkopto teritoriju viņpus žoga. Kaimiņu nama iedzīvotāji pastāstīja, ka zemes gabals pieder Bogdanova kungam, viņi esot zvanījuši Pašvaldības policijai, bet tur atbildējuši, ka saimnieks ir brīdināts. Tā jau ir kaut kāda bērnu spēlīte! Bet, lūk, vienu no labākajiem "Jaunliepājas" sētniekiem sodīja ar naudassodu par vienu pašu papīra gabaliņu. Vējš gaiņā šos papīriņus šurpu turpu. Sieviete apvainojās un iesniedza atlūgumu. Neaizsargātam cilvēkam vieglāk uzbraukt. Pret visiem varētu tā izturēties.

* * *

Daudzi ar ziņkāri vērojuši laikraksta publikācijai nofotografēto topošā Dienvidrietumu dzīvojamā kvartāla maketu. Oriģināli un skaisti. Lieliski, ja ņemtas vērā visas projektā paredzētās prasības. Kaut kā grūti noticēt. Kā milzīgā gružu mašīna uz šaurās ietves līdzās konteineru laukumam varēs apgriezties? Protams, konteinerus var novietot arī uz kaimiņu mauriņa, tad šoferim būs vieglāk. Šīs pārdomas izriet tikai no rūgtās tagadējo dzīvojamo kvartālu pieredzes. Jo tad, kad arhitekti mums tos piedāvāja kā maketus, arī viss izskatījās vislabākā kārtībā. Bet palūkosimies tagad: mašīnu kļūst aizvien vairāk, bet tās nav kur novietot – visas ietves aizņemtas. Vai nevajadzētu sevi vēlreiz pārbaudīt, kamēr nav par vēlu?

* * *

Pilsētas centrs vienmēr, kopš senseniem laikiem ir bijis tur, kur atrodas pasts. Tagad radies juceklis. Bez pagājušo gadsimtu tradīcijām dzīvot var. Taču ļaunās mēles atkal runā savu. Pasta iela taču saglabājusies. Bet pasta nav – pārcelts uz citu vietu. Mēs tik daudz ielu pēdējos gados esam pārdēvējuši, turklāt dažas pat bez vajadzības. Tad varbūt arī konkrētajā gadījumā pārdēvēsim to par Helēnas ielu? Kaut vai vēsturisko taisnīgumu mēs varētu tādā veidā pacensties saglabāt.

* * *

Gandrīz ik dienu darbā nākas sastapties un runāt ar dažādiem protestējošiem ļaudīm, piktiem, nervoziem. Te iela viņiem pārrakta, te autobuss aizbraucis garām pieturai, te nez kādēļ avīzi laikā neatnesa. Un, lūk, ienāk jauna apmeklētāja. Apsēžas, izņem no somiņas papīrus. Es tūdaļ pat noprotu, ka visdrīzāk tie būs namu pārvaldes paziņojumi par apmaksu, turklāt vēl ar pierakstījumiem. Un nāksies atbildēt, no kurienes tie rodas.

Taču kļūdījos. Uzlūkoju sievietes profilu un nepamanīju nekādas agresivitātes. Pavisam mierīga sejas izteiksme, ne miņas no dusmām, pilnīgs miers. Izrādījās, ka viņa ir pareizticīgā. Un runa bija par fizisko un garīgo veselību. Lūk, kas cilvēku satrauc. Pie mums tik reti ierodas ar pozitīvām emocijām, ka tās kļūst nenovērtējamas!

* * *

Katrā namu pārvaldē ir tāds amats – ēku uzraugs. Nav svarīgi, kurš to izdomājis, svarīgi, ka tas neatbilst īstenībai. Ne jau tādā nozīmē, ka štata sarakstos ir citādāk, bet tādā, ka uzraugi neuzrauga! Namā, kurā dzīvo šo rindiņu autors, pērn viesuļvētra norāva vienā vietā cinkoto jumta apmali, un tā līdz pat šai dienai guļ pie zemes. Bet šā gada viesulis norāva vēl vienu tādu gabalu, nedaudz tālāk, un arī tas turpat vien ir. Kaimiņu namā (O.Kalpaka ielā 105) atrāvusies skārda gabala daļa, un vējš nepārtraukti to dārdina virs piektā stāva iedzīvotājiem. Kā gan viņi to pacieš un kādēļ klusē? Lai to norautu pavisam, vajadzīgs spēcīgāks pūtiens, teiksim, 28 metri sekundē. Jautājums ir: vai tas ir jāredz uzraugam? Un cik reižu gadā viņam šeit jānostaigā garām, lai attaisnotu savu algu?

* * *

Nesen nācās piedalīties kādā sarīkojumā. Ar cienastu. Sākām runāt par medicīnu. Kāds cienījams veterāns teica, ka esot jāatņem ēka, viņš minēja arī adresi Karostā, tad būšot vieta arī poliklīnikai. Bet šī ēka pieder kādai lielai privātai firmai. Kas tā par domāšanu? Padomju? It kā nebūtu bijis nekādu pārbūvju. Kā gan var tā izturēties pret privātīpašumu! Nav taču pie mums septiņpadsmitais gads. Un pa mūsu karsto telefonu reizēm ko tādu piedāvā lietas labad. Kā cilvēki to iedomājas, nav skaidrs.

* * *

Svētdiena. Zvans pie durvīm. Atveru. Stāv divi melnā tērpti jauni cilvēki. Un meitene melnā ar baltu lakatiņu, kā mūķenei.

– Mēs gribētu parunāties…

– Bet es negribu. Tēma neapmierina!

– Bet jūs taču nezināt, par ko mēs gribam runāt! Mēs gribam pavaicāt, kāda ir jūsu attieksme pret Dievu.

Runā ar amerikāņu akcentu un laipni.

Lai aicinātu mūs pievienoties vispatiesākajai mormoņu baznīcai, pārvarējuši gandrīz visu zemeslodi! Viņu dzimtajā Jutas pavalstī neticīgo droši vien vairs nav.

* * *

Pilsētas dome liedza Baltijas Starptautiskajai akadēmijai privatizēt kaimiņu zemes gabalu divdesmit piecu metru platumā bibliotēkas piebūvei. Atteikumu pamatoja ar to, ka šeit it kā paredzēts attīstīt vidējo izglītību, nevis augstāko. Sanāk, ka līdzās 2skolai uzcels vēl vienu tādu pašu. Bet kur ņems bērnus? Tad jau pie reizes vajadzētu viņpus Pērkones kanāla uzbūvēt vēl vienu Dienvidrietumu dzīvojamo rajonu. Un vēl atcerēsimies, ka akadēmijas ēka, kur kādreiz atradās ATC, uzcelta septiņus gadus agrāk par skolu. Un izglītību tas netraucēja.