Kurzemes Vārds

22:28 Ceturtdiena, 2. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Cīravā izbūvēs kapliču

Šogad tiks izstrādāts tehniskais projekts, un, ja nebūs neparedzētu šķēršļu, nākamgad Cīravā uzbūvēs kapliču, pastāstīja Cīravas Pagasta padomes priekšsēdētājs Artis Čanders.

"Patlaban aizgājējus izvada no telpas baznīcas pagrabstāvā. Tā ir diezgan šaura, vecākiem cilvēkiem ir grūti tajā iekļūt un no tās izkļūt, lai piedalītos izvadīšanas ceremonijā," skaidroja A.Čanders. Lai situāciju labotu, noskatīta pašvaldībai piederoša kādreizējā arodvidusskolas saimniecības ēka, kas atrodas centrā, pie lielajiem kapiem. Tur telpas esot pietiekami lielas, lai ierīkotu ceremoniju zāli.

Ēkā jāmaina iekšējais plānojums, tāpēc ieceri tik drīz īstenot nevarēs. A.Čanders prognozēja, ka šogad varētu tikt līdz kapličas tehniskā projekta izstrādei. Bet patlaban pašvaldības darbinieki interesējas par normatīviem, kas jāievēro, lai uzbūvētu kapliču.


Atjauno ūdensapgādes sistēmu

Janvāra vētras izpostītā ūdensapgādes sistēma ir atjaunota, pastāsta Embūtes Pagasta padomes priekšsēdētājs Oļegs Jurjevs. Šim mērķim naudu pašvaldībai piešķīra valsts.

Jau rakstīts, ka janvārī orkāns nogāza piecas tonnas smago ūdenstorni, kas pagasta centrā nodrošināja ūdensapgādi 250 iedzīvotājiem. Pašu torni pašvaldība vēlāk par 400 latiem pārdeva metāllūžņos, savukārt no valsts tika lūgti 28 tūkstoši latu jaunas ūdensapgādes sistēmas izveidei, jo atzīts, ka ūdenstornis ir novecojusi tehnoloģija un vismaz Latvijā tos vairs nekur neceļ.

O.Jurjevs pastāsta, ka par valsts piešķirto naudu atjaunots urbums, nopirkts jauns sūknis, uzstādīta atdzelžošanas iekārta un strāvas ģenerators, kas nodrošinās ūdensapgādi arī gadījumā, ja pārtrūks elektrības padeve. "Izskatās, ka jaunā sistēma strādā labi un ūdenstorņa nogāšanās sekas ir novērstas," vērtē O.Jurjevs.

Jaunā ūdensapgādes sistēma izmaksājusi tieši tik, cik valsts piešķīrusi, jo līdzekļi prasīti atbilstoši tāmei. Darbus veica SIA "IDP".


"Zaļais vilnis" stadionam atnes dzīvžogu

Atzīmējot Romas līguma 50.gadadienu, Grobiņas pagasts iegādājies 700 eglītes, kas iestādītas apkārt Dubeņu stadionam, pastāstīja Grobiņas Pagasta padomes deputāte Anna Viņķele.

Par godu 50.gadadienai kopš Romas līguma parakstīšanas, kas tiek uzskatīta par Eiropas Savienības dibināšanu, daudzās Eiropas valstīs notiek koku stādīšanas akcija "Zaļais vilnis". Tās laikā Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti stādīt kokus, simboliski uzsverot, ka ilgspējīga attīstība, vides jautājumi un Eiropas nākotne ir svarīga ikvienam. Akcijā piedalās arī daudzas Latvijas pašvaldības, skolas, bibliotēkas, nevalstiskās organizācijas un valsts iestādes, papildinot mežus, birzis, parkus un dārzus.

Grobiņas pagasts 700 eglītes iegādājies no kokaudzētavas "Īve" un iestādījis apkārt Dubeņu stadionam, kas nu ticis pie dzīvžoga. "Septiņsimt kociņu – domāju, ka tas nav mazs veikums tik nelielam pagastam," piebilda A.Viņķele. Eglīšu stādīšanu veikuši Grobiņas pagasta jaunieši sporta organizatora un deputāta Aigara Gedovius vadībā.


Datortehnika Bunkas bibliotēkā dīkā nestāv
Pēteris Jaunzems

Bunkas pagasta bibliotēkā iedzīvotāji pulcējas ne tikai tādēļ, lai apmainītu izlasītās grāmatas pret vēl neiepazītu lasāmvielu, bet arī lai internetā iegūtu sev nepieciešamo informāciju.

Bibliotēkas vadītāja Egita Ziņģe pastāsta, ka lasītavā pieejami trīs datori. Divi no tiem saņemti Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas jeb "Gaismas tīkla" projekta laikā, viens pirkts par pašvaldības līdzekļiem.

Bibliotēkas vadītāja novērojusi, ka zemnieki, kuriem ir lielāks ražošanas apjoms, datortehniku iegādājušies paši. Nepieciešamās ziņas par Eiropas Savienības maksājumiem un nacionālajām subsīdijām viņi meklējot Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta interneta mājaslapās. Mazie un vidējie zemnieki tomēr labprātāk informāciju saņemot pie lauku attīstības speciālistes Līgas Gūtmanes. E.Ziņģe domā, ka, iespējams, vainojama arī neprasme apieties ar datoru. Viņa gan uzsver, ka klientu apmācība ietilpst bibliotēkas vadītājas pienākumos un labprāt ikvienam palīdzētu.

Jaunā paaudze moderno tehnoloģiju apguvē esot daudz rosīgāka. Skolas bērni nereti pat stājoties rindā, lai tiktu padarboties pie lielo iespēju ekrāniem. Bibliotekāre novērojusi, ka sevišķi aktīvi audzēkņi kļuvuši tagad, kad tuvojas mācību gada beigas un eksāmeni. Bibliotēkā iespējams ne tikai apkopot nepieciešamo informāciju, lai uzrakstītu referātu, bet arī to izdrukāt.

E.Ziņģe sekojot līdzi, lai skolēni pārāk neaizraujas ar datorspēlēm. "Atkarību no datora neesmu novērojusi. To, ka pienākušas brīvdienas, parasti var konstatēt pēc tā, ka jauniešu bibliotēkā kļuvis mazāk. Tātad netrūkst citu interešu," viņa spriež.


Vēstule
Šeit kurpes noauniet pie viņu velēnām…

Šogad Kazdangā pie terora upuriem veltītā pieminekļa tika iestādīts piemiņas koks 1946.gada 3.novembrī kritušajam partizānam Voldemāram Zariņam. Kas bija šis ilgi nezināmais varonis un kādēļ tikai tagad viņu atceramies?

Kad 1944.gada jūlijā sarkanarmija atkal sāka atbrīvošanas cīņas Latvijā, uz Kurzemi sāka plūst straumēm bēgļu, kuri nevēlējās vēlreiz piedzīvot Baigo gadu. Pirmie bēgļi Kazdangā ieradās augustā. To vidū arī Zariņu ģimene no Valkas apriņķa Pededzes pagasta, kurā V.Zariņš Latvijas Republikas un vācu okupācijas gados strādāja par rakstvedi pagasta valdē. Kazdangā ģimene atrada patvērumu Bikšu mājās. V.Zariņu pieņēma darbā pagasta valdē par sekretāru. V.Zariņš dzimis 1902.gada 25.septembrī. Dienējis Latvijas armijā, ieguvis kapteiņleitnanta pakāpi, bijis Pededzes pagasta aizsargu organizācijas nodaļas priekšnieks. 1945.gada maijā sekmīgi izgāja padomju organizēto filtrācijas nometni Kuldīgā. Juzdams, ka viņa pagātni sāk pētīt padomju drošības iestādes, 1946.gada janvārī pārgāja nelegālā stāvoklī, dzīvoja meža bunkuros un apmetās Sieksātes pagasta Pliederu mājās. Iesaistījās pretošanās darbībās padomju okupācijai. Strādādams par rakstvedi pagasta izpildkomitejā, viņš jau bija sagādājis rakstāmmašīnas un pietiekamā daudzumā papīru. Pateicoties Pliederu mājas saimnieces Marijas Bergmanes labvēlībai, šeit pulcējās vēl daži garīdznieki. Viņi izdeva nelegālas avīzītes "Daugavas Vanagi", "Dzimtenes Balsi" un "Intercesija", kurā propagandēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas idejas, veicināja bruņotu pagrīdes cīņu pret komunistisko okupācijas režīmu. Nelegālās avīzes izplatīja apkārtnes iedzīvotājiem, nacionāliem partizāniem, Kazdangas tehnikuma audzēkņiem, ar kuriem sakarus uzturēja sieksātnieks Kārlis Jurkovskis un Arvīds Anužis, kuri mācījās tehnikumā. Zariņa segvārds bija Kapteinis.

Partizānu grupas vadītājs bija Aizputes aizsargu pulka riteņbraucēju vada komandieris Indriķis Zaharovičs (Ozols), dzim. 1907.gada 17.augustā Aizputē. 1942.gadā brīvprātīgi iestājies leģionā, ieguvis leitnanta pakāpi, Dzelzs Krusta apbalvojumu un divas reizes ievainots, ārstējies Vācijā. Pēc kara dzīvojis Padurē, kur arestēts, bet izbēdzis. Grupā vēl darbojās Genādijs Pūris (Kviesis), kurš dzīvojis Kazdangā Burģeļu mājās. Viņa līgava Biruta Blūma strādāja Kazdangas izpildkomitejā. Rūdolfs Grīviņš (Sams), dzīvoja Cildu "Grīviņos" un Kristaps Šteinbergs.

Tautā netrūka stukaču, kas palīdzēja čekistiem izsekot partizānu gaitas. 1946.gada 3.novembrī Pliederu mājās ieradās divas mašīnas ar apmēram 30 vīriem, kas māju aplenca un aicināja partizānus padoties. Partizāni atklāja uguni un atšaudoties mēģināja izlēkt caur logu. Cīnoties ar milzīgo pārspēku, krita V.Zariņš, kuru ievainoja plecā un vēderā. Netālu no viņa ievainots pakrita Zaharovičs, kurš pēdējo patronu pataupīja sev, iešaujot galvā. Smagi ievainoja G.Pūri, K.Šteinbergam, kurš lēca pēdējais, izdevās izbēgt.

Zaudējumi bija arī uzbrucējiem. Pēc apšaudes čekisti baidījušies iet pie ievainotajiem, ka paši nesaņem pēdējo lodi, tādēļ aicinājuši saimnieces 16 gadus veco meiteni Lidiju, lai savāc ieročus un ziņo, kas vēl dzīvs. Mājā notikusi pamatīga kratīšana, meklēti pierādījumi partizānu darbībai. Salmos atrastas noslēptās rakstāmmašīnas, manteļskurstenī bijis iekārtots raidītājs. Māja ilgstoši bijusi novērošanā, lai izsekotu partizānu gaitām, noklausītas telefonsarunas.

Nošautie partizāni izģērbti un kaili aprakti. Nav ļāvuši mājiniekiem vietu iezīmēt ar kādu piemiņas kociņu. Vēlāk atbraukušie čekisti pateikuši, ja grib mierīgi dzīvot, tad kapa kopiņu nedrīkst iezīmēt. Ļoti tālredzīga rīcība!

Ar šo kauju viss vēl nebeidzās. Sekoja plašas izmeklēšanas un līdzcilvēku sodīšanas. Partizānu tuvinieki gadiem ilgi turēti zem rentgena, izsekoti, kontrolēti, pratināti, veiktas kratīšanas.

V.Zariņa meitai Gunai bija 9 gadi, kad nošāva tēvu. Māte bija mirusi agrāk pirms traģiskajiem notikumiem. Meiteni audzināja vecvecāku ģimene. Lai pasargātu meiteni no jauniem triecieniem, jo bērnībā var nemanot izpļāpāties, viņai neteica, kur palicis tēvs. To viņa uzzināja tikai vidusskolnieces gados. Pār viņas galvu visu mūžu kā Damokla zobens karājās lāsts – bandīta meita. To viņai atgādināja, kad izšķīrās izglītības un darba jautājumi. Un ne tikai! Kā Svētos rakstos teikts – jāizcieš tēva grēki līdz septītai paaudzei. To izjuta arī Gunas meita Latvijas čempione šaušanā sporta meistare Sandra Spinga, kurai radās sarežģījumi izbraukšanai uz sacensībām ārzemēs.

Tikai 1989.gadā Guna Spinga varēja uzsākt tēva likteņgaitu noskaidrošanu – kurās mājās un kādos apstākļos gājis bojā tēvs. Divas vasaras aizritēja pagātnes notikumu restaurēšanā. Atmodas laika cilvēki pulcējās atkārtotā operācijā Pliederos 1991.gada 30.maijā, lai atsegtu 1946.gada 3.novembra apbedījumu. Pulksten 10 sāka atrakšanas darbus, vadoties pēc ekstrasensu norādījumiem. Nav! Izrakņātas lielas platības pēc visiem ieteikumiem. Nekā! Tikai ap pulksten 17 pavisam sekli lāpsta kaut kur atdūrās. Pār šo vietu pāri gājusi taciņa, kur gandrīz ikdienā staigājuši mājas ļaudis. Bija redzams, ka V.Zariņš bedrē ielikts sēdus. Pēc šāviena brūces galvā varēja noteikt Zaharoviča mirstīgās atliekas. Kaulus ielika divos atsevišķos maisos un novietoja Snēpeles baznīcā. Abus mūsu tautas patriotus apglabāja dzimtajā pusē. I.Zaharoviču kopā ar vēl citiem nezināmiem cīnītājiem 1991.gada 23.augustā guldīja Kuldīgas brāļu kapos. V.Zariņu 1991.gada 8.jūnijā guldīja Alūksnes rajona Pededzes pagasta Kūdupa kapos.

1991.gada 26.aprīlī Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūra izdeva apliecību, ka Voldemārs Zariņš atzīstams par komunistiskā režīmā politiski represētu personu.

Alfrēds Leja


Vairs nav veikala
Viktors Ulberts

Grobiņas Pagasta padome meklē iespējas, kā panākt, lai Cimdenieku ciemā atkal būtu savs veikals. Taču tas nebūs viegli izdarāms, atzīst pašvaldības vadītājs Aivars Priedols.

Apmēram pirms mēneša durvis slēdza vienīgais veikals Cimdeniekos, kur saimniekoja vietējais uzņēmējs Jānis Kampars. Preču noiets bijis neliels, peļņas nav bijis, tāpēc bizness pārtraukts.

A.Priedols pastāsta, ka pašvaldība ir uzrunājusi vairākus veikalniekus, piedāvājot iespēju tirgoties Cimdeniekos. Savulaik bijušas ievadītas sarunas ar uzņēmuma "Pokers" īpašnieku Jāni Matvejevu. Viņš aizgāja Aizsaulē. Tagad norit sarunas ar citiem uzņēmējiem. A.Priedols gan atzīst, ka pirktspēja ciematiņā ar 400 iedzīvotājiem nav liela, tādēļ uzdevums būšot grūts.

Taču panākts, ka vairākas reizes nedēļā Cimdeniekos ierodas autoveikals. "Ar maizi un sērkociņiem cilvēki ir nodrošināti," norāda A.Priedols. No iedzīvotājiem "Kurzemes Vārds" uzzināja, ka pie viņiem ceļu atraduši arī rajona zemnieki, kuri noteiktās dienās piegādā gan maizi, gan pienu. Turklāt no Cimdeniekiem uz Liepāju pārdesmit minūtēs var aizkļūt ar autobusu, kas kursē ik pēc stundas. Veciem ļaudīm, kuriem pašiem grūti pārvietoties un kuru Cimdeniekos netrūkst, gan bieži vien izpalīdzot kaimiņi.


Tur godā pirmās ganu dienas tradīcijas
Pēteris Jaunzems

Šonedēļ govis ganos izlaida Nīcas zemnieku saimniecībā "Birzmaļi 2", kam īpašnieki ir Inga un Dainis Skrodi. Šo notikumu kuplināja rumulēšanās un citas jautrības. Saimnieks atzina – lai ganāmpulks dotu daudz piena, šādās reizēs arī sava šņabja glāzīte visiem kopā jāiztukšo.

To, ka garais kūtī uzturēšanās posms beidzot pagājis, kustoņi esot sajutuši tūlīt pēc rīta slaukšanas. Nemieru tie pauda, maujot tik skaļi, ka brīžiem likās – novietnei jumts aizies pa gaisu. Tāpat satraukušies bija daudzie kaķi, kā arī fermas darbinieki – zaļajās pļavās izvadīt 130 govju ganāmpulku neesot nieka lieta.

Pirmā no kūts gluži kā korķis no šampanieša pudeles izlidoja pārsimts kilogramu smaga govs ar numuru "27" uz sāniem. Tai nekavējās sekot citas raibaļas un brūnītes. Nokļuvušas priekšaplokā, govis uzvedās itin kā svaigajā gaisā būtu baldriāna pilienus sadzērušās. Bruņojušies ar kārkla rīkstēm, darbinieki vērīgi uzraudzīja, lai pārgalvīgākās govis neieskrien dzelkšņainajās nožogojuma stieplēs.

Kad ganāmpulks bija apradis ar jaunajiem apstākļiem, tika atvērti vārti un govis nonāca ziedošu pieneņu paradīzē, kur, pamazām nomierinoties, sāka mieloties ar sulīgo zāli. Taču ganāmpulkam pievērstā uzmanība nemazinājās. Inga un Dainis pastāstīja, ka tā tas turpināšoties visu dienu, kamēr govis atgriezīsies savās stāvvietās. Nevienam nenācās garlaikoties, jo bija sarūpēta vesela izklaides programma, kurā, atgriežoties no mācībām, iesaistījās arī skolasbērni.

Dainis atzina, ka "Birzmaļos 2" ar govju laišanu ganībās nekad nesteidzas. Esot jāļauj, lai ganības kupli sazaļo. Ko līdzot, ja govis dzīvo pa svaigu gaisu, taču paēdušas nav. Tikai izmīdot ganības. Tādēļ lopbarību allaž saražojot ar aprēķinu, lai pavasarī nepietrūkst. Šogad tā pat palikusi pāri un noderējusi Grobiņas zirgu turētājiem.

Saimnieks sprieda, ka pirmās ganu dienas piena daudzumu nesamazinās. Bet pēc tam, kad govis būs apradušas ar jaunajiem apstākļiem, izslaukumi tikai paaugstināsies. Tagad katru dienu no "Birzmaļiem 2" kooperatīvās sabiedrības "Dzēse" automašīnas aizvedot aptuveni divas tonnas slaukuma.

Tomēr arī "Birzmaļu 2" saimniekus saērcinājušas norises nozarē. "Likvidēja cukurbiešu audzēšanas nozari, bet tagad ķeras klāt piena ražotājiem!" valdībai pārmetumus veltīja Dainis. Piena lopu audzētāji turēšoties stingri un, ja būs nepieciešamība, cukurbiešu graizījumus lopbarībai ievedīšot pat no Lietuvas. Arī slaukuma cenas pazemināšanai nedomājot piekrist, jo tad draudot izputēšana. Tāpat nevarot pieļaut ganāmpulka samazināšanos, jo raženu lopu skaita atjaunošana ir ilgstošs process.


Sāk apspriest Pāvilostas teritoriālo plānojumu
Ilze Lanka

Šonedēļ sākusies Pāvilostas teritoriālā plānojuma 2007.–2019.gadam pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana. Ar materiāliem var iepazīties gan Sakas Novada domē, gan internetā, informē domes sekretāre Aija Ozoliņa.

Kartes un citi materiāli par teritoriālo plānojumu apskatāmi Novada domē. Tā ir atvērta darbdienās no pulksten astoņiem līdz 13 un no pulksten 14 līdz 16.

Sabiedriskā apspriešana sākās, kā plānots – ceturtdien, 17.maijā. "Cilvēkiem interese ir. Vakar jau bija pirmie, šodien arī nāk," piektdien "Kurzemes Vārdam" pastāstīja A.Ozoliņa. Iedzīvotāji savus ieteikumus un atsauksmes var atstāt īpašā grāmatā, un tā pēc sabiedriskās apspriešanas tiks pievienota materiāliem.

Esot arī tādi, kam Pāvilostā pieder zeme, bet kas uz vietas nedzīvo. Viņiem tiek piedāvāts ar plānojumu iepazīties mērniecības un teritorijas plānošanas privātuzņēmuma "Metrum" interneta mājaslapā www.metrum.lv. Ierosinājumus var sūtīt pa e–pastu, adresējot plā[email protected]

Savukārt 1.jūnijā pulksten 16 Sakas Novada domes zālē paredzēta sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Plānojuma izstrādātāja – uzņēmuma "Metrum" – pārstāvji vēlreiz izskaidros, kas plānojumā ko nozīmē un atbildēs uz jautājumiem. Teritoriālā plānojuma sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 1.jūlijam.

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka sākotnēji teritorijas plānošanas uzņēmums bija izstrādājis divas telpiskās attīstības koncepcijas. Pēc apspriešanās ar iedzīvotājiem un deputātiem izkristalizējies viens variants. Taču šim variantam ir divas versijas – atšķiras Pāvilostas pelēkās kāpai atvēlētās teritorijas izvietojums. Pāvilostas teritorijas plānojumu 2007.–2019. gadam "Metrum" sāka izstrādāt pērn martā.


Vecpilī atļauj rīkot ralliju
Viktors Ulberts

Vecpils Pagasta padome ir devusi atļauju pašvaldības teritorijā rīkot rallija "Kurzeme" ātrumposmu. Taču rīkotājiem izvirzīti strikti noteikumi, ko viņi apņēmušies ievērot, pastāstīja Pagasta padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bite.

Rallija rīkošanai Pagasta padomes sēdē atļauja dota ar piecām balsīm par un divām pret. M.Bite sacīja, ka rallija rīkotāji solījuši nepieļaut patvarīgu stāvvietu izveidošanu, kā tas noticis pērn. Tāpat trases apsardzes darbiniekiem uzlikts pienākums doties palīgā vietējiem iedzīvotājiem, ja viņus vai viņa īpašumu apdraud huligāniski noskaņoti skatītāji. Pagājušajā gadā šādu domstarpību gadījumā apsardzes darbinieki aizbildinājušies, ka viņi ir atbildīgi tikai par trasē notiekošo. Turklāt pašam M.Bitem esot tiesības kontrolēt sacīkšu norises gaitu un dot rīkojumu tās pārtraukt, ja netiek ievērota iepriekš norunātā kārtība.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā daudzi vecpilnieki piedzīvoja nepatīkamus brīžus, kad atpūtnieki ierīkoja autostāvvietas zemnieku tīrumos un ganībās, kā arī lauku sētās uzvedās kā savās mājās. Ja kāds mēģināja iebilst, ņirgdami piedāvāja doties uz kapiem.

"Tā nav kaut kāda vecpilnieku kaprīze. Zinu, ka Kalvene un Rudbārži ir atteikušies no piedāvājuma rīkot ātrumposmu viņu teritorijā. Ar līdzīgām problēmām cīnās arī Cēsīs. Tāpēc, ja trūkumi netiks novērsti arī šoreiz, nākamgad arī Vecpilī rallija vairs nebūs," piebilda M.Bite.