Kurzemes Vārds

18:18 Piektdiena, 24. janvāris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Kartupeļu stādījumus apdraud lapu puve
Pēteris Jaunzems

Šovasar, kad netrūkst mitruma un siltuma, viss aug griezdamies, taču tūdaļ aktivizējas arī kaitēkļi un slimības. Jau rakstījām, ka kartupeļus apdraud Kolorādo vaboļu invāzija. Tagad Valsts augu aizsardzības dienests stādījumos Dienvidkurzemē un Vidusdaugavas reģionā konstatējis lakstu puvi.

Satraukumam ir pamats, jo ar sēnīti "Phytophthora infestans" vietumis inficēti un bojāti līdz pat astoņiem procentiem augu. Vispirms uz kartupeļu cera apakšējo lapu malām parādās izplūduši, pelēcīgi brūngani plankumi. Pēc tam lapu apakšpusē ap tiem veidojas pelēki balta apsarme. Sausā laikā ap plankumiem lapu apakšā vērojama gaiša olīvzaļa apmale. Tiem palielinoties, sarmainā apmale virzās veselo audu virzienā. Bet uz stublājiem un lapu kātiem par slimību liecina garas, brūnas joslas.

Sausā laikā slimības izplatīšanās pierimst, plankumi kļūst drūpoši, bet, ja mitruma pietiek, tie atkal turpina paplašināties, un augi sapūst. Tādējādi aptuveni nedēļas laikā var iznīkt laksti visā tīrumā.

Lai apstādinātu slimības izplatīšanos, amatpersonas iesaka stādījumus apsmidzināt ar sistēmas vai lokālas iedarbības fungicīdu. Tas jāatkārto pēc 10–14 dienām. Ja lietainā laikā smidzināšanu ar aizsargājošu fungicīdu nav iespējams īstenot, Augu aizsardzības dienests iesaka izmantot ārstējošu fungicīdu.

"Ar lakstu puvi jau biju rēķinājies. Tik siltā un mitrā laikā slimība attīstās ļoti strauji, bet šonedēļ ir salijis tik stipri, ka vagas mirkst ūdenī," "Kurzemes Vārdam" teica Grobiņas pagasta zemnieku saimniecības "Cērpiņi" īpašnieks Nikolajs Pušņickis. "Paredzot tādu apstākļu iespējamību, miglošanu paveicu laikus,saprotot, ka tad, kad vilks jau ieklupis aitās, saukt pēc palīdzības ir par vēlu. Var, protams, kā iesaka speciālisti, miglot tad, kad lakstu puve ir pamanīta. Tomēr es uzskatu, ka profilakse ir vislabākā lieta."


"Aizputes ceļinieks" pieņēmis preciniekus
Viktors Ulberts

Lai arī ne kontrolpaketi, tomēr lielu SIA "Aizputes ceļinieks" daļu – 35 procentus – iegādājusies akciju sabiedrība "A.C.B.". Savukārt par lielāko uzņēmuma īpašnieku kļuvusi privātpersona Armands Zeihmanis.

SIA "Aizputes ceļinieks" dibināta 1991.gada 12.jūlijā un visus šos gadus strauji attīstījusies, kļūstot par ievērojamāko ceļu būves nozares firmu, kas uzvarējusi lielākajā daļā konkursu un ieguvusi pasūtījumus gan Liepājas rajonā, gan Liepājā. Uzņēmums, kura juridiskā adrese reģistrēta Aizputē, nodarbojas ar gatavo betona maisījumu ražošanu, ēku demontāžu, zemes darbiem, automaģistrāļu, ceļu, lidlauku būvniecību u.c.

To, ka akciju sabiedrība "A.C.B." varētu kļūt par "Aizputes ceļinieka" līdzīpašnieku, neoficiāli mēļoja jau pagājušā gada nogalē. Uzņēmuma amatpersonas izvairījās runāt par šo tematu, taču to, ka "Aizputes ceļinieks" ir pārmaiņu priekšā, rādīja "Lursoft" datu bāzē pieejamā informācija. Pēc tās varēja spriest, ka pēdējā laikā notikušas biežas izmaiņas SIA dalībnieku sarakstā.

2006.gada 24.oktobrī veiktās izmaiņas rādīja, ka uzņēmumam palikuši vairs tikai astoņi īpašnieki: Pēteris Jurašs (39,79 procenti), Ivars Smilga (20 procenti), Andris Laukagals (12,5 procenti), Indra Zvirbule (9 procenti), Leonards Ķīvīts (5,71 procenti), Harijs Andris Zeliks–Zommers (5,43 procenti), Jēkabs Šmits (4,36 procenti) un Vilma Čirkše (3,21 procenti).

Šā gada pavasarī fiksētās izmaiņas "Aizputes ceļinieka" dalībnieku sarakstā rāda, ka no minētājiem astoņiem īpašniekiem par daļu turētāju aizvien vēl uzskatāms tikai viens no viņiem – A.Laukagals, kuram no 12,5 procentiem palikuši 2,29 procenti daļu. Visietekmīgākais "Aizputes ceļinieka" īpašnieks tagad ir A.Zeihmanis, kuram pieder 43,79 procenti uzņēmuma, tālāk ar 35 procentiem seko akciju sabiedrība "A.C.B.". Vēl 10,07 procenti pieder liepājniekam Normundam Kairim, pārējie 8,86 procenti – Rīgā dzīvojošajam Kārlim Ronim.

Pieaugošas konkurences apstākļos SIA "Aizputes ceļinieks" jau sen meklējis stiprāku kompanjonu. "A.C.B." ir ceļu būves firma, kas dibināta 1992.gada 13.oktobrī. Uzņēmuma attīstības gaitā veikti arī nopietni investīciju projekti un valsts uzņēmumu privatizācija.

Firma "A.C.B." kopš tās dibināšanas kāpinājusi ražošanas apjomu no 500 tūkstošiem latu 1993.gadā līdz 18,3 miljoniem latu 2003.gadā, strādājot gan pēc valsts un pašvaldību pasūtījuma, gan dažādu uzņēmumu objektos. Reklamējot sevi, firmas pārstāvji apgalvo, ka uzņēmumam ir pa spēkam jebkura veida un apjoma ceļu būvdarbi, nodrošinot visaugstākajām prasībām atbilstošu kvalitāti.

Bet A.Zeihmanis pašlaik ir amatpersona trijos uzņēmumos – SIA "Aizputes ceļinieks", SIA "Viestura projekts" un SIA "Doska.Ru".

SIA "Aizputes ceļinieks" otrs valdes loceklis arī ir viens no īpašniekiem – K.Ronis. Savukārt valdes priekšsēdētājs ir Egils Muižulis, kurš šo amatu ieņēma arī pirms pavasarī notikušās īpašnieku maiņas.


Atzīmē piemiņas istabu jubileju
Pēteris Peičs

Oficiālo nosaukumu – Zentas Mauriņas piemiņas istabas – grobiņnieki aizstājuši ar skanīgo vārdu muzejs. Trešdienas novakarē šī iestāde svinēja savu 10 gadu jubileju, pulcējot vairāk nekā pussimtu šejienes ļaužu un ciemiņu.

"Vēl šodien piemiņas istabās mēs jūtam Zentas Mauriņas elpu," sarīkojuma ievadā izteicās pilsētas kultūras darba organizatore un muzeja direktore Sandra Zālīte. Muzeja aktīviste skolotāja Māra Runde aicināja pārdomāt, ko šajā desmitgadē grobiņnieki guvuši no Z.Mauriņas garīgās bagātības.

Skolotāja Mirdza Gūža savukārt pakāvējās atmiņās par grūtībām un līkumotajiem ceļiem, kas 1997.gadā noveda pie Z.Mauriņas piemiņas istabas atklāšanas viņas ģimenes kādreizējā dzīvesvietā Lielā ielā 84. "Pati esmu Mauriņas daiļrades un uzskatu cienītāja. Bez manis šajā virzienā aktīvi darbojās toreizējais Pilsētas padomes priekšsēdētājs Aivars Priedols, Liepājas vēsturnieks Rihards Rubīns un ārsts Valdis Roze. Atklāšana 4.jūlija vakarā izvērtās par grandioziem pilsētas svētkiem ar teatralizētu uzvedumu, rādot Mauriņu ģimenes ierašanos mūsu pilsētā," atceras M.Gūža. Atmiņās par toreizējām un tagadējām problēmām dalījās A.Priedols un muzeja pirmais direktors R.Rubīns, secinot: "Jādara viss, lai šī iestāde Grobiņā pastāvētu arī turpmāk."

Pēc tam bija daudzie apsveikumi. Muzeja kādreizējā direktore Daiga Egle šo darba posmu novērtēja kā laimīgāko savā mūžā. Iespaidos dalījās rajona Kultūra nodaļas vadītāja Ilga Skābarde, Grobiņas Pilsētas domes deputāte Gunta Liepa, Grobiņas pagasta bibliotekāre Laima Liepiņa, pilsētas bibliotekāres Irina Ernstsone un Mirdza Kraskure, kā arī citi viesi. Vēsturiskos notikumus atcerējās toreizējā vidusskolniece Gundega Rezevska.

Svinīgās daļas beigās S.Zālīte par pašaizliedzīgu darbu pateicās muzeja darbiniecēm Mirdzai Gūžai, Zentai Lūkai, Initai Behmanei un kurinātājam Arvīdam Knīpēnam. Paldies saņēma arī Tālis Marhilēvičs, kurš sarīkojuma laikā rūpējās par mūziku. Bet muzeja dārzā pirms svētku cienasta debesīs uzlidoja baloniņi ar Z.Mauriņas novēlējumiem dzīvot skaistu un garīgi bagātu dzīvi.

M.Gūža ir vienīgā no muzeja darbiniecēm, kas šeit nostrādājusi nepārtraukti visus 10 gadus. "Vairāk nekā četrdesmit tūkstošu apmeklētāju ieraksti viesu grāmatā liecina ne vien par ciemiņiem no visas Latvijas, bet pat no Amerikas un Japānas. Grobiņnieki ar Zentas Mauriņas dzīvi un darbu saistītus Latvijas novadus skatījuši desmit ekskursijās. Esam ciemojušies arī rakstnieces trimdas vietās Zviedrijā, Vācijā un Šveicē," M.Gūža uzskaitīja. Piemiņas istabās notikuši apmēram desmit sarīkojumi, kas veltīti ne vien pašai rakstniecei, bet arī viņas laikabiedriem un mūsdienu literātiem. Grobiņas skolu audzēkņiem organizētas padziļinātas mācību stundas.

M.Gūža pastāstīja par sadarbību ar Z.Mauriņas personīgo sekretāri Irēni Mellis: "Esam apmeklējuši viņu Zviedrijā, savukārt Irēne vairākkārt ciemojusies pie mums. Īpaši vērtīgas ir Mellis kundzes dāvātās Zentas Mauriņas grāmatas un citas rakstnieces personiskās lietas." Viņa piebilda, ka radoša sadarbība izveidojusies ar vairākiem Liepājas teātra aktieriem, īpaši Ilgu Martinsoni un Jāni Dreiblatu.

Jubilejas reizēs nemēdz trūkumus un nepadarīto kārt pie lielā zvana, tāpat – pārāk lielīties ar nākotnes iecerēm. Taču atklāts skatiens darba pilnveidošanai nepieciešams.

M.Gūžai un citiem sāp 1998.gadā dibinātās Z.Mauriņas draugu biedrības "Iedrīkstēšanās" liktenis. "Biedrība aktīvi sadarbojās ar muzeju, mērķtiecīgi iepazīstināja plašāku sabiedrību ar Mauriņas uzskatiem, organizējot zinātnisku konferenci. Tieši pēc biedrības ierosinājuma Irēne Mellis saņēma Triju Zvaigžņu ordeni," uzsvēra M.Gūža. "Grūti spriest, kādēļ pirms dažiem gadiem biedrība pārstāja darboties. Laikam vainīgi atsevišķu cilvēku uzskati un neprasme izlīdzināt negludumus."

S.Zālīte, kura par muzeja direktori strādā mazliet ilgāk nekā gadu, atklāja perspektīvas: "Pēc šejienes pasta nodaļas pārjurģošanās uz citām telpām Pilsētas dome muzeja ēkā ieguvusi vēl vairākas istabas. Domājam pēc remonta tās izmantot darbības paplašināšanai, iekārtojot arī tūrisma centru." Pilsētas māksliniece Indra Vorobjova uzskata: "Tieši muzejs ir tā vieta, kur grobiņnieki var bagātināt savu garīgo apvārsni."