Kurzemes Vārds

00:11 Trešdiena, 22. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Privāti

Mans brīvais laiks
Dejojam? Dejojam!
Daiga Lutere

Viņi uz balles jeb moderno deju nodarbībām neatnāca Latvijā lielu popularitāti ieguvušā televīzijas šova "Dejo ar zvaigzni" ietekmē. Viņi lēno valsi, Vīnes valsi, čačača, tango un citas dejas mācās jau kopš pērnā rudens. Viņi – tie ir divi pāri. Inga un Jānis Feldmaņi un Dagnija Šmite un Vladimirs Kuncevičs. Inga ir SEB Unibankas privātpersonu darījumu nodaļas vadītāja, Jānis strādā firmā "Andris būvniecība". Dagnija ir manikīre frizētavā "Ilsa", Vladimirs – pārvaldnieks firmā "Peids plus". Viņi regulāri reizi nedēļā apmeklē pasniedzējas Daigas Čabovskas vadītās nodarbības. Kādēļ dejošana? Kas gūts un kas zaudēts? Par to šis stāsts.

Inga: – Doma par to, ka vajadzētu atrast kādu kopīgu brīvā laika pavadīšanas veidu, mums ar Jāni radās jau pirms pāris gadiem. Spriedām, ka tā varētu būt dejošana. Pērn septembrī avīzē ieraudzījām sludinājumu – būs deju kursi pieaugušajiem.

Jānis: – Pieteicāmies, un visu šo laiku sanācis tā, ka neesam bijuši tikai uz divām nodarbībām, taču pamatotu iemeslu dēļ. Es iepriekš nebiju mācījies balles dejas, vienkārši aizgājām un sākām.

I.: – Skolā pirmajās klasītēs nedaudz biju mācījusies dejot, bet tas viss sen aizmirsts.

J.: – Šad un tad ballēs, sarīkojumos dejojām. Tāpat kā visi. Protams, tagad neesam nekādi profesionāļi, tomēr sākam apjaust, ko nozīmē prast soļus un dejot.

I.: – Kādēļ joprojām dejojam? Tā ir ļoti laba iespēja abiem kopā interesanti pavadīt laiku. Nu jau gribas, lai nodarbības būtu biežāk nekā tikai reizi nedēļā. Dejošana saliedē pāra attiecības. Zaudējumu nav nekādu!

J.: – Ieguvumi ir arī jaunie paziņas, citi pāri, ar kuriem kopā dejojam. Gribot negribot veidojās stāja, mugura iztaisnojas, uzlabojas ritma izjūta. Galu galā dejošana ir labs fiziskais treniņš. Tā tikai no malas izskatās, ka viss notiek viegli un bez kādas piepūles.

I.: – Prieks, ka varam dejot un sadejoties. Dažubrīd mācoties, grupā iet vaļā lielā smiešanās. Visiem jautri vienkārši tāpat, jo esam kopā. Jo vairāk iemācies, jo gribas apgūt vēl. Salīdzinot ar to, kādi bijām pašā sākumā, kad katrs dejas solis, pagrieziens šķita tik sarežģīts un grūts, tagad jau esam daudz pārliecinātāki. Aplams ir uzskats, ka pietiks atnākt tikai uz dažām nodarbībām un dejotprasme būs rokā. Vajag tomēr lielu pacietību, neatlaidību un saprašanos. Deja iemāca abpusēju pieslīpēšanos, saskaņu. Dejošana ir iespēja bagātināt savu ikdienu.

J.: – Jā, pacietībai jābūt! Bet cik lieliska ir tā sajūta, kad mūzika skan un vari saskanīgi dejot. Turklāt, vīriešu zināšanai, mēs esam tie, kas dejā galvenie, jo mēs vadām partneri. Kā saka mūsu pasniedzēja: atcerieties, dejā boss ir vīrietis! Kungiem varu teikt, ka nevajag no dejošanas baidīties. Sākumā visi viens otram min uz kājām un pilnīgi noteikti viens uz otru neskatās un nevērtē, ko citi dara.

Dagnija: – Vladimirs bija tas, kurš mudināja pieteikties deju kursos. Uz pirmo nodarbību gājām ar lielām bailēm – mēs taču neko nemākam!

Vladimirs: – Bet citi arī nemāk! Tos vīriešus, kuri apsver iespēju mācīties dejot, varu nomierināt – nekāda vērtēšana kursos nenotiek. Dejojam tikai savam priekam. Man vienmēr ir paticis padejot, bet ne jau kaut kā īpaši, vienkārši tāpat.

D.: – Bija ziemā viena balle, un tur abi izmēģinājām iemācītos čačača soļus. Sanāca! Pašiem prieks un citi mums vēl aplaudēja!

V.: – Vispār man vislabāk patīk lēnais valsis, bet arī čačai nav ne vainas. To esam iemācījušies.

D.: – Noteikti esam mainījušies, salīdzinot ar to, kādi bijām pirmajās nodarbībās. Tagad gribas muguru turēt taisnu. Izkustas rokas, kājas. Zaudējumi? Nē, nekādi.

V.: – Iešana uz deju nodarbībām reizi nedēļā mobilizē. Varētu pat dejot biežāk. Parasti brīvais laiks ģimenē ir ļoti vienveidīgs – cilvēki paēd un pavada vakaru pie televizora. Bet te – jābrauc uz dejošanu. Jāsaņemas, bet ieguvumi nesalīdzināmi jaukāki nekā ikdienišķais vakars mājās.

D.: – Šovu "Dejo ar zvaigzni" jau skatījāmies gluži citām acīm, zinošāki. Kā dejotāji kustas, griežas, tur rokas, liek kājas. Mūsu ieguvums no dejošanas ir kopīgi un interesanti pavadīts laiks. Ir kopīgs temats, par ko parunāt, kopīgas intereses, iespēja reizi nedēļā iziet abiem kopā no mājām. Esam bijuši uz vairākām sporta deju sacensībām. Tagad ir tik aizraujoši vērot tur notiekošo.

V.: – Tiem pāriem, kas vēl tikai apsver iespēju mācīties dejot, mans ieteikums – sākt un mēģināt. Lai arī pirmās reizes nebūs vieglas… Ja sieva vai draudzene grib mācīties dejot un darīt to kopā ar savu otru pusīti, bet vīrietis meklē atrunas, lai to nedarītu, mans ieteikums: šī sievietes vēlēšanās dejot nu reiz ir tā, kuru ir vīrieša spēkos piepildīt! Sākt nekad nav par vēlu.

D.: – Vai tagad, pēc septiņiem mēnešiem, dejojam perfekti? Protams, nē, bet daudz esam iemācījušies un darām to joprojām. Iznāk aizvien labāk. To, ko māki, tev taču neviens nevar atņemt. Dejošana ir kopīgs prieks un ļoti daudz pozitīvu kopā gūstamu emociju.


Mans pārsteigums
Torti sejā aizstāj ar ģitāru
Inita Gūtmane

Pirms laiciņa grupas "Līvi" līderis AINARS VIRGA kopā ar savu draugu un kolēģi Gunti Kolertu iegriezās kādā mūzikas veikalā Rīgā, paņēma rokās firmas "Ovation" vienu no jaunākajiem un arī dārgākajiem mūzikas instrumentu modeļiem "Ovation de Luxe" un atzina, ka šī ģitāra elpo. Izlasījuši kādā intervijā mākslinieka sacīto, ka viņš kāro pēc jaunas akustiskās ģitāras, mūziķa draugi izdomāja viņam sarūpēt skaistu dzimšanas dienas pārsteigumu – ballīti, kurā piepildītos viens no viņa lielākajiem sapņiem.

Egona Zīverta foto

Līdz pēdējam brīdim Ainars nezināja, kur notiks viņa 43.dzimšanas dienas svinības un kas tajās ielūgts. Taču arī viņš nepalika parādā ar pārsteigumu – pie ciemiņiem uz ballītes norises vietu – folkloras centru "Namīns" – tērpies baltā žaketē, ieradās tādas pašās krāsas limuzīnā, no kura bez paša gaviļnieka cits pēc cita izkāpa viņa ģimenes locekļi. Starp viņiem bija arī meita Ilze ar draugu Paulu, kuri drīz leģendāro mākslinieku iepriecinās ar vēl vienu jauku dāvanu – viņa pirmo mazmeitiņu. Tāpat svītu pavadīja dēls Ozijs Rūdolfs ar draudzeni Madaru, ar kuru puisis iepazinās "Liepājas stāsta" banketā. Madara bija viena no koncertuzveduma dejotājām.

Lai arī ballīte bija rūpīgi izplānota, notika arī kāds misēklis. Pa dienu kurinot krāsnis, Guntis bija aizmirsis attaisīt vienu no aizbīdņiem, un rezultātā pirmos viesus sagaidīja kodīgi dūmi, kurus līdz ar siltumu nācās izgaiņāt no telpām.

"Liepājas stāsta" afterpārtijā Ainars ar pirmo kūkas gabaliņu izdaiļoja koncertuzveduma producenta Gunta seju. Ieraudzījis savu dzimšanas dienas kūku, gaviļnieks viesiem draudzīgi bilda, ka šoreiz labāk iztikt bez amerikāņu stila jociņiem. Tā vietā, lai atriebtos, Guntis Ainaram pasniedza viņa kāroto dārgumu – ģitāru. Kopā ballītē Ainars tika aplaimots ar trijām ģitārām – bez mūzikas instrumenta viņam vēl tika statīvs, uz kura bija uzrakstīti to cilvēku vārdi, kas dāvinājuši dārgo velti. Sveicēju vidū bija gan "Liepājas stāsta" komanda, gan Latvijas 1.rokkafejnīcas ļaudis, gan Liepājas Kultūras pārvalde, gan daudzi Rīgas un Liepājas mūziķi, ar kuriem Ainaram nācies sadarboties un ar kuriem viņu saista draudzības saites. Daudzi gan aizņemtības dēļ uz svinībām piektdienas vakarā nevarēja ierasties, taču gaviļnieka telefons no zvaniem un apsveikuma īsziņām bija karsts.

Ikviena svinību viesa acis un vēderu priecēja kafejnīcas "Ilze" ceptā kūka, kuru bija sarūpējusi Kultūras pārvalde. Lielo kārumu rotāja novēlējums: "Lai notiek viss, kas tavās domās reiz noticis." Latviešiem neierasti tika sākts svētku mielasts – Ainara mamma vispirms pasniedza pašas cepto, gardo zemeņu torti.

Lai sabučotu svētku vaininieku, sveicējiem vispirms bija jāpasaka kāds vārds, kuram gluži kā Baibas Sipenieces vadītajā šovā "Dziesmu duelis" tika piemeklēta atbilstoša dziesma. Vakara gaitā mūzikas instrumentus lietā lika arī citi Liepājas mūziķi: kontrabasists Guntis Kolerts, saksofonists Alex, vijolnieks Dzintars Beitāns un citi. Bet visnaskākais dejotājs izrādījās Ainara tētis, kurš gluži kā jaunības dienās izdancināja visas daiļā dzimuma pārstāves. Mundruma ziņā neatpalika arī Ainara mamma, kura ar savu dzīvesbiedru viesmīlīgās telpas atstāja tikai krietni pāri pusnaktij.

Lai arī pats gaviļnieks mājup devās jau pēc pulksten divpadsmitiem, daži izturīgākie viesi, arī Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna ar vīru, Guntis Kolerts ar sievu un aktieris Marģers Eglinskis (attēlā) teju, teju sagaidīja saullēktu.

Uz ballīti bija ieradušies daudzi Liepājas mūziķi. Kamēr citi muzicēja vai piepildīja vēderus, dažs attīstīja citas dotības. Piemēram, Ivo Fomins iejutās fotogrāfa lomā. Viens no ballītes rīkotājiem Guntis pauda gandarījumu, ka mūziķi var sanākt vienkopus un savu kolēģi iepriecināt ar jaunu mūzikas instrumentu. Pēc viņa domām, redzot cilvēku atsaucību, šādu pasākumu varētu atkārtot un ar jaunu darbarīku dzimšanas dienā aplaimot vēl kādu mūziķi.