Kurzemes Vārds

22:58 Otrdiena, 7. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pakāpieni

Brālis un māsa. Abi – dizaina studijā
Daiga Lutere

Iepazīstināšanai
Līga Lase

Dizaina studijas "Reaton" vadītāja.
Mācījusies DALP 5.vidusskolā, Rīgas Tehniskajā universitātē – komercpakalpojumu fakultātē. Tagad RTU apgūst ekonomista bakalaura programmu.
Vaļasprieki: burāšana, vindsērfings, kā arī nagu dizains.
Septiņus gadus bijusi modeļu skolas dalībniece.
Attieksme pret dzīvi: pozitīva un aktīva.

Ģirts Lasis
Kompānijas "Reaton" Kurzemes reģiona projektu vadītājs.
Mācījies DALP 5.vidusskolā. Rīgas Tehniskajā universitātē apgūta ekonomista specialitāte. Ir maģistra grāds visaptverošā kvalitātes sistēmā.
Pirmā darba vieta – SIA "LNMC" tehniskais direktors. Pēc tam Pilsētas domē bijis izpilddirektora palīgs, tad – Attīstības pārvaldē projektu vadītājs.
Vaļasprieki: automašīnu un motociklu tūnēšana.
Attieksme pret dzīvi: pozitīva un aktīva.

"Mans aicinājums ir iet pa priekšu un būt pirmajam. Tagad esmu jaunā darba vietā, un tas vēl vairāk dod sparu darboties," – tā mūsu tikšanās laikā atzina Ģirts. Malā stāvētāja pilnīgi noteikti nav arī Līga, kura, būdama gadus septiņus jaunāka par brāli, jau paguvusi sasniegt gana daudz. Viņi abi piedalījās kompānijas "Reaton" izsludinātajā konkursā uz vakantajām vietām uzņēmuma topošajā pārstāvniecībā, dizaina studijā Liepājā. Vispirms darbā pieņēma Ģirtu. Kandidātu uz Kurzemes reģiona projektu vadītāja vietu bija divdesmit. Vēlāk arī Līgas kandidatūra tika atzīta par piemērotāko, lai gan sākotnēji darba devēji šaubījušies, kā tas būs – māsa un brālis vienā darbavietā.

Nejauc darbu un radniecību

"Darbā mēs esam partneri, kas strādā vienā komandā. Bet mūsu stiprā puse, ka varam viens otru saprast arī no pusvārda. Dažreiz iztiekam pavisam bez vārdiem. Brālis un māsa esam pēc darba, brīvajā laikā," saka Līga, un Ģirts piekrīt. Līga: "Jaunajā darbavietā mums katram savi uzdevumi. Es esmu salonā un strādāju ar atnākušiem klientiem, Ģirts vairāk dodas izbraukumos pa Kurzemi un tiekas ar arhitektiem, pasūtītājiem."

Kad kompānija "Reaton" nolēma savu atbalsta centru Kurzemē izvietot Liepājā, protams, bija vajadzīgi piemēroti darbinieki. Tādi, kas ir komunikabli, ar vēlmi apgūt jauno un būt kustībā. Abu jauno darbinieku pārliecība, ka vislabākā attieksme pret klientu un ikvienu cilvēku ir pavisam vienkārša: izturies pret otru tā, kā vēlies, lai izturas pret tevi pašu.

Līga: "Tikai esot apritē, tu vari vairāk gūt un iemācīties. Un arī kļūdīties un varbūt pat apdedzināties." Ģirts: "Bet galvenais – no tā nebaidīties, jo, neko nedarot vai baidoties no svešā, neko arī nevar paveikt. Visvērtīgākā vienmēr bijusi un būs tikai paša pieredze."

Apzināti – tikai uz priekšu

Ģirts par dizaina studijas remontu, izveidi sāka rūpēties jau pērn, bet ciešāka sadarbība ar arhitektiem, dizaineriem, celtniekiem sākās šogad. Pirms tam bija gūta laba dzīves un darba pieredze, strādājot Pilsētas domē. Attīstības pārvaldē Ģirta pārziņā bija darbs ar Eiropas Savienības struktūrfondiem – "Phare" projekti, ERAF projekti u.c. Kad radusies iespēja piedalīties "Reaton" konkursā, nolēmis to izmantot. Un veiksmīgi.

Līga savulaik pamatskolu beigusi ar domu, ka nebūs pareizi lieki tērēt laiku, mācoties vidusskolā, jo jāapgūst specialitāte. "Es neesmu no tiem, kuri tic, ka viss dzīvē nokrīt no gaisa. Ir jārīkojas pašam," zina dizaina studijas vadītāja. Kad komercpakalpojumu fakultāte bija absolvēta un diploms kabatā, sekoja loģiska izvēle – ekonomikas studijas bakalura programmā, kas tiek apgūta joprojām, mācoties un strādājot. Māsa un brālis ir pārliecināti, ka zināšanām ir liela vērtība. Gan tādēļ, ka tās dod plašāku redzesloku, gan tādēļ, ka tā ir iespēja būt apritē un cilvēkos. Ja viņi nebūtu gana uzņēmīgi un pārliecināti par sevi, tad arī diezin vai būtu pieņemti jaunajā darbavietā. Jo šeit par visu jāatbild tikai pašiem. Abi nevarot iedomāties vienmuļu biroja darbu, kad visu laiku atkārtotos viens un tas pats. Viņi vienkārši tādam darbam nav piemēroti.

Abu uzskats, ka veiksmīgi cilvēki ir tie, kas iet un dara, nevis gaida, ka viss notiks pats no sevis.

Čukčītis un "BMX"

Ģirtam un Līgai ir vēl vecākais brālis Gints, kuru bieži nesatiek, jo viņš ir darba darīšanās ārpus Latvijas. Bet kādi viņi bija bērnībā? Vai kašķējās un plēsās arī, bez kā, šķiet, neiztiek neviens brālis un māsa? Kaut kādi ķīviņi bijuši gan, bet situāciju lielā mērā ietekmējis tas, ka Ģirts ir vecāks. Un viņš bieži vien bija tas, kurš gan mazo māsu veda mājās no bērnudārza un vēlāk, pirmajās klasītēs, arī no skolas. "Vecāki tā bija teikuši, un man tas likās pašsaprotami. Jā, tas nostiprināja atbildības izjūtu," atceras Ģirts. "Esmu ļoti priecīga, ka man ir vecāki brāļi. Tas dod ne ar ko nesalīdzināmu stabilitātes un atbalsta sajūtu," priecājas Līga.

Vai Līga un Ģirts, abi kopā vienā darbavietā strādājot, uzzinājuši arī ko jaunu viens par otru? Viņi saskatās, pasmaida un atzīst, ka neko ļoti būtisku gan ne. Taču, ja arī kas būs, tad tie būšot tikai patīkami pārsteigumi. Vai viņi atceras, kādas otram bērnībā bijušas mīļākās rotaļlietas? Ģirts: "Līgai gada vecumā uzdāvināja mīksto rotaļlietu – pērtiķīti. Viņa to sauca par Čukčīti un abi bija gandrīz nešķirami". Līga: "Cik atceros, Ģirtam ļoti patika braukt ar velosipēdu. Tas bija "BMX". Sāka ar velosipēdu, un tagad ir aizrautīgs automašīnu un motociklu piekritējs!"

Viņi abi, vēl skolā mācoties, bija aktīvi un sabiedriski. Ģirts dejoja tautas dejas, Līga darbojās keramikas, šūšanas pulciņā, apguva nagu dizainu, bija modeļu skolas dalībniece, kas devusi neatsveramu pieredzi. Tagad, brīvajā laikā, abi nav mājās sēdētāji, bet par vislabāko atzīst aktīvo atpūtu. Piemēram, aizbraukt pie Usmas ezera.

Kāda ir abu jauniešu attieksme pret tiem ļaudīm, kuri brauc laimi meklēt svešumā? Līga domā, ka vairums no viņiem ir laimes meklētāji, kuri uzskata, ka Latvija viņiem nespēj neko dot. Bet ir arī tādi, kuriem izdevies sapelnīt naudiņu. Viņa pati gan nedomājot doties strādāt ārpus Latvijas. Ģirts piekrīt māsas teiktajam, taču, vērtējot no politiskās puses, izskatoties, ka mūsu politiķi stimulē situāciju, lai vairums iedzīvotāju dotos peļņā ārpus Latvijas un tad savu sapelnīto naudiņu vestu uz Latviju un atstātu to šeit.

Saviem vecākiem Līga un Ģirts saka paldies par mīlestību, attieksmi, stabilitāti: "Viņi mums ir visjaukākie vecāki uz pasaules! Jau no mazotnes mēs esam radināti palīdzēt, rūpēties vienam par otru, dalīties un uzņemties atbildību. Ļoti svarīga un būtiska ir mīlestība, ko esam saņēmuši no vecākiem, un pareiza dzīves uztvere".