Kurzemes Vārds

02:54 Otrdiena, 26. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Apskats

Vai jau šonedēļ Latvijai būs jauns prezidents?
Andžils Remess

Tikai laiks rādīs, kura no starptautiska mēroga norisēm šonedēļ izvirzīsies centrā – sadursmes Libānā un Izraēlā, Rietumu un Krievijas attiecības vai kāda pavisam cita, taču par Latvijas galveno notikumu šaubu nav jau tagad, jo ceturtdien notiks Valsts prezidenta vēlēšanas.

Šaubu mākonītis

Ja pēc ārsta Valda Zatlera izvirzīšanas par Valsts prezidenta amata kandidātu šķita skaidrs, kas būs valsts galva, tad tagad parādījies neliels šaubu mākonītis. Ne tāpēc, ka šī izvirzīšana notika šaurā lokā, valdošās koalīcijas pārstāvjiem pa klusam apspriežot kandidātus un tādējādi radot aizdomas, ka Zatlers varētu būt šo politisko spēku iegribu paklausīgs izpildītājs. Un arī ne tā iemesla dēļ, ka opozīcijas pēdējā brīdī izvirzīto pretendentu, Satversmes tiesas bijušo priekšsēdētāju Aivaru Endziņu sabiedrība uzskata par piemērotāku, jo viņš iemantojis cieņu un uzticību ar dažādu negāciju taisnīgiem vērtējumiem. Jo vēlēs ne jau sabiedrība, bet Saeima, un ievēlēs ne jau parlaments, bet valdošā koalīcija, lai arī kādā sabiedrības nežēlastībā tā pašreiz kritusi.

Pirmā brīža pārliecību par Zatlera ievēlēšanu mazināja kas cits. Tā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktā pārbaude par Zatlera ienākumiem un Satversmes aizsardzības biroja novērtēšana, vai viņš var saņemt prezidentam nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumiem. Būdams godavīrs, Zatlers pats izsauca uguni uz sevi, atzīstot, ka viņš no pacientiem ņēmis naudu par ārstēšanu. To neatzīt būtu naivi, jo pacientu šāda veida norēķināšanās ar mediķiem jau sen kļuvusi par sistēmu. Un iespējams, ka Zatlers ētikas un morāles principus nav pārkāpis tiktāl, ka naudu prasītu pirms operācijām, bet tikai saņēmis to kā pateicību. Ja tas var tikai mest ēnu uz potenciālā prezidenta reputāciju, tad, nedeklarējot saņemto papildu maksu par savu darbu un nemaksājot par to nodokļus, Zatlers jau būtu pārkāpis likumu. Bet, ja tā, vai ceturtdien par viņu balsos visi valdošās koalīcijas partiju deputāti, kā ir pārliecināti šo partiju līderi?

Tas nenozīmē, ka dažs labs varētu balsot par Endziņu, bet nevar izslēgt tādu situāciju, ka Zatlers nesaņem nepieciešamo 51 balsi. Jo valdošo koalīciju Saeimā pašreiz pārstāv 56 deputāti un pietiek 6 šaubīties par Zatlera reputāciju, lai ievēlēt prezidentu pirmajā kārtā neizdotos.

Taču iespējams, ka politiķi būs disciplinēti un Valdis Zatlers ceturtdien kļūs par Latvijas valsts septīto prezidentu. Iespējams, ka viņš savas prezidentūras laikā iepazīs politiskās norises, no kurām pašreiz ir ļoti tālu, ka apgūs diplomātisko valodu, ka neļaus ar sevi manipulēt un panāks to, ko uzskata par savu galveno mērķi – mazinās uzticības krīzi starp sabiedrību un valsts varu. Tikai skaidrs tas, ka Zatleru pavadīs aizdomu ēna par likuma neievērošanu, un to izmantos pie pirmās izdevības. Viena lieta, ka knābā un aplej ar samazgām prezidenta amata kandidātu, bet pavisam cita, ka to dara ar Valsts prezidentu, tādējādi graujot visas Latvijas reputāciju.

Un vēl. Tīri cilvēciski žēl, ka šo sabiedrībā līdz šim cienījamo personu, lielisko ķirurgu, prasmīgo lielas slimnīcas vadītāju, nokļuvušu sev pavisam svešā vidē, šādās dzirnavās var samalt.

Nemieru ugunsgrēki

Šonedēļ draudīgāk uzliesmos nemieru ugunsgrēki Tuvajos Austrumos, kurus veicina ieilgušais haoss Irākā. Un nav ticības, ka Savienotajām Valstīm to izdosies mazināt, atvēlot militārām operācijām papildu asignējumu 95 miljardu dolāru apjomā. Jo ilgāk šīs operācijas turpināsies, jo vairāk saasināsies stāvoklis visā reģionā, un nav pārliecības arī par to, ka ASV ar militārā spēka pastiprināšanu izdosies panākt, lai Irāka nekļūtu par teroristu patvēruma vietu, no kurienes tie apdraudētu citas valstis.

Tāpat nav pārliecības, ka Vašingtonai ar spēka demonstrēšanu – kara flotes mācībām Persijas līcī – izdosies iebiedēt Irānu un tā pārtrauks atomieroču izgatavošanu. Un diez vai attaisnosies Savienoto Valstu cita iecere likt Irānai piekāpties – ar graujošu darbību destabilizēt stāvokli šajā valstī un izraisīt tās iedzīvotāju neapmierinātību ar Teherānas režīmu. Arī Irākā šķita, ka izdosies radīt neapmierinātību ar Sadama Huseina režīmu, taču drīz vien notikumi pavērsās citā virzienā. Austrumi ir cita pasaule, ar citiem pieņēmumiem un priekšstatiem, un mēģinājums iejaukties tajos un izmainīt tos pie laba gala neved.

Irāna nepakļāvās pēc tam, kad ANO Drošības padome noteica pret to sankcijas. Tagad ASV rosina noteikt bargākas sankcijas. Un, kaut arī Krievija un Ķīna tādām piekristu, vai tas tikai nevairos Teherānas ietiepību? Jo Rietumi ir kļuvuši par ienaidnieka tēlu, bet tas parasti tikai palīdz vienot sabiedrību, kuru šis patiesais vai šķietamais ienaidnieks apdraud.

Atkal sadursmes uzliesmojušas starp Izraēlu un palestīniešiem, un noticis pats bīstamākais – Telaviva no jauna ierauta vardarbībā. Un ne tikai tādā ziņā, ka tā atbild palestīniešu uzbrukumiem, apšaudot viņu teritoriju. Izraēla mēģina iespaidot nemiera cēlājus, aizturot Palestīnas valdības ministrus, pilsētu mērus un parlamenta deputātus, tādējādi tikai vairojot pretestību.

Reģionā izveidojies jauns nemieru punkts – palestīniešu bēgļu nometnes Libānā, kurās patvērumu guvuši ap 350 tūkstoši cilvēku, arī islāmistu kaujinieki. Vai nu viņus uzkurina Sīrija, vai teroristu organizācija "Al Qaeda", taču kaujinieki provocē sadursmes un Libānai nākas izmantot tankus un artilēriju, lai viņus savaldītu, bet bojā iet nevainīgi cilvēki.

Attiecību sasalums

Šonedēļ nav gaidāms neviens notikums, kas vēl vairāk sabojātu Krievijas attiecības ar Rietumiem. Par tādu draudēja izvērsties Krievijas atteikums izdot Lielbritānijai tiesāšanai bijušo VDK virsnieku Andreju Lugovoju, kuru tur aizdomās par cita bijušā VDK virsnieka – Aleksandra Ļitviņenko – nogalināšanu Londonā. Šādu atteikumu var vērtēt kā starptautisku tiesību pārkāpumu un tas saspīlētu Maskavas un Londonas attiecības, ja vien Krievija nepaziņotu, ka Lugovoju tiesās savā valstī. Protams, tas var Lielbritānijai nepatikt, taču ar to nāksies samierināties.

Jā, jauns iemesls attiecību sarežģīšanai nav gaidāms, taču nav gaidāms arī nekas tāds, kas sāktu kausēt sasalumu starp Krieviju un Eiropas Savienību, kā arī Krieviju un ASV.

Krievijas un ASV ģeopolitiskā konkurence kļūst aizvien nesaudzīgāka, jo kā vieni, tā otri grib iegūt ne tikai ietekmi Austrumeiropā, bet arī kontroli pār Vidusāzijas energoresursiem un šo resursu ceļiem. Un, kaut arī ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa un Krievijas prezidents Vladimirs Putins vienojās izvairīties no savstarpējiem apvainojumiem, tie nepieklust. Ka saspīlējums abu valstu attiecībās ir nopietns, liek domāt arī tas, ka Putins paredzējis mainīt savas ārvalstu vizītes maršrutu un ierasties uz sarunām ar ASV prezidentu Džordžu Bušu viņa vasaras mītnē.

Šķita, ka Eiropas Savienības un Krievijas domstarpības, kas krasi izpaudās nesenajās sarunās, izdosies mazināt Putina vizītē Austrijā. Taču cerības izgaisa. Kaut arī Austrijai ir nepieciešami Krievijas energoresursi, tās vadītāji pauda Eiropas Savienības kopēju nostāju par Krievijas novirzīšanos no demokrātijas ceļa. Un saprotams, ka Maskavai nebija pa prātam arī Eiroparlamenta rezolūcija, kurā izteikts atbalsts Igaunijai tās konfliktā ar Krieviju, nosodīta Krievijas naidīgā retorika, mēģinājums izmantot ekonomisku spiedienu un iejaukšanās Igaunijas iekšējās lietās. Bet tas tikai nozīmē, ka Krievijas politika – sašķelt Eiropas Savienību – sāk buksēt.

Pagaidām nekas neliek cerēt, ka izdosies izkustināt no vietas Eiropas Savienības un Krievijas sadarbības jauno līgumu, kas tiklab vajadzīgs kā vieniem, tā otriem. Krievija paziņoja, ka tā nerunās par līgumu, iekams nebūs uzņemta Pasaules tirdzniecības organizācijā, savukārt Eiropas Komisija brīdināja Krieviju, ka neatbalstīs tās uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā, iekams Krievija nenokārtos tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienības valstīm, un ar to domāta Polija.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Valsts prezidenta amatam izvirza jaunus kandidātus.
Uzbrukums valsts galvenajam kontrabandas apkarotājam Vladimiram Vaškēvičam.
Japānas imperatora vizīte Rīgā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valdi Zatleru
izvirza par Valsts prezidenta amata kandidātu.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Asiņainas sadursmes Libānā.
Gatavo jaunas sankcijas pret Irānu.
Ukrainā beidzas valdības krīze.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Ukrainas prezidents Viktors Juščenko valdības krīzi risina, mēģinot iesaistīt militārus spēkus.