Kurzemes Vārds

09:09 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Vecpilnieki audzēs ķirbjus

Turpinot iepriekšējā gadā aizsākto tradīciju – Miķeļa gadatirgū rudenī izrādīt lielāko dārzā izaugušo ķirbi, kā arī citus neparasta lieluma, formas, krāsas vai vienkārši mazāk pazīstamus dārzeņus –, arī šogad Vecpils pagasta Pensionāru padomes priekšsēdētāja Lilija Ločmane aicina vecpilniekus pievienoties ķirbju audzēšanas trakumam.

Viņa informē, ka konkurss, kurā var piedalīties gan pensionāri, gan visi pārējie pagasta iedzīvotāji, beigsies septembrī – Miķeļa gadatirgū – gan ar dižķirbju, gan arī citu dārzeņu izstādi. Būs pārsteigumi, stingra žūrija un laba vēlējumi. Bet Vecpils lauku attīstības speciālists Vitalijs Stasis piebilst, ka ar viņa starpniecību ķirbjus vecpilnieki varēs realizēt arī rūpnieciskai pārstrādei, saņemot atlīdzību. "Katru gadu rudenī Dabas muzejā Rīgā tiek rīkota republikas mēroga izaudzēto ķirbju izstāde, tur var iegādāties jaunu šķirņu ķirbju sēklas, iegūt jaunas atziņas. Varbūt varam aizbraukt ekskursijā," rosina L.Ločmane pagasta avīzē "Vecpils Vēstis".


Kā izaudzēt liellopu bifštekus?

Kursus zemniekiem, kuri vēlas nodarboties ar gaļas liellopu audzēšanu, rīko Lauku konsultāciju birojs. Tie sāksies 17.aprīlī pulksten 11 un notiks Bāriņu ielas pagraba zālītē.

Ekonomikas speciāliste Evita Ozoliņa "Kurzemes Vārdam" pastāstīja, ka priekšlasījumus sniegs Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistes Līga Arājuma un Vita Zalcmane, kā arī PVD Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis. Ar klausītājiem tiksies Kurzemes reģiona liellopu ciltslietu eksperte Vizma Sileniece un Nacionālās diagnostikas centra Kurzemes Reģionālās pārvaldes laboratorijas vadītāja Sandra Liparte. Kursu dalībniekiem ieplānots arī izbraukums uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecību "Vecauce".


Rokdarbniekus iedvesmojis dabas krāšņums
Pēteris Jaunzems

Tas jau esot kļuvis par tradīciju, ka Gaviezes pagasta rokdarbu meistari ziemā paveikto demonstrē Lieldienu izstādē. Taču, kā palepojās pašvaldības vadītājs Genādijs Jefimovs, šoreiz eksponātu skaits esot sanācis īpaši bagāts. Pavisam izstādei, kas izvietota pagastnama sēžu zālē, pieteikušies 64 dalībnieki, bet eksponātu skaits pārsniedzis simtu. Jāteic, ka iepatikušos darbus skatītāji var nopirkt un tas arī tiekot darīts.

"Te jau nevienu nevar īpaši izcelt un cildināt, jo skaidri redzams, ka krietni pacentušies ir visi," teica skatītāji. Viņiem patika gan Guntas Zaķes linu audumi un rūtotās segas, gan Ainas Ošītes smalkie darbiņi, gan Katrīnas Šteinbergas adīto cimdu kolekcija, gan Veilandu dzimtas pārstāvju oriģinālie kompozīciju veidojumi. Lielisks ir Allas Ozolas zīmējums. Genādijs Jefimovs pastāstīja, ka tas darināts ar zīmuli un bildē rūpīgi izzīmēta ikviena, pat vissmalkākā, detaļa. Katru gadu vietējā māksliniece pārsteidzot pagasta ļaudis ar kaut ko jaunu. Savulaik aizrāvusies ar politiķu atainošanu, pērn viņa rādījusi zirgu, bet šogad portretēts suns, kas ir katras lauku mājas sargs. Kolekciju kuplina grobiņnieces un SIA "Pods" dalībnieces Zigrīdas Lielgalves mirdzošie keramikas izstrādājumi – krūzes, vāzītes, svečturi, no kuriem daudzi jau esot atraduši sev īpašniekus.

Izstādē skatāma arī sena un laika gaitā nomelnējusi pūra lāde. Tādās čaklas rokdarbnieces mēdza glabāt savus darinājumus. Šoreiz apkaltā lāde atceļojusi no vietējā novadpētniecības muzeja. Tā rosīgā un nenogurdināmā vadītāja Alma Kāle parūpējusies, lai skatītāji varētu iepazīties ne tikai ar jaunākajiem rokdarbnieku darinājumiem, bet arī ar tradīcijām un Gaviezes rakstiem. Runājot par tiem, kāds skatītājs secināja, ka dabīgām krāsām krāsota dzija esot ļoti saskanīga. Lai kādu krāsu ņemam, tā lieliski harmonē ar citām. Rau, pat dzijas kamoliņi pēc skata grūti atšķirami no sīpolu mizās, upenēs un citos virumos krāsotām Lieldienu olām! "Palūkojieties dabā, ieskatieties kaut vai pasteļtoņos ietērptajās pavasara ainavās – arī tur taču nemēdz būt nesaskanīgas krāsas," gavieznieki sacīja.

Arī lauksaimnieks Voldemārs Jēkabsons par savas darbošanās veiksmi pateicās dabai. Viņš izstādē demonstrē lielu sienas pulksteni, kuram stundu ciparnīca aizstāta ar buciņu radziņiem. Pavisam divpadsmit žuburotu kaula radziņu veido neparasto ornamentu. Mednieka gaitās gadiem ilgi staigājot savāktās trofejas tagad radušas lielisku pielietojumu. Pagasta darbinieki pastāstīja, ka daudz vairāk darinājumu varot apskatīt, iegriežoties pie meistara lauku sētā. Tur pārsteidzot gan galds, gan krēsli, kuriem kājas veidotas no briežu un aļņu ragiem. Nez vai kaut kas tāds vispār esot skatīts. Tas pierāda, ka Voldemāram ir prasmīgas rokas. Un savu māku viņš apliecinot arī, strādājot ar lauksaimniecības tehniku. Sirmā vīra darbnīcā tapušas visdažādākās ierīces, kas ne tikai atvieglo darba soli, bet raisa arī interesi un apbrīnu.


Sākas Bibliotēku nedēļas sarīkojumi

Grobiņas bibliotēkas vadītāja Irina Erntsone pastāstīja, ka visā Latvijā izsludinātā Bibliotēku nedēļa, kas norisināsies no 23. līdz 27.aprīlim. Grobiņā tā aizsāksies jau nākamnedēļ.

No 16. līdz 21.aprīlim Grobiņas bibliotēkā būs apskatāma jaunākās literatūras izstāde "Grāmata – 2006", kuras apmeklētāji varēs iepazīsties ar visiem pērn izdotajiem darbiem, kas atrodas bibliotēkas fondos. "Grāmata ir viens no lielākajiem dārgumiem, kas ceļ cilvēka vērtību," – ar šiem Jāzepa Osmaņa vārdiem I.Erntsone uz bibliotēku vilina lasītājus. Viņiem varētu būt interesanta arī 19.aprīlī pulksten 17.30 Grobiņas bibliotēkas telpās ar Gaviezes un Grobiņas literātiem sarīkotā tikšanās "Mums ir ko teikt savā dzejā".


Rucavas pagastvecis daudz uzkrājis
Anda Pūce

Turpinot atspoguļot amatpersonu ienākumu deklarācijās norādīto, šoreiz analizējam piejūras pašvaldību vadītāju ienākumus pagājušajā gadā, pievēršoties Nīcas, Rucavas, Vērgales un Medzes pagastu padomju priekšsēdētāju sniegtajām ziņām.

Rucavas Pagasta padomes priekšsēdētājs Viktors Čamans, pašvaldībā strādājot, nopelnījis 4911,81 latu. Rajona padome viņam izmaksājusi 1793,44 latus, bet pensijā V.Čamans saņēmis vēl 1373,31 latu un ienākumus guvis arī no depozīta Unibankā – 2748 latus. V.Čamans ir arī trīs zemes gabalu īpašnieks Rucavā un divu dzīvokļu saimnieks Liepājā, kā arī 1993.gadā ražotas automašīnas "Audi 100" īpašnieks. Viņam pieder kapitāldaļas tādos uzņēmumos kā SIA "Grobiņas KB", SIA "Rucavas meistars", SIA "Aizputes briketes" un SIA "Rucava Processing company". 15 tūkstošus latu V.Čamans kādam aizdevis, bet skaidrā naudā uzkrājis 40 tūkstošus latu. Rucavas pagasta vadītājam ir arī ievērojami bezskaidras naudas uzkrājumi – 57547,61 latu viņš glabā Unibankā, 16750 latu Latvijas Krājbankā un vēl kopumā 36 tūkstoši dolāru viņam uzkrāti finansu kompānijā "European American Prosperty Trust Corporation". Šie uzkrājumi valūtā iepriekš – V.Čamana 2005.gada deklarācijā – nebija uzrādīti, palielinājušies arī uzkrājumi Latvijas bankās, tiesa gan, samazinājusies summa, ko V.Čamans ir aizdevis – iepriekš tā bija 30 tūkstoši latu.

Medzes Pagasta padomes priekšsēdētāja Dzidra Cobele ir viena no tām pašvaldību vadītājām, kurai deklarāciju izpildīt ir ļoti vienkārši. Viņai nav uzkrājumu, nav arī parādu un pieder vien 1988.gadā ražota automašīna "Honda Accord". Algā Dz.Cobele pērn saņēmusi 6590,11 latu, papildus vēl 1882,20 latu viņai izmaksājusi Liepājas Rajona padome.

Vērgales Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vitrups bez saviem tiešajiem pienākumiem pašvaldībā deklarācijā vēl papildu amatos ierakstījis, ka ir Vērgales mednieku kolektīva mednieks. Viņam pieder māja un zeme Vērgales pagastā, dzīvoklis Liepājā un kopīpašumā zeme Vērgales pagastā. J.Vitrupam ir vecs traktors un 1987.gadā ražota automašīna "VW Golf". Viņš ir arī a/s "Latvijas kuģniecība" 662akciju īpašnieks. Ienākumus Vērgales pašvaldības vadītājs guvis savā pašvaldībā, nopelnot 4666,2 latus. Rajona padome izmaksājusi viņam 1781,85 latus, bet slimības pabalsta veidā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras viņš saņēmis 241,83 latus.

Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis ir arī biedrības "Liepājas ezeri" valdes loceklis un Efektīvo skolu asociācijas valdes priekšsēdētājs. Viņam pieder zeme Nīcas pagastā un divi dzīvokļi un garāža Nīcā. Skaidrā naudā Nīcas pašvaldības vadītājs uzkrājis 4 tūkstošus latu, viņam ir arī 68600 latu lielas parādsaistības, bet 5305,19 latu A.Petermanis norādījis kā kredīta atmaksu. Ienākumus viņš guvis, saņemot 6871,03 latus savā pašvaldībā, 1438,16 latus izmaksājusi Rajona padome, bet 110,64 latus viņš kā algu saņēmis no rajona Izglītības pārvaldes. Salīdzinot ar 2005.gadu, pērn mazliet palielinājušies skaidras naudas uzkrājumi, kas ir A.Petermaņa rīcībā, toties arī parādsaistības nedaudz pieaugušas, nekādu jaunu īpašumu Nīcas pagasta vadītājam nav.


Kokapstrādātāji starp nopietno biznesu un ēverģēlībām
Kristīne Pastore

Pirts rituāls latviešiem nav nekas svešs, taču, iepazīstot citu zemju pieredzi, arī šajā procesā ik pa laikam ienāk kādi jaunumi. Viens no tiem ir nu jau vairākus gadus arī Latvijā pazīstamās baļļas vai mucas – varam saukt tās kā gribam –, kurās varam sēdēt siltā ūdenī un baudīt siltas peldes pat ziemas salā. Tādas izgatavo arī tepat Liepājas rajonā, Dunalkā, firmā "Gulbis JG", kuras priekšsēdētājs Jānis Luiks domā, ka šāda relaksācija ir modernizēts japāņu pirts rituāls. Un iegādāties šādas baļļas vēlas daudzi – gan privātmāju īpašnieki, gan arī viesu namu saimnieki. Taču tas nav vienīgais šīs firmas piedāvājums.

Japāņu pirts modernizētais variants

Firma "Gulbis JG" Dunalkā darbojas vairāk nekā desmit gadu. Relaksācijas baļļu izgatavošana ir tās interesantākais piedāvājums. Un to izcelsmi saistībā ar Japānu J.Luiks skaidro ļoti vienkārši: "Tur koka mucā salēja ūdeni, iebēra karstus akmeņus, kas ūdeni uzsildīja, tad kāpa iekšā cilvēki un sildījās. Pie mums šis variants ir uzlabots, mucā ievietojot nerūsējošā tērauda krāsniņu ar skursteni. Krāsniņu kurina, uzsilda ūdeni, un process var sākties." Daudzviet šīs baļļas ir kā piedeva pirtij – cilvēki vispirms izsildās pirtī, tur arī nomazgājas un pēc tam kāpj baļļā ar siltu ūdeni un turpina relaksējošo rituālu. Jānis saka, ka pēc šādas kārtīgas izsildīšanās cilvēks var bez bažām lēkt āliņģī un pavadīt tur ilgāku laiku nekā pēc pirts, jo šāda procedūra ķermeni izsilda dziļi jo dziļi. Šo baļļu izgatavotājs Andris Ošenieks ir pārliecināts, ka vislielāko labsajūtu tāds rituāls sniedz tieši ziemā, kad laukā ir ap mīnus desmit grādu, snieg sniedziņš, bet cilvēki sēž baļļā un bauda siltumu. "Vasarā daudz lielāks kaifs ir pēc pirts iemesties upē vai kādā citā atklātā ūdenī, nevis kāpt baļļā," piebilst Jānis.

"Gulbis JG" pagaidām ir vienīgā firma Liepājas rajonā, kur izgatavo šīs baļļas, bet savus saimniekus tās ir atradušas gan visā Latvijā, gan arī ārzemēs. Starp citu, tieši ārzemnieki bija tie, kas iedrošināja firmas vadību izgatavot baļļas lielākā daudzumā. Vēlāk gan viņu interese apsīka, taču nu pircēji atrodas tepat Latvijā. Jānis gan skaidro, ka tas nav lēts prieks – viena apses vai priedes koka baļļa maksā ap 950 latu plus PVN, bet ekskluzīvāka – darināta no oša koka – pat 1200 latu bez PVN. Taču gatavajai produkcijai jaunie saimnieki ilgi nav jāgaida. Jānis stāsta, ka viesu namos ierīkotās baļļas to saimniekiem atmaksājas ātri. Reiz pat bijis gadījums, kad kāds saimnieks nonācis varen neērtā situācijā, kad vieni viesi atteicās rāpties no baļļas ārā, lai gan viņu laiks jau bija beidzies un gaidīja nākamie.

Personiskā pieredze liek ķerties pie logu ražošanas

Galvenais firmas "Gulbis JG" bizness ir koka pakešlogu un durvju izgatavošana. Un tiem pasūtītāju netrūkst. Īpaši šīs firmas pakalpojumus izmanto to māju īpašnieki vai apsaimniekotāji, kam pieder vēsturiskās ēkas, kurās nav atļauts likt plastmasas logus. Šobrīd firma strādā pie Kurzemes Apgabaltiesas ietērpšanas, tās gatavotie logi jau ir divām Liepājas baznīcām: baptistu Nācaretes un baptistu Pāvila. Dunalcnieki paši šos logus un arī durvis gan izgatavo, gan arī ieliek un veic visu apdari. Turklāt, kā rāda pieredze, tieši koka logi pēdējā laikā ir aizvien pieprasītāki. Firmai gan pašai savu mežu nav, tāpēc kokmateriālus tā iepērk. Tiesa gan, koka logi ir dārgāki par saviem plastmasas līdziniekiem. Starp citu, Jānis par koka logu un durvju izgatavošanu izšķīrās pēc tam, kad viņam pašam, atjaunojot savu māju, par logiem vien aprēķināja ļoti lielu summu.

Flīzes un bruģis no Latvijas laukakmeņiem

Bet pēdējais firmas jaunums ir bruģakmeņu un flīžu izgatavošana no mūsu pašu Latvijas laukakmeņiem. Šī ražotne sāka strādāt tikai pagājušajā rudenī, un par īstu pieredzi un produkcijas noietu vēl ir grūti runāt, jo tikai pavisam nesen ir noslēgti pirmie piegādes līgumi. "Kā nekā bruģējamais materiāls ir sezonas prece," skaidro Jānis. Šis pagaidām ir ražošanas novirziens, kurā nav jāsatraucas par izejvielu trūkumu. Tas pat nav jāpērk, jo tepat vietējie lauki ir pilni ar akmeņiem, un zemnieki ir laimīgi, ja kādam tie noder un šis kāds tāpēc atbrīvo viņu laukus no tik traucējošajiem akmeņiem. Firmā ir iegādāta jaudīga akmens skaldīšanas iekārta, kas lielos un mazos laukakmeņus saskalda akurātos bruģakmenīšos. Ar tiem var bruģēt ietves, tos var izmantot dažādās apdarēs un arī kā dekoratīvus elementus. Līdzīgi ir arī ar laukakmens flīzēm. Tās izgatavo, uz vēl nesacietējušas cementa flīzes uzsēdinot jau gatavos skaldītos akmeņus. Flīzē ir iestrādāta metāla armatūra, kas to padara izturīgu. Ervīns Jurkovskis, kurš firmā ir atbildīgs par akmens apstrādi, stāsta, ka šādi ar rokām izgatavotas flīzes ir krietni dārgas – ap 30 latu kvadrātmetrā, tāpēc daudzviet tās izmanto, nevis vienlaidu celiņa flīzēšanai, bet gan kā dekoratīvus elementus izvieto starp parastajām betona flīzēm, padarot flīzējumu mākslinieciskāku. Pirmie gan flīžu, gan laukakmens bruģa pasūtījumi firmai jau ir. Tiesa gan – no Rīgas. "Varbūt Liepājā par mums nezina, varbūt par maz esam reklamējušies," saka firmas direktors, taču vietējo interese pagaidām esot neliela. Strādājot ar laukakmeni, firmā meklē vēl dažādus citus tā izmantošanas veidus. Nupat kā eksperiments top no šķeltajiem laukakmeņiem veidoti žogu un vārtu stabi. Un tas viss ir roku darbs.

Pietiek laika arī ēverģēlībām

Iepazīstinot ar firmas ražojumiem, tās direktors Jānis Luiks smejas, ka tepat izgatavo arī dažādas ēverģēlības. Par tādām viņš sauc dažādus savdabīgus un interesantus individuālos pasūtījumus: suņu būdas, akas, dažādus dekoratīvos elementus, piemēram, muciņas puķu stādīšanai un daudz ko citu. Un ar šīm ēverģēlībām firma piesakās ar dažādos konkursos. Tā pagājušogad saņemts veiksmīgs pasūtījums no Ventspils pašvaldības – džungļu takas izgatavošana, kurā koka kāpnes, laipas un daudz kas cits mijās ar virvēm un dažādiem veiklības pārbaudījumu veidojumiem kokā. Bērniem dunalcnieku darinājums ļoti patīk. Starp citu, viena no tādām everģēlībām ir arī koka ratiņi ar speciālu maināmu kasti dekoratīvo košumaugu novietošanai dārzos un parkos. Bet ir arī pavisam nopietnas lietas, piemēram, frēzbaļķu pirtiņas un pat veselas mājas – gan ikdienas dzīvošanai, gan arī kā vasaras namiņi. Vārdu sakot, ir iespējams izgatavot visu, ko tikai pasūtītāji ir spējīgi izdomāt, smejas Jānis. Piemēram, šobrīd firmas kokapstrādes meistari lauza galvas, kā izpildīt kādu pavisam interesantu pasūtījumu – izgatavot laivai līdzīgu statīvu, kurā iekārts šūpuļtīkls. Un gan jau izdomās!