Kurzemes Vārds

19:29 Sestdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Veicina skolēnu pilsonības apziņu
Ilze Lanka

Piektdien, 27.aprīlī, pulksten 11 Aizputes pagasta pamatskolā sāksies konkurss "Pilsoniskā sabiedrība un līdzdalība" rajona skolu audzēkņiem, informēja Naturalizācijas pārvaldes Kurzemes reģiona Informācijas centrs.

Konkursam būs četras kārtas. Pamatskolu skolēniem vajadzēs uzstāties ar publisko runu par tēmu "Es – Latvijas pilsonis", piedalīties vēstures konkursā "Latvija 20.gs.", komandu kapteiņiem būs jāatbild uz jautājumiem par tēmu "LR Satversme un pilsonība". Vēl paredzēta radošā uzdevuma prezentācija.

Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu pilsoniskās piederības apziņu. Naturalizācijas pārvaldes Liepājas nodaļā "Kurzemes Vārdam" paskaidroja, ka, visticamāk, pārsvarā piedalīsies 9.klašu audzēkņi, jo viņiem ir sabiedrības mācība.

Pasākumā varēšot satikt arī Saeimas deputātu, aizputnieku Pēteri Hanku, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces vietnieci Solvitu Vību un Liepājas Rajona padomes pārstāvjus.

Konkursu rīko Liepājas Rajona padome, rajona Izglītības pārvalde un Naturalizācijas pārvaldes Liepājas reģionālā nodaļa.


Atsāks informēt pa mobilo tālruni

Šonedēļ atsākusies lauku iedzīvotāju un citu interesentu informēšana par aktualitātēm lauksaimniecības jomā, izmantojot mobilo tālruni. Informācija tiek piegādāta īsziņas veidā.

Šāda sistēma bija ieviesta jau pērn un guva plašu atsaucību. Arī Liepājas rajonā aktuālas informācijas gūšanai to izmantoja daudzi lauksaimnieki, jo īpaši – lauku attīstības speciālisti. Vēlāk tas tika pārtraukts, bet pagājušajā nedēļā, viesojoties pie Liepājas rajona lauksaimniekiem, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze apsolīja, ka tuvākajā laikā pakalpojumu atjaunos.

Līdzīgi kā iepriekš, ministrijas nosūtītajās īsziņās lauksaimnieki var saņemt aktuālākās ziņas par atbalsta maksājumu pieteikšanās termiņiem un naudas saņemšanas nosacījumiem. M.Roze teica, ka tāpat būs pieejama būtiskākā informācija par norisēm mežkopībā un zivsaimniecības sektorā.

Tiem 10 tūkstošiem ministrijas īsziņu abonentu, kuri pakalpojumu izmantoja pērn, abonements nav jāatjauno. Savukārt tie, kas tikai tagad vēlas sākt izmantot bezmaksas pakalpojumu, no sava mobilā tālruņa uz numuru 157 īsziņā jānosūta kods ZM ON.


Izraugās dunalcnieces izdomātu devīzi

Sestdien, 28.aprīlī, balvu par iesaistīšanos valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas" rīkotajā konkursā saņems Dunalkas pagasta iedzīvotāja Ilze Štrāla.

KIS sabiedrisko attiecību vadītājs Kaspars Rūklis skaidro, ka vajadzējis piedāvāt nosaukumu bibliotēku attīstības projektam, ko līdzfinansē Latvijas valsts un Bils un Melinda Geitsi. Nosaukums šoreiz nav izvēlēts, jo iesūtītie varianti vairāk atbilst devīzes statusam, "Kurzemes Vārdam" stāsta K.Rūklis. Vispiemērotākā šķitusi bibliotekāres I.Štrālas versija "Pasaule klikšķa attālumā". Viņa saņemšot "iPod" atskaņotāju. Apbalvošana notiks sestdien Liepājā, kur KIS rīkos erudīcijas konkursa bibliotēku lasītājiem "Meklē un atrodi datu bāzē letonika.lv!" Kurzemes reģionālo finālu.

Devīzi izmantos publisko bibliotēku attīstības projekta publicitātes materiālos. Taču nosaukuma meklēšana turpināsies, sola K.Rūklis.


Iegādājas jaunus autobusus

Vērgales pašvaldība atjaunojusi autoparku, nopērkot vienu mikroautobusu un vienu autobusu, pastāstīja Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vitrups.

Savu mūžu nokalpojis mikroautobuss "Latvija", ko 1995.gadā Vērgalei piešķīra kā sakoptākajam Latvijas pagastam. "Motors beigts, kur vairs tādu dabūs," sūrojas J.Vitrups. Tādēļ par 3600 latiem no kādas privātpersonas Talsu rajonā nopirkts "Volkswagen Caravella". Mikroautobuss, kurā ir astoņas vietas, ražots 1994.gadā, taču esot labi uzturēts.

Šonedēļ tiek gaidīts arī jauns skolēnu autobuss. "Zaļais bundesvēra mersedess nomainīs zviedru "Volvo"," paskaidro Vērgales Pagasta padomes priekšsēdētājs. 1994.gadā ražotais transportlīdzeklis pirkts par 27 tūkstošiem latu. 20 tūkstošu latu apmērā ņemts kredīts Valsts kasē, bet septiņi tūkstoši atrasti pašvaldības budžetā.

Pavisam pašvaldībai pieder divi mikroautobusi un divi autobusi.


Nosvin piecu gadu jubileju
Ilze Lanka

Biedrības "Ziedēt arī atvasarā" piecu gadu jubilejas svinības Nīcas Kultūras namā tika atzīmētas plaši, taču sirsnīgi, pastāsta pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatore Gunita Šime.

Šo gadu laikā Nīcas pensionāri ieguvuši daudz draugu, no kuriem daļa bija ieradusies, lai sveiktu jubilejā. Bija kolektīvi un individuāli sveicieni no pašu pagasta, Liepājas rajona un pilsētas, kā arī tālākām vietām. Savukārt vokālais ansamblis un deju grupa savos svētkos viesus pārsteidzis ar jauniem tērpiem un cepurēm. Apbrīnu radījis rokdarbnieču pulciņa iznāciens, līdzi ņemot pašu tamborētus saulessargus.

Koncerts un sumināšana ilga aptuveni trīs stundas. "Taču viss norisinājās mīļi un sirsnīgi, slavējot un apbrīnojot Nīcas pensionāru kopas dalībnieku nerimstošo aktivitāti," uzsvr G.Šime. Turklāt katram ciemiņam no rokdarbniecēm dāvanā tikusi tamborēta zieda vai taureņa piespraude.

Pēc oficiālās daļas visi tika aicināti uz balli, kurā spēlēja Priekules pūtēju orķestris un Jānis Šteinbergs. Deju starplaikos varēja mieloties pie atbalstītāju sarūpētiem, bagātīgi klātiem galdiem un pacienāties ar pašvaldības dāvinātu torti.

Sākotnēji biedrībai "Ziedēt arī atvasarā" nebija juridiska statusa, tā tika izveidota kā pensionāru kopa. Gadu gaitā izveidojies liels kolektīvs, kura sastāvā ir 41 sieviete un divi vīrieši. "Visus kopā nenogurstoši, gādīgi un diplomātiski kopā tur biedrības vadītāja Anna Mūrēna, taču viņai ir arī daudz palīgu," novērojusi G.Šime.

Piecu gadu laikā izveidotas vairākas interešu grupas: vokālais ansamblis "Sentiments", deju grupa "Nīcrozes", rokdarbnieču pulciņš "Vēlziedes".


Vada pavasara lauku darbu mācībstundu
Pēteris Jaunzems

Šonedēļ Dunikas pagasta zemniekiem pieredzes mācībstundu sniedza Vērgales zemnieku saimniecības "Gausēni" īpašnieks un agronoms Jānis Cielava. Ļoti iespējams, ka viņa lietišķie padomi lieti noderēs arī citiem rajona lauksaimniekiem.

Nule aizvadītā ziema sagādājusi krietnas galvassāpes daudziem rajona augkopējiem. Sveikā cauri nav tikuši arī dunicnieki. Rudzi kailsalu pārcietuši puslīdz normāli, taču to nekādi nevarot sacīt par kviešiem un tritikāli. Sējumi izskatoties kā izretināti. J.Cielava tomēr mudināja neatstāt labību likteņa ziņā, bet mēģināt to paglābt, piebarojot ar slāpekļa mēslojumu. Ja tas jau darīts, bet situācija nav uzlabojusies, piebarošanu vajagot atkārtot. Tad augi kļūšot atsaucīgāki, jo varot gadīties, ka nesenais aukstums un lietavas mēslojumu aizskalojušas, tāpēc tas nav devis gaidīto efektu.

Nākamais aktuālais uzdevums esot miglošana. "Daba tukšumu nemīl," teica sēklaudzētājs. Kailsala izretinātajos sējumos tūdaļ cenšoties savairoties nezāles. Lai tas nenotiktu, jāizlīdzas ar herbicīdiem. Taču knifs slēpjoties apstāklī, ka daudziem no tiem šopavasar beidzies izmantošanas laiks.

Vasarāju sēju lielākā daļa dunicnieku jau paveikusi, tikai tie, kuriem zeme mālaināka, to vēl nav paguvuši izdarīt. Braucot caur Bārtas pagastu, J.Cielava vērojis, kā piešļūc mālainu tīrumu. Tā esot raksturīgākā kļūda, ko pieļauj daudzi zemnieki, jo tiek sabojāts ne tikai lauks, bet arī aizkavēta sēja, mazināta gaidāmā raža un iespējamā peļņa. Lai neizveidotos cieta zemes garoza, vienlaikus ar piešļūkšanu jāveic ecēšana. Tādējādi augsnē izdodas regulēt mitruma daudzumu.

"Naudu jāprot taupīt, ar Eiropas Savienības maksājumiem vien lauku saimniecības pastāvēt nevar," uzsvēra vērgalnieks, piebilstot, ka neveiksmju gadījumā zemniekiem jārēķinās ar soda sankcijām. Tādēļ esot rūpīgi jāpārdomā aicinājums audzēt energokultūras. Par tām gan apsolīts maksāt 45 eiro par hektāru, taču J.Cielava brīdināja, ka noslēgto līgumu saistību izpildi var traucēt dabas untumi, nedodot iespēju sasniegt reprezentatīvās ražas. Rapšiem tās patiešām neesot augstas, taču gadoties, ka neizdodas sasniegt pat tādas. Piemēram, pērn aptuveni 90 hektāru platībā jau nobriedušus un kulšanai gatavus rapša sējumus negaiss un krusa iznīcinājuši Priekules lauksaimniekam Pēterim Indriekum, kurš šīs kultūras audzēšanā nebūt nav iesācējs. Līdzīgi atgadījies kādam Nīcas pagasta augkopim. Arī "Gausēniem" neveiksme nav gājusi secen. Gan pērn, gan šoziem rapšu sējumi smagi cietuši no kailsala.

Vieglāk izpildīt energokultūrām paredzētos nosacījumus esot, audzējot labību. Taču tas, ko sēt, esot jāizlemj katram pašam. J.Cielava pauda pārliecību, ka dunicnieki ir pietiekami pieredzējuši, lai ar šo uzdevumu tiktu galā.