Kurzemes Vārds

02:17 Ceturtdiena, 4. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Kaktuss

Latvieši nekad nav noguruši
Anete Zīraka

Ar šādiem vārdiem uz perona Hannoveres Centrālajā dzelzceļa stacijā tika sagaidītas Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolas trīspadsmit skolnieces, kuras divu drošu un uzņēmīgu skolotāju Māras Rundes un Inetas Feldmanes vadībā bija mērojušas tālo ceļu no Liepājas līdz Lejassaksijas federālās zemes centram, lai piedalītos skolēnu apmaiņas projektā ar St.Urzulas ģimnāziju. Un tik tiešām – vācu vienaudžiem par lielu brīnumu, latvju meiteņu zinātkāre, alkas pēc piedzīvojumiem, pēc jaunā un neiepazītā nogurumam nedeva vietu.

Ilggadēja sadarbība un skolu draudzība

Jau vairākus gadus Liepājas 5.vidusskolas vadība, kā arī vācu un angļu valodas skolotājas rūpīgi kopj izveidojušos stipro draudzību ar Vācijas zaļākās pilsētas ģimnāziju, kas regulāri dod iespēju skolēniem piedalīties apmaiņas programmā. Šogad latviešu pulciņš Hannoveri apciemoja no 24.aprīļa līdz 2.maijam, tā uzlabojot gan svešvalodu zināšanas, gan spēju iejusties atšķirīgā sabiedrībā un arī piedzīvojot nedēļu garas brīvdienas vasaras cienīgā siltumā. Lieli nopelni projekta ikdienas pasākumu koordinēšanā pienākas vācu skolotājam Tomasam Ivanovam, kurš prata ne tikai izveidot interesantu ekskursiju grafiku, bet arī atrast kopsaucēju starp dažādajām latviešu un vācu mentalitātēm. Jaunajām dāmām, kā Liepājas jaunietes mēdza saukt Vāczemē, nācās iepazīt tieši vāciešiem raksturīgo izturēšanos un paradumus un pēc kādas neierastas situācijas vai neizprotamas frāzes pabrīnīties, nošūpot galvu vai pat pārbaudīt savu pacietību.

Visspilgtāk no šī ceļojuma liepājniecēm paliks atmiņā labie laika apstākļi, kas ļāva izbaudīt trīsdesmit grādu karstumu, zaļoksnus mežus un laukus, ziedošus kokus un krūmus. Vāciešu pasūtītais laiks, kā viņi paši vairākkārt atkārtoja, radīja izdevību izmantot vasaras garderobi, iegūt zeltainu iedegumu, baudīt itāļu saldējumu, kuru Vācijā pārdod gandrīz uz katra stūra, un diemžēl arī bēdīgas sejas izteiksmes, atgriežoties lietainajā un pelēkajā Latvijas ainavā. Taču ziedošie augļu koki un dzeltenie rapšu lauki ir saglabājušies latviešu ceļotāju fotogrāfijās, kuras vēsta par Herrenhäuser dārza saules apspīdētajām strūklakām un dzīvžogu labirintiem, ziemas dārzu sakarsētajām stikla sienām un Jaunā rātsnama atspulgu Mašdīķa rāmajos ūdeņos. Pašās saulainākajās ceļojuma dienās latvieši varēja apskatīt Ziemeļvācijai netipisku, kalnainu ainavu tuvējos Harcas kalnos, sajūsmināties par kalnu ciematiņu burvību un apvidum raksturīgo simbolu – raganu, kas Harcas apkārtnē tiek interpretēta visos iespējamos veidos no nešpetna paskata gardegunes līdz mīļai, vecai sieviņai.

Sviestmaizes un ābolu šorle

Latviešu skolniecēm bija jāiejūtas visās vāciešiem tik pierastajās aktivitātēs, tādējādi pārliecinoties, kāda ir vācu jauniešu darba diena. Pāris rītu liepājnieces piedalījās St.Urzulas ģimnāzijas mācību stundās, kur varēja vien klusībā pasmīnēt par vācu skolēnu paradumu pievērst skolotāja uzmanību nevis ar paceltu roku, bet gan ar knipja uzsišanu. Arī ēdienkarte šajās dienās bija stipri izmainīta, ierasto latviešu sakņu zupu un vārītu kartupeļu vietā daudzreiz nācās samierināties ar vāciešu tik ļoti iemīļotajām sviestmaizēm, un par ūdens aizvietotāju kalpoja ābolu šorli – ābolu sulas un minerālūdens sajaukums. Ikdienā sarunājoties ar Hannoveres jauniešiem, par nožēlu atklājās, ka Latviju pazīst vien retais. Daži hannoverieši pat nezina, kas ir Baltijas valstis un ka pastāv arī latviešu valoda. Tad nu liepājniekus gaidīja atbildīgais uzdevums visus iepazīstināt ar savu valsti un tautu, ko bija iespējams izdarīt projekta "Valsts simbolu salīdzinājums" laikā.

Zem astes un 45 metrus zem zemes

Lai apmaiņas braucienu padarītu izglītojošāku un izrādītu Hannoveres apkaimes ievērības cienīgākās vietas, latviešu grupiņai tika organizētas dažnedažādas tuvākas un tālākas ekskursijas un izbraukumi. Kad pirmajā pavadītajā rītā Vācijā tika apmeklēts rātsnams ar pasaulē vienīgo liftu, kura kustības ceļš ir līka līnija, pilsētas viesi varēja iepazīties ar vecpilsētas viduslaiku celtnēm, arī Marktbaznīcu un veco rātsnamu, kas greznojas ar dažādu augstumu tornīšiem. Latviešiem bija arī iespēja salīdzināt "Laimas" pulksteni Rīgā ar Kröpke, kas Hannoveres iedzīvotājiem noder tādiem pašiem nolūkiem, – tā līdz ar karaļa Ernsta Augusta statuju ir populārākā satikšanās vieta pilsētā. Taču Hannoveres karaļa piemineklim piedēvēts krietni vien amizantāks nosaukums – "Zem astes", kas radies statujā attēlotā zirga dēļ. Latviešu kolektīvam izdevās pabūt ne tikai zem astes, bet arī Šillata alā, 45 metru dziļumā zem neskaitāmām iežu kārtām, kas savu skaistumu atklāj daudzveidīgos stalaktītos un stalagmītos.

Ne vārdiņa latviski

Lai gan starp vācu un latviešu jauniešiem daudzos gadījumos valdīja ievērojama uzskatu atšķirība, nedēļas laikā izkoptās attiecības pārvērtās siltās un ģimeniskās jūtās. Īpašu lomu šajā ziņā spēlēja divas ģimenes dienas, kurās latviešu skolēni labāk iepazinās ar savu jauniegūto vācu draugu vecākiem un radiniekiem, pavadīja ar viņiem kopā daudz laika, nedzirdot ne pušplēsta vārdiņa latviski. Tas stiprināja skolā apgūtās vācu valodas prasmes, bet, kas vēl svarīgāk, ļāva iedzīvoties savās apmaiņas ģimenēs un dibināt kontaktus ar tām. Tādēļ 2.maija rītā pulksten piecos Centrālajā dzelzceļa stacijā valdīja mazliet skumjš un ļoti sirsnīgs noskaņojums, jo daudzi no apmaiņas skolēniem bija saraduši ar apkārtējo, sākumā svešo sabiedrību un vidi.


Spriedīs par jaunieši nākotni Baltijas reģionā

Liepājas Jaunatnes centra direktors Pāvels Jurs atgriezies no Kopenhāgenas (Dānija), kur piedalījās Baltijas Pilsētu savienības Jaunatnes lietu komisijas projekta "Dažāda vēsture – kopīga nākotne" valdes sēdē. Tikšanās laikā pārrunāta konferences "Under the surface" norise, kura notiks no 27. līdz 29. septembrim Pērnavā (Igaunija). Konferencē Liepāju pārstāvēs pieci jaunieši. Konferences mērķis ir veicināt jauniešu iesaistīšanos sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanas procesā.

LJC direktors P.Jurs pastāstīja, ka konferencē "Under the surface" piedalīsies apmēram 120 jauniešu no Baltijas jūras reģiona valstīm – Latvijas, Zviedrijas, Dānijas, Igaunijas, Vācijas u.c. "Konferences galvenais uzdevums ir radīt vienotības izjūtu jauniešos, parādīt to, ka, kopīgi strādājot, mēs varam īstenot daudzas idejas un uzlabot jauniešu dzīvi. Esmu gandarīts, ka Liepājas Jaunatnes centrs piedalās Baltijas Pilsētu savienības pasākumos, iesaistās dažādos projektos. Tādējādi Baltijas jūras reģiona jauniešiem ir lieliskas iespējas dalīties pieredzē, pārņemt pozitīvu piemēru un idejas, ko īstenot savās pašvaldībās," saka P.Jurs.

Konferencē jaunieši strādās dažādās darba grupās: "Jaunietis un NVO", "Jaunietis šodien un rīt", "Eiropas brīvprātīgais darbs" u.c. Konferencē piedalīsies arī Baltijas Pilsētu savienības vadības pārstāvji. Plānots, ka tikšanās būs interaktīva, kas nozīmē, ka jaunieši tai varēs sekot līdzi internetā un uzdot jautājumus arī Baltijas Pilsētu savienības līderiem, jo tajās dienās jaunatnes konference notiks reizē ar Baltijas Pilsētu savienības vadītāju apspriedi.

Kopenhāgenā projekta "Dažāda vēsture – kopīga nākotne" valdes sēdes laikā pārrunāta arī Baltijas Pilsētu savienības jauniešu nevalsts organizāciju tikšanās Liepājā, kas notiks no 15. līdz 17. jūnijam. Tās laikā Liepājas jauniešu NVO un Jaunatnes centrs iepazīstinās ar savu darbību.


Iepazīst žurnālista un mūziķa profesijas aizkulises

Saistībā ar Eiropas Savienības programmas "Jaunatne" atbalstīto projektu "Jauniešu iniciatīva Liepājā", ko izstrādāja paši jaunieši no kluba "ZB Ziediņš", bērnu un jauniešu klubā "Pēcskola" notika seminārs par sadarbību ar masu medijiem. Pēc kluba vadītājas Initas Bišopas uzaicinājuma pie bērniem un jauniešiem viesojās laikraksta "Kurzemes Vārds" jauniešu lapas "Kaktuss" veidotāja un mūzikas apskatniece Inita Gūtmane. Viņa klātesošajiem pastāstīja par žurnālista darbu, piemēram, kā top raksti, kas jāņem vērā, dodoties uz intervijām, ar kādām grūtībām jāsaskaras preses pārstāvjiem un kādas prasmes viņiem nepieciešamas. Bērnus arī interesēja, kāda ir žurnālista ikdiena, kā var kļūt par kāda laikraksta darbinieku un kādu atalgojumu viņš saņem par rakstu.

Lai jauniešiem rastos labāks priekšstats par preses konferencēs notiekošo, žurnāliste līdzi bija uzaicinājusi liepājnieku, grupas "Bonaparti.lv" dalībnieku Andri Ērgli. Jaunieši iejutās žurnālista lomā un piedalījās improvizētā preses konferencē, kas it kā notika pēc starptautiskā "Eirovīzijas" dziesmu konkursa fināla, kurā Latvija ieguva 16.vietu. Žurnālisti bija ļoti zinātkāri un jaunākajam bonapartam uzdeva daudzus un dažādus jautājumus – viņus interesēja gan konkursa aizkulises, gan tas, kā Andris nonācis šajā apvienībā, gan viņa izjūtas pēc uzstāšanās, gan domas par citiem "Eirovīzijas" dalībniekiem. Vēl Andris pastāstīja par bonapartu skatuves tērpiem, speciāli darināto cepuri, gredzenu un ordeni, ko ikviens varēja aptaustīt, kā arī par savu grupu "Cacao", tās plāniem, viņa pieredzi ar žurnālistiem un daudzām citām lietām.