Kurzemes Vārds

02:36 Trešdiena, 26. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Mana dienasgrāmata

Pavasara simfonijā ieklausoties
Dainis Ozoliņš, Grobiņas pagasta kokaudzētavas "Īve" īpašnieks

Sestdien, 24. martā
Ciemojos Baltezera kokaudzētavā pie Rīgas. Tas ir lielākais šāda profila uzņēmums Latvijā. Neesmu ieradies pēc stādiem, kādu man pašam "Īvē" ir diezgan, bet gan tāpēc, lai nostiprinātu sadarbību. Tādēļ ar kolēģiem runājam par sezonu, kas jau iesākusies. Tomēr atradu nelielu brīdi, lai pastaigātu arī pa dārzu. Kaut gan vēl marts, ērikas jau vienos ziedos. Un pilnas ar bitēm. Izskatās kā spietā. Siltais laiks pamodinājis medus vācējas par agru. Taču pārējā daba nav tikusi mazajām lidonēm līdzi, pūpoli vēl nezied, trūkst nektāraugu, un izpaužas barības deficīts. Tādēļ bites saklupušas ērikās, bet ar tām ir par maz, lai remdētu lielo izsalkumu.

Svētdien, 25. martā
Aizstaigāju pēc bērzu sulām. Nu jau gaiss kļuvis siltāks, tāpēc tās tek diezgan intensīvi un ar vienu urbumu pietiek visai ģimenei, lai remdētu pavasarīgās slāpes. Taču man ir vajadzīgs vairāk pavasarīgā dzēriena, jo esmu apņēmies ar to apgādāt arī piederīgos. Tas taču nav tikai izrunāts, dzerot patiešām var izjust sulu spirdzinošo ietekmi. To nesaku es viens, tā apgalvo daudzi. Manuprāt, viņi ir sākuši novērtēt dabas dziedējošo ietekmi un ar spožiem veikalu našķu papīrīšiem vairs nav iekārdināmi. Esmu novērojis, ka aizvien lielāks pieprasījums ir piparmētru, liepziedu un kumelīšu tēju maisījumiem. Tās dzer pat labprātāk nekā kafiju. Varbūt to var saukt pat par savdabīgu protesta izpausmi vispārējās ķimizācijas procesam?

Pirmdien, 26. martā
Strauji tuvojas apmežošanas sezona. Šogad tā iesāksies vismaz par pāris nedēļām agrāk nekā pērn. Kokaudzētavā to tūlīt var sajust. Kaut gan pēc stādiem vēl cilvēki nebrauc, ar katru dienu ierodas vairāk apmeklētāju. Viņi vēlas izpētīt, kas būtu noderīgāks. Šķirsta katalogus, interesējas. Neatlaidīgākajiem iesaku iegriezties Rozes grāmatnīcā. Tur parādījusies vērtīga grāmata par mazo dārzu ierīkošanas mākslu. Turklāt "Īvē" turpinām ierīkot paraugstādījumus, lai apmeklētāji varētu ne tikai iegādāties stādāmo materiālu, bet arī redzētu, kā tas pareizi pielietojams.

Otrdien, 27. martā
Iedams savu daba soli, brīžiem paraugos debesīs, lai vērotu, kā atgriežas lielie gājputni. Šodien tie īpaši sasparojušies – nepilnas stundas laikā 'Īvi" pārlidoja vienpadsmit dzērvju un zosu kāši. Katrā no tiem bija kāds pussimts putnu. Mēs, kokaudzētāji, ar ilgošanos gaidām spārnoto draugu atgriešanos, jo tie mums palīdz nosargāt stādījumus no kaitēkļu uzbrukumiem. Šopavasar tie ļoti savairojušies, īpaši rajonos, kur ir lielas egļu audzes. Esam izlikuši jaunus strazdu būrīšus un iztīrījuši vecos. Bet zīlītes pie mums atrod ligzdošanai vietu koku dobumos un citās vietās.

Trešdien, 28. martā
Vēroju, cik strauji riešas pumpuri. Īpaši lieli tie lapeglēm un mežā ievām. Tuvojas pēdējais brīdis, lai pārstādītu arī ceriņus. Es nedomāju, ka vēl varētu uznākt lielāks sals. Saule debesjumā pakāpusies augstu, dienas kļuvušas garākas par nakti. Taču arī spēcīgākas rīta salnas var kaitēt dažu augu attīstībai. Vienīgi nezāles no tām nebaidās, jo pielāgojušās un šobrīd cenšas sakuplot, lai nomāktu kultūraugus. Jāņem kaplis rokās.

Ceturtdien, 29. martā
Pērnais gads gādājis par čiekuriem. To ir papilnam gan priedēm, gan eglēm. Tagad siltās saules iespaidā tie atveras, izsējot sēklu miljonus. Esmu pārliecināts, ka tādējādi daba palīdzēs īpašniekiem atjaunot mežaudzes. Taču tas nenozīmē, ka kokaudzētājiem rūpju būs mazāk. Mums jāgādā par to platību apmežošanu, kur vējam un saulei tas nav pa spēkam. Darāmā pietiks kā dabai, tā mums.

Piektdien, 30. martā
Ir diena, kad pilsētnieki pošas uz savām lauku mājām vai arī apciemot tur tuviniekus un paziņas. Tāpēc ierodas kokaudzētavā, lai iegādātos stādāmo. Idejas pa garo ziemu uzkrātas, tāpēc man jācenšas gādāt, lai tās varētu piepildīt. Izplatījies teiciens, ka latvieti nevajag uzcienāt ar maizi, jo viņš labprātāk ņem puķi. Tomēr, braukājot pa Eiropas valstīm, esmu pārliecinājies, ka citām tautām skaistuma alkas nav nemaz mazākas.