Kurzemes Vārds

00:59 Ceturtdiena, 4. jūnijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Egoisma augstākā pilotāža
Ita Cērmane

Traģiskais negadījums naktī uz pagājušo svētdienu, kad daudzdzīvokļu mājā O.Kalpaka ielā eksplodēja gāze, vismaz man liek domāt, cik neaizsargāti tomēr esam. Sevišķi tie, kuri par savām mājām sauc kādu no daudzstāvu mājas dzīvoklīšiem. Varam salikt metāla durvis, lai mūsu pilī nevarētu iekļūt ļaundari, aprīkot mājokli ar dūmu detektoriem, lai laikus pamanītu ugunsnelaimi, apdrošināt savu mājokli, pat noslēgt līgumu ar kādu no apsardzes firmām par mitekļa pieskatīšanu. Taču mēs, lai arī cik kārtīgi un piesardzīgi īrnieki vai dzīvokļu īpašnieki būtu, neesam pasargāti no saviem kaimiņiem un viņu izdarībām. Neizturams troksnis, kas ceļas no orģijām apakšējā dzīvoklī trijos naktī, kad neatliek nekas cits, kā vien saukt policiju, kā arī appludināta virtuve ir tikai ziediņi salīdzinājumā ar nelaimi, kādu var sagādāt kaimiņa nenopietnā attieksme pret gāzi.

Iztēlojos to liktenīgo sestdienas vakaru, kad aptuveni pusstundu pirms pusnakts O.Kalpaka ielas 64.nama iemītnieki, tāpat kā es un vairums mūsu pilsētas iedzīvotāju, savos mājokļos, omulīgi iekārtojušies iepretim televizoriem, sekoja līdzi bonapartu soļiem "Eirovīzijā" vai ar ģimenes locekļiem plānoja nākamo dienu, kad pēkšņi, vienā sekundes simtdaļā filma pārtrūka. Tas bija tikai mirklis – milzīgs sprādziens, kam sekoja stikla šķembu lietus ap četrstāvu māju, no eņģēm izlidoja durvis, gāzās sienas… Un tad ļaudīm nakts vidū bija jāpamet savas mājas, Tajās nevarēja atgriezties arī nākamajā dienā.

Sašķidrinātās gāzes balons ir bumba ar laika degli, un, nonākot, es atvainojos, traka – psihiski nelīdzsvarota vai piedzēruša – cilvēka rokās, šī bumba var iet arī gaisā. Joprojām nav īsti skaidrs, kādu iemeslu dēļ nepilnus 60 gadus vecais vīrietis savā ceturtā stāva mājoklī atgrieza gāzes balona krānu, taču tas, ka viņš to darījis tīšām, ir zināms – vairāki mājas iedzīvotāji mirkli pirms sprādziena dzirdējuši viņa draudus spridzināt. Visticamāk, gribēja izdarīt pašnāvību. Kāpēc? To likumsargi viņam turpina jautāt. Likteņa ironija – vīrietis, ar sprādzienu noslepkavojis kaimiņos dzīvojošo sirmgalvi, pats izdzīvoja – viņu lāpa mediķi.

Es sliecos domāt, ka īrnieks dzīvoklī, kurā notika sprādziens, tomēr mēģinājis darīt sev galu. Un te nu nesaprotu vienu. Proti, cik šausmīgam egoistam cilvēkam jābūt, lai savā nāvē mēģinātu raut līdzi kaimiņus. Ir taču tik daudz veidu, kā padarīt sev galu, ja jau reiz apnicis dzīvot: nošauties, miega zāles iedzert, pakārties… Noslīcināties vai zem vilciena mesties – pat nauda zālēm vai striķim nebūs vajadzīga. Rīcība, apdraudot apkārtējos, jau ir egoisma augstākā pilotāža, kas manā skatījumā salīdzināma ar trakumu.