Kurzemes Vārds

22:53 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Vēstis

Atrakciju parks joprojām balansē starp jā un nē
Viktors Ulberts

Tikai ietekmīgu uzņēmumu apliecinājumi, ka viņiem ir interese par izklaides megaprojektu Liepājā, ir glābusi SIA "Baltic Sea Park Development" no līguma laušanas, ko Liepājas dome grasījās darīt, ja "BSPD" neiesniegs dokumentus, kas apliecina uzņēmuma spēju uzbūvēt iespaidīgo atpūtas kompleksu pie pilsētas Dienvidu fortiem. Taču neziņa aizvien vēl saglabājas, jo konkrētus būvniecības termiņus "BSPD" joprojām nespēj paziņot.

Ne uz priekšu, ne atpakaļ

Jau vairākus gadus ar nelieliem intervāliem tiek rakstīts par dāņu vēlmi uz vērtīga piekrastes zemes gabala, kas atrodas pie Liepājas dienvidrietumu robežas, būvēt milzīgu izklaides kompleksu, kurā ietilptu tropu akvaparks, dažādi atpūtas un servisa centri, kā arī ap 500 tā saucamo brīvdienu mājokļu, kuros uzturētos kompleksa klienti. Tā teikt, izveidotos pilsēta pilsētā, kurā ikdienas uzturētos ap 3000 cilvēku.

Jau kopš pirmās šīs idejas publiskošanas dienas līdztekus paziņojumiem par projekta virzību izskan viedokļi, ka patiesībā tā ir tikai afēra, lai tiktu pie vērtīga zemes gabala par sviestmaizes cenu. Pagaidām gan izskatās, ka neapstiprinās ne projekta atbalstītāju, ne noliedzēju viedoklis. Pēc sākotnējām iecerēm atpūtas kompleksam ar nosaukumu "Baltijas Jūras parks" patlaban jau vajadzēja darboties pilnā sparā un pieturēt šeit tūkstošiem ārvalstu tūristu. Taču atpūtas parka vietā pašlaik aizvien vēl valda klusums. Taču zemes gabals arī nav ne izkrāpts, ne arī kā citādi pazudis no pašvaldības īpašuma. Kāpēc tad mīņāšanās uz vietas?

Ticamība tomēr kļuvusi lielāka

Savulaik gan projekta attīstītāji, gan pašvaldības pārstāvji bija vienisprāt, ka 100 miljonu eiro vērtais megaprojekts savu apjomu dēļ ir pelnījis dažādas atkāpes no iepriekš noteiktajiem termiņiem. Taču šogad arī pašvaldības pacietība sāka zust. No "BSPD" pārstāvju sniegtās informācijas netika gūta pārliecība par viņu spējām atpūtas kompleksu uzbūvēt. Konkrētāk – radās šaubas vai projekta attīstītāju rīcībā ir un vai kāds viņiem aizdos nepieciešamo summu. Tāpēc 31.maijā tapa prasība, ko savā ziņā varētu nodēvēt par ultimātu, – līdz 3.jūlijam iesniegt dokumentus, ka "BSPD" rīcībā ir finanšu un cita veida resursi, lai īstenotu projektu līdz galam. "Vienkārši, lai atnes kaut vai garantijas vēstuli no bankas, ka tā apņemas izsniegt vajadzīgā apjoma kredītu," tad norādīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

3.jūlijā "BSPD" rīkotājdirektors Pauls Puķe apgalvoja, ka prasītie dokumenti pašvaldībai iesniegti. Tāpat pašvaldībā notika saruna ar "BSPD" attīstības starptautisko koordinatoru Janu Holmu Pedersenu, P.Puķi un projekta būvniecības partnera pārstāvi – uzņēmuma "Boygues Batiment International" attīstības direktoru Baltijas valstīs, Ukrainā un Horvātijā Lūku Aubinu. Viņi apliecināja savus nodomus projektu īstenot.

Taču, lai arī pēc iesniegto dokumentu izvērtēšanas Attīstības komitejā G.Ansiņš atzina būtisku progresu projekta ticamības pakāpes uzlabošanā, aizvien vēl nav skaidrības, kad sāksies objekta reāla būvniecība un kad paredzēta tā nodošana ekspluatācijā. Šie dokumenti "BSPD" ir jāiesniedz pašvaldībā līdz 15.septembrim.

Jo, lai arī ir panākta konceptuāla vienošanās ar stratēģisko investoru un banku "Norde Bank A/B" par sadarbību šā projekta finansēšanas un būvniecības nodrošināšanā un projekta attīstītāji saskaņojuši galvenos sadarbības nosacījumus, tas vēl nav finansētāja galīgais . Tāpēc arī dots vēl viens termiņš, kura laikā projektā iesaistītajām personām un uzņēmumiem jātiek ar to skaidrībā, citādi, iespējams, līdz ar līguma laušanu galīgo septembrī var pateikt Liepājas pilsētas pašvaldība.


Televīzijas kino – bez reklāmas!
Kirils Bobrovs

Nesen redakciju "Kurzemes Vārds" apmeklēja Liepāju apciemojušais sabiedrības "Lattekecom" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. Viņš atbildēja uz dažiem jautājumiem.

Jūs apkalpojat visu valsti. Ar ko saistīts mūsu pilsētas apmeklējums?
– Cenšos reizi vai divas reizes gadā pabūt visos reģionos, lai tiktos ar mūsu darbiniekiem, informētu viņus par vadības stratēģiju, par uzņēmuma attīstības perspektīvām, atbildētu uz jautājumiem. Pašlaik, piemēram, radusies kadru saglabāšanas problēma. Un arī parastā attīstība prasa uzmanību. Šeit, Liepājā, ir visai plašs darbības spektrs. Un tie nav tikai balss sakari, internets vai vienotais zvanu centrs 1180. Un visā jāsaskata perspektīva. Piemēram, interesanti uzzināt, cik pie jums ir studentu un kāda tiem specializācija, lai nākotnē piesaistītu viņus mūsu nozarei. Piemēram, mēs gribētu eksportēt Liepājā esošā zvanu centra pakalpojumus. Un šeit būs nepieciešami darbinieki, kuri prot svešvalodas, piemēram, vācu, zviedru un citas. Tātad runa ir par jaunām darba vietām. Un vēl pašlaik pie mums visi interesējas par uzņēmuma privatizācijas jautājumiem.

Uz šādām lietām daudzi no mums pieraduši raudzīties no viedokļa – kas izmainīsies mūsu dzīvē? Viena vai otra jūsu darbinieka rīcībā esošais akciju skaits, jādomā, neizmainīs tarifus un neietekmēs ierasto pakalpojumu kvalitāti?
– Toties tas interesē mūsu darbiniekus, arī liepājniekus. Viņi taču kļūst par liela uzņēmuma līdzīpašniekiem, kas turpina attīstīties. Un zināms, ka, atrodoties privātās rokās, tam vajadzētu attīstīties vēl intensīvāk. Jāpanāk citas valstis. Es domāju, ka mēs spiedīsim uz pakalpojumu kvalitāti. Akcijas tiek piedāvātas visiem "Lattelecom" darbiniekiem, bet, ja kādam šim nolūkam pietrūks līdzekļu, dosim iespēju iegūt tās bez atlīdzības. Līdzdalība kapitālā izraisa arī zināmu lepnumu un lojalitāti. Ja gribat, uzskatiet to par psiholoģisko faktoru.

Tātad galvenais – attīstība.
– Jā, un tā lielā mērā saistīta arī ar to, kas vispār notiek reģionos. Arī attīstību Liepājā mēs saskatām visos aspektos. Tā ir intensīva celtniecība, infrastruktūras izveide, tūrisms, komunikācijas. Jums ir savi industriālie parki. Tādēļ būtu lietderīgi piedāvāt uzņēmējiem arī mūsu pakalpojumus, tam ir nopietna motivācija.

Ir informācija par to, ka uzņēmums "Lattelecom" grib nodarboties arī ar kabeļtelevīziju. Bet šajā jomā nāksies konkurēt ar citām firmām.
– Kabeļus līdz šim ieguldīja tur, kur tas bija ekonomiski izdevīgi. Pašlaik šādi celtniecības darbi kļuvuši vēl dārgāki. Joprojām neizdevīgi ieguldīt kabeli līdz nelielam mežā esošam namiņam. Šeit varētu izlīdzēties ar bezvadu sakariem. Tādēļ mūsu cerības vairāk saistītas ar jaunajām tehnoloģijām un iespējām. Starp citu, tagadējie konkurenti bieži vien neievēro elementārās tehniskās prasības, appinot namus ar savu vadu tīkliem, kā tas vērojams Rīgā. Šeit daudz kas atkarīgs no kontroles, un kā pozitīvu piemēru varu minēt Jelgavu. Mēs pašlaik piedāvājam kabeļu TV tiem, kam ir DSL līnijas. Mūsu priekšrocības ir atgriezeniskie sakari. Tas pa īstam izpaudīsies tad, kad televīzijas programmas varēs skatīties datora monitorā. Ja klients vēlējies noskatīties koncertu vai filmu, taču šajā laikā nav bijis mājā, tad pārraide pieejama jebkurā pasūtītā laikā. Vairs nevajadzēs skriet pēc ierakstiem uz nomas punktu.

Un filmas demonstrēs bez reklāmas?
– Tieši tā, bez reklāmas. Mēs taču pārdodam savu produktu. Kādēļ jums jāskatās tas, ko kāds uzstāda bez jūsu piekrišanas? Bet maksa par visu šādu pakalpojumu spektru būs apkopota vienotā rēķinā. Rudenī mēs sāksim kampaņu, informējot par visiem šiem jauninājumiem.

Vai ar laiku neizzudīs fiksētie sakari?
– Nē. Pašlaik to tīkli pārkārtoti digitāli un var kalpot daudziem citiem mērķiem. Ar interneta starpniecību varēs ne tikai sarakstīties, bet arī sarunāties, turklāt atsevišķi par to nevajadzēs maksāt – jūs taču jau maksājat par pieslēgumu. Gribu uzsvērt, ka pieprasījums internetam tagad ir liels. Tas nepieciešams gan biznesam, gan dažādām mācībām, gan kontaktiem ar draugiem un tuviniekiem.

Šķiet, daudzi piemirsuši, ka mūsu septiņciparu tālruņu numuriem jāliek klāt sešnieks. Bet šī jauninājuma ieviešanas termiņš tuvojas.
– Vajag biežāk par to atgādināt. Ciparu pielikšana numuriem arī saistīta ar ekonomisko un tehnisko attīstību. Ja nebūtu izveidota Eiropas Savienība ar tās strauji progresējošām valstīm, par šo sešnieku, iespējams, mēs ar jums vēl nemaz nerunātu.

Izmantojot gadījumu, vai jūs nevēlaties vēl ko pateikt tieši liepājniekiem?
– Es ar cerībām raugos uz jūsu reģiona attīstību. Tā kā bez sakaru pilnveides tā nav iespējama, ceru uz labu sadarbību gan ar biznesa struktūrām, gan ar pilsētas pašvaldību. Un lai liepājnieki bez kautrēšanās novērtē mūsu darbu. Gribu novēlēt dažādus panākumus visiem laikraksta "Kurzemes Vārds" lasītājiem.