Kurzemes Vārds

11:55 Otrdiena, 24. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Gardais kumosiņš joprojām uz āķa
Sarmīte Pelcmane

"Kurzemes Vārds" regulāri seko pārvērtībām tā sauktās Vecās slimnīcas teritorijā, kas aizņem ap 10 hektāru lielu platību pie paša jūras krasta. Kaut arī zeme joprojām atrodas valsts īpašumā un teritorijā vēl saglabājušās pāris ārstniecības iestāžu, ir nojaušams, ka netrūktu pretendentu, kas gribētu šo kārdinošo piejūras zemes kumosu izmantot tūrisma un izklaides biznesa attīstībai.

Atkāpe vēsturē

Jūras spirgtā gaisa pārpilnajā, zaļumiem bagātajā un gar jūras krastu izstieptajā teritorijā, kur kādreiz bija izvietota vesela virkne ārstniecības iestāžu, tagad palikušas tikai divas – Onkoloģiskā slimnīca un Psihoneiroloģiskā slimnīca, kas apvienotas vienā uzņēmumā "Piejūras slimnīca".

Palūkojot pirmsākumos, uzzinām, ka ideja būvēt slimnīcu atklātas jūras krastā, kur dabas radīto apstākļu dēļ mazinātos baktēriju izplatība, piederējusi kādreizējam pilsētas ārstam Oskaram Johansenam, kas vēlāk bijis arī jaunuzceltās slimnīcas galvenais ārsts. 1887.gadā pēc arhitekta P.Berči projekta uzcelta slimnīca ar 100 gultasvietām. 1904.gadā tajā nolemts būvēt vēl operāciju zāli, celt jaunu baraku infekcijas slimniekiem, ierīkot rentgena kabinetu. Kad pilsētā sākusi plosīties holēra, no budžeta piešķirti līdzekļi speciālas būves iekārtošanai, bet vēlāk izveidota vēl atsevišķa Psihiatrijas nodaļa. Visbeidzot Pirmā pasaules kara gados slimnīcā radusies nepieciešamība atvērt Venērisko slimību nodaļu, kur drīz vien gultu skaits bijis par mazu, tādēļ to vajadzējis paplašināt.

Gadu gaitā jūras krastā bija izveidojies plašs slimnīcas korpusu ansamblis, kur darbība turpinājās vēl padomju gados. Bet pēc Atmodas ārstniecības iestādes cita pēc citas pārvietotas uz Centrālo slimnīcu, apvienotas un, kā tagad moderni teikt, – optimizētas. Pirms vairākiem gadiem tika nojaukta arī senās ārstniecības iestādes pērle – vecās Psihoneiroloģiskās slimnīcas ēka, jo tajā esot bijusi iemetusies bīstama sēnīte.

Kā eļļa ugunī

Tā nu teritorijā saimnieko vairs tikai divas ar medicīnu saistītas iestādes – Psihoneiroloģiskā slimnīca un Onkoloģiskā slimnīca, kas apvienotas vienā SIA – "Piejūras slimnīca". Bet nojaušams, ka nākotnē arī tās pametīs Vecās slimnīcas teritoriju. Jo, kā paredz Liepājas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības plāns 2007.–2013. gadam, Liepāja plāno līdz 2013.gadam veselības aprūpes uzlabošanā ieguldīt 32 miljonus latu un īstenot valsts māsterplānā noteikto, ka Liepājas Centrālajai slimnīcai jāpievieno "Piejūras slimnīca". Šim nolūkam pie Centrālās slimnīcas paredzēts uzbūvēt 11000 kvadrātmetru plašas Psihoneiroloģiskās klīnikas telpas un jaunu onkoloģijas slimnieku staru terapijas aparatūras ēku. Tādējādi skaidrs, ka Vecās slimnīcas teritoriju iecerēts atbrīvot vēl no pēdējām atlikušajām ārstniecības iestādēm.

Pagaidām gan nav zināms, kur tik lieli līdzekļi tiks ņemti un vai vispār lietderīgi pārvietot Vecās slimnīcas teritorijā atlikušās ārstniecības iestādes, jo pašreizējās telpās ieguldīti milzu līdzekļi iekārtošanai un aparatūras iegādei. Taču biznesmeņi jau rosās, cerot, ka teritorija ar laiku atbrīvosies, un negribot nokavēt īsto pārņemšanas brīdi.

Iespējams, eļļu ugunī neviļus ielēja arī jaunais veselības ministrs Vinets Veldre, kurš šā gada februārī, ierodoties savā pirmajā vizītē Liepājā, izteicās, ka atbilstoši izstrādātajam māsterplānam onkoloģisko un psihiatrisko klīniku pārceļot uz Centrālo slimnīcu un atbrīvojot to līdzšinējās telpas, saskata tur iespēju pašvaldībai attīstīt tūrisma, atpūtas un rehabilitācijas nozari.

Vērtīga teritorija

Un nav brīnums, jo Liepājā grūti iedomāties vēl veiksmīgāk izvietotu teritoriju par šo, kur jūra vai ar roku aizsniedzama, tās spirgtajā vējā līgojas koku un krūmu puduri, bet līdz pilsētas centram tikai desmit minūšu gājiens.

Pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone vērtē, ka bijušās Vecās slimnīcas teritorija pēc sava izvietojuma un priekšrocībām ir ļoti pievilcīga. "Vērtīga teritorija. Vēsturiskas celtnes, jūras krasts, prestiža vieta," viņa raksturoja, taču neko tuvāk par tās perspektīvu nezināja. "Kamēr teritorija pieder Veselības ministrijai, pašvaldība neizstrādā nekādus attīstības plānus. Tikai tad, ja tā nonāks pašvaldības rokās, būs priekšnoteikums sākt skatīt un plānot." Arī "Piejūras slimnīcas" valdes priekšsēdētājs Aigars Puks "Kurzemes Vārdam" piekrita, ka atdot šo teritoriju pašvaldībai būtu labs risinājums, jo tā būtu izcila vieta tūrisma attīstībai, taču piebilda, ka neko tuvāk par šādiem plāniem nezinot, tā esot tikai versija, jo teritorija pieder ministrijai, tāpēc tikai no tās atkarīgs turpmākais.

Kāds nekustamo īpašumu speciālists, vērtējot zemes gabala aptuveno tirgus vērtību, norādīja, ka zemes cena šajā pilsētas daļā sasniegusi astronomiskas summas. Pēc viņa datiem, te kvadrātmetrs zemes tirgus cenās maksājot aptuveni 500 latu. Lai gan, ņemot vērā, ka zemes gabalam var būt dažādi apgrūtinājumi, cena varētu būt nedaudz zemāka, taču nekādā ziņā ne mazāka par 300 latiem kvadrātmetrā, eksperts apgalvoja. Tā kā teritorija ir 10 hektāru liela, tad parēķinot redzams, cik vērtīgs zemes gabals te atrodas, protams, tas – tikai kalkulējot tirgus cenās.

Kaut arī ārstniecības iestāžu vadītāji nebūt nevēlas, ka viņu vadītās iestādes tiktu pārvietotas Centrālās slimnīcas virzienā un pamato to ar gluži saprotamiem argumentiem, tomēr pēdējā laikā laikraksta rīcībā nonākušas ziņas par pastiprinātu biznesa jomas pārstāvju interesi par šo teritoriju. Kāds vietējais uzņēmējs izteicās, ka šī pilsētas daļa noteikti būtu ļoti piemērota tūrismam un atpūtai, taču viņš zinot, ka "tur jau viss sadalīts un atvēlēts Rīgas kungiem". "Kurzemes Vārdam" gan neizdevās izdibināt konkrētus personāžus, kas gribētu un varētu teritoriju atdot, un kas – to cerētu saņemt.

Formalitāšu mudžekļos

Stīvēšanās ap 10 hektāru lielo zemes gabalu starp Jūrmalas parku un jūru sākās jau pirms vairākiem gadiem. 1997.gada maijā Liepājas domes Īpašuma pārvalde izsniedza izziņu, ka "uz namīpašumiem Liepājā, Dārtas ielā 31, Siguldas ielā 2, Jūrmalas ielā 39/43 un Pērkones ielā 32/36 pieteikumi īpašuma tiesību atjaunošanai no bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem nav saņemti". Bet 1997.gada novembrī LR Labklājības ministrija pilnvaroja Liepājas Onkoloģiskās slimnīcas galveno ārsti Annu Krilovu pieprasīt un saņemt uz bezpeļņas organizāciju, valsts uzņēmumu "Liepājas Onkoloģiskā slimnīca" attiecināmo dokumentāciju un veikt minētās iestādes apsaimniekošanā esošā īpašuma – ēku un zemes – reģistrāciju zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda. Visus nepieciešamos dokumentus izdevās savākt, un Liepājas dome nolēma piešķirt valsts uzņēmumam "Liepājas Onkoloģiskā slimnīca" adresi – Jūrmalas ielā 2. Taču šis process neiztika bez konfliktiem. 1998.gadā, kad plašajā teritorijā vēl atradās bezpeļņas organizācijas, valsts uzņēmumi "Liepājas Onkoloģiskā slimnīca" un "Liepājas Psihoneiroloģiskā slimnīca", bija radušās aizdomas par slēptu interešu konfliktu, kas draudēja beigties ar tiesas darbiem. Bez tam jau tolaik interese par zemes tālāko apsaimniekošanu bija radusies arī vairākiem pašmāju ietekmīgiem cilvēkiem.

Biznesmeņi rosās

Jau konkrētākas runas par to, ka Vecās slimnīcas teritorija varētu atbrīvoties un tur ar laiku varētu attīstīt biznesu, sākās pirms aptuveni diviem gadiem.

Savulaik uzņēmējs Ivars Kesenfelds, kam patlaban pieder ievērojama daļa nekustamo īpašumu pilsētā, rakstījis iesniegumu Veselības ministrijai, lūdzot iznomāt nelielu daļu parka, šis lūgums gan nav ticis apmierināts. Taču I.Kesenfelds neslēpj, ka interese par teritoriju ir joprojām.

"Tas ir ļoti apsveicami, ka valsts domā atdot Vecās slimnīcas dārzu Liepājai. Ir ļoti svarīgi, lai pašvaldība rīkotos ar šo ekskluzīvo teritoriju, ievērojot visas sabiedrības intereses. Nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut šo teritoriju padarīt par Liepājas guļamrajonu," norāda I.Kesenfelds. Viņš uzskata, ka Vecās slimnīcas dārzam jākļūst par Jūrmalas parka organisku turpinājumu un redz šeit divus scenārijus. "Pirmais – šo vietu paredzēt pašvaldības funkciju pildīšanai, ierīkojot parku un uzturot par nodokļu maksātāju naudu. Otrs variants būtu, ja pašvaldība definētu šīs publiskās telpas daļas vajadzīgos objektus un par saviem līdzekļiem veiktu arhitektoniskos konkursus, izstrādātu šo ēku un būvju skiču projektus un tikai tad izsolē pārdotu zemi ar noteikumu, ka nav pieļaujams mainīt būvju izmantojumu.

Piemēram, tur varētu būt karuseļi, kafejnīcas, peldbaseini, bērnu laukumi, brīvdabas estrāde, arī piedzīvojumu takas un tamlīdzīgi. Pilsēta no tā varētu iegūt apmēram 15 miljonus latu un ilgstošu parka attīstības modeli, neieguldot tajā naudu. Šāds variants uzturētu jūrmalas zonu labāk nekā Palangā. Es kā uzņēmējs esmu par otro variantu. Ieguvums būtu arī tādejāds, ka tiktu saglabātas skaistās, P.Berči projektētās slimnīcas ēkas," saka I.Kesenfelds.

Kādreizējais Psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenais ārsts Imants Zeme savukārt neslēpj, ka vairāku gadu garumā viņam ne vienreiz vien izteikti priekšlikumi ļaut izmantot slimnīcas apsaimniekošanā esošo teritoriju, un piedāvājumus izteikuši dažādi biznesmeņi – gan uzņēmējs Andris Griģis, kas pretendē izvērsties arī Jūrmalas parka ziemeļu daļā, kur vēlas būvēt apjomīgu SPA kompleksu, gan arī klientu vārdā advokāts Māris Pomerancis, gan citi.

Pagājušajā gadā vēlmi privatizēt "Piejūras slimnīcu" bija izteicis ārsts Agris Auders un iesniedzis pieprasījumu valdībā. Taču Ministru kabinets atteica šim privatizācijas nodomam, argumentējot, ka nav pārliecības, vai pēc privatizācijas iestāde sniegtu tikpat specifiskus ārstnieciskos pakalpojumus.

A.Auders "Kurzemes Vārdam" paskaidroja, ka viņš būtu gribējis izveidot šeit rehabilitācijas un dziedniecības centru, jo ir labi apstākļi cilvēku atveseļošanai. "Taču tie bija tikai sapņi, kas nepiepildījās," viņš sacīja, atturoties izteikt minējumus, kam citam šī teritorija būtu piemērotāka, taču pieļaujot, ka zināmas intereses varētu izpausties.

Jāteic, ka cieši blakus Vecās slimnīcas teritorijai jau šobrīd izveidojies prominentu personu iecienīts dzīvojamais rajons. Te mājvietu raduši tādi ļaudis kā uzņēmējs un deputāts Tālivaldis Vēsmiņš, uzņēmējs Andris Griģis, akciju sabiedrības "Lauma" bijušās ģenerāldirektores Zigrīdas Rusiņas abas meitas u.c. Tuvējās apkārtnes pārējie iedzīvotāji par to tikai priecājas – sak, vai nu kungi būvētos pie pašas slimnīcas, ja nezinātu, ka ar laiku te valdīs nevis slimnīcas gars, bet kūrorta jaukumi.

Bet skaidrības nav

Tomēr, vēršoties pašvaldībā, izrādās, ka tur nevienam nav skaidras koncepcijas par Vecās slimnīcas teritorijas nākotni. Domes opozīcijas deputāte Elita Kosaka apgalvoja, ka neko tuvāk par šīs teritorijas perspektīvu nezinot, jo, kā deputāte izteicās, no viņas svarīgākie dokumenti jau tiekot slēpti. Viņa esot vienīgi dzirdējusi par A.Audera vēlmi privatizēt šo objektu, kā arī manījusi baumas, ka par teritoriju it kā interesējoties viņas kolēģis deputāts Āris Ozoliņš. Tomēr Ā.Ozoliņš pats kategoriski noliedza šādas runas. "Nekādā gadījumā," laikrakstam teica Ā.Ozoliņš. "Man personīgi nav nekādas intereses par šo teritoriju." Jāteic gan, ka savulaik Ozoliņa kungs bija iesaistījies firmas "Laila L" darbībā, kas gribēja bijušās sanatorijas galveno korpusu atkal atjaunot par kūrortiestādi, taču no šiem plāniem nekas nav iznācis.

Savulaik izskanēja viedoklis, ka ūdens dziedniecības iestādes teritorija ar vēsturiskajiem namīpašumiem, ūdens urbumu un citām komunikācijām privatizēta par pārāk lētu naudu. Tomēr Ā.Ozoliņš tobrīd jau noliedza, ka viņam būtu kāda saistība ar firmu "Laila L", jo viņš bija izstājies no komercstruktūras. Pēc neoficiālām ziņām, firma tiešām tikusi pārdota citām personām.

Bet, atgriežoties pie Vecās slimnīcas teritorijas, Ā.Ozoliņš arī par citiem pretendentiem neesot dzirdējis. Tā viņš teica, vienīgi piebilda, ka pašvaldībai būtu jādiskutē par teritorijas izmantošanu un jāizsver labākais variants, ja tā nonāktu domes pārvaldībā. Katrā gadījumā, deputāts uzskata, vieta tiešām būtu laba atpūtai un relaksācijai.

Pagaidām pašvaldības vadītāji noraida jebkādas runas, saucot tās par priekšlaicīgām un norādot: kamēr zeme ir ministrijas īpašums, pilsētas struktūrām nav nekādas teikšanas un lemšanas.

Par "Piejūras slimnīcas" teritorijas izmantošanu Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks laikrakstam sacīja: "SIA "Piejūras slimnīca" teritorija šobrīd ir valsts īpašums, tāpēc par slimnīcas ēku un zemes tālāko izmantošanu varam runāt tikai ieceru līmenī. SIA "Piejūras slimnīca" ir apvienotas divas dažādas iestādes. Onkoloģijas nodaļai jau ir paredzēta vieta Liepājas Reģionālajā slimnīcā, bet šobrīd vēl nav skaidrs, kā Veselības ministrija risinās psihiatrijas nozares nākotni Latvijā un Liepājā. Liepājas pilsētas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības plāns 2007.–2013. gadam paredz būvēt jaunu korpusu Psihiatrijas nodaļai pie Liepājas Reģionālās slimnīcas, taču Veselības ministrijas dokumentāls apstiprinājums šai iecerei vēl nav.

Visi šie apstākļi rāda, ka SIA "Piejūras slimnīca" teritorijas pārņemšana nenotiks ātri, tāpēc ir pāragri lemt par zemes un ēku izmantošanas iecerēm un plāniem. Arhitektu un plānotāju viedoklis ir tāds, ka šīs teritorijas būtu izmantojamas atpūtas un kūrorta nozares attīstībai Liepājā."

Lielāku skaidrību minējumos neviesa arī veselības ministra padomnieks Normunds Beļskis, kurš "Kurzemes Vārdam" pauda vienīgi to, ka ministrija ieinteresēta labākajā risinājumā un grib arī respektēt pašvaldības viedokli. Padomnieks pieļāva, ka ministrija, iespējams, varētu nodot īpašumu pašvaldībai, taču tam vēl nepieciešams izsvērt visus aspektus. Bez tam, kā uzsvēra N.Beļskis, vajadzīga arī diskusija pašu liepājnieku starpā, kādu nākotni viņi redz bijušajai Vecās slimnīcas teritorijai. "Rīgā nevar zināt, kā būtu vislabāk konkrētajās pašvaldībās, to var zināt tikai paši vietējie," teica N.Beļskis. Viņš rosināja, ka Liepājas pašvaldībai vajadzētu organizēt plašu sabiedrības diskusiju par Vecās slimnīcas teritorijas nākotni – vai tajā atstāt klīnikas un attīstīt medicīnisko aprūpi, vai atbrīvot teritoriju un nodot atpūtas biznesam.