Kurzemes Vārds

06:03 Pirmdiena, 22. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Novadu kartes zīmēšanas laiks
Anda Pūce

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs bija ieradies, lai ar Liepājas rajona pašvaldību vadītājiem diskutētu par administratīvi teritoriālo reformu, apspriestu reformas īstenošanas gaitu un pastāstītu par valsts atbalstu spēcīgu novadu izveidei. Viņš sarunā vairāk pievērsās tieši pēdējam, jau pašā sākumā paziņojot: "Man nav nekādu interešu par to, tieši cik novadu būs Liepājas rajonā. Tas jālemj jums, ņemot vērā savus attīstības plānus, un, mans kā ministra uzdevums ir dabūt naudu šo plānu īstenošanai."

A.Štokenbergs solīja finansiālu atbalstu gan ceļu remontam, gan novadu attīstībai un infrastruktūras sakārtošanai. Viņš uzsvēra, ka nauda jāinvestē ārpus Rīgas, pavēršot attīstības scenāriju tā, lai tālākie novadi attīstītos straujāk nekā galvaspilsēta, kurai vienmēr būs priekšrocības, un reforma ir viens no veidiem, kā šo attīstību panākt.

Pirms nedēļas notika rajona pašvaldību vadītāju tikšanās. Tajā izkristalizējās vairāki jautājumi ministram, uz kuriem tikšanās dalībnieki gribēja saņemt atbildes. Ministrs iepriekš bija teicis, ka redz nākotni lielos novados, tāpēc viņam jautāja, kas tieši tajos būs labāks. Viņš norādīja, ka esot runājis par iespējām pilnvērtīgi veikt pašvaldībām uzticētās funkcijas, un atgādināja, ka pašlaik spēkā esošais 167 novadu modelis ir pirms vēlēšanām panāktais kompromiss. Jāatgādina, ka pēc šā modeļa Liepājas rajonā paredzēts izveidot sešus novadus – Grobiņas, Durbes, Sakas, Aizputes, Priekules un Nīcas novadu.

Nākamais, ko pašvaldības vēlējās zināt: vai tiks nodrošināta iepriekšējo pagastu pārstāvniecība jaunajā novadā. Taču ministrs šādu iespēju noraidīja, norādot, ka tas rada sarežģījumus lielās pašvaldībās, kurās apvienojas vairāk nekā desmit pašvaldību. Jautāts par iespējām sakārtot otrās šķiras ceļus, A.Štokenbergs piedāvāja saņemt atbalstu skolu autobusu iegādei un līdzekļus novadu attīstībai novirzīt ceļu sakārtošanai. Pagastu iebildumos viņš īsti ieklausīties negribēja, norādot, ka tad jārunājot ar satiksmes ministru, kurš labāk izvēlas ieguldīt 300 miljonus lidostā, ko izmanto ap 20 procentu Latvijas iedzīvotāju, nekā ceļos, kurus izmanto visi.

Rajona pašvaldību vadītājiem radās priekšstats, ka valdības pārstāvju starpā nav īstas saskaņas ne tikai jautājumos par ceļiem, jo pašvaldību lietu ministrs apgalvoja, ka šogad vēl būšot budžeta grozījumi, kad naudas pārpalikumu noteikti piešķirs pašvaldībām. "Tikko runāju ar finanšu ministru Oskaru Spurdziņu, un viņš strikti pateica, ka uz grozījumiem varam necerēt," bija izbrīnīts Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Turpinājumā bija saruna par naudu. Rajona pašvaldības aprēķinājušas, ka, izvērtējot savas iespējas piedalīties dažādās atbalsta programmās un saņemt Eiropas naudu, tām vēl infrastruktūras sakārtošanai būtu nepieciešami 52 miljoni latu un lūdza ministru izskaidrot, kur šādu naudu rast. Ministrs sāka saukt dažādus iespējamos risinājumus, tomēr pašvaldības norādīja, ka ar šīm iespējām jau rēķinājušās, un diskusija sakaitināja tos, kas fondu un programmu nosaukumus no galvas neprata.

"Par ko mēs šeit vispār runājam? Mēs varētu paņemt divu miljonu kredītu un daudz ko sakārtot. Ne jau par naudu ir jautājums. Jautājums ir par to, ka mēs reformai joprojām neredzam jēgu un reālu ekonomisku pamatojumu. Tāpēc savu iedzīvotāju vārdā saku striktu lieliem novadiem," emocionāli runāja Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis.

"Arī Vaiņode kopā ar Embūti var pastāvēt," uzskata Vaiņodes Pagasta padomes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons. Vienīgās problēmas esot sliktais ceļš uz Embūti, dzīvokļu trūkums un brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas darba legalizācija, kam atbalstu ministram lūdza pagastvecis.

Ministru šādas runas rosināja runāt vēl par jaunām un jaunām iespējām pašvaldībām saņemt atbalstu ar īpaši izstrādātas kredītu programmas starpniecību, iegūt līdz 200 tūkstošiem latu apvienošanās gadījumā, pretendējot uz tikpat lielu summu no Zemkopības ministrijas un arī cerot uz netiešu ietekmi no līdzekļiem, ko savai attīstībai lielā apjomā saņems Liepājas pilsēta.

"Kāpēc likumā ir vārdiņš līdz un kāda tad ir mazākā summa, ko piešķirs? Un vai šo atbalstu saņems pašvaldības, kas jau apvienojušās?" prasīja pašvaldību vadītāji, gan īsti nepaliekot apmierināti, kad izdzirdēja ministra atbildes. Viņi norādīja, ka pašvaldību iedzīvotāji, jautāti par reformu, lielākoties noraida tās nepieciešamību, tāpēc jautāja: vai gadījumos, kad pašvaldību deputāti balsos pret apvienošanos, ņemot vērā savu iedzīvotāju domas, šāds lēmums tiks respektēts? Ministrs atbildēja apstiprinoši, vēlreiz atgādinot, ka lēmums par novadu izveidi jāpieņem katrai pašvaldībai, izvērtējot savu turpmāko attīstības ceļu.

Bet, kamēr rajona pašvaldību vadītāji kurnēdami devās uz mājām, secinot, ka nekādu skaidrību par reformas gaitu no ministra nav guvuši, un spriežot, ka iepriekš velti pārrunājuši jautājumus, kas tiem svarīgi, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs sniedza interviju "Kurzemes Vārdam".

Jūsu vadītās ministrijas izplatītajās preses relīzēs bija teikts, ka esat ieradies, lai ar Liepājas rajona pašvaldību vadītājiem runātu par novadu veidošanu un apspriestu administratīvi teritoriālās reformas gaitu.
– Jā, biju uzaicināts pārrunāt reformas gaitu, bet es centos stāstīt, ka reforma ir tikai viens no līdzekļiem, kā panākt, lai cilvēki visās Latvijas vietās dzīvotu labāk. Ja šis līdzeklis nav vajadzīgs un pati par sevi saimnieciskā attīstība nodrošina to, ka cilvēki dzīvo labāk, ja ir pietiekamas investīcijas no privātā sektora, ja ir skaidrs plāns jebkurā pašvaldībā, kā nodrošināt iedzīvotājiem aizvien kvalitatīvākus pakalpojumus, tad stāsts par reformu šīs tikšanās laikā kļuva aizvien maznozīmīgāks un mums atlika runāt tikai par to, ka diemžēl dažādās ministrijās ir ierēdņi un cilvēki, kas neizprot, kāda ir normāla procedūra, kas nodrošina attīstību. Ir visādi birokrātiski šķēršļi – muļķīgas prasības attiecībā uz iepirkumiem vai nesaprotami kritēriji naudas piešķiršanā. Savu iespēju robežās mēs šīs kļūdas labosim.

Bet atgriezīsimies pie reformas. Kas ar to notiek?
– Tas ir skaidri un gaiši ierakstīts likumā – 2008.gadā tiek pilnīgi pabeigts administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts, un tieši tāpēc esmu lūdzis pašvaldības līdz 1.maijam izteikties, vai tās redz vajadzību atkāpties no pagājušā gada 28.jūnijā apstiprinātā 167 novadu modeļa. Pašvaldību vēlmes mēs līdz maija beigām apkoposim. Un domāju, ka Ministru kabinetā iesim ar jaunu priekšlikumu, kas būs tapis, ņemot vērā šos pašvaldību deputātu viedokļus.

Vai kāds tagad var pateikt, tieši cik novadu Latvijā būs 2009.gadā?
– Es domāju, ka pašlaik neviens uz šo jautājumu atbildēt nevar. Varu runāt tikai par tiem rajoniem Latvijā, kur jau pieņemti lēmumi par novadu izveidi, – par Gulbenes, Daugavpils, Talsu, Alūksnes un Balvu rajonu. Es varētu minēt vēl virkni rajonu, kuros principā viss ir saprotams. Pārējiem ir pašiem jālemj par to, kā viņi vēlas dzīvot turpmāk.

Vai esat pārliecināts, ka 2009.gadā reformu izdosies pabeigt?
– Redziet, strikti pēc likuma nav iespējams sarīkot vēlēšanas, ja nav zināms administratīvi teritoriālais iedalījums, tāpēc absolūtais pēdējais datums, kad šai skaidrībai jābūt, ir aptuveni pusgads pirms vēlēšanām, kas nozīmē – nākamgad. Es nepieļauju, ka šīs Saeimas laikā reforma netiek īstenota. Tas ir ierakstīts arī valdības deklarācijā, un es domāju, ka cilvēki ir noguruši no neziņas un grib redzēt rezultātu.

Kas notiks ar reformas pabeigšanu administratīvā kārtā? Ko darīsit ar pašvaldībām, kas līdz pēdējam strikti paliks pie viedokļa, ka novadu veidošana vispār nav nepieciešama: pievienosit kādam novadam, vai atstāsit vienas?
– Es domāju, ka ievērojami lielāka skaidrība mums būs jau pēc 1.maija. Vēl durvis būs vaļā līdz 2007.gada beigām, kad vienai vai otrai pašvaldībai būs iespēja pieņemt savu lēmumu. Ir grūti prognozēt, kāda situācija būs 2008.gadā, jo varu vienīgi balstīties uz to situāciju, kāda tā ir pašlaik. Līdzšinējā reformas gaita rāda, ka desmitiem pašvaldību vadītāju dažādos rajonos ir spējuši apsēsties pie galda un vienoties, lai nepaliktu nekādi caurumi vai atsevišķi stāvošas pašvaldības. Es joprojām ceru, ka jebkurā Latvijas vietā valda izpratne par reformu.

– Parunāsim par izvēlēto reformas modeli. Mums tepat kaimiņos ir viena no spēcīgākajām Lietuvas pašvaldībām, un tur reforma notika pavisam pēc cita modeļa. Vai savā ministra darbā jūs paļaujaties uz iepriekšējiem pētījumiem un uzskatāt, ka šāds reformas modelis, kāds veidojas Latvijā, ir vislabākais, vai arī esat domājis par citiem iespējamiem risinājumiem?
– Latvija ir suverēna valsts, tāpēc mums ir tiesības pašiem izvēlēties savus reformu modeļus. Protams, varam mācīties no citu valstu pieredzes, un, ja runājam par Lietuvas pieredzi, tad galvenā mācība ir tāda, ka tur, iespējams, nepietiekami tika izskaidrota reformas nepieciešamība un, iespējams, pārāk maz tika ņemts vērā pašu pašvaldības vadītāju un deputātu viedoklis, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu. Es negribu piekrist tiem, kas saka, ka kādā jaukā rītā lietuvieši pamodās jaunās pašvaldībās. Bet viņi bija tuvu tam. Un līdz ar to vismaz sākotnēji bija diezgan liela neapmierinātība pašu iedzīvotāju starpā.

Tas, ka ir vajadzīgas lielākas un stiprākas pašvaldības – par to man nav nekādu šaubu. To rāda visas pasaules pieredze. Jautājums ir vienīgi par atšķirīgiem vēsturiskiem apstākļiem, kas nav ļāvuši kaut ko tādu īstenot. Piemēram, Somijā vairāku desmitu gadu garumā ir bijuši neveiksmīgi mēģinājumi īstenot reformu, tie atdūrušies pret likumos ieliktajām normām, kuras faktiski nepieļauj šādu rīcību. Nupat Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā konferencē par savu pieredzi stāstīja Dānijas kolēģi, un arī tur reformas rezultātā vidējais vienas pašvaldības iedzīvotāju skaits būs 55 tūkstoši. Un tas ir Dānijā, kas pēc platības ir mazāka nekā Latvija. Varam minēt vēl virkni piemēru.

Saprotiet, ir kaut kāda kritiskā masa iedzīvotāju, kas nepieciešama, lai izdarītu visu, kas vajadzīgs konkrētajam novadam – gan attīstīt rūpniecību, gan dažāda veida kultūras, sociālos, izglītības un citus pakalpojumus. Pašlaik daudzām pašvaldībām ir par maz resursu, lai to izdarītu labi.

Pievērsīsimies reformas risinājumiem Liepājas rajonā. Kā saprotu, no jūsu puses tomēr nākusi versija par trim potenciālajiem novadiem rajona teritorijā: Grobiņas, Aizputes un Priekules. Vai esat savas domas mainījis?
– Man grūti komentēt, no kurienes nākušas ziņas par trim novadiem, jo no pašiem liepājniekiem esmu dzirdējis dažādas versijas. Arī par vienu novadu, kas man likās nereāls priekšlikums, taču acīmredzot arī tāds ir kādās pašvaldību vadītāju sarunās izskanējis.

– Iespējams, uz to iedvesmojis, piemēram, Talsu rajona piemērs, kur apvienoties plāno gandrīz visas rajona pašvaldības?
– Jā, taču Gulbenes rajonā, piemēram, ir tikai viena vienīga Gulbenes pilsēta, kas ir dabisks rajona attīstības centrs. Liepājas rajonā šī situācija ir stipri citādāka – te ir vairākas pilsētas. Taču vismaz vienam attīstības centram novadā ir jābūt.

Tas vienkāršais kritērijs, pieņemot lēmumu par novada izveidi, būs atbilde uz pavisam vienkāršu jautājumu: kā jūs domājat, kas būs tās lietas, kas jūsu bērnus noturēs šajā vietā? Kas būs tā programma, kas liks jauniešiem palikt konkrētajā teritorijā, nevis uz visiem laikiem aizbraukt uz Liepāju, Rīgu vai Īriju? Un es gribētu, lai cilvēki, kas pieņem lēmumu, mēģinātu godīgi atbildēt uz šo jautājumu.

Diemžēl arī mūsu rajonā ir vairākas pašvaldības, kur lēmumi ja nav gluži nelikumīgi, tad nereti balansē uz likumības robežas, un iepriekšējā pieredze rāda, ka, neskatoties uz to, ka likumdošanā ir paredzēta ministrijas kontrole šādās situācijās, reālajā dzīvē daudz kas, pat pēc preses un sabiedrības iejaukšanās, paliek pa vecam. Vai tie deputāti, kas tagad darbojas katrā vietā, ir pietiekami kompetenti pieņemt šādus tālejošus lēmumus?
– Pirmkārt, esmu pārliecināts, ka Latvijā ir vairāk simti pašvaldību vadītāju, par kuru kompetenci un godaprātu man nav šaubu. Taču diemžēl mums ir daži desmiti pašvaldību un to vadītāju, kuri pieļāvuši likuma pārkāpumus. Ministrija nosūtījusi vairākus materiālus uz KNAB, diemžēl reāli kriminālprocesi ir uzsākti ar milzīgu novēlošanos pat divu gadu garumā, tāpēc varbūt kādam rodas iespaids, ka pastāv nesodāmība. Deputātu atlaišana kopumā, manuprāt, ir galējais līdzeklis. Latvija ir demokrātiska valsts, un iedzīvotāji, ievēlot konkrēto cilvēku pašvaldībā, ir izteikuši savu viedokli, un mums ministrijā ar to jārēķinās. Ja mēs runājam par konkrētiem gadījumiem, kad ministrija izmantojusi savas iespējas, tad jūs varat pārliecināties, ka vienā otrā pašvaldībā ir klusi un mierīgi atkāpušies speciālisti, kas nav ievērojuši likumu. Un mēs turpināsim gadījumos, kad ir izrādīta augstākā mērā nekompetence, bet nav pierādāma klaja korupcija, izmantot savā rīcībā esošās metodes, lai pārliecinātu pašvaldību deputātu vairākumu tikt vaļā no šādām amatpersonām.

Bet kā būs ar otrā līmeņa pašvaldībām un plānošanas reģioniem, par kuriem nākas dzirdēt aizvien biežāk?
– Likums skaidri nosaka, ka 2009.gadā rajonu nebūs, un, arī par novadu veidošanu mēs runājam par darbu jaunajās teritorijās pēc 2009.gada vēlēšanām. Kas attiecas uz otrā līmeņa pašvaldībām, likumā ir runa par apriņķiem, bet es neesmu dzirdējis nevienā rajonā, ka kādam tie būtu ļoti vajadzīgi. Neviens nevar pateikt, kā un kas apriņķus vēlēs un kāpēc vispār virs spēcīgām pašvaldībām vēl vajadzīgi kaut kādi apriņķi. Cita lieta ir plānošanas reģioni. Ir virkne lietu, kas jāplāno lielākā mērogā, – sabiedriskā transporta maršruti, ceļu tīkls, profesionālā arodizglītība, mūžizglītība un teritorijas plānošana. Starp citu, mēs ministrijā nevēlamies nodarboties ar teritorijas plānošanu, jo uzskatām, ka to var izdarīt reģioni. Un ir panākta vienošanās, ka ministrija apmāca speciālistus, iedod naudu un štata vietas, lai ar to jau nākamgad nodarbotos plānošanas reģioni. Uzskatu, ka plānošanas reģionu loma aizvien vairāk nostiprināsies, jo uzskatu, ka arī citas ministrijas būtu jādecentralizē. Īpaši tas attiecas uz Satiksmes ministriju, jo Rīgā pieņemtie lēmumi ne vienmēr atbilst reģionu vajadzībām.

Jā, arī mūsu pašvaldības piekrīt, ka stiprai pašvaldībai rajons īsti vajadzīgs nav. Jautājums ir par to, kas notiek ar tām funkcijām un lietām, ko tagad rajons dara pietiekami labi? Piemēram, Izglītības pārvaldes, Kultūras un Sporta nodaļa.
– Lai uz šo jautājumu pilnīgi precīzi atbildētu, man ir vajadzīgs vēl kāds mēnesis laika. 1.maijā mums aptuveni viss būs skaidrs – cik lielas, nopietnas un spēcīgas pašvaldības mums būs. Jo rajonu funkcijas kādam būs jāīsteno, bet situācija katrā vietā būs atšķirīga – vai tas būs jādara vienai, divām, piecām vai vairāk pašvaldībām. Acīmredzot mums nebūs viena risinājuma, kas derēs visām rajona pašvaldībām, mums vajadzēs analizēt katra konkrētā novada vajadzības. Neaizmirstiet, ka mums arī mantas dalīšana stāv priekšā, būs jādala arī saistības, tāpēc tas ir vēl viens komplekss jautājums, kas mums šovasar būs jāatrisina.

1.maijs ir pašvaldību vēstuļu iesniegšanas termiņš. Kad sagaidīsim jūsu stāstu par to, kāda izskatīsies Latvijas karte 2009.gadā?
– Pirmkārt, nupat Ministru kabinets jau izgrozīja 167 novadu karti, kas paredzēja 4 novadus Gulbenes rajonā, iezīmējot vienu novadu bijušajā rajona teritorijā, tāpēc tagad kartē jau ir 163 novadi. Administratīvi teritoriālās reformas padomes nākamajai sēdei esam sagatavojuši lēmumus par vēl aptuveni 5 teritorijām, kur pašvaldības vēlas veidot mazāk novadu, nekā bija paredzēts. Tā ka tas būs pakāpenisks process. Mēs sagaidīsim 1.maiju, un tikmēr virzīsim kartes grozījumiem tos, kuros viss ir skaidrs, un tad ar tiem, kam nebūs skaidrības, turpināsim konsultācijas nākamajā raundā, lai nonāktu pie rezultāta.

Vai mūs vēl gaida arī politiskās spēles ap novadu karti un reformas risinājumiem kopumā?
– Lai kādas šīs politiskās spēles arī būtu bijušas līdz šim, realitāte rāda, ka tās nereti tiek risinātas tikai kaut kur Rīgā. Runā, ka Zaļo zemnieku savienība ir pret reformu, bet tas pats Gulbenes rajona piemērs parāda, ka 14 pašvaldības, no kurām 6 vada ZZS pārstāvoši pašvaldību vadītāji un četras – no Tautas partijas saraksta ievēlēti priekšsēdētāji, visi ir apsēdušies pie viena galda un nolēmuši veidot vienu spēcīgu novadu rajona robežās. Tātad svarīgākais, lai cilvēki spētu pieņemt pietiekami kompetentus un saprotamus lēmumus.