Kurzemes Vārds

23:18 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Iespaidīgā summa, sadalīta pa saimniecībām, izšķīst
Pēteris Jaunzems

Pirmajā pusgadā Latvijas lauksaimniekiem izmaksāts nacionālais atbalsts vairāk nekā 16 miljonu latu apmērā, presi informējis Lauku atbalsta dienests. Pavisam gada laikā lauksaimnieki no valsts budžeta saņems 32060415 latu.

Visvairāk naudas atvēlēts lopkopības nozarei. Ganāmpulku īpašniekiem par pārraudzībā esošajām govīm izmaksāti 3,95 miljoni latu. Cūkkopībai novirzīti 3,5 miljoni latu. Prāva summa – 2,48 miljoni latu – no finansējuma kopsummas atvēlēta 2006.gada kredītprocentu daļējai dzēšanai un kredītprocentu garantiju nodrošināšanas atbalstam, bet 2,25 miljoni latu piešķirts zemes apsaimniekotājiem, kuri pirkuši lauksaimniecības tehniku.

Naudas saņēmēji par atbalstu ir pateicīgi, taču uzskata, ka par lielu to nosaukt nevar. Sadalīta pa saimniecībām, naudas summa izšķīst. "Tomēr laukos katrs lats ir no svara," sacīja Virgas pagasta zemnieku saimniecības "Ošenieki" īpašniece Elga Bunka. Viņa saņemto atbalstu – 734 latus – par pārraudzībā esošajām govīm ieguldījusi degvielas iegādē. Iznākusi tonna dīzeļdegvielas, kas nepieciešama lopbarības sagādei – skābsienam un sausajai barībai. Taču virdzenieci satrauc nākotne. Piena ražošanas programma, kas tagad izstrādāta, izvirzot neizpildāmas saistības. Ne jau visās saimniecībās iespējams izveidot 50 govju ganāmpulku. Turklāt katrs lauksaimnieks nākotni ieplānojis citādāk. Nevarot uztiept, lai visi rīkotos vienādi.

"Subsīdijas palīdz tikai tik daudz, ka vismaz daļēji samazina inflācijas nodarītos zaudējumus," teica Durbes novada gaļas liellopu audzētāja Vizma Petrēvica. "Tomēr labāk jau ir, nekā ja nebūtu nemaz." Viņa atbalstu baudot tikai kredītprocentu apmaksā. Taču bankas parādu atlīdzināšanai saņēmusi par aptuveni 30 procentiem mazāku summu, nekā bijis solīts, jo pretendentu nacionālajam atbalstam šajā sadaļā izrādījies vairāk nekā sākotnēji domāts. Viņa atbalstu saņēmusi arī par vaislas ērzeli.

Bunkas pagasta videi draudzīgi strādājošās zemnieku saimniecības "Izriedes" īpašnieks Jānis Rubezis uzskata, ka nacionālais atbalsts pašlaik tikpat kā vairs nav jūtams, kaut gan nevarot arī sacīt, ka tā vispār nav. 16 miljoni latu tiekot tā sadrumstaloti, ka uz saimniecību iznākot piliens jūrā. Tie 25 procenti atbalsta līdzekļu, ko, piemēram, atvēl par jaunas tehnikas iegādi, esot jānobraukā, kārtojot dokumentāciju par to, ko domāts iegādāties un kādā veidā to paredzēts darīt.


Priekules ielas tagad ir gaišākas

Pabeigta ielas apgaismojuma rekonstrukcija Vaiņodes un Skolas ielā, pastāstīja Priekules domes izpilddirektors Andris Razma.

Apgaismojuma rekonstrukciju Vaiņodes ielā sāka pagājušajā gadā, kad tur uzstādīja trīs laternu stabus, šogad ierīkoti tikpat. Iepriekš šī iela nav bijusi izgaismota vispār, kaut gan cilvēku plūsma posmā no Zviedru vārtiem līdz Liepu alejai ir samērā liela. Bet Skolas ielā uzstādīta viena laterna. Tā atrodas pie sākumskolas ēkas.

No pašvaldības budžeta apgaismojuma rekonstrukcijai abos objektos bija piešķirti 2200 latu, taču darbus izdevās veikt lētāk – par 1700 latiem.

Patlaban izstrādā tehnisko projektu ielu apgaismojuma ierīkošanai Aizputes, Raiņa, Dambju, Rīta un Kalēju ielā.


Informē, kur meklēt palīdzību
Ilze Lanka

Lai informētu, kur Liepājas rajonā pieejami bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, ir izveidots saraksts, kas kā ieliktnis ievietots nacionāla mēroga bukletā. To izdevusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Liepājas rajona Izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Pārsla Ivanova rāda, ka saraksts, kurā minēti septiņi Rajona padomes Bērnu tiesību aizsardzības komisijas speciālisti, ievietots bukletā "Bērnu, jauniešu, vecāku un pedagogu tiesības un pienākumi". Turpat atrodama informācija, kā sazināties ar cilvēkiem, kuri strādā ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. Tie ir Sintija Varnovska Grobiņā, kurai var piezvanīt pa tālruni 3490344, Inese Skuja–Huke Aizputē, kuras tālrunis ir 3448192, un Andžela Viršila Priekulē – viņas tālruņa numurs 3461002.

Diennakts stacionāro un ambulatoro palīdzību krīzes situācijā nonākušai personai sniedz ģimenes atbalsta centrā "Dialogs" Vaiņodē. Ar centra vadītājas pienākumu izpildītāju Baibu Čīmu iespējams sazināties pa tālruni 3464460 vai 3464542. "Dialogs" atrodas Raiņa ielā 60.

Pašā bukletā uzskaitīts, ka bērna un jaunieša tiesības ir būt mīlētam, cienītam un aprūpētam, brīvi izteikt domas, atpūsties, piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī pretendēt uz privātās dzīves neaizskaramību. Ja vecāki ir šķīrušies, bērnam ir tiesības tikties ar abiem vecākiem, vecvecākiem, māsām un brāļiem, ja viņi dzīvo citur. Savukārt bērnu un jauniešu pienākumi ir cienīt ģimeni, citus cilvēkus, piedalīties mājas darbos un palīdzēt citiem, mācīties, ievērojot skolas iekšējās kārtības noteikumus, saudzīgi izturēties pret savu īpašumu un apģērbu.

Vecākiem ir tiesības pārvaldīt bērna mantu un rūpēties par tās lietderīgu izmantošanu, vērsties bāriņtiesā, ja vecāki un bērns nespēj atrisināt konfliktu, prasīt bērnam ar cieņu izturēties pret ģimeni un citiem cilvēkiem. Vecāku pienākumos ietilpst rūpes par bērnu, iesaistīšana mājas dzīvē, ļaujot iegūt praktisku dzīves pieredzi, ēdiena, apģērba, izglītības un interešu pārstāvības nodrošināšana. Turklāt – bērnu,kas jaunāks par septiņiem gadiem, nedrīkst atstāt bez vecāku vai personas, kas pati nav vecāka par 13 gadiem, uzraudzības.

Arī pedagogam ir tiesības no bērna prasīt cieņu, atbildību par izteikumiem vai rīcību. Vēl viņš drīkst iesaistīt skolēnu skolas sabiedriskajā dzīvē un vides sakopšanā. Skolotājam ir arī jāciena bērns, jāievēro pedagoga ētikas normas, jāmeklē radošas mācību metodes, jāuzņemas atbildība par skolēnu.

Uzziņai

Bērnu tiesību aizsardzības komisijas speciālisti Liepājas rajonā:

bērnu tiesību aizsardzības speciāliste, Pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāja Pārsla Ivanova – 3421901, Liepājā, Dīķu ielā 10;
jaunatnes darba koordinatore, psiholoģe Inita Ate – 3491806, Grobiņā, Otaņķu ielā 1;
Priekules Bāriņtiesas vadītāja Olga Niedola – 3461009, Priekulē, Ķieģeļu ielā 2a;
sociālā darbiniece, psiholoģe Iveta Lohanska – 3462688, Kalētu Sociālajā centrā;
sociālā pedagoģe Baiba Arāja – 3498168, Pāvilostā, Dzintaru ielā 6;
LPRPP Kriminālpolicijas biroja 1.nodaļas vecākā inspektore Gunita Enkuzena un LPRPP Kārtības biroja 2.nodaļas inspektore Sintija Varnovska – 3490344, Grobiņā, Otaņķu ielā 1.


Lietus nemazina pļaušanas azartu
Viktors Ulberts

Ne kaitinošais lietus, ne slapjās pļavas sestdienas pēcpusdienā nespēja atturēt tos lauku ļaudis, kuri bija nobrieduši pirmajām pļaušanas sacensībām Liepājas rajonā. Tās notika Dunalkas pagastā. Asprātībām skanot, gan vīri, gan sievas, gan jaunieši vicināja izkaptis uz nebēdu, lai iegūtu kādu no sponsoru sarūpētajām balvām.

Sestdien lietus kā par spīti nemitējās ne uz mirkli, taču noteiktajā laikā sacensību vietā ieradās prāvs ļaužu pulciņš – aptuveni 100 cilvēku. No lietus viņus sargāja gan lietussargi, gan polietilēna plēves. Un nešķita, ka no viņiem kāds justos slikti. Kā izteicās viens vīrs, lauku cilvēkam ar tādu lietu jāsaskaras ikdienas darbos, tāpēc, ja sarīkojums interesants, lietutiņš nebūs tas, kas atturēs. Un patiesi – varēja manīt, ka tiem, kuriem rokās bija izkaptis, acīs mirdzēja azarta uguntiņas un vēlme parādīt, ko viņi prot.

Kopumā bija pieteikušies 19 dalībnieku, lielākā daļa – no Dunalkas, taču bija pļāvēji arī no Durbes novada, Grobiņas un Vērgales.

"Šī ir pirmā reize, kad šādas sacensības notiek Liepājas rajonā. Ja cilvēkiem patiks, tad rīkosim arī turpmāk," sacīja Dunalkas Pagasta padomes lauksaimniecības konsultante Santa Brāle. Sacensību nolikums aizgūts no valsts mēroga pļaušanas sacensībām. Pļāvējus iedala gan pēc dzimuma, gan vecuma. Viņiem uzdots nopļaut konkrētu zāles laukumiņu, un tiesneši ņem vērā gan ātrumu, gan vāla taisnumu.

Tad nu pļāvēji rādīja, ko māk. Taču bez zobgalībām neiztika. Kāda pļāvēja izkapts vicināšanu novērtēja tik kritiski, ka pēc "tāda pļāvuma pat zaķi paliek dzīvi", citam apvaicājās, kad viņš pēdējo reizi gaļu ēdis.

Durbes novada komandai līdzjutējos bija atbraucis līdzi pats pašvaldības vadītājs Uldis Strazds. "Tie ir cilvēki ar pietiekami lielu pļaušanas pieredzi. Kā viņiem ies, to jau nu mēs redzēsim." Viņš gan neminēja, ka Durbes novada komandas dalībnieki jau iepriekš piedalījušies valsts mēroga pļaušanas sacensībās. Acīmredzot šī pieredze arī bija noteicošā. Durbes novada pļāvēji saņēma visaugstāko novērtējumu un galveno balvu – 159 latus vērto zāles pļāvēju. Arī pārējie uzvarētāji tika pie labām balvām. Lai arī laika apstākļu dēļ nenotika ieplānotā zaļumballe, priecāšanās bija gan, tikai – pagasta sporta angārā.

Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs pauda gandarījumu par lielo atsaucību gan no dalībnieku, gan sponsoru puses. Pļaušanas svētkiem savu atbalstu neliedza a/s "Hansabanka", SIA "Elpa", veikalu tīkls "Ziemeļblāzma", SIA "Gulbis", z/s "Krastmaļi", "Baroni", "Mazpoļi", "Puķītes", firma "Canon", "Grobiņas ziedi" un Juris Ventaskrasts. Tāpēc, visticamāk, pļaušanas svētki notiks arī nākamgad un jau rajona līmenī. Tikai mazliet agrāk – pirms Līgo svētkiem, lai pļāvēji iemēģinātu savas izkaptis jaunā, nevis pāraugušā zālē.

Uzziņai
Pļaušanas sacensību uzvarētāji

Komandu grupā
*Durbes novada komanda

Kungi pēc 50
*Armīns Lieģis

Kungi līdz 50
*Edgars Miķelsons

Dāmas līdz 50
*Liene Jurkovska

Dāmas pēc 50
*Indra Dāvidsone

Jaunietes līdz 18
*Melita Lagzdiņa

Jaunieši līdz 18
*Mārtiņš Mazdrēvics

Zēni līdz 13
*Mārtiņš Šusts


Varēs noskatīties izcilo komēdiju "Alu cilvēks"

Jūlijā Aizputes grāmatnīcā "Leida" var iegādāties biļetes uz populāro teātra izrādi "Alu cilvēks". Pilsētas Kultūras namā to varēs noskatīties augustā.

Pašvaldības izdevums "Aizputes Avīze" raksta, ka izrāde "Alu cilvēks" Kultūras namā notiks 10.augustā pulksten 20. Biļešu cenas svārstās no diviem līdz sešiem latiem, lai gan Rīgā par šīs izrādes noskatīšanos jāmaksā vidēji deviņi lati.

"Alu cilvēks" ir Roba Bekera komēdija, kuru jau noskatījušies desmitiem miljonu cilvēku visā pasaulē. Tā parāda vīriešu un sieviešu atšķirīgo pasaules uztveri un apspēlē tematu "Vīrieši no Marsa, sievietes no Venēras", liekot skatītājiem smieties divu stundu garumā, un tas nebūt nav pārspīlējums.

Lugu latviski pārtulkojis žurnālists Kārlis Streips, kurš tekstus adaptējis latviskajā vidē. Režisors – Juris Rijnieks, galvenajā lomā – Ainārs Ančevskis.


Zālāju sēklu audzētāji jau cieš zaudējumus
Pēteris Jaunzems

Nemitīgās lietavas, kas rajonu skāra sestdien un svētdien, lauksaimniekiem radījušas nopietnas problēmas. Tās īpaši smagi skārušas ilggadīgo zālāju sēklu audzētājus, kuri jau cieš zaudējumus.

"Kartupeļi ir pavisam zem ūdens, sīpoli tāpat, bet par ilggadīgajiem zālājiem pat runāt negribas. Daži lauki jau bija nobrieduši un kuļami, tagad uz tiem ar kombainu pat uzbraukt nav iespējams. Nopļaut ar izkapti to visu varbūt varētu, bet jautājums – ko iesākt tālāk? " pasūrojās Bunkas pagasta zemnieku saimniecības "Saules 1" īpašnieka Viestura Niedola sieva Dzintra. Viņas dzīvesbiedrs tajā laikā piedalījās kooperatīvās sabiedrības "Tadaiķi K" kopsapulcē, kas bija sasaukta, lai ievēlētu valdes priekšsēdētāju un spriestu, kā rīkoties nelabvēlīgo laika apstākļu radītajā situācijā.

Par kooperatīvās sabiedrības vadītāju atkārtoti ievēlētais Ivars Vītols "Kurzemes Vārdam" vēlāk pastāstīja, ka zemnieki vienojušies grūtā brīdī palīdzēt cits citam, ciešāk sadarbojoties. Sabiedrības locekļi, kuru lielākais vairākums ir graudaudzētāji, vienojušies, kā ražas novākšanas laikā strādās kombaini, kā tiks organizēta graudu pieņemšana kaltēs un kur varēs novietot labības kravas, kam sava kārta žāvēšanai kādu brīdi jāpagaida.

"Kaut gan sēkla ir nogatavojusies, strādāt pašlaik nav iespējams. Viss ir piemircis, un ir jāpaciešas, kamēr apžūs. Kombains stāv pagalmā un gaida brīdi, kad to iedarbināšu," sacīja V.Niedols. Viņam šovasar esot jānokuļ 20 hektāru ilggadīgo zālāju. Protams, ka ar zaudējumiem šādā situācijā jārēķinās.

Nelabvēlīgajos apstākļos, kā allaž, optimistiski noskaņots ir dunalcnieks Jurijs Flaksis. Viņš kulšanu ilggadīgo zālāju druvās sācis jau pagājušās nedēļas sākumā. "Ko tas dotu, ja es stāvētu lauka malā un vaimanātu? Ir jārīkojas! Zālājus nevar salīdzināt ar labību. Ja vienu dienu nav lijis, tiem pietiek, lai varētu kult. Tā arī rīkojamies, un esam novākuši sešdesmit hektāru," viņš teica. Viss kūlums nogādāts kaltēs un pa šīm dienām, kad nepārtraukti lija, dabūts sauss.

Tomēr "Krastmaļu" saimnieks neslēpa, ka pēc sestdienas un svētdienas gāzieniem kulšanu uz pāris dienām vajadzēs pārtraukt. Lai gan dažos laukos, kas ir mālaināki, iespējams nokult vismaz tos zālājus, kas atrodas virs ūdens lāmām, apbraucot tos, kas pavisam applūduši. Pieredzējušais lauksaimnieks cer, ka citus zālājus, kas vēl nav sasnieguši sēklu gatavības stadiju, izdosies nokult labākos apstākļos, un atzina, ka sēklas labībai lietavas pat nākušas par labu, jo vasarājs vēl sparīgi aug. Vējš neesot bijis pārāk stiprs, tādēļ veldrē nekas vēl neesot noguldīts.


Zvēraudzētāji ievēlē jaunu padomi

Akciju sabiedrībā "Grobiņa" ir ievēlēta jauna padome, rāda uzņēmuma sniegtā informācija Rīgas Fondu biržai.

Uzņēmuma padomē ievēlēts Jānis Siliņš, Jānis Briedis, Genādijs Jefimovs, Ojārs Petrēvics un Silvija Neimane. Tātad iznāk, ka G.Jefimovs un S.Neimane ir ieņēmuši Andra Upenieka un Agra Nagliņa vietu.

Jau ziņots, ka pēdējā laikā notikušas izmaiņas arī kompānijas valdē. Par jauno akciju sabiedrības "Grobiņa" priekšsēdētāju ievēlēta Daina Kalniņa. Vēl valdē darbojas Gunta Isajeva un Grobiņas pagastā dzīvojošais Anatolijs Gorbunovs.

Kas attiecas uz uzņēmuma dalībniekiem, "Lursoft" datu bāzē nav aktuālāku datu par 1997.gada martu. Tie rāda, ka 50 procentu uzņēmuma pieder Mairitai Meļķei, viens procents – Privatizācijas aģentūrai, pieci procenti – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, darbiniekiem un pensionāriem – 15 procentu, publiskajā piedāvājumā – 18,5 procenti, vadītājiem – 10 procentu, savukārt rezervē – 0,5 procenti.


Lauksaimniekus atkal informē ar īsziņām

Zemkopības ministrija atjaunojusi jau pērn lauksaimniekiem piedāvāto pakalpojumu, par aktualitātēm laukos, mežsainiecībā un zivkopībā informējot ar mobilā tālruņa īsziņām.

Ministrs Mārtiņš Roze presei paskaidrojis, ka lauksaimniekiem nosūtītajās īsziņās iespējams gūt svarīgāko informāciju par Eiropas Savienības un nacionālajiem atbalsta maksājumiem, par to saņemšanas termiņu un kārtību.

Tiem gandrīz 10 tūkstošiem ministrijas īsziņu abonentu, kuri pērn izmantoja šo pakalpojumu, abonements šogad vairs nav jāatjauno. Abonements ir jānokārto tikai tiem, kuri informējošās īsziņas līdz šim nesaņēma, bet tagad to vēlas. Tādā gadījumā no sava mobilā tālruņa uz numuru 157 kā īsziņa jānosūta kods ZM ON. Visu operatoru mobilo pakalpojumu abonentiem un zvanīšanas karšu īpašniekiem ir viens pieteikšanās numurs.

Pakalpojums ir bezmaksas, un par īsziņām nav jāmaksā.

Zaļo zonu sakopt traucē lietus

Šneidera laukums Pāvilostā aizaudzis un piegružots, ir satraukta dabas un kultūrvēsturisko vietu kopēju kopas "Optimistu pulks" vadītāja Skaidrīte Solovjova. Pašvaldībā "Kurzemes Vārdam" norādīja, ka pļauj iespēju robežās.

"Man zvana daudzi cilvēki. Kā tur izskatās! Mākslas skolas eksponāti ieauguši zālē, skulptūras tāpat. Sirds sāp. Visi deputāti brauc ar mašīnām, neredz, kas pilsētā notiek, rausta plecus," problēmu izklāstīja S.Solovjova. Viņa piebilda, ka gar Šneidera laukumu ir visaktīvākā cilvēku plūsma Pāvilostā – tur ved ceļš uz pludmali.

Zāle neesot nopļauta ne tad, kad Pāvilostā notikuši pilsētas svētki un tūrisma maratons "Izbizo Liepājas rajonu!", ne tad, kad viesojušies ciemiņi no Slovākijas. "Man ir kauns!" neslēpa S.Solovjova.

"Kurzemes Vārds" Pāvilostā pārliecinājās, ka zāle pārāk gara un kupla nav izaugusi, tomēr zaļā zona nav arī tik nokopta kā mauriņš. Šāda situācija ir ne tikai Šneidera laukumā, bet pilsētā kopumā.

Sakas Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Lapinskis pikti jautāja: "Jūs kādreiz laukā arī izejat? Divas nedēļas nepārtraukti līst. Ko tādā laikā var nopļaut?" Viņš uzsvēra, ka dara, cik var. Turklāt – pilsētas zaļās zonas appļaušanu nodrošina viens mazais traktoriņš. Tomēr, kad darbus varēs atsākt, sakopšanā iesaistīšot, iespējams, jaudīgāku spēkratu.