Kurzemes Vārds

08:28 Ceturtdiena, 23. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Kad medus augi ielenks dravu
Pēteris Jaunzems

Šonedēļ saistībā ar lauksaimniekus izglītojošā projekta biškopībā nodarbināto un potenciālo biškopju apmācības un kvalifikācijas celšanas programmu "Bišu maize" pie kalētniekiem ciemojās un par medus augu audzēšanu runāja Skrīveru lauksaimniecības izmēģinājumu stacijas darbiniece Biruta Jansone. Viņas priekšlasījums bija kupli apmeklēts, un tas ļauj cerēt, ka jau šovasar pagasta saimniecību bišu dravas ielenks dažādu nektāraugu sējumi.

Kā "Kurzemes Vārdam" pastāstīja projektu koordinatore Elita Jaunzeme, nodarbībā pieminēti ļoti daudzi praksē līdz šim maz pielietoti, taču dravām perspektīvi augi. Viens no tādiem esot zilais daglītis, kas aug savvaļā. Interesanti, ka purmsātnieks un bijušais pedagogs Leons Ditke par to bija dzirdējis un pat ievācis sēklas, lai veidotu sējumus. Tiesa gan, šis eksperiments viņam beidzies nesekmīgi, jo vēlāk noskaidrojies, ka zilais daglītis ir divgadīgs augs. Biškopībai izmantojamas esot arī savvaļā sastopamās pūķgalvas, mārsils, raudenes, kaķu mētras, izops, kas zied un medo no vasaras sākuma līdz pat vēlam rudenim, un ežziedes. Ar pēdējām gan jābūt visai piesardzīgiem, jo tās esot audzelībā pielīdzināmas latvāņiem un spējot pārņemt lielas platības, nomācot citus augus.

Biruta Jansone ieteikusi biškopībai arī āboliņu, taču jāaudzē tādas šī auga pasugas, kurām ir sekli ziedkausiņi, jo no dziļajiem bitītes nespēj nektāru pasmelt. Nodarbība beigusies ar lektores negaidītu apņemšanos, ka, atgriezusies Skrīveros, viņa jau šogad ierīkošot medus augu izmēģinājumu lauciņus, lai noskaidrotu, kuri no tiem ir visizmantojamākie un efektīvākie. Tā rīkoties viņu pamudinājusi tieši šī tikšanās ar biteniekiem. Bet pēc gadiem pieciem, kad zinātniece būšot uzkrājusi pietiekami daudz jaunas informācijas un atziņu, viņa atgriezīšoties pie kalētniekiem, lai pastāstītu tiem par saviem pētījumiem.

Nākamā nodarbība Kalētu un apkārtnes biškopjiem paredzēta 3.aprīlī un to vadīs Biškopības biedrības pārstāve Adrija Sietiņsone. Tanī dienā klausītāji saņemšot arī Rajona padomes un Pieaugušo izglītības centra apliecības.


Sācies rosīgs mācību laiks

Par vairākiem no Durbes novadā īstenotajiem izglītības projektiem, kas guvuši Liepājas Rajona padomes un pieaugušo izglītības centra finansiālu atbalstu, jau esam rakstījuši. Taču mācības tiek piedāvātas ne tikai zemniekiem.

"Ja Maijas Lankupas projektos iespējams iegūt zināšanas dažādos celtniecības jautājumos, kā arī izzināt lietuviešu pieredzi un zinātnieku atziņas par nātru un slieku audzēšanu un izmantošanu, tad manā projektā var uzzināt par mikrokredītiem," informē novada pieaugušo izglītības koordinatore Gunta Inte. Viņa stāsta, ka otrā nodarbība lektores Astrīdas Kinnas (Ventspils) vadībā notiks jau šo sestdien, 31.martā. Aija Ansole savā projektā savukārt sola iemācīt izmantot modernās tehnoloģijas – kā izmantot internetbanku, apstrādāt digitālās fotogrāfijas utt., bet nodarbības sāksies, kad būs nokomplektēta grupa. "Dalības maksa visos projektos ir simboliska, vajadzīga tikai vēlēšanās iegūt jaunas zināšanas, lai kaut ko savā dzīvē mainītu," saka G.Inte. Viņa vēl piebilst, ka darbīgajiem novada iedzīvotājiem ir arī iespēja pieteikties klūdziņu pīšanas kursos, kā arī iesaistīties Erudītu klubiņa nodarbībās. Tuvākā gaidāma jau 30.martā pulksten 10.30, bet pieteikšanās iespējama pa tālruni 29735536 vai 3498052 (vakaros).


Balto bērzu dāvātais spirdzinājums
Pēteris Jaunzems

"Pavasaris nekad nebūs izbaudīts pilnā mērā, ja nav izdzerts bērza sulu kauss," – par to ir pārliecināts biedrības "Liepājas ezeri" izpilddirektors Ēvalds Urtāns. Spirdzinošo dziru sev un draugiem pašpatēriņa nolūkos viņš tecinot birztaliņā Otaņķu pusē pie Sīļu mājām, kur pamazām un soli pa solītim top Vides izglītības centrs.

Sulu tecinātājs uzskata sevi par iesācēju šajā jomā. Vecpilī viņam dzīvojot paziņas, kas protot atrast gan īsto vietu, kur sulas saldākas, gan kokus, no kuriem tās tecināmas. Tāpēc guvumi esot visai atšķirīgi. Tomēr ne jau tas galvenais. Svarīgi, ka, darbojoties Sīļos, iespējams vērot dabas atmodu, putnu atgriešanos un pumpuru plaukšanu. Aiz pļaviņas, raugi, var dzirdēt, kā sasaucas dzērves. Meklējot māllēpes ziedus, aizzuzina samtaini brūna kamene. Viss notiek.

Atbalstu entuziastam Vides izglītības centra veidošanā sniedzot Grobiņas pagasta pašvaldība, biedrība "Liepājas rajona partnerība" un "Liepājas ezeri", kā arī Grobiņas Skolēnu interešu centrs un Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Tādējādi jau izdevies sakopt tuvāko apkārtni ap gandrīz simt gadu vecajām mājām, kuras iekārtotas bijušā zirgu staļļa vietā. Bet patlaban noritot rekonstrukcijas projekta izstrāde un dokumentu noformēšana. Ēvalds Urtāns pauda cerību, ka tas nevilksies ilgi un jau maijā varēs stāties pie praktiskāka rakstura darbiem. Tad gan viņam, gan brīvprātīgajiem palīgiem lieti noderēšot kāds ieraudzētu bērza sulu malks.


Rajonam trīs apbalvojumi

Valsts vides projektu olimpiādē, kas notika Rīgā, no 13 apbalvotajiem skolēniem trīs bija no Liepājas rajona izglītības iestādēm, ar prieku pavēstīja rajona Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Daina Lukjanova.

Viņa pastāstīja, ka Grobiņas ģimnāzijas 9.klases skolnieks Reinis Garkalns olimpiādē ieguvis 1.vietu. "Viņu konkursam sagatavoja skolotāja Anna Duļbinska," piebilda D.Lukjanova. Aizputes vidusskolas 11.klases audzēknis Didzis Dobelis ieguvis 3.vietu (skolotāja Lilita Skulte), bet Vaiņodes vidusskolas 12.klases skolnieks Jānis Alseika vides projektu olimpiādē guvis atzinību (skolotāja Ārija Čerņavska).


Vēstule
Kalētos skan jūrmalnieku dziesmas

23.martā Jūrmalas Mūzikas skolas sagatavošanas – 2.klašu vokālais ansamblis Andra Baloža vadībā, 3.–8. klašu koris Indras Railas–Balodes vadībā un Majoru Kultūras nama bērnu vokālais ansamblis Lauras Railas vadībā viesojās Kalētu Mūzikas skolā, kur uzstājās kopā ar skolas akordeona klases audzēkņiem. Programmu veidoja galvenokārt Andra Baloža, kā arī Veljo Tormisa un Fernharda Stades dziesmas. Jūrmalas mūzikas skolas 3.–8. klašu koris dziedāja izjusti un profesionāli, balstoties uz savu pieredzi, kas gūta ārzemju koncertbraucienos uz Čehiju (1.vieta starptautiskā koru konkursā), Spāniju, Ungāriju un Turciju, kā arī vietējos koncertos, ko koris sniedzis visā Latvijā. Savukārt sagatavošanas – 2.klašu vokālā ansambļa sniegums bija dzīvespriecīgs, turklāt sagatavošanas un 1.klases skolēniem tas bija viens no pašiem pirmajiem koncertiem. Majoru bērnu vokālais ansamblis uzstājās ar vairākām estrādes dziesmām, kas patika publikai. Kalētu Mūzikas skola, ko vada direktore Olita Mauerzaka, jūrmalniekus pārsteidza ar savu viesmīlību un akordeonistu izpildījuma augsto līmeni (pedagoģe Līga Kvāše), kā arī savdabīgo programmu.

Nākamā skolu kolektīvu tikšanās notiks Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, kad tur viesosies Kalētu Mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi.

Jūrmalas mūzikas vidusskolas pedagogi Andris Balodis un Indra Raila–Balode


Piesārņotājam būs jāatbild
Kristīne Pastore

Šajās dienās Otaņķu pagasta vadītāji ir ķērušies pie darba, lai likvidētu piesārņojumu, ko dabai radījis Dižnuļļu māju viens no īpašniekiem Gints Grava. Viņš iepriekšējā saimnieka šķūnī atstātās mucas un burkas ar dažādām ķimikālijām sametis netālu no mājas izraktā bedrē.

Par G.Gravas neizprotamo rīcību pārsteigti un izbrīnīti gan kaimiņi, gan pagasta vadītāji, gan arī Liepājas Reģionālās vides pārvaldes speciālisti. "Kurzemes Vārds" jau rakstīja, ka trauki ar lizolu un citām pagaidām nenoskaidrotām ķīmiskām vielām atradās klētī, kur tos bija noglabājis iepriekšējais šo māju saimnieks, kas nodarbojās ar dezinfekciju fermās un citur. Jaunais saimnieks vēlējies klēti iztīrīt, izracis netālu no mājas bedri un sasviedis tajā mucas un burkas ar ķimikālijām. Bedre ir pilna ar ūdeni, un ķimikālijas izplūst gan ūdenī, tādējādi nonākot gruntsūdeņos, gan iesūcas zemē. Par notikušo vides sargātājus informējuši kaimiņi, kuri bažījas, ka ķimikālijas varētu saindēt pavisam netālās akas ūdeni, kā arī nonākt ap puskilometru tālajā Liepājas ezerā.

Šās nedēļas sākumā uz notikuma vietu devās Reģionālās vides pārvaldes vecākā inspektore Aina Sprūde un Otaņķu Pagasta padomes priekšsēdētāja Anda Veidele kopā ar Pašvaldības policiju. "Tas, ko mēs ieraudzījām un sajutām, bija patiešām briesmīgi," sacīja A.Sprūde. "Mucas un burkas ar ķimikālijām nogrimušas ūdenī, bet smaka neciešama. Divdesmit minūšu laikā, ko mēs tur pavadījām, mums sāka sāpēt kakls un iekaisa gļotādas."

Turpat uz vietas sastādīts akts, un vides sargātāji nekavējoties sazinājās ar Bīstamo atkritumu pārvaldes valsts aģentūras speciālistiem, lai noorganizētu šo ķimikāliju pareizu iznīcināšanu. Taču pirms tam tās jāizceļ no bedres. "Lai to izdarītu, bedre jāizsūknē," skaidroja A.Veidele. To paredzēts izdarīt šajās dienās, tiklīdz varēs tikt pie attiecīgās tehnikas. Tad arī mucas izcels un tālāk nodos bīstamo atkritumu iznīcinātājiem, kas ieradīsies no Salaspils. Tā kā G.Grava Dižnullēs pastāvīgi nedzīvo, bet šo māju izmanto tikai atpūtai, A.Veidele ar viņu nav tikusies. Reģionālās vides pārvaldes speciālisti vaininiekam nosūtījuši ierakstītu vēstuli ar uzaicinājumu ierasties, kad izskatīs administratīvo lietu.

Par izmesto ķimikāliju savākšanu un teritorijas sakopšanu būs jāmaksā. A.Veidele pagaidām nezināja teikt, cik liela šī summa varētu būt. Viņa atcerējās iepriekšējo gadījumu, kad nācies savākt dustu. Tas izmaksājis ap 500 latu. Viņa gan pagaidām nezināja pateikt precīzu summu, cik varētu izmaksāt šo atkritumu savākšana, taču paredzēja, ka tas, iespējams, būs dārgāk. Pagasts par to samaksās, bet pēc tam pieprasīs summu atmaksāt piesārņojuma vaininiekam G.Gravam. "Ja viņš atteiksies maksāt, mēs zaudējumus piedzīsim tiesā," sacīja A.Veidele.


Klāt līdaku slaukšanas laiks
Pēteris Jaunzems

Jau aizritējuši septiņi vai pat astoņi gadi, kopš līdaku un zandartu mazuļu audzēšanai pievērsies Durbes novada zivkopis un zemnieku saimniecības īpašnieks Ēriks Rāva. Lielus ienākumus šī nodarbošanās viņam pagaidām gan neienesot, tāpēc galvenokārt uzskatāma par vaļasprieku, kā arī nesavtīgiem centieniem pavairot zaļsvārču krājumus Lejaskurzemes ezeros un upēs, jo tās ir uzskatāmas ne tikai par ūdenstilpju atveseļotājām, bet spēj piesaistīt arī spiningotāju interesi.

Intīma procedūra dīķmalā

"Kurzemes Vārdam" bija izdevība redzēt, kā notiek līdaku slaukšana. Šī smalkā un zināmā mērā arī intīmā procedūra risinās pie atsevišķi norobežotiem baseiniem, brezenta aizsegā, lai ikriņus neapspīdētu tieša saules gaisma un neskartu vējš. Visvārīgākie ikriņi esot otrajā un trešajā dienā pēc apaugļošanas.

Vienā no baseiniem, savu kārtu gaidot, plunčājas prāvas līdaku mātes, bet otrā – zaļsvārču tēvi, kas augumā mazāki par mātītēm. Ēriks Rāva paskaidroja, ka slaukšanai izmanto zivis, kas sasniegušas divus kilogramus un lielāku svaru. Sešus kilogramus smaga zivs gluži kā nepaklausīga govs esot jāslauc trijatā, jo citādāk to izdarīt neesot iespējams.

Pavasaris pasteidzinājis nārstu

Pavasarim tuvojoties, Ēriks Rāva diendienā vērīgi seko, kā līdakas sasniedz nārsta gatavību. "Nenobriedušus ikrus noslaukt nav iespējams – zivs gluži vienkārši tos neatdod," teica zivkopis. Tas, cik strauji norit ikru nobriešana, atkarīgs no dažādiem apstākļiem – gan ūdens temperatūras, gan citiem parametriem. Tomēr tik agri, kā šogad, durbenieks vēl nekad neesot līdakas slaucis. Zivju dzimumgatavību šogad pasteidzinājis agrais pavasaris un strauji uznākušais siltuma vilnis, kas var beigties arī ar iznīcinošām salnām.

Vispirms no savas spermas nākas šķirties līdaku tēviem. Kad tas noticis, ikrus paņem no zivju mātītēm. To daudzums ir atkarīgs no zaļsvārču apmēriem. Bijām liecinieki, ka trīs kilogramus smaga zivs satur apmēram litru ikriņu. To apaugļošanai zivkopim bija sagatavots īpašs trauks. Pēc noslaukšanas līdaku mammas ceļo projām uz dīķiem, kur tās atgūs spēkus, barojoties ar ziemas mēnešos nenotiesātajām karūsiņām, bet tēvi dodas atpakaļ tīkliem norobežotajā baseinā, jo viņu slaukšana risināsies vēl vismaz reizes četras vai piecas.

Mazuļi nonāks ezeros un upēs

Apaugļotie ikriņi savukārt tiek nogādāti inkubatorā. Tur, pie vienmērīgas temperatūras un pilnīgā drošībā no apdraudējuma, divu nedēļu gaitā izšķilsies līdaku kāpuri. Ja nārsts norit dabīgos apstākļos, bojā aiziet lielākā daļa no ikriņiem, un izšķilšanās procents ir niecīgs. Inkubatorā turpretim par veiksmīgu tiekot uzskatīts, ja izdodas izperināt 80 procentu no teorētiski iespējamā kāpuru daudzuma.

Šopavasar izperinātie līdaku kāpuriņi drīz vien ceļos uz Durbes ezeru un citām ūdenstilpēm. Ar biedrību "Liepājas ezeri" zivkopim noslēgts līgums par 600 tūkstošu līdaku kāpuru piegādi. Tos ielaist ezerā varētu jau aprīļa otrajā pusē.