Kurzemes Vārds

22:51 Sestdiena, 16. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Tirgus kultūra
Ilze Lanka

Krāpniekiem atsākas sezona. Tirgū parādās pirmie redīsi un salāti – ej nu saproti, vai tie nākuši no vairumtirdzniecības bāzes, vai no darbīga lauksaimnieka siltumnīcas.

Vieni iesaka skatīties, vai redīsiem nogriezti laksti līdz saknei. Vietējiem neesot, ko slēpt, tieši otrādi – atstājot par zīmi, ka tie auguši tepat. Tomēr tādas lapu paliekas, visu dienu saulē stāvot, iegūst neestētisku izskatu, tā ka tirgotājs labāk izvēlas tās nogriezt uzreiz. Ne vienmēr Latvijas laukos izaug līki gurķi, nevienādi tomāti un kraupaini kartupeļi. Gan sēklu ražotāji, gan dārzkopji taču mācās no Eiropas kolēģiem. Uzkrāj zināšanas, pieredzi un attīsta tehnoloģijas.

Drošāk skatīties pēc deguna un pirkt pie tā, kurš vairāk izskatās pēc zemnieka. Nu, labi, ne pēc deguna, bet sastrādātajām rokām gan. Un tāds arī zinās pateikt, pie kura var nopirkt vēl ko citu no pašu laukiem nākušu. Pērku redīsus un apvaicājos, kur atrodami vietējie salāti. Sieviete, šķiet, negrib nepatikšanas no konkurentiem, aši atrod kompromisu un saka: viens te bija, kurš noteikti pats audzē, par pārējiem nemāku teikt. Ir bariņš ļaužu, kas vieš neuzticību, bet kāds kungs apgalvo, ka zaļās lapas nākušas tepat no Ezerkrasta. Ej nu izzīlē – ir taisnība vai nav.

Nemaz tik ilgi nebūs jāgaida, līdz tirgus būs pilns ar importa zemenēm, kas teorētiski nākušas no Nīcas, Durbes vai Rucavas. Īstie zemeņu audzētāji jau zina, kuri paši neko nedara. Bet – ko padarīsi? Tirgum tirgus kultūra, mānīties šajā vietā likums neaizliedz, katrs savu preci var pārdot, kā prot. Tas, kurš notic, pats vainīgs.

Sankciju nav. Pētertirgus administrācija norāda, ka cīnīties ar krāpšanu tirgū neesot iespējams. Sistēma tāda: pārdevējam jāuzrāda tā sauktā zemes zīme – izziņa no pašvaldības, ka īpašumā ir zeme un ka audzē dārzeņus. Tiem, kuriem dārziņš Liepājā, ir vajadzīgs izraksts no zemesgrāmatas. Pārtikas un veterinārais dienests savukārt uzmanību pievērš produkta kvalitātei. Vēl pērn speciālisti atzina – tirgotāji šmaucas, bet to esot grūti pieradīt. Zemes gabalam, lūk, nemaz nav jābūt lielam, dārzeņus var audzēt arī siltumnīcās. Lai pierādītu, ka tā nenotiek, PVD speciālistiem būtu jābrauc un jāskatās, kāda ir situācija. Bet tam neesot ne laika, ne līdzekļu.

Citi saka – pirktu jau arī to Spānijas tomātu, tikai nemelojiet. Bet nemelot nevar. Ja nodarbojas ar importētu augļu un dārzeņu tirdzniecību, ir nepieciešami uzņēmuma reģistrācijas dokumenti, arī citiem papīriem jābūt perfektā kārtībā. Turklāt nomas maksa par vietu lielāka.

Viss ir atkarīgs no tirgotāja godaprāta. Bet tas pēdējā laikā sāk izklausīties pēc svešvārda.