Kurzemes Vārds

07:58 Sestdiena, 14. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skolu avīžu festivāls

Liepāja – savējo un ciemiņu acīm

Vakar Liepājas ielās, iestādēs, laukumos bija zēni un meitenes – 5.Latvijas skolu avīžu festivāla dalībnieki, kuri pildīja doto uzdevumu – sagatavot reportāžu par to, kas viņus visvairāk piesaistījis.

Piedāvājam arī "Kurzemes Vārda" lasītājiem ielūkoties tajā, ko ieraudzījuši mūsu pilsētā ieraudzījuši jaunie cilvēki no dažādām Latvijas vietām, kā arī mūsu pašu pilsētas skolēni.

Pētertirgus – pilsētas centrs?

Katrā sevi cienošā pilsētā ir viens vai vairāki tirgus laukumi. Liepājā lielākais ir Pētertirgus. Uz turieni arī devāmies, lai noskaidrotu, cik paši pārdevēji zina par vietu, kur strādā.

Aptaujātās pārdevējas vai nu rupji atrunājās ar laika trūkumu, vai arī norādīja uz būdiņu paviljona stūrī, kur vajadzētu atrasties kādam zinošākam cilvēkam. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāteic, ka tajā būdiņā nevienu nesastapām, toties tīri nejauši uzskrējām virsū atbildīgai personai, kura teicās gaidām Pētertirgus menedžeri Andu Birzi–Oškāju.

Menedžere mums atklāja, ka viņas pienākumos ietilpst kārtības uzturēšana un uzraudzīšana, vai viss un visi ir savās vietās. Viņa mums arī ieteica apmeklēt Pētertirgus mājaslapu www.petertirgus.lv.

Garāmgājējiem jautājām, ko viņi domā par tirgu. Dzintra (63 gadi) atklāja, ka tirgū iepirkties viņai ir izdevīgāk, jo lielveikalos nepieciešamajiem produktiem ir pārāk augstas cenas, kā arī viņai nepatīk garās rindas. Turklāt tirgus ir visai tuvu viņas dzīvesvietai. Savukārt Oļegs (52) dod priekšroku lielveikaliem, bet uz tirgu atnāk, lai iegādātos specifiskas preces, kuras lielveikalos atrast ir grūti, piemēram, cūkas nieri, kuru viņš iegādājies savam kaķim. Sastapām arī cilvēku, kurš sevi dēvēja par Sašu. Viņš atzina, ka tirgū iznāk pavadīt dienas lielāko daļu. Būdams bezdarbnieks, Saša tirgū burzējas ar draugiem, viņam līdzīgajiem.

Pēc dialoga ar Sašu aizdomājāmies par to, kāda nozīme tirgum bija senākos laikos. Tas bija tāds kā pilsētas centrs un tās kultūrai nozīmīga vieta, taču, gadiem ejot, attīstoties pilsētas infrastruktūrai un dzimstot jauniem un jauniem veikaliem, tirgus nozīme pilsētas sabiedrībā ir stipri mazinājusies. Mūsdienās Pētertirgū iepērkas galvenokārt vecāka gadu gājuma cilvēki.

Liepājas 1.ģimnāzijas avīžnieki


Kuģojot
ar tramvaju līdz "Ostmalai"

Iznākot no skolas, Liepājas vējš mūs iepūta tramvajā. Kamēr meklējām sīknaudu biļetei, bijām jau nobraukuši ceļu, un mūs izmeta "Ostmalā", jo tūļājāmies pārāk ilgi, neesam taču pieraduši pie lielpilsētas. Esam no Zemgales sirds – Dobeles. Pieejot pie "Ostmalas", meklējām jauniešu pulcēšanās vietas, bet neko neatradām, tādēļ metāmies iekšā veikalu virpulī.

Izejot cauri tirdzniecības centram, pirmā, kas mums iekrita acīs, bija "Nīcavas" kafejnīca. Ieņemot siltākās vietiņas pie loga, ieraudzījām, ka Liepājā kūla netiek dedzināta, jo ārā stāvēja brieža veidojums no pērnās zāles, kas sildījās pavasara siltajā saulītē.

Garšīgā saldējuma iespaidoti, mēs devāmies tālāk uz bērnu stūrīti "Anneles atrakcijas". No bērniem neko daudz nevarējām uzzināt, jo viņi bija pārāk aizrāvušies. No malas likās, ka viņiem tas ļoti patīk.

Iegriezāmies arī, mūsuprāt, pieprasītākajā jauniešu apģērbu veikalā "Seppala", tur mūsu domas apstiprināja. Veikalā "Seppala" jaunieši ne tikai iepērkas, bet arī noskata aktuālākās modes tendences.

Bija neparasti uzzināt, ka jaunieši šeit Liepājā kā burziņa vietu nav iecienījuši lielveikalu "RIMI". Pie mums Dobelē gan viss notiek pie "RIMI"! Runāties ar cilvēkiem mums ļoti patika, jo mūsu – zemgaliešu – ausis kutināja kurzemnieku platais ē, iepriecināja cilvēku atklātais smaids, vēja izpūstās frizūras, jūras smarža, kas kairināja nāsis. Jāgaida globālā sasilšana, kad Liepājas jūrmala būs pie Dobeles…

Ieva Zvaigznone, Baiba Rušiņa, Gints Janševskis,
"Mēs redzam visu" no Dobeles 1.vidusskolas


Gaisma tuneļa galā

Spīdēja saule, un pūta Liepājai raksturīgs auksts vējš. Nonācām pie ēkas, kur tiek veikti remontdarbi. Tas ir Liepājas Latviešu biedrības nams. Izejot cauri tumšiem gaiteņiem, nonācām nelielā, gaišā telpā, kur mūs silti sagaidīja Liepājas Jaunatnes centra darbinieces Evija un Liene. Saruna ar viņām izvērtās ļoti auglīga un interesanta. Pēc iepazīšanās Evija un Liene mums pavēstīja, ka centra galvenās funkcijas ir jauniešu psiholoģiskais atbalsts, jauniešu projektu realizēšana un nepieciešamo sponsoru meklēšana, kontaktu veidošana starp profesiju pārstāvjiem un jauniešiem. Centrā ir iespēja apmeklēt bezmaksas latviešu un franču valodas kursus. Jūs teiksiet: "Kam tas nepieciešams?". Tas ir vajadzīgs jaunatnei, lai katrs jaunietis saprastu, ko viņš grib sasniegt šajā dzīvē. Kā uzzinājām vēlāk, atsaucība jauniešu vidū ir. Par galveno plusu uzskatām to, ka jauniešiem, vēršoties šajā centrā, palīdzība tiek sniegta vienmēr un bez maksas.

Bauskas pilsētas 2. vidusskolas avīzes pārstāvji


Metāla spēks un uguns degsme

Uz jautājumu, vai "Liepājas metalurgs" iekļaujas Liepājas pilsētas koptēlā, uzņēmuma valdes loceklis un izpilddirektors Leons Ptičkins atbildēja, ka tas tika izlemts jau pirms 125 gadiem, kad Aleksandra ielā sāka darboties vācu uzņēmēju Vilhelma un Ādolfa Bekeru naglu un drāšu fabrika. Laikam ritot, uzņēmums no nelielas fabrikas ir pārveidojies par lielu uzņēmumu ar 2700 darbiniekiem un īpaši izkoptām tradīcijām. Viena no tām ir amatu pārņemšana jeb darbinieku dinastijas. Uzņēmuma vadība tiecas uz jauna, dinamiska uzņēmuma izveidi, ieinteresējot jauniešus ar studiju maksu segšanu un darba vietas nodrošināšanu pēc mācību pabeigšanas. Arī vasaras brīvlaikā 120 – 140 jauniešiem tiek piedāvāta iespēja iegūt darba pieredzi, par to saņemot ne mazāk par minimālo algu.

Tā kā tuvākajā laikā tiek plānotas lielas izmaiņas, tad arī jauniešiem tā būtu iespēja uzsākt darbu praktiski jaunā uzņēmumā un augt kopā ar to. Lai informētu jauniešus par šāda veida iespējām, "Liepājas metalurga" pārstāvis A.Deksnis ir apmeklējis skolas.

L.Ptičkins pastāstīja: "Nākotnē "Liepājas metalurgu" redzu citādāku: mazāku, modernāku, patīkamāku, tīrāku. Nākotne nav tālu." Pašlaik notiek būvdarbi, top jauna velmētava. Jāpiemin arī muzeja tapšana Berči projektētā ēkā."

"Liepājas metalurgs" vienmēr ir bijis neatņemama pilsētas sastāvdaļa, kas allaž paudusi: "Liepājnieki lai vienmēr un visur ir pirmie!"

DALP 5.vidusskolas avīze "Videnīte"
(Anete Zīraka, Baiba Stoma, Maruta Karloviča)


Pašā Liepājas sirdī

Pirms mēs vēl nebijām iepazinuši Liepāju, tā mums asociējās ar pussagruvušām ēkām, jūru un cietumu, bet tagad mūsu uzskati ir mainījušies. Mums bija iespēja iepazīt vienu no neparastākajām Liepājas daļām – Karostu.

Lielu atbalstu mums sniedza izpalīdzīgie Liepājas jaunieši Anna, Gusta, Ilze un Gatis, kuri bija mūsu gidi. Viņi palīdzēja mums atspoguļot patieso Karostas dzīvi un pēc iespējas ātrāk nokļūt galapunktā. Pirmos iespaidus par Karostu guvām jau ceļā. Autovadītājs Juris Raķis – profesionāls gids, Karostas cietuma un arī "Kurzemes Vārda" darbinieks – mums nedaudz pastāstīja par izgriežamo Karostas kanāla tiltu. Tas būvēts 1906.gadā, bet šobrīd tiek rekonstruēts, jo neilgi pirms tā simtgades kuģis "Anna" to sadragāja. (Neuztraucieties, tā nebija mūsu gide, lai arī viņai draugi bieži to pārmet.) Spilgts pretstats pamestajām un pussagruvušajām ēkām bija Sv.Nikolaja pareizticīgo katedrāle. Izbrīnu radīja, ka šajā dievnamā ir trīs altāri.

Godīgi sakot, pirms Karostas apmeklējuma mūsu domas par šo Liepājas daļu nebija pašas spožākās. Emocionāli mūs ļoti ietekmēja jaunieši, kuru dzīves uztvere, filozofija, domāšana un izklaide krasi atšķiras no mūsējām.

Valmieras Viestura vidusskolas avīze "Logs"
(Didzis Avotiņš, Tīna Pumpiša, Renāte Bergmane, Ravita Berķe)


Nevar prognozēt neko!

Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolas grupa devās uz slaveno Latvijas 1.rokkafejnīcu. Iejusties kluba atmosfērā un tā darbībā mums palīdzēja zāles pārzine Judīte Fergūte un menedžere Kristīne Kniploka. Viņas mums pastāstīja, ka klubu atvēra un vēl joprojām vada brāļi Mediņi. "Viņiem tā ir sirdslieta, tā pat kā visiem kluba darbiniekiem," sacīja Kristīne.

Šeit piedāvā rīkot banketus, atpūtas vakarus, darbinieku balles dažādiem uzņēmumiem. Otrajā stāvā apmeklētāji var salīdzināt biljarda spēlēšanas prasmes. Rokkafejnīcā katru nedēļas nogali notiek pasākumi. Tajos piedalās Latvijā populārākās grupas, ir iespēja uzstāties tikko dzimušām grupām.

Interjers kafejnīcai ir ļoti savdabīgs ar saviem akcentiem. Iespaidīgs ir Nora mocītis, kura sēdekļu mīkstumu varēja izmēģināt arī mūsu dupši. Pat dienā te patīkami uzkavēties– acis slīd pāri melni krāsotajām sienām, ko grezno dažādas trofejas – mūziķu dāvinājumi klubam. Fonā skan rokmūzika. Cilvēki te nesteidzīgi. Arī mēs šeit rodam mieru no Liepājas pavasarīgā vēja. Mums liekas, ka šāda kafejnīca tiešām dod pilsētai īpašu šarmu.

Paulis Čimurs, Aija Piterāne, Sandra Dūne


Kā mēs gājām parku lūkoties

Plaša zelta bērzu aleja, tīrs gaiss, smaidoši pensionāri, jaunās māmiņas ar ratiņiem un laimīgi bērni. Tas viss sasaucas ar vienīgo vietu Liepājā, kur var satikt mazus un lielus, vecus un jaunus. Mēs bijām patīkami pārsteigti, sperot savus pirmos soļus Liepājas Jūrmalas parkā, redzot tur daudzus liepājniekus, neskatoties uz vējainu laiku.

Viena no pirmajām aptaujātajām, jauka kundzīte gados, kura uz mūsu pirmo jautājumu ieinteresēti atbildēja ar pretjautājumiem: "Kā jums patīk Liepāja? Vai pie jūras bijāt seju un rokas nomazgāt, lai skaistas būtu?" Pārsteigtas solījām, ka noteikti aiziesim un mēģināsim nomazgāties. Liepājniece Ludmila teica: "Pastaigājos parkā ar bērnu, jo es strādāju par aukli. " Meitenes Madara un Elīna atbildēja: "Mēs dodamies uz parku, lai skrituļotu un atpūstos. Īpaši labi te ir vasarā, jo notiek dažādi pasākumi un koncerti.”

Dobeles 2.vidusskola,
Aija Steinbrika, Veronika Trifane, Alla Zandersone