Kurzemes Vārds

00:42 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Cilvēks nedēļas centrā

Kurzemes Apgabaltiesas jaunā priekšsēdētāja
Daiga Lutere

Latvijā ir sešas apgabaltiesas. Viena no tām – Kurzemes Apgabaltiesa – atrodas Liepājā, un nu tai ir jauna priekšsēdētāja. SILVA REINHOLDE. "Ir nedaudz savādi tagad pašai sēdēt kabinetā, uz kuru agrāk vajadzēja iet tikai īpašos gadījumos," smaidot saka tiesnese. "Bet es pārmaiņas pieņemu ātri". Viņu "Kurzemes Vārds" šonedēļ izvēlējās par cilvēku nedēļas centrā.

Ceļš līdz priekšsēdētājas kabinetam

Par Kurzemes Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesi Silva Reinholde strādāja nepilnus deviņus gadus. Pirms tam divus gadus vadīja Liepājas tiesas darbu un tur bija tiesnese. Pēc tūlīt pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes beigšanas bija izmeklētāja, prokurore.

Kad uz tiesas priekšsēdētāja vietu izsludināja konkursu, viņa sākumā nemaz neesot domājusi tajā piedalīties. Bet kolēģi mudinājuši, pat tā kā pierunājuši. Jūtot viņu attieksmi un arī ģimenē izvērtējot visus plusus un mīnusus, nolēmusi, ka konkursā tomēr piedalīsies. Kandidātiem bija jāsagatavo sava koncepcija par Kurzemes Apgabaltiesas darbu, tās turpmāko attīstību. Pēc tam visnopietnākais pārbaudījums bijis gandrīz stundu ilgā saruna ar speciāli izveidotu komisiju, kurā iekļauti gan Tieslietu ministrijas, gan Tiesu administrācijas, gan Augstākās tiesas pārstāvji. Jautājumi – visdažādākie. "Kad iznācu no pārrunu telpas, sajūta tiešām bija kā pēc smaga darba..." atceras S.Reinholde. Pēc kāda laika saruna ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju un viņa vietniekiem ritējusi jau koleģiālā gaisotnē. Pēc tam bija jādodas uz Saeimas Juridiskās komisijas sēdi, lai atbildētu uz deputātu uzdotajiem jautājumiem, un visbeidzot Saeimas balsojums.

Kurzemes Apgabaltiesā šobrīd strādā četrpadsmit tiesnešu. No tiem viens Kuldīgas un divi Ventspils sesijās. Tiesas priekšsēdētājam papildus tiesneša pienākumiem ir uzticēti vēl citi pienākumi. Ja īsi – atbildēt par tiesas darbu kopumā, būt atbildīgam par materiāli tehnisko nodrošinājumu, sekot tehniskā personāla darbam utt. Neskatoties uz to, ka nu ir vairāk jaunu pienākumu, tiesnese atzīst, ka arī turpmāk izskatīs krimināllietas, jo esot svarīgi nezaudēt profesionalitāti.

Tiesnesis – pavisam neemocionāla būtne?

"Tiesas zālē tādai ir jābūt," saka jaunā tiesas priekšsēdētāja. "Tiesnesis nedrīkst izrādīt savas emocijas, ir jāsaglabā neitralitāte, jo nostāšanās kāda pusē kaut vai tikai emocionāli var radīt aizdomas par tiesas spriešanas neobjektivitāti. Kur tomēr likt emocijas, kas bieži vien tiesas procesos iegūtas ne tās gaišākās? Viens variants – aprunāties, dalīties ar kolēģiem, jo arī viņi to piedzīvojuši. Otrs – mājās no darba ejot vienkārši iepriecināt sevi. Kaut vai nopērkot ziedu veikalā kādu puķi. Kad atliek laika lasīšanai, ļoti labprāt izvēlos Marinas Mariņinas kriminālromānus."

Daļā sabiedrības ir visai vienpusējs uzskats par tiesas spriešanu. Par to, šķiet, visspilgtāk liecina uz procesu atnākušo dalībnieku attieksme, sak, te jau tāpat nekas godīgi nenotiks, skaidrs, ka spriedums būs atkal jāpārsūdz. Visi taču korumpēti... Tiesnese domā, ka tad, ja cilvēks tiesā ierodas ar savu negrozāmu pārliecību un viss nenotiek, kā viņš iecerējis, valda liela neapmierinātība. S.Reinholde: "Tiesnesis nevienam neizdabā. Tiesnesis mēģina atrast taisnību. Mēdz teikt: taisnība katram sava, bet patiesība viena...

Bet par tiesnešu korumpētību runājot, man, protams, ir savs viedoklis. Mētāties ar tukšiem apgalvojumiem taču ir tik viegli un vienkārši! Un tas nekas, ja viss notiek viena tante teica līmenī... Katrā gadījumā, ja vien procesa laikā nav panākts mierizlīgums, viena puse vienmēr būs ar lēmumu vai spriedumu neapmierināta un tas, šķiet, dod iespēju paust uzskatu, ka tiesa ir uzpirkta."

Par spīti skolotājam

Mācoties vidusskolā, meitene vispirms apsvērusi iespēju studēt medicīnu. Labi padevušās visas mācības, bet it īpaši bioloģija. Taču 11.klasē domas mainījusi un stingri nolēmusi, ka mācīsies juristos. Klases audzinātājs reiz strikti pateicis: "No tevis labs jurists nekad neiznāks!" To dzirdot radies spīts. Kā neiznāks? Iznāks! Pirms diviem gadiem S.Reinholde savu skolotāju satikusi, un abi atcerējušies arī šo situāciju. Protams, ar smaidu.

Kas gandrīz divdesmit gadu ilgajā jurista darba praksē iegūts? Pēc īsa pārdomu brīža tiesas priekšsēdētāja saka: "Ļoti vispusīga pieredze, kas krājusies jau kopš laika, kad sāku strādāt par izmeklētāju un braucu uz noziegumu vietām. Tad prokurora pieredze, vēlāk visu kategoriju lietu izskatīšana tiesā".

Vai šajā laikā, gandrīz ik dienas saskaroties ar dažādām dzīves negācijām, noziegumiem, likumpārkāpējiem, nav meklēta atbilde uz jautājumu, kādēļ vispār tiek izdarīti noziegumi? Tiesnese: "Katram cilvēkam savs ceļš. Viens sācis zagt, tikai laiku kavēdams, jo strādāt negribas. Daudz smagāk tajās lietās, kur skaidri redzama cilvēka traģēdija. Piemēram, jauneklis, neskatoties uz to, ka dzīvo nelabvēlīgos apstākļos, audzis un skolojies kā nu pratis un pats saviem spēkiem, bet tad vienubrīd draugu ietekme izrādījusies stiprāka un jaunais cilvēks nostājies uz likumpārkāpēja ceļa. Jā, visu šo laiku darbs man sagādā iespēju brīnīties par cilvēka dabu. Kā pozitīvā, tā – daudz, daudz biežāk – negatīvā ziņā. Vienmēr pārsteidz cilvēku vēlme iedzīvoties uz nepatikšanu, ciešanu rēķina. Ir tādi cietušie, kuri no konkrētās situācijas un tiesājamā mēģina izspiest pēc iespējas lielāku mantisku labumu. Lai arī nodarītais kaitējums varbūt nemaz nav tik liels."

Par nāvessodu kā soda mēru runājot, Silva Reinholde saka tā: "Manuprāt, daudz briesmīgāks par nāves sodu tomēr ir mūža ieslodzījums bez iespējām uz apžēlošanu. Tas ir briesmīgi – savu dzīvi līdz pēdējai stundiņai pavadīt kamerā, nebrīvē."

Tad, kad tiesnese ķeroties pie sprieduma rakstīšanas, viņa ir pieņēmusi lēmumu par sodu: "Tad es nešaubos. Galvenais šo darbu darīt ar atbildību un iekšēju pārliecību. Ar citu attieksmi, manuprāt, par tiesnesi nemaz nevar strādāt."