Kurzemes Vārds

08:33 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Nedaudz romantisks ceļojums pagātnē
Lāsma Ģibiete

Kurš gan nav vēlējies paceļot ne vien telpā, bet arī laikā, labi apzinoties, cik neiespējami tas ir. Vēl aizvien atmiņā kāda krievu komēdija, kuras galvenais varonis Šuriks ar paša konstruētu laika mašīnu no padomju dzīves realitātes piepeši nokļūst cariskajā Krievzemē. Nedaudz līdzīgas izjūtas radās, ceļojot pa Itālijas Toskānas reģionu, kad pēc universitātes pilsētas Sjēnas apmeklējuma vakaru nolēmām pavadīt Sandžiminjāno mazajā viduslaiku pilsētiņā.

Sjēnas viduslaiku šarms

Lai nu ko, bet, esot Toskānā, neapmeklēt Sjēnu būtu neprāts. Un ne tikai tādēļ, ka te atrodas Eiropā viena no visvecākajām universitātēm ar 700 gadu vēsturi un pasaules mēroga arhitektūras šedevrs, Svētās Marijas doms, no kura jumta paveras skaists skats uz pilsētu. Subjektīvi vērtējot, visbrīnišķīgākais, ar ko šī gotikas pilsēta lepojas, ir tās galvenais laukums – Piazza del Campo. Tas paredzēts tikai gājējiem un izbūvēts gliemežvāka formā kā amfiteātris, kas iedalīts deviņos sektoros. Laukuma centrs ir pilnīgi tukšs. Tā vidū, ja ir vēlēšanās, var apsēsties un sauļoties, taču namu apbūve apņem tikai šī laukuma malas. Vislielākā un iespaidīgākā no ēkām ir viduslaikos celtais majestātiskais rātsnams ar milzu torni un pulksteni. Tornī var uzkāpt un uz laukumu lūkoties no putna lidojuma. Pārējās ēkās, kas salīdzinājumā ar rātsnamu šķiet sīkas, iekārtotas vasaras kafejnīcas un suvenīru veikaliņi. Tā kā laukums visu laiku ir aizvējā, baudīt kafiju un saldējumu brīvā dabā var visu gadu. Taču visvairāk tūristu šajā pilsētā sastopami katru gadu 2.jūlijā un 16.augustā, kad laukuma bruģis tiek nobērts ar smiltīm un notiek zirgu skriešanās sacīkstes "Palio". Jātnieki ģērbušies viduslaiku tērpos un jāj ar neapseglotiem zirgiem. Un nav svarīgi, kā zirgs nokļūst līdz finišam, ar jātnieku mugurā vai bez! Jo tieši šis dzīvnieks svētkos ir galvenais.

Akmens pasaulē

No Sjēnas uz Sandžiminjāno vispirms devāmies ar vilcienu, kas Itālijā ir ievērojami lētāks nekā Vācijā. Izkāpām nelielās Podžibonzi pilsētiņas stacijā un no tās aptuveni pusstundu braucām ar satiksmes autobusu līdz galamērķim. Spilgti atmiņā palicis šis neilgais brauciens, kura laikā nesteidzoties var izbaudīt Toskānas lauku ainavu – nelielus zaļganus pakalnus, mazas zemnieku mājiņas oranžā vai dzeltenā krāsā ar dakstiņu jumtiem, ciprešu alejas, olīvu birzis, vīnogulāju laukus. Īpaši skaisti šeit esot rudeņos, kad koku lapas ir raibu raibas, bet arī pavasarī paveras neatkārtojams skats. Ne velti Toskānu dēvē par Itālijas pērli.

Sandžiminjāno var pamanīt no tālienes. Jau pa gabalu skatienam paveras vairāki augsti mūra torņi. Pavisam kopā to ir 14, bet viduslaikos bijuši veseli 72. Tie ir dzimtu torņi, kurus viduslaikos citu pie cita likušas uzcelt augstdzimušas ģimenes, lai labi varētu novērot pretinieku un jau laikus to iznīcinātu, virsū uzlejot verdošu piķi, apmētājot ar akmeņiem, gružiem vai nošaujot ar bultu. Jāatceras arī, ka Toskānā cīņa par varu un ietekmes sfēru sadalīšanu dižciltīgo starpā bijusi īpaši nežēlīga un asiņaina. Turklāt jo bagātāka dzimta, jo augstāks tornis. Paši itālieši šo vietu smiedamies dēvē par "Itālijas Manhetenu". Maza daļiņa patiesības te tomēr ir, jo dzimtu torņi ir vienas no pirmajām augstceltnēm pasaulē.

Sandžiminjāno var ieiet pa divām ieejām – ziemeļos pa Sanmateo vārtiem vai dienvidos pa Sandžovanni vārtiem. Pilsētiņu no visām pusēm apjož augsti mūri, kas liek justies, kā viduslaikos nokļuvušam. Mazās, šaurās, līkumotās ieliņas šo izjūtu tikai pastiprina. Kur vien skaties, visur akmens. Akmens mūra nami, akmens ielas bez neviena koka. Kaut gan nē, dažviet ielu malās, kur tiek vairāk gaismas, manīju lielus puķpodus ar dažādiem augiem, pat eglītēm, kas vēl palikušas no Ziemassvētkiem. Kādas ieliņas galā atklājām pat nelielu tuneli, caur kuru var iziet uz nākamo ielu. Tā līkumojot nokļūstam līdz pilsētiņas centrālajai vietai – Čisternas laukumam, kura vidū kopš 1273.gada atrodas renesanses aka. Tā ir visiecienītākā fotografēšanās vieta pilsētā. Netālu atrodas Doma laukums ar rātsnamu un, protams, baznīcu. Taču šai vakarā visskaistāko skatu uz pilsētu notvēru uz kāda attālāka ceļa, labu gabalu no centra. Lūkojoties uz vienu pusi, var redzēt Toskānas pasteļtoņu ainavu, uz otru – nedaudzus no dzimtu torņiem. Šajā vietā sagaidījām saulrietu, uz kura fona augstie akmens milzeņi izskatījās fantastiski.