Kurzemes Vārds

23:20 Sestdiena, 16. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Inflācijas apkarošana ierobežo zemniekus

Vairākas nostādnes valdības pieņemtajā inflācijas apkarošanas plānā ir pretrunā ar zemnieku interesēm un sarežģī kredītatmaksu un kredītu saņemšanu, tādējādi ierobežojot saimniecību attīstības iespējas, ziņo aģentūra LETA. Lai šīs nianses labotu, Zemkopības ministrijā izveidota darba grupa.

Darba grupa strādās kopā ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi un biedrību "Zemnieku saeima". Pirmajā tikšanās reizē diskutēts par nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevu saistībā ar notariālo darbību izpildi, kā arī par īpašumtiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā.

Eksperti ir vienojušies lūgt Finanšu ministriju veikt nepieciešamās izmaiņas, lai uz lauksaimniekiem netiktu attiecināti tie inflācijas apkarošanas plāna punkti, kas paredz diferencēt nodevas apjomu par nekustamā īpašuma reģistrēšanu Zemesgrāmatā atkarībā no īpašumu skaita. Tāpat nevajadzētu lauksaimniekiem piemērot punktu, kas paredz palielināt valsts nodevu par ķīlas tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā un to diferencēt atkarībā no kredītņēmēja, hipotēku skaita un kredītlīguma summas.

Zemkopības ministrijas speciālisti ar lauksaimniecības organizāciju vadītājiem vienojās, ka tiksies vēlreiz, lai darbu turpinātu.


Uz skatuves kāps skolēni

Piektdien, 27.aprīlī, Pāvilostas Kultūras namā notiks jauno talantu konkurss "Ka tik skan!". Piedalīsies ne vien Sakas novada jaunieši, bet arī dalībnieki no Vērgales un Kapsēdes pamatskolas, pastāstīja Pāvilostas vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Daiga Jēkabsone.

Šogad pirmo reizi nolikumā iekļauts noteikums, ka priekšnesumi var būt ne tikai dzīvās mūzikas, bet arī CD mūzikas pavadījumā. "Mums notiek mēģinājumi, bet skolēniem no citām skolām ir problēmas uz tiem tikt," skaidroja D.Jēkabsone. Dzīvo mūziku nodrošinās Pāvilostas grupa "Piemare".

Būšot aptuveni 20 priekšnesumu, un tas sāksies pulksten 16. Žūrija dalībniekus vērtēs 1.–5. un 6.–12. klašu grupā. "Taču visjaunākais dalībnieks mums ir piecus gadus vecs," atklāja vidusskolas pārstāve un piebilda: "Balvu fonds ir liels, mums ir daudz vietējo atbalstītāju."

Konkursu "Ka tik skan!" rīko Pāvilostas vidusskolas Skolēnu līdzpārvalde. Pēc oficiālās daļas sākšoties balle.

Tāds konkurss notiek kopš 2001.gada, un tā sākotnējā ideja bijusi – dalībniekam nemaz nav jādzied, jebkurš var iet uz skatuves un piedāvāt kādu skanošu priekšnesumu.


Mācīs potēt augļu kokus

Cilvēkiem, kuri ne tikai interesējas par to, kā sakopt augļu koku vainagus, bet arī vēlas iemācīties uzpotēt tiem jaunas, ražīgas un garšīgas augļu šķirnes, tagad tāda iespēja radusies.

Ceturtdien, 26.aprīlī, Bioloģisko lauksaimnieku klubiņa kopā sanākšana notiks pieredzējušā augļkopja Jāņa Pakalna ābeļdārzā, Durbes novada Tadaiķu zemnieku saimniecībā "Sproģi". Pulksten 11 tur paredzēts sarīkot nodarbības par augļkoku potēšanu. Lai viss varētu noritēt raiti, pat sagādāti potzari.

Novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa teica, ka turpat, "Sproģos", tiks pārrunāti Liepājas Bioloģiskās biedrības un kooperatīvās sabiedrības aktuālie jautājumi.


Ar lugu nopelna braucienu uz Vāciju
Ilze Lanka

Dunalkas pamatskolas audzēkņi, piedaloties konkursā "Latvija – 3 gadi Eiropas Savienībā", ieguvuši pirmo vietu un galveno balvu – braucienu uz Berlīni, vēstīja ES Informācijas aģentūra.

Konkursā piedalījusies piecu skolēnu komanda latviešu valodas skolotājas Ināras Ventaskrastes vadībā. Uzdevums bija veidot reportāžu par kādu pagastā vai pilsētā novērotu notikumu vai sasniegumu Latvijas dalības ES laikā, skaidroja ES Informācijas aģentūra. "Darbam vajadzēja būt pēc iespējas oriģinālākam," sacīja I.Ventaskraste. 8.klases skolēni Diāna Briede un Gatis Genesse, kā arī 9.klases audzēkņi Endija Briede, Ginta Mazdrēvica un Arta Valtere radījuši lugu, kura stāsta par vērienīgo ūdenssaimniecības atjaunošanas projektu Dunalkas pagastā.

Kad skolēni dosies uz Berlīni, pagaidām skaidri nav zināms. "Devītās klases skolēniem taču būs eksāmeni," atgādināja skolotāja. Tomēr pagaidām tiek plānots, ka četru dienu ilgais brauciens varētu notikt jūnija vidū.

Uzvarētājus Rīgā, "Eiropas Savienības mājā", apbalvoja pirmdien, 23.aprīlī. Sarīkojumā tika prezentēta arī dokumentālo filmu sērija par ES. Galvenais varonis – vidusskolēns Kristaps – filmās apmeklē ES institūcijas, uzzina, kā Latvija līdzdarbojas lēmumu pieņemšanas procesā, noskaidro, kādas ir iespējas strādāt, mācīties un ceļot, kādas ir sabiedrības līdzdalības iespējas politikā. Šīs kinolentes tiks nosūtītas visām Latvijas vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm.


Lažas pagastā pulcējas pašvaldību avīžu veidotāji
Gunta Leja

Uz pieredzes apmaiņu apkārtējo pašvaldību avīžu veidotājus un citus interesentus pagājušās nedēļas nogalē aicināja Lažas pagasta Apriķu Kultūras nama vadītāja un vienlaikus pašvaldības informatīvā izdevuma veidotāja Inta Sudmale.

Tikšanās laikā izvērtās diskusija par to, kā notiek intervējamo cilvēku izvēle, kā ieinteresēt cilvēkus rakstīt un kā uzlabot darbu. Lažas pagasta komunālās saimniecības vadītājs Vladislavs Siksna minēja atšķirības starp lieliem laikrakstiem un pagastu izdevumiem. Pirmkārt, mazo avīzīti veido viens cilvēks. To gaida skolēni, sportisti, lauksaimnieki un citas iedzīvotāju grupas, jo vēlas tur izlasīt savu vārdu saistībā ar saviem labajiem sasniegumiem vai sekmēm mācībās.

Lažas pagasta avīze, kas iznāk 250 eksemplāros reizi mēnesī, 2005.gadā atzīmēja piecu gadu jubileju. Izdevuma veidošanā piedalās vairāki cilvēki, kuri sniedz ziņas par savas darbības nozarēm – muzeju, bibliotēku, kultūru, lauksaimniecību, sportu, sociālo darbu. Gluži tāpat tas notiek arī citos pagastos, neliela atšķirība ir pilsētas avīzēm.

Dina Kopštāle pastāstīja, ka Aizputes pilsētas avīzes veidošanā piedalās no 1993.gada un šajā laikā ir nomainījies kolektīvs. Trīs darbinieki raksta, bet viens – maketē. Aizputes avīze pa šo laiku ieguvusi jaunu – lielāku – formātu un tiek iespiesta "Kurzemes Vārda" tipogrāfijā, kas dod iespēju laikrakstā ievietot fotogrāfijas. Avīzi var lasīt arī Aizputes pilsētas interneta mājaslapā.

Cīravas pagasta avīzē darbība notiek līdzīgi kā citos pagastos – ir vairāki cilvēki, kuri katru mēnesi iesniedz ziņas par savām darbības jomām. Kopējais eksemplāru skaits ir 500. Tiek plānots, ka ikviens interesents to varēs izlasīt pagaidām vēl topošajā pagasta mājaslapā.

V.Siksna atzīmēja, ka šāds pasākums pagastā notiek pirmo reizi un tradīciju vajadzētu turpināt. Viņš arī sveica sava pagasta avīzītes veidotāju un Pagasta padomes vārdā visiem dāvināja garšīgu kūku.


Zemnieki vēl apdomā risku
Pēteris Jaunzems

Lai nodrošinātu akciju sabiedrības "Baltic Holding Company" plānoto ražošanas apjomu, jau šoruden nepieciešams saņemt vairākus desmitus tūkstošu tonnu izejvielu. Tādēļ tuvākas un tālākas apkārtnes lauksaimnieki tiek mudināti audzēt rapšus aizvien lielākā platībā. Tomēr viņi ar atbildi nesteidzas.

Graudu un rapšu pirmapstrādes un rapšu pārstrādes kompleksa "Baltic Holding Company" vadītāji pagājušās nedēļas nogalē ar savu uzņēmumu iepazīstināja Liepājas rajona pašvaldību vadītājus, lauku attīstības speciālistus un vērienīgākos rajona augkopjus. Viņu pulkā bija dižzemnieks Dairis Bēliņš no Vērgales, sēklaudzētājs Jurijs Flaksis no Dunalkas, kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča. Sarunā piedalījās arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Ir augstas izmaksas

Kaut gan jautājumus pārstrādātājiem lauksaimnieki uzdeva daudz, ar secinājumiem viņi nesteidzās. "Salīdzinot ar graudiem, rapšiem izmaksas ir stipri augstākas. Arī risks ir ievērojami lielāks. Vai pārziemos? Kā izdosies izkult? Pietika pērnajā vasarā uznākt negaidītām lietavām, lai prāva daļa no sūri grūti izaudzētā un jau pilnīgi nobriedušā kūluma paliktu guļam zemē," sprieda S.Bēča, kurš ar energokultūru audzēšanu nodarbojas jau gadus septiņus, astoņus. Tagad bijušas problēmas ar sējumu pārziemošanu. Tomēr S.Bēčam šķiet, ka kailsalam tos nav izdevies nopostīt un raža būs. Katrā ziņā – labāka nekā pērn.

S.Bēča šaubās arī par to, vai tikšanās laikā "Baltic Holding Company" komercdirektora Aleksandra Lipska nosauktie 165 lati par tonnu ir pati labākā cena, ko var saņemt par rapšiem. Pērn maksāti 170 lati. Visu, protams, nosaka tirgus, saprot lauksaimnieks. Lai būtu neatkarīgāki no cenu svārstībām un nekļūtu par pārstrādātāju ķīlniekiem, sabiedrības "Durbes grauds" locekļi valdes sēdē nolēmuši paplašināt un pilnveidot savu rapšu pirmapstrādes kompleksu. "Negribam kļūt atkarīgi no līgumiem. Tur paši tīrīsim un paši kaltēsim savu audzējumu, lai pārdotu tad, kad cenas ir labākas," teica S.Bēča.

Politiku svarīgi zināt ilgtermiņā

Gramzdenieki šobrīd ar rapšu audzēšanu nav aizrāvušies, novērojis pašvaldības vadītājs Augustins Eidejus. Gramzdas pagastā audzējot galvenokārt lopbarības graudus.

Pirms teikt sadarbībai ar pārstrādātājiem, zemniekiem vēl ir ko padomāt, spriež rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis. Ja saņems garantijas, ka perspektīvā komplekss attīstīsies, pārorientēties uz rapšu audzēšanu vēlēšoties daudzi. A.Šilis domā, ka zemniekiem ir svarīgi zināt, kāda energokultūru audzēšanā būs ES un valsts politika ilgtermiņā.

"Kurzemes Vārdam" ministrs M.Roze atzina, ka valsts ir ieinteresēta rosināt lauksaimniekus pievērsties enerģētisko kultūru audzēšanai. Līdz šim atbalstīti tikai pārstrādātāji, kuri ražo biodegvielu vai izejvielas tai. Šis esot pirmais gads, kad paredzētas nacionālās subsīdijas visam ražošanas posmam. Energokultūru – rapšu un bioetanola izlaidei sēto kviešu un tritikāles – audzētājiem paredzēts maksāt 45 eiro par katru sējumu hektāru. Maksājumiem līdz 15.maijam ir jāpiesakās Lauku atbalsta dienestā. Taču, lai saņemtu atbalstu, vispirms jānoslēdz līgums ar reģistrētiem un atzītiem uzņēmumiem. Viens no tādiem ir "Baltic Holding Company".

Tomēr S.Bēča nav pārliecināts par to, kā darbosies atbalsta piešķiršanas nosacījumi. Audzētāji maksājumus labākajā gadījumā varēs saņemt nākamā gada otrajā pusē.

M.Roze uzsvēra, ka "Baltic Holding Company", kā arī virkne citu Latvijā izveidoto rapšu pārstrādes uzņēmumu var kļūt par nopietniem zemnieku partneriem. Liepājnieki, piemēram, tuvākajā laikā paredzējuši saražot deviņus tūkstošus tonnu rapšu eļļas. Tam nepieciešami aptuveni 27 tūkstoši tonnu izejvielas.


Sava Gaismas pils ik pagastā
Anda Pūce

Šonedēļ visā Latvijā norisinās Bibliotēku nedēļa, un dažādi sarīkojumi, izstādes un tikšanās tiek piedāvātas arī 40 rajona bibliotēku lasītājiem. "Tiesa gan, tagad bibliotēkās lasītāju skaits ir samazinājies, toties ir tendence pieaugt apmeklētāju skaitam," norāda rajona Bibliotēku dienesta vadītāja Ilga Tālberga, atsaucoties uz apkopoto statistiku par pagājušo gadu.

Izmanto tehnoloģiju piedāvājumu

Pavisam 2006.gadā bibliotēkas apmeklējuši un to pakalpojumus izmantojuši 12222 lasītāji, kas ir 27,6 procenti no kopējā rajona iedzīvotāju skaita. Salīdzinot ar 2005.gadu, lasītāju skaits sarucis par vienu procentu. "Nu jau daudziem mājās pašiem ir datori un internets, tāpēc lasītāju skaits bibliotēkās samazinās. Turpinās arī izceļošana uz ārzemēm darba meklējumos, cilvēki pārceļas uz dzīvi pilsētā, un laukos paliek aizvien mazāk cilvēku," situāciju raksturo I.Tālberga. Tomēr viņa atzīst, ka tie, kuriem tehnoloģijas nav pieejamas, aktīvāk nākuši uz bibliotēku, strādājuši ar pieejamajām datubāzēm un saņēmuši konsultācijas no bibliotekāriem, par iespējām atrast vajadzīgo informāciju. "Datoru skaits bibliotēkās palielinājies ļoti strauji, un nu jau mums ir 148 datori, bet pašvaldības neizdarības dēļ interneta nav tikai vienā bibliotēkā," norāda I.Tālberga. Lai gan daudzi lasītāji ir pietiekami zinoši datorlietotāji, ik dienas kādam bijusi nepieciešama bibliotekāra palīdzība, lai atrastu vajadzīgo informāciju.

Pērn oficiāli likvidēta Priekules Bērnu bibliotēka, kas faktiski nedarbojās jau kopš 2005.gada, jo tās grāmatu fonds pārcelts uz Priekules bibliotēku. Taču pērn izveidota un Bibliotēku reģistrā iekļauta arī jauna bibliotēka – Bunkas pagasta Tadaiķu ciema bibliotēka.

Lasāmviela kļūst dārgāka

Pērn bibliotēku fondi papildināti par 21186 informācijas avotiem gandrīz 50 tūkstošu latu vērtībā. Grāmatas no šiem avotiem ir tikai 9247 eksemplāri nepilnu 30 tūkstošu latu vērtībā. "Vislielāko finansiālo ieguldījumu fondu papildināšanai, protams, devušas pašvaldības," paskaidro I.Tālberga. Viņa stāsta, ka daudz naudas tiek tērēts laikrakstu un žurnālu abonēšanai.

Krājumu atjaunošanas problēma bibliotēkās ir aktuāla, jo grāmatas kļūst aizvien dārgākas un ik gadu par to pašu summu var nopirkt mazāk. Būtisks atbalsts ir Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas, kas ļāvušas bibliotēku fondus papildināt ar vairāk nekā tūkstoš jaunām grāmatām. 23 rajona bibliotēkas iesaistījušās arī "Bērnu žūrijas" darbā, kur iespējams saņemt jaunāko bērnu literatūru.

"Fondu komplektēšana notiek pēc lasītāju pieprasījuma, un joprojām mums trūkst literatūras grāmatvedībā, lietvedībā, biznesa vadībā, tirgzinībās, socioloģijā, pedagoģijā un jurisprudencē. Tāpat novecojuši ir bibliotēku krājumi eksaktajās zinībās, un uz pieprasītākajiem izdevumiem pat veidojas rindas," stāsta I.Tālberga. Tajā pašā laikā turpinājusies novecojušo grāmatu norakstīšana, un pērn rajona bibliotēkas tikušas vaļā no vairāk nekā 48 tūkstošiem iespieddarbu, kas vairs netiek pieprasīti.

"Joprojām neatrisināts jautājums ir par neatdoto grāmatu piedzīšanu no lasītājiem," saka I.Tālberga. Bibliotekāres zvanījušas parādniekiem, rakstījušas vēstules un pat devušās uz mājām, taču nereti atpakaļ tik un tā atgriezušās bez pazudušajām bibliotēkas grāmatām.

Mēnesī izlasa divas grāmatas

17 rajona bibliotēkas iesaistījušās elektroniskā kopkataloga veidošanā ar Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku. Šogad tām pievienosies vēl astoņas. Arī tas dos papildu ērtības un iespējas lauku lasītājiem.

Deviņās rajona bibliotēkās notiek lasītāju apkalpošana izbraukumos. Nīcas un Grobiņas pagasta bibliotēka dodas uz diviem grāmatu apmaiņas punktiem savas pašvaldības teritorijā, bet bibliotēkām mazākās pašvaldībās ir pa vienam grāmatu apmaiņas punktam. "Ar biežu izbraukšanu gan ir problēmas, jo daudzviet trūkst transporta," skaidro I.Tālberga. Tāpēc daudzās bibliotēkās grāmatu apmaiņā tiek iesaistīti brīvprātīgie – skolēni un pašvaldību sociālie darbinieki.

Pērn vienam rajona bibliotekāram bija jāapkalpo 230 rajona iedzīvotāji, tāpēc nevarētu teikt, ka bibliotekāram trūkst darāmā. Vēl vairāk tāpēc, ka ik gadu palielinās apmeklējumu skaits. Izrēķināts, ka 2006.gadā viens lasītājs bibliotēkā ienācis gandrīz 17 reizes gadā, kas, salīdzinot ar 2005.gadu, ir par gandrīz trim reizēm vairāk. "Ļoti aktīvi ir tieši bērni un jaunieši, kuri izmanto piedāvāto tehnoloģiju klāstu," saka I.Tālberga. Viņi arī ietekmē to, ka samazinājies literatūras izsniegums, jo biežāk izmanto internetu un izprintē sev vajadzīgās ziņas. Tomēr vidēji vienam lasītājam pērn rajona bibliotēkās izsniegtas 44 grāmatas, tātad –gandrīz divas grāmatas ik mēnesi.

Kurina krāsnis un apkalpo lasītājus

Pērn par vidēji 24 procentiem palielinājušās bibliotekāru algas, taču, tā kā tās jau iepriekš bija zemas, šis palielinājums jūtamu pieaugumu nav devis. "Algu jautājums būtu jārisina valstij, pielīdzinot pašvaldību bibliotekāru algas valsts bibliotekāru atalgojumam," norāda Bibliotēku dienesta vadītāja. Viņa uzsver, ka visas bibliotēkas veic nozīmīgu darbu un atšķirība darba samaksā diskriminē lauku bibliotekārus. "Pašvaldības jau arī nevar krasi palielināt algas, jo jau tagad jāmaksā alga, sociālais nodoklis, jāpērk grāmatas, jāsedz pakalpojumu un saimnieciskās izmaksas," skaidro I.Tālberga. Rajonā vēl ir 10 pašvaldību bibliotēkas, kur darbinieki strādā tikai uz pusslodzi. I.Tālberga vērtē, ka tādā gadījumā grūti runāt par kvalitatīvu apkalpošanu un lasītāju piesaistīšanas iespējām, jo bibliotekārs vienkārši nevar tikt galā ar visu, kas viņam jāpadara. "Turklāt parasti bibliotekārs pats ir arī apkopējs, kam jāpagūst iztīrīt telpas un izkurināt krāsnis."

Tomēr kopumā pašvaldības sākušas vairāk izprast bibliotēkas nozīmi ne tikai novadpētniecības nozares stiprināšanā, bet arī iedzīvotāju informēšanā, novērojusi I.Tālberga. Pērn vienam lasītājam bibliotēkas tērējušas 20,50 latu. Lielāko daļu tēriņu veido algas un izdevumi par bibliotēku apsaimniekošanu. "Prieks par to, ka pērn daudzviet veikti lielāki vai mazāki remontdarbi, lai telpas padarītu lasītājiem pievilcīgākas un ērtākas," saka I.Tālberga, piebilstot, ka pakāpeniski patiešām bibliotēka katrā pagastā kļūst par vietējo Gaismas pili.

UZZIŅAI

Apmeklējumu skaits rajona bibliotēkās
Bibliotēku grupa 2003 2004 2005 2006

Pilsētu bibliotēkas 49827 56253 57575 65830
Bērnu bibliotēkas   7185     968     –        –
Pagastu bibliotēkas 105562 116034 121762 139691
KOPĀ                    162574 173255 179337 205521