Kurzemes Vārds

01:17 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

No putekļiem ārā, no dūmiem...
Indra Imbovica

Šā gada martā, pēc nepilna gada, kopš DACE KĀRKLA stājās direktores amatā, Liepājas muzejs sekmīgi izturēja pārbaudi un Latvijas Muzeju padome to akreditēja uz pieciem gadiem, kas ir nodrošinājums muzeja ilgtspējīgai darbībai, tā krājuma pieejamībai un pārvaldībai. Protams, ka neatņemams nopelns šajā gadījumā ir iepriekšējai ilggadējai direktorei Ainai Burijai un galvenajiem speciālistiem.

Daces Kārklas kandidatūra muzeja direktores amatam liepājnieku vidū tika uzņemta ar atturību, jo iemaņas žurnālistikā nebūt nav tas pats, kas administratīvais darbs, kad jāveic lielas kultūras iestādes saimnieciskie un radošās attīstības pienākumi. Publicitātes un sabiedrības uzmanību piesaistošas daudzpusīgas, aktīvas darbības un dažādu pasākumu trūkums līdz šim bija galvenie un nemitīgie pārmetumi muzeja vadītājiem, jo nekādi neveicināja cilvēku interesi par muzejā notiekošo un tā bagātīgo krājumu. Jaunā direktore īsā laikā parādīja, ka ir iespējams pārvarēt iesīkstējušo distanci, kas pastāvēja starp muzeja atzīstamo pētniecisko darbību un sabiedrību.

Uzticības kredīts

Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna atzīst: "Domāju, ka Dace Kārkla apliecinājusi, ka spēj veiksmīgi pildīt savus pienākumus. Viņa strādā aktīvi, pārredz darba lauku, zina, ko vēlas sasniegt, viņa prot ieklausīties speciālistu viedoklī, zina vajadzības, meklē iespējas un finansiālo atbalstu gan Kultūrkapitāla fondā, gan Eiropas Savienības struktūrfondos. Katrā ziņā es jūtos droša, ka šajā kultūras iestādē nekas nenoies greizi un ka nebūs jāskrien kas glābt. Dace fiksē problēmas, nāk uz Pilsētas domi un cīnās par savām vajadzībām, meklē un atrod sponsorus. Viņa spēj būt patstāvīga, strādāt kā mūsdienām atbilstoša vadītāja.

Priecē, ka muzejā pastiprināta uzmanība pievērsta darbam ar sabiedrību, ir dažādots piedāvājums atsevišķām mērķauditorijām. Tiek risināts jautājums par Zvejniecības un kuģniecības nodaļas telpām Vecajā ostmalā 54. Ir izstrādāta krājuma, pētnieciskā darba un komunikācijas darba politika. Visdetalizētākā ir krājuma darba politika, ko izstrādājuši direktora vietnieks krājuma darbā Jānis Gintners un Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere."

Muzeja darbība orientēta uz apmeklētāju piesaisti. Neapšaubāmi, ka to sekmē pērngad Liepājas pašvaldības noteiktais muzeja bezmaksas apmeklējums. Kopš 2006.gada 14.jūnija ar Liepājas domes deputātu lēmumu Liepājas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes var apskatīt bez maksas. Arī tā nodaļā "Liepāja okupāciju režīmos", kas atrodas K.Ukstiņa ielā 7/9. Jāmaksā tikai par gida pakalpojumiem. Nodaļai ir aktīva sadarbība ar biedrību "Liepājas Politiski represēto klubs", Nacionālo partizāņu apvienības Liepājas nodaļu, "Daugavas vanagu" Liepājas nodaļu, Barikāžu aizstāvju apvienības Liepājas nodaļu. Muzejā arvien biežāk notiek dažādi koncerti, tiek piedāvāti pakalpojumi jaunlaulātajiem kāzu dienā utt.

"Intensīvāka kļuvusi muzeja sadarbība ar māksliniekiem un mākslas izstāžu aprite. Lielu uzmanību pēdējā laikā muzejs pievērsis daudzpusīgu muzejpedagoģisko programmu izstrādei. Jaunā Mārketinga nodaļa veido labu sadarbību ar tūrisma organizācijām, apmeklētājiem tiek piedāvāti dažādi pakalpojumi. Arī interneta mājaslapa sekmē muzeja intelektuālo pieejamību. Tas viss liecina par pareizi ievirzītu darbu, kas vieš uzticību," saka Lelde Vīksna.

Kultūras pieminekļa statuss uzliek pienākumus

Pavasarī gandrīz vienlaikus ar muzeja akreditāciju Liepājas muzeja ēku komplekss Kūrmājas prospektā 16/18 kā vēlās neogotikas būvniecības paraugs tika iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Līdz šim tam bija tikai vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Bijušais dzīvojamais nams – villa celta 1900.–1901.gadā pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes projekta, būvuzraudzību un projekta koriģēšanu veicis Liepājas arhitekts Pauls Maksis Berči. Latvijas arhitektūrai neparasts ir savrupmājas jumts no ornamentāli izkārtotiem melniem un sarkaniem dakstiņiem.

Pilsētas muzejs tajā atrodas kopš 1935.gada. Līdz mūsdienām saglabājušies sākotnējie interjeri muzeja ēkas kāpņu telpā, vestibilā un atsevišķās zālēs. 20.gadsimta 60.gados ēkai ziemeļu pusē piebūvēts divstāvu korpuss. Apbūves kompleksā ietilpst atsevišķs divstāvu korpuss, kurā atradās sētnieka un sulaiņa dzīvoklis, ratnīca un saimniecības telpas. Pēc Otrā pasaules kara muzeja teritorijai pievienots gruntsgabals Kūrmājas prospektā 18, uz kura saglabājusies tirgotāja un dzirnavu īpašnieka Berenda villas saimniecības ēka, kurā pašlaik izvietota Liepājas muzeja administrācija.

"Kultūras pieminekļa statuss mums, muzeja darbiniekiem, protams, uzliek īpašu atbildību, lai rūpētos par ēku renovāciju un saglabāšanu," uzsver direktore Dace Kārkla. " Liepājas muzeja šā gada budžets ir 179660 latu. Gan ar saviem spēkiem, gan ar projektu palīdzību, gan arī argumentējot pašvaldībai lielo vajadzību, darām visu, lai sakārtotu muzeja infrastruktūru. 2006.gadā muzeja infrastruktūras sakārtošanā kopumā ieguldīti pilsētas pašvaldības, muzeja budžeta un Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļi 68640 latu apjomā, kas izmantoti muzeja ēkas dienvidu fasādes rekonstrukcijai, muzeja austrumu fasādes pagalma seguma atjaunošanai un žoga remontam, muzeja mazās izstāžu zāles remontam un video novērošanas drošības sistēmas uzstādīšanai muzeja nodaļā "Liepāja okupāciju režīmos". Šogad ar Liepājas domes finansiālu atbalstu paredzēts turpināt muzeja austrumu fasādes mūra žoga rekonstrukciju, veikt siltummezgla rekonstrukciju un uzstādīt mūsdienīgas drošības sistēmas krājuma telpās. Pašlaik ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tiek izstrādāts muzeja strūklakas rekonstrukcijas projekts. Šovasar Jelgavas celtniecības kompānija SIA "Vītols" novērš bojājumus muzeja ēkas dienvidu fasādē, kas diemžēl radušies pēc pērn šīs kompānijas veiktās fasādes renovācijas. Vienlaikus gatavojam projektu iesniegšanai pašvaldības kapitālinvestīciju programmai, lai varētu ķerties pie ēkas fasādes citu sienu renovācijas. Esam iesnieguši projekta pieteikumu Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātēm "Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana", lai piesaistītu finansējumu bijušās muzeja saimniecības ēkas un ratnīcas rekonstrukcijai, kas ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī," ieceres un darāmos darbus uzskaita direktore.

Arī Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna atzīst: "Sāpīgi, ka par lielām naudām ir uztaisīti konkursi, akceptēts lētākais variants, lai muzeja galvenajai ēkai renovētu fasādi, bet pēc neilga laika jau viss plaisā un atkal jāpielabo. Vai lētums attaisnojas? Par to ir jādomā, tas jāņem vērā turpmāk. Pašlaik neatliekams jautājums ir administratīvā mājiņa, kas ir muzeja dārzā un ir kritiskā stāvoklī. Šis jautājums jārisina steidzīgi, lai līdz rudenim varētu nomainīt balsta sijas un salabot jumtu."

Kas tiek darīts, lai uzlabotu situāciju? "Mājiņai muzeja dārzā, kur patlaban izvietota muzeja administrācija, jebkurā brīdī var iebrukt jumts, un tad mēs ne tikai paliksim uz ielas, bet zaudēsim arī šo ēku. Lai to saglābtu, esam sagatavojuši pieteikuma projektu Sabiedrības integrācijas "Grantu shēmai", lai iegūtu finansējumu mājiņas tehniskā projekta izstrādei un dārza labiekārtošanai. Šajā bijušajā kalpotāju namiņā iecerēts apakšējā stāvā iekārtot kafejnīcu, bez kuras mūsdienās vairs nav iedomājama kultūras iestāde, izstāžu galeriju, kur savus darbus varētu rādīt paši jaunākie mākslinieki, bet otrajā stāvā iekārtotos muzeja administrācija," aizrautīgi stāsta Dace Kārkla. "Vēl te ir saglabājies tāds gabaliņš terases, kuras atjaunošanai pēc aprēķiniem nepieciešami 12000 latu, tāpat brūk balkoniņš. Esam piesaistījuši būvarheologu Juri Zviedrānu, lai varētu izmantot tās restaurācijas metodes, kas atbilst attiecīgajam laikmetam un izstrādāt vadlīnijas līdzīgu objektu restaurācijai. Kavēties nevar, jo remontdarbu un celtniecības izmaksas ar katru gadu strauji kāpj. Piemēram, lai varētu izremontēt lielo izstāžu zāli, pēc pagājušā gada tāmes tas maksātu ap 18 tūkstošiem latu, pašlaik tas izmaksātu jau ap 23 tūkstošiem latu," brīdina direktore.

Diviem projektiem Liepājas muzejs jau saņēmis atbalstu. "Viens ir no "Norvēģijas finanšu instrumentu programmas", kas attiecas uz muzeja sētas ēku – saimniecības mājas un ratnīcas sakārtošanu. Tajās esam iecerējuši iekārtot muzejpedagoģijas klasi, jo tas ir viens no mūsu darba virzieniem, pie kura mērķtiecīgi strādājam. Mums ir šim darbam nepieciešamas telpas, kas būtu aprīkotas ar visu vajadzīgo, lai bērni varētu apgūt kultūrvēsturisko mantojumu tā, kā to nevar izdarīt skolā," situāciju turpina skaidrot Dace Kārkla. "Muzejs pirmsskolas iestāžu audzēkņiem un skolēniem piedāvā vairāk nekā 15 muzejpedagoģijas programmu. Ar muzeja budžeta līdzekļiem un Izglītības pārvaldes finansiālo atbalstu tiek ieviestas jaunas izglītojošas programmas. Tās ļauj veidot ciešāku sadarbību ar Liepājas un rajona pirmsskolas un citu mācību iestāžu pedagogiem izglītojošu sarīkojumu organizēšanai muzejā, izpratnes veidošanai par kultūrvēsturisko mantojumu un muzeja lomu tā saglabāšanā un popularizēšanā. Pašlaik sētas mājā strādā speciālisti, pagaidām tur vēl atrodas viena krājuma telpa, kurā izvietoti akvareļi un grafikas. Šos mākslas darbus savukārt plānojam pārvietot uz Veco ostmalu 54 – uz bijušo muitas māju promenādē, kur paredzēts izveidot mūsu nodaļu "Zvejniecības un kuģniecības muzejs". Bez muzejpedagoģijas klases esam iecerējuši izveidot arī Kultūrvēsturiskā mantojuma informācijas centru. Pēc konsultācijām muzejā pie mūsu pieredzējušajiem vēsturniekiem Jāņa un Uļas Gintneriem nāk ļoti daudz cilvēku – gan zinātnieki, mākslas vēsturnieki, studenti. Šajā centrā interesenti varētu saņemt gan teorētisko informāciju, gan iepazīties ar dokumentiem un arī muzeja eksponātiem. Bet tur, kur atrodas ratnīca, kam ir saglabājušies oriģinālie vārti, gribam izveidot ekspozīciju, kas būtu veltīta Liepājas zirgu transporta vēsturei. Muzeja krājumā ir gan zirgu rati, gan dažādi zirgu piederumi. Bet uz šo "Norvēģijas instrumentu programmas" projekta "Muzeja kompleksa ēkas restaurācija sabiedrības interesēs mērķtiecīgai sekmēšanai par kultūras vēstures un kultūras mantojumu" finansējumu ir ļoti liela konkurence."

Kurzemes hercoga Jēkaba burinieks promenādē!?

Liepāja kā sena ostas pilsēta nav iedomājama bez Zvejniecības un kuģniecības muzeja. Kopš šī nozīmīgā, ar unikālu krājumu bagātā Liepājas muzeja nodaļa zaudēja savu mājokli, kas atradās privātīpašumā Jūrmalas parkā, Lorenca Hika ielā, gan liepājnieki, gan tūristi nemitīgi jautā pēc tās. Sen šim muzejam tika noskatīta vieta bijušajā muitas mājā, kas atrodas tagad jau tik prestižajā promenādē, Vecajā ostmalā 54. Pārvākšanās procesu paildzināja nesakārtotās īpašuma tiesības starp valdību un valsti. Šo jautājumu mērķtiecīgi kārtoja Pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde. Tagad īpašuma problēmas ir atrisinātas, laiks pienācis muzeja nodaļai.

"Turpinām strādāt pie muitas mājas koncepcijas promenādē, lai tur izvietotu Zvejniecības un kuģniecības muzeju," apstiprina Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna. "Tuvākā nākotnē tās atrašanās promenādē ir ārkārtīgi perspektīva. Pašlaik šajā ēkā vēl atrodas robežsargi, kamēr notiek remonts viņu jaunajās mājās. Visu lielo ēku pašvaldība kultūrai nedos, jo trešajā stāvā paredzētas telpas birojiem. Ēku apsaimniekos pašvaldības SIA "Nekustamo īpašumu rekonstrukcija". Precīzi vēl nav zināms, cik un kuram kādas telpas ir vajadzīgas, jo arhitektiem vēl tāds uzdevums nav dots. Tas nenotiks tik ātri, kā gribētu, arī finansējums šīm vajadzībām acīmredzot būs jāmeklē ar kredītu saistībām. Tomēr pirmais stāvs un pagrabs jau nodots Liepājas muzeja rīcībā. Koncepcija varētu paplašināties, jo mājas apsaimniekošanai radušās vēl dažādas citas idejas," neslēpj Lelde Vīksna. "Te jaunrades darbnīcas varētu iekārtot arī amatniekiem. Es, piemēram, ļoti gribētu arī Jāņa Lādīša fotoekspozīciju tur izvietot, jo tagadējās telpas muzeja nodaļā "Liepāja okupāciju režīmos" ir ļoti šauras. Tai varētu pievienot arī Tautas fotostudijas izstāžu zāli. Bet kino vēsturniecei Kristīnei Jakobsonei ir ideja par kino ekspozīcijas izveidi. Mums taču ir no kā sākt, ar ko lepoties un sagatavot bagātas ekspozīcijas – par slaveno kinooperatoru Eduardu Tisē, arī par diskutablo Cukuru. Tad ir vēl tāds jaunums, kuru atbalsta arī pilsētas galva Uldis Sesks – proti, Jūras spēki noraksta savu veco kuģi "Namejs", kuru varētu novietot promenādē iepretim topošajam Zvejniecības un kuģniecības muzejam. Tas varētu kļūt ne tikai par šīs muzeja nodaļas eksponātu un tūristu piesaistes un objektu," perspektīvu paver Kultūras pārvaldes vadītāja.

Cik tālu Liepājas muzejs ticis, lai šos nodomus ievadītu praktiskās sliedēs? "Līdz muitas ēkas rekonstrukcijai esam noslēguši līgumu uz diviem gadiem ar SIA "Nekustamo īpašumu rekonstrukcija", kas apsaimnieko šo bijušās muitas ēku," apstiprina Dace Kārkla. "Pagaidām tur ļoti saspiestos apstākļos, 100 kvadrātmetros, novietots nodaļas "Zvejniecības un kuģniecības muzejs" krājums. Bija ļoti svarīgi ieiet šajās telpās, lai mēs tur būtu un ar mums rēķinātos. Pavisam esam lūguši telpas ap 1000 kvadrātmetru platībā. Tad pirmajā stāvā varētu iekārtot pastāvīgo ekspozīciju, bet pagrabstāvā novietot krājumu. Mēs jūtam Pilsētas domes vadītāju un Kultūras pārvaldes atbalstu un ticam, ka pēc ēkas rekonstrukcijas šeit tiks atvērta šī muzeja nodaļa, kas tik ļoti interesē tūristus. Piemēram, Muzeju naktī daudzi cilvēki interesējās un jautāja, kur atrodas Zvejniecības un kuģniecības muzejs.

Mums ir piedāvātas konkrētas lietas un interesantas idejas," priecājas muzeja direktore. "Vienu tādu burvīgu priekšlikumu mums izteicis bijušais zvejas kapteinis Anatolijs Molokanovs. Viņš jau vairākkārt ir bijis pie Jāņa Gintnera uz sarunām, pētījis dokumentus par hercoga Jēkaba laika buriniekiem. Kapteinim ir iecere šādu nelielu šonera tipa burinieku uzbūvēt Pēterburgā par naudu, kuru viņš saņēma, sagriežot vairākus savus zvejas kuģus un tādējādi saņemot Eiropas Savienības naudu. Molokanovs šo burinieku piedāvā Liepājai ar domu, ka tas varētu būt pietauvots ostā iepretim topošajai muzeja nodaļai, kā arī tikt izmantots tūristu vizināšanai pa ostas akvatoriju. Nevar noliegt, ka tas būtu pievilcīgs un interesants objekts promenādē gan liepājniekiem, gan pilsētas viesiem. Ja kapteinim neizdosies perspektīvā vienoties ar mūsu pašvaldību, viņš šo burinieku piedāvās lietuviešiem Kuršu jomā.

Pavisam konkrētas sarunas notiek starp pašvaldību un Jūras spēkiem par kuģa "Namejs" nodošanu Liepājas muzejam. Kuģi noraksta, bet, pietauvots promenādē, tas varētu kalpot kā muzeja nodaļas un arī Jūrniecības koledžas studentu nodarbību vieta. Muzejs uz tā varētu izveidot kara flotes vēstures ekspozīciju. Bet muzejpedagoģijas nodarbībās bērni varētu te apgūt arī Morzes ābeci, jūrnieku mezglu siešanu, karodziņu signālus utt. Tas varētu kļūt par ievērojamu objektu tūristu piesaistei," ir pārliecināta Dace Kārkla.

Muzeja pētnieciskā un radošā darba modernizācija

Muzejs, protams, veido arī jaunas ekspozīciju zinātniskās izstrādes, modernizē jau esošās. "Liepājas novads, Lejaskurzeme var lepoties ar daudziem izciliem māksliniekiem," turpina direktore Dace Kārkla. "Piemēram, Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere izstrādājusi tēlnieka Miķeļa Pankoka mantojuma satura koncepciju, bet mūsu māksliniece Alda Timbra – šīs ekspozīcijas modernizāciju. Šim nolūkam jau esam iepirkuši mūsdienīgus atbilstošus apgaismes ķermeņus, televizoru un DVD kasetes, lai varētu izmantot modernās tehnoloģijas. Mūsu speciālisti dažādās valstīs iepazinās ar ekspozīciju mūsdienīgas iekārtošanas iespējām. Miķeļa Pankoka koktēlniecības darbus izvietosim uz stikla postamentiem. Mums šim nolūkam jau piešķirti 1300 latu. Šo ideju par stikla postamentiem smēlāmies no Tallinas Mākslas muzeja. Esam atraduši firmu, kas mums tos varētu izgatavot, bet atbalstu sniegs Latvijas Muzeju pārvalde.

Veidosim jaunu ekspozīciju par 20.gadsimta sākumu, šim nolūkam zāle jau izremontēta, koncepcija izstrādāta un mēbeles pasūtītas. Tiek gatavota 1919.gada ekspozīcija – par laiku, kad Liepāja bija Latvijas galvaspilsēta, par brīvības cīņām. Bet nodaļā "Liepāja okupāciju režīmos" tās vadītāja Aina Būrija nākamajā gadā iecerējusi atklāt padomju laika dzīvojamās telpas interjeru. Turpinām strādāt arī pie jaunu pētījumu izdošanas grāmatās. Tikko prezentēta Ainas Burijas grāmata par represētajiem, tai sekos arī otrā un trešā grāmata. Tad vēl muzejs atbalsta Aigara Štāla projektu, lai varētu izdot Elfrīdas Pujēnas atmiņu grāmatu par Helsinku grupu. Darba kārtībā ir Uļas Gintneres gatavotais katalogs par Liepājas muzeja pirmo direktoru un mākslinieku Jāni Sudmali un viņa laikabiedriem, cilvēkiem līdzās, izcilajiem gleznotājiem Augustu Annusu, Jāni Gaili un citiem.

Svarīga muzeja darba sastāvdaļa ir mākslas izstādes. Noteikti vēlamies turpināt lolot mākslinieku rudens izstādi," ir pārliecināta Dace Kārkla. "Muzejam ir liels potenciāls, lai to paveiktu, lai piesaistītu neatkarīgos vērtētājus no Rīgas, tos jaunos māksliniekus, kas devušies prom no Liepājas un paspējuši iegūt starptautisku atzinību. Te varam nosaukt Jāni Gabrānu, Ēriku Boži, māsas Martu un Elīnu Ģibietes, Ievu Rubezi un citus.

Manuprāt, Liepājas muzejā strādā labi speciālisti, katrs dara to, ko viņš prot un zina. Mūsu svarīgākais uzdevums ir ne tikai sakārtot infrastruktūru un iespraukties jebkurā fondā, lai dabūtu finansējumu, bet turēt augstu pētniecisko darbu un veidot jaunas pastāvīgās ekspozīcijas atbilstoši modernā laikmeta prasībām," ir pārliecināta muzeja direktore Dace Kārkla.

Vizītkarte
Dace Kārkla
dzimusi 1966.gadā Liepājā;
beigusi 10.vidusskolu;
tūlīt iestājusies darbā Liepājas muzejā, kur astoņus gadus strādājusi par līdzstrādnieci;
štazējusies Rundāles pils muzejā, kur izstrādājusi diplomdarbu par Liepājas zeltkaļu un sudrabkaļu cunfšu vēsturi;
1992.gadā beigusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti;
kopš 1993.gada strādājusi par korespondenti dažādos Liepājas laikrakstos – "Rīta Ekspresī", "Kurzemes Ekspresī", īsu laiku "Kurzemes Vārdā";
kopš 1998.gada – nacionālās ziņu aģentūras LETA korespondente Liepājā;
kopš 2003.gada arī "Rietumu radio" ziņu dienesta vadītāja;
2006.gada 13.aprīlī iecelta un strādā par Liepājas muzeja direktori;
ir precējusies, audzina divas meitas.