Kurzemes Vārds

02:34 Pirmdiena, 30. marts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Mana dienasgrāmata

Zilās vizbulītes, brīvdienas un darbs
Vineta Novicka, zvērināta notāre

Sestdien, 8. aprīlī
Lai arī brīvdienas rīts, piecēlos agri. Biju nolēmusi mājiniekiem sagatavot pusdienas, un šis process prasa zināmu sagatavošanos. Arī tādēļ, ka galdā bija paredzēts celt medījumu. Darba dienās nekāda pusdienu gatavošana nesanāk, tādēļ tām paliek brīvdienas. Pēcpusdienā braucu uz Priekules pusi. Vizbulītēs. Tā ir lieliska pastaiga mežā. Vizbulīšu ļoti daudz. Baltās, zilās. Manas mīļākās puķes. Vakarpusē atgriežos Liepājā un dodos uz Annas baznīcu, uz Lieldienu nakts dievkalpojumu. Pirms diviem gadiem šajā laikā bija manas kristības.

Svētdien, 9. aprīlī
Lieldienu rīts, un Lieldienu tradīcija – kopā ar bērniem krāsot olas. Ar dēliem ķeramies pie darba. Olas vārām sīpolu mizās. Lai būtu raibākas, tās greznojam arī ar dažādiem zaļumiem, sūniņām un vizbulīšu ziediem. Protams, pirms brokastošanas – olu kaujas, samērot, kura stiprāka. Manējā konkurentēm padodas pati pirmā... Tad kopā ar māsas ģimeni dodamies uz "Verbeļniekiem" šūpoties. Jautrs, jauks pasākums. Pēcpusdienā atkal brauciens ārpus pilsētas. Šoreiz uz Cīravu pie paziņām. Lieldienas dod īpašu izjūtu un atziņu, ka man patīk veidot svētkus savās mājās. Tā, lai mājiniekiem būtu prieks. Un tad prieks arī pašai.

Pirmdien, 10. aprīlī
Pamostos, un kaut kas neticams – laukā sniegs! Tas izjauc iecerēto pastaigu, bet tās vietā nāk kāds cits negaidīts piedāvājums. Paziņas no Vecpils zvana, ka viņu lauku saimniecībā naktī piedzimuši sivēntiņi. Vai negribot atbraukt apskatīt. Protams! No Cīravas dodos uz Vecpili. Nebiju iedomājusies, ka mazi sivēntiņi var būt tik raibi! Gandrīz kā dalmāciešu kucēni!

Pēcpusdienā uz mājām, un gatavoju vakariņas ģimenei. Kad mirklis pārdomām, atceros, ka brīvdienās daudz kur būts, daudz iespēts un arī no darba pagūts atpūsties. Kā nekā trīs brīvas dienas! Tas pat liek padomāt – vai tikai atpūtas nav bijis par daudz...

Otrdien, 10. aprīlī
Ceļamies, kā ierasts, septiņos. Modinu dēlus, izvadu uz skolu. Kad viņi aizgājuši, līdz brīdim, kad pati došos ceļā uz darbu, vēl vairāk nekā stunda. Tas ir mans laiks, kad varu būt klusumā, savās domās un gatavoties darba dienai. Pagājis jau gads, kopš esmu notāres amatā. Prieks, ka man ir lieliski kolēģi, kuri zina savu darbu un uz kuriem var paļauties. Tā ir liela vērtība.

Arī uz darbu esam līdzi paņēmušas pa oliņai, kas krāsotas Lieldienās. Pirms sākusies klientu pieņemšana, ar kolēģēm sarīkojam spēkošanos. Stiprākā ola – Gitai.

Man gandarījums, ka savā darbā varu palīdzēt klientiem. It sevišķi, ja gadās sarežģītas lietas. Strādāju un visu laiku turpinu apgūt sava amata noslēpumus. Ir tiešām interesanti.

Trešdien, 11. aprīlī
Īpaša diena. Jau otrajam no maniem trim dēliem paliek 18 gadu. Negaidīti jau no rīta piezvana laba paziņa un apsveic mani dēla dzimšanas dienā. Tas tik jauki un patīkami! Arī viņas otrais dēls jau pilngadīgs. Nodomāju: "Cik labi! Vienam no manējiem vēl tikai 18 dzimšanas diena priekšā!"

Pēc darba steidzos uz mājām. Jāgatavojas dzimšanas dienas viesu sagaidīšanai. Atnāk omītes, krustmāte, mūsu tuvie cilvēki, un ir dzimšanas dienas torte ar 18 svecītēm. Ko nozīmē būt dēlu mātei? Būt viņiem līdzās, atbalstīt. Dzīvot ar uzticēšanās sajūtu.

Ceturtdien, 12. aprīlī
Darbīga diena. Klientu daudz un pagūstam apkalpot arī tos, kas nav pierakstījušies uz pieņemšanu. Noslēgti pirkuma līgumi, tiek kārtotas mantojuma lietas, nostiprinājuma lūgumi utt. Darbs bez pusdienas laika. Tāda mums nav. Pusdienas pasūtām uz biroju, un tās tiek apēstas tad, kad rodas brītiņš laika. Man ļoti patīk tās reizes, kad visas vienlaikus varam sev atļauties pusdienas laiku. Turpat birojā paēdam un parunājamies.

Iebilstu, ja kāds apgalvo, ka notāram garlaicīgs darbs – visu dienu ar papīriem. Tā gan nav. Aiz katra dokumenta ir konkrēts cilvēks, un viņi ir tik dažādi. Vienmēr esmu gribējusi strādāt tādu darbu, lai ar savām zināšanām palīdzētu citiem.

Piektdien, 13. aprīlī
Jau no rīta zinu, ka pēcpusdienā braukšu uz Jūrmalciemu. Piektdienas vakari ir tādi īpaši, jo tad sajūta, ka priekšā vēl divas brīvas dienas. No tām visjaukākā ir sestdiena, jo svētdiena rāda – rīt uz darbu. Tas nozīmē, ka jāpagatavojas gaidāmajai darba nedēļai. Arī ieskatoties kādā likumu grāmatā.