Kurzemes Vārds

21:38 Ceturtdiena, 2. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Mielasts slāvu gaumē
Daiga Lutere

"Brīvbrīdis" turpina savus lasītājus iepazīstināt ar Liepājas viesnīcu restorāniem. Ne viens vien joprojām uzskata, ka viesnīcu restorānu piedāvājums pieejams tikai un vienīgi viesnīcu klientiem. Taču tā nav. Tajās esošie restorāni piedāvā gan brokastis un pusdienas, gan iespēju paēst vakariņas kā divatā, tā draugu lokā. Šoreiz "Brīvbrīdis" devās uz viesnīcas "Jugend" restorānu un runāja ar viesnīcas vadītāju Tatjanu Rudu.

Nams celts 1902.gadā

Ēka Toma ielā, kurā atrodas pērn atvērtā viesnīca "Jugend", celta 1902.gadā jugenda stilā un tika restaurēta, saglabājot arhitektūras pieminekļa statusu. Viesnīcā labprāt apmetas no Krievijas atbraukušie skatuves mākslinieki, kuri Liepājā sniedz koncertus vai izrādes. Šeit naktsmājas atraduši gan Ļevs Ļeščenko, gan Vladimirs Vinokurs, Boriss Moisejevs un citi.

Restorāns pirmajā stāvā nav liels, bet omulīgs. Kā pastāstīja T.Ruda, vēl pirms tā atvēršanas bijušas idejas restorānā piedāvāt eksotiskus ēdienus, bet tad tomēr pieņemts lēmums palikt pie tradicionālām vērtībām un specializēties slāvu virtuves noslēpumos. Tas nozīmē – viesiem piedāvāt vienkāršus, sātīgus, garšīgus un lētus ēdienus. Kā konsultants ēdienkartes sastādīšanā uzaicināts Sanktpēterburgas viesnīcas "Palass" šefpavārs Makss Judins. Restorāna "Jugend" ēdienkartē ir vairāki ēdieni, kas tiek gatavoti pēc viņa receptēm. Piemēram, zupa ar nosaukumu "Šči koroļevskije", kurā ir arī zivis (2,10 Ls), vai deserts "Īpašais" (Ls 1,95), kurā ir zemenes, saldējums, ingvers u.c. sastāvdaļas.

Pašgatavoti pelmeņi un morss

"Jugend" virtuve lepojas ne tikai ar plašu ēdienkarti, bet arī ar pašgatavotiem mīklas izstrādājumiem, piemēram, pelmeņiem un vareņikiem ar dažādu pildījumu, pīrāgiem, arī kāpostu pīrāgu "Kuļebjaka". Pie boršča tiek pasniegtas pašu gatavotās klimpiņas jeb pampuškas. Dzērveņu vai ķiršu morss ir iecienīts dzēriens kā pusdienās, tā vakariņās, bet uzkodu piedāvājumā arī restorāna virtuvē sālītā siļķe.

Ķeramies pie ēdienkartes. Vispirms salāti, un tos var izvēlēties kā no gaļas, tā zivīm. Piemēram, kārtainie salāti ar lasi (Ls 1,85), liellopu gaļas salāti (1,55), vēl arī ar mēli, jūras kāpostiem, kalmāriem u.c. Aukstās uzkodas – mazsālīta siļķe (1,95), sālīts pašmāju speķis lauku gaumē (0,80), pašmāju galerts (1,30), pašmāju delikateses gaļas plate (3,60). Kas gan būtu slāvu virtuve bez pīrāgiem un pankūkām! Piemēram, karstais sīpolu pīrāgs maksā Ls 1,10, bet kartupeļu pankūkas ar krūtiņu – Ls 1,30. Protams, ēdienkarte nebūtu pilnīga, ja tajā nebūtu pankūkas krievu gaumē ar ikriem.

Zupu piedāvājumā, sākot no aukstās zupas, līdz ukraiņu borščam un soļankai. Bet no otrajiem ēdieniem ir ēdieni no zivs, cūkgaļas, liellopa, vistas un maltās gaļas. Zivju mīļotājiem laša steiks ar ananāsiem (5,20) vai menca kartupeļu kažokā (3,15). Liellopu gaļas cienītājiem – "Levingtons", vistas gaļas ēdājiem – "Vistas fileja ar maigo siera mērcīti". Ja vēderā vēl atliek vieta desertam, "Brīvbrīdis" iesaka bumbierus ar riekstu pildījumu vai karstus augļus šokolādes mērcē. Desertu cenas nav lielākas par 2 latiem.

"Brīvbrīža" lasītājiem restorāna "Jugend" pavāre Ļubova Mirčeva piedāvā deserta "Īpašais" recepti, ko katrs var sagatavot svētdienas pusdienām.

Porcijai nepieciešami 100 g zemeņu, 50 g plombīra saldējuma, 20 g ingvera, 30 ml konjaka, 15 g cukura. Blenderī ieliek zemenes, pievieno ingveru, konjaku, cukuru un visu sakuļ, līdz produkti iegūst viendabīgu masu. Deserta trauku 2/3 piepilda ar zemeņu masu, viducītī ieliek saldējuma bumbiņu. Kā dekoru var izmantot fizāli.


Mans vārds

Šonedēļ, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajām ziņām, Latvijā vārdadienu atzīmē: Krišjānis (728), Elfa (58), Elvita (193), Aivita (247), Sofija (2567), Taiga (195), Arita (584), Airita (178), Edvīns (2465), Edijs (1806), Herberts (293), Umberts (2), Dailis (176), Inese (13735), Inesis (93), Ēriks (6347), Lita (645), Sibilla (42), Teika (26), Venta (111), Salvis (576), Selva (10).

Par savu vārdu stāsta, kā pats sevi dēvē, teātrdarbonis Ēriks Vilsons:
– Man vārds ticis dots manas krustmātes – mātes brāļa sievas Ērikas ietekmē. Bērnībā, ikdienā mājās visi mani sauca par Riksīti, un biju pieņēmis, ka tas mans īstais vārds. Kad, gatavojoties skolai un ejot pēc medicīniskās izziņas, mani poliklīnikā nosauca par Ēriku, skatījos apkārt, lai ieraudzītu puiku ar šo vārdu. Nevarēju iedomāties, ka tas esmu es. Sākot mācības, jau nebija citas izvēles, kā vien pierast pie sava īstā vārda. Ar to esmu sadzīvojis labi, tikai dažkārt domāju, ka varbūt man tīri labi piestāvētu divi vārdi – Ēriks Mārtiņš. Galu galā vārdu Mārtiņš devu savam dēlam.