Kurzemes Vārds

23:01 Otrdiena, 7. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Vaļasprieks

Viņi dejo sev. Un daudziem citiem par prieku
Daiga Lutere

Jā, tā var teikt, ka viņi joprojām dejo, lai arī televīzijas šova "Dejo ar zvaigzni" desmit nedēļas jau pagājušas. Nesen "Kurzemes Vārds" pēc mūsu lasītāju lūguma satikās ar uzņēmēju VITĀLIJU GAVRILOVU un tirdzniecības centra "Alfa" direktori IVETU FELDMANI, diviem šova dejotājiem, lai no viņiem pašiem uzzinātu, kā tad tas bijis – piedalīties, mācīties dejot sporta dejas un arī dejot spožo starmešu un televīzijas kameru priekšā.

Dejā – saspēle, tuvība, izpratne

Jūs šova "Dejo ar zvaigzni" rīkotājiem esot atteicis vairākas reizes, kamēr piekritāt.
Vitālijs Gavrilovs
: – Man pirmo reizi piezvanīja pērnā gada decembrī, un, tagad to atceroties, tā jau šķiet patāla vēsture. Pirmā reakcija bija: "Man taču nekam tādam nepietiks laika!" Atteicu. Pēc tam zvanīja atkal. Un tad vēl vienu reizi. Sāku domāt, ka varbūt tiešām būs interesanti. Gandrīz pēc mēnesi ilgas šaubīšanās piekritu, un tad tikai sākās...

Vai iepriekš jums bija iznākusi saskare ar sporta dejām, dejošanu?
– Nē. Tikai pirms daudziem gadiem biju dejojis tautas dejas. Man bija iespēja izvēlēties savu deju partneri, un par to kļuva Ieva. Viņa ļoti labi dejo! Ir emocionāla un īsta profesionāle. Jau pirmajos mēģinājumos sapratu, ka mums izdosies sadejoties, jo var būt arī tā, ka abiem ir liela vēlēšanās to darīt, bet partneriem vienkārši nesanāk sadejoties. Man paveicās! Mēs ar Ievu tajā desmit nedēļu maratonā noturējāmies līdz pusei, un tas bija lieliski.

Vai tagad, pēc šova, jūs jūtaties kā sporta deju zvaigzne?
– Profesionāli dejotāji ir profesionāli dejotāji. Mēs, kas tikām uzaicināti, – tikai iesācēji, kuri mācījās dejot, lai viss izskatītos pa īstam. Tādēļ jau katrā pārī bija viens profesionālis, kuriem, jāatzīst, dažubrīd nebija viegli ar mums... Mēs, šīs otras puses, bijām un esam cilvēki, kuriem dzīvē ir savi sasniegumi, veiksmes, darbs, kas nav saistīts ar deju.

Izvērtējot no šodienas pozīcijām, vai mācīšanās dejot un piedalīšanās konkursā bija viegla vai grūta?
– Grūta gan! Kā sāpēja ribas! Sāpēja tādi muskuļi, par kuru esamību pat nezināju! Lai gan diezgan sirsnīgi ikdienā pirms tam biju nodarbojies ar sportu.

Kura no dejām jums patika vislabāk?
– Pirmā, kuru apguvām, – lēnais valsis. Tas, šķiet, man arī iznāca vislabāk. Man dejošana nepadevās tik viegli, kā gribētos, tādēļ treniņi prasīja daudz laika. Dejā vīrietim ir jābūt bosam, bet mūsu pārī tomēr Ieva kā deju meistare lielāko daļu snieguma ņēma uz saviem pleciem.

Vai un kādēļ puišiem un vīriešiem, kuri to vēl neprot, būtu jāmācās dejot?
– Jā! Jā! Jā! Ir jādejo! Protams, nevienu nevar piespiest ar varu, bet cik tomēr dejot ir skaisti. Saprotiet, cilvēks var nodarboties ar dažādiem sporta veidiem, bet neviens cits nedod tādu saspēli, tuvību, izpratni par un ar partneri kā deja. Dejošana ir iespēja pilnveidot sevi, jo uzlabojas stāja, kustības. Vai tad nav skaisti kādā saviesīgā pasākumā skatīties uz pāri, kas dejo ar prieku, saskaņoti, skaisti?

Ar dejošanu saslimt un neizveseļoties

Kāds bija jūsu ceļa sākums līdz šova "Dejo ar zvaigzni" pirmajai tiešraidei?
Iveta Feldmane
: – Pirms tam neko par šāda veida šoviem nezināju, bet, kad decembrī zvanīja organizatori, es piekritu uzreiz. Jo man patīk dejot. Tikai pēc tam uzzināju, cik tas būs nopietni.

Ko jums pašai īsti nozīmēja šis šovs?
– Piedzīvojumu. Tādu piedzīvojumu, kas būtībā turpinās joprojām, un mēs, ļoti daudzi no dejotājiem, nemaz negribam, lai tas beigtos. Mums ir idejas, ieceres, ko varētu īstenot konkrētos projektos. Gan mūsu profesionālie dejotāji, gan mēs, viņu otras puses, laikam jau esam ar dejošanu saslimuši nopietni.

Tagad es zinu, ka dejošana, skatuve, publika, aplausi ir kā narkotika. Mācīšanās dejot un uzstāšanas ir izmainījusi manu dzīvi. Es meklēju iespējas, lai turpinātu dejot un arī lai uzstātos publikas priekšā. Jo viena lieta ir kaut ko mācīties tikai sev, bet pavisam cits – lai rādītu to citiem. Tikko esi sajutis adrenalīna garšu, kuru dod sacensības, tā dzīvei rodas pavisam cits azartu, un gribas vēl.

Bet kaut vai vienas dejas soļus iemācīties un izdejot tos kopā ar partneri taču nav nekas vienkāršs!
– Jā, bija grūti. Tāpat notiekošais bija liels izaicinājums mūsu profesionālajiem deju partneriem. Arī mans partneris Valdis Škutāns iepriekš nekad nebija pats saskāries ar horeogrāfijas veidošanu dejai, t.i., tām dejām, kuras kopā dejojām. Pats pāris bija autors katrai dejai.

Desmit nedēļas dejot un dejot – šajā laikā var notikt arī negatīvas lietas, proti, kaut vai sapratnes ziņā vienam ar otru rasties berzēšanās.
– Mums bija pacēlumi un kritumi, kurus var pielīdzināt arī krīzes situācijām. Pienāk kārtējā pirmdiena, un saproti, ka maratons turpinās un tūlīt atkal būs jāmācās dejot. Atelpas nebija nemaz. Mēs ar Valdi bijām vienojušies, ka pirmdienas mums būs brīvdienas un pie darba ķersimies otrdienā, taču tik un tā galvā visu laiku arī tajā nosacītajā brīvdienā dzīvoja domas par nākamo dejas uzvedumu. Ko tieši dejot? Kur sameklēt mūziku? Kādu? Kāda būs dejas koncepcija? Kā tikt pie tērpiem? Aksesuāri?

Katras dejas sākums bija izvēlētā mūzika. Zinu, ka tā bija visiem pāriem. Kad īstā mūzika aizķeras, tikai tad sākas kompozīcijas veidošana un viss pārējais. Tērpu izvēlē palīdzēja stilisti, bet arī es pati daudz staigāju pa saloniem, meklējot īsto. Vairākas kleitas man uzšuva. Vārdu sakot, tas viss bija viens liels komplekss darbs, no kura atslābināties nevarēja nevienu mirkli.

Es neatceros nevienu citu brīdi savā dzīvē, kad vēl tik ļoti intensīvi, piepildīti būtu dzīvojusi. Bet ir kāds paradokss. Jā, tik ārkārtīgi daudz tu atdod no sevis un tērē garīgo, fizisko enerģiju, bet tad, kad izgājām uz deju grīdas svētdienas vakarā, tad saņēmām tik milzīgi lielu enerģijas devu atpakaļ un tas bija tik uzlādējoši, ka gribējās dejot vēl un vēl. Manuprāt, ir vienkārši laime un ļoti liela privilēģija to piedzīvot.

Ko jums kā sievietei nozīmē deja, iespēja sevi tajā parādīt?
– Tas ir absolūti īpašs izteiksmes veids, valoda. Tie ir impulsi, kas nāk no tevis un izpaužas caur tevi pašu, caur partnera impulsiem, mūziku. Kā tavs ķermenis uz to visu atbild. Un, ja ķermenis uz to atbild organizēti, skaisti, ko saucam par dejas tehniku, un, ja tas viss saskan ar partneri, tad notiek tā īpatnējā ķīmija starp partneriem, kuru daudzi tulko par īpašām attiecībām viņu starpā. Es gribētu piekrist, jo tās ir īpašas attiecības dejā. Bez tā nekas nevar notikt. Katrā ziņā mūsu pārī tas tā noteikti dejas laukumā bija. Un es no tā nekautrējos, bet baudīju un izdzīvoju.

Kura no apgūtajām dejām jums patika vislabāk?
– Varbūt skanēs jocīgi, bet es iemīlējos katrā dejā. Katra man bija jaunatklājums, kaut kas pirmo reizi dzīvē. Pirms sākām trenēties, man vajadzēja, lai Valdis izstāsta, kas īsti ir, ko nozīmē šī deja. Es gribēju saprast, ko šī deja stāstīs skatītājiem. Man tas ļoti svarīgi, jo jāsaprot ideja, un tad varu sākt tajā iedzīvoties un dot no sevis.

Standartdejas – liekas, kas nu tur īpašs, piemēram, valsis, bet tas tomēr prasa neparastu un partnerus fascinējošu sadarbību. Kad tagad sporta deju sacensībās skatos, kā šīs dejas dejo mazi bērni, jaunieši, man tomēr šķiet, ka viņi dejā esošo tomēr nevar līdz galam saprast un parādīt tā, kā to ar savu dzīves pieredzi spēj pieaudzis cilvēks.

Lai deja būtu skaista, ne tikai tehniski pareizi izpildīta, ir vajadzīgs zināms partneru briedums. Varbūt tieši tādēļ šovs "Dejo ar zvaigzni" ieguva tik daudz skatītāju, atbalstītāju, ka dejoja cilvēki, kuri sasnieguši briedumu, kuriem ir sava dzīve un kuri nāk ar savu personību. Jā, dejas tehnika var klibot, un papēdis vai pirkstgals nav nolikts tā, kā vajadzētu, bet šis cilvēks dejai dod citu piepildījumu. Tā ir ārkārtīgi liela vērtība. Plus vēl labi izskaties, un, ja kleita man smuka, – nu, vienkārši brīnišķīgi!

Ko jūs ieteiktu tiem pāriem, precētiem, neprecētiem, kuri vēl tā kā šaubās iet mācīties balles dejas pieaugušo mācību grupās vai ne?
– Es prognozēju, nē, zinu, ka deju bums Latvijā ir sācies! Novēlu visiem ar dejošanas kaiti saslimt un neizveseļoties. Tā ir absolūti pozitīva infekcija.