Kurzemes Vārds

00:12 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dzīvokļu saimniecība

Iejūtoties saimnieka lomā
Kirils Bobrovs

Lēmumus par siltummezglu ierīkošanu, kredītu saņemšanu remontdarbiem un nama siltināšanai un kopapsaimniekošanas sabiedrību izveidi – to visu mūsu namu pārvaldēs dēvēja par projektiem. Namu pārvaldē "Jaunliepāja" projektu vadītājs ir Gunārs Stankevičs, kaut gan uz viņu gulstas atbildība arī par daudz ko citu, piemēram, mājas iemītnieku sapulču organizēšanu, lai paskaidrotu visus tehniskos, juridiskos un finanšu jautājumus katrā konkrētā namā. Viņš gatavs dalīties ar lasītājiem savā pieredzē šajā ļoti daudzajiem aktuālajā jomā.

Laiks steidzas un pastāvīgi kaut ko maina. Pasr siltummezgliem laikrakstos raksta jau gadus trīs. Vai vērojama kāda virzība uz priekšu?
– Protams. Paveikts daudz. Diemžēl grūti minēt precīzus datus. Daudzos namos ierīkoti vairāki siltummezgli – sekcijās. Reizēm tas darīts tehnisko prasību dēļ, bet reizēm iedzīvotāji, tiecoties pēc komforta, rūpējas tikai par savu kāpņu telpu. Taču runa ir jau par vairāk nekā simt adresēm. Mēs apkopojam samaksas rezultātus par pagājušo sezonu. Tie rāda, ka tur, kur funkcionēja siltummezgli, iedzīvotāji vidēji maksāja mazāk par 87 santīmiem par vienu kvadrātmetru, salīdzinot ar mājām bez uzskaites un regulēšanas. Šī maksa, ja ņemam vidējo sezonā, bija 66 santīmi tur, kur apkurei un karstā ūdens sagatavošanai izmantojamo enerģiju uzskaitīja viens skaitītājs, un 54 santīmi atsevišķās uzskaites gadījumā. Sliktāki rādītāji ir namos, kur ierīkoti tikai siltuma skaitītāji bez regulēšanas iespējām. Pēc sezonas datiem šī summa ir 88 santīmi par kvadrātmetru. Tādējādi tas ir tikai par santīmu dārgāk, taču jāņem vērā, ka tarifs jau palielināts, ka šīs ļaunās ierīces darbojas tikai no janvāra un arī vēl nav ierīkotas visur.

Sabiedrība "Liepājas enerģija" pašlaik iecerējusi ierīkot skaitītājus visur, kur to vēl nav. Tātad situācija kļūst sarežģītāka?
– Tas nozīmē, ka jāpaātrina siltummezglu ierīkošana. Pašlaik runa ir vēl par 40 namiem. Kārtējā konkursā uzvarējusī firma jau risina šo uzdevumu. Par darbiem maksās ar mūsu bankas kredītu, kas tiks dzēsts ar īres maksu un maksu par nama apsaimniekošanu piecu gadu laikā. Taču atsevišķos namos ir līdzekļu deficīts, jāmeklē citi ceļi – jāpalielina maksa par kvadrātmetru vai jādibina sabiedrības, kas uzņemsies šo problēmu risināšanu, piemēram, slēdzot ar mums pilnvarojuma līgumus. Visu šādu nianšu izskaidrošanai mēs rīkojam īrnieku sapulces. Gada laikā esmu apmeklējis 270 šādu sapulču.

Un vienmēr ārpus darba laika?
– Jā, vai nu vakaros, vai arī sestdienās. Runa ir ne tik daudz par laiku, cik par pacietību. Jo nākas atkal un atkal runāt par vienu un to pašu un sastapties ne tikai ar neizpratni, bet arī ar nevēlēšanos saprast. Tādēļ reizēm atkārtoti jārīko sapulces. Daudzi vēl domā pa vecam, neiedziļinoties jaunajā daudzdzīvokļu nama dzīvokļa īpašnieka jēdzienā. Es pat teiktu, ka īpašums uzliek pienākumus. Pie tā cilvēki pierod ārkārtīgi lēni, un galvenais, ļoti baidās no kredītiem. Taču pozitīvi piemēri arī ir, un tas iepriecina. Kaut vai aplūkojot O.Kalpaka ielas 99.a namu. Viens no sapulces dalībniekiem, ņemot vērā, ka šeit jāmaina visi izrūsējušie stāvvadi, ieteica vispār pārkārtot apkuri horizontālajā variantā, kā tas ir Lielās ielas 12.namā, lai katrā dzīvoklī ierīkotu siltuma skaitītājus ar regulējamiem radiatoriem. Jo vienalga taču būs jāpatērē nauda un vajadzēs kalt sienas. Tas izmaksās dārgi, taču noteikti atmaksāsies, un problēmu ar apkuri vairs nebūs. Ļoti gribētu, lai šī ideja īstenotos dzīvē.

Pie viņiem taču no visas pilsētas dosies svētceļnieki pēc pieredzes! Var lepoties.
– Kā pozitīvu piemēru varu minēt Piltenes ielas 3.namu. Tur nodibināja sabiedrību, noslēdza ar mums pilnvarojuma līgumu. Turklāt piekrišanai ir jābūt no visiem dzīvokļu īpašniekiem. Paņēma kredītu – 35 tūkstošus eiro. Turklāt to visu apjēdza tikai pēc kāda laika – vajadzēja veselu gadu. Toties tagad tur ierīkojam jaunu jumtu. Labi sekmējas darbi Tirgus ielā 35. Taču ir nami, kuros ļoti grūti rast izeju no sarežģītām situācijām. Esperanto ielas 11.namā daudzos dzīvokļos ir karstā ūdens boileri, daudziem ir alternatīvā apkure. Nesāksi taču viņus pierunāt ierīkot siltummezglu, ja tur tas vajadzīgs tikai četriem dzīvokļiem.

Tur, kur jau ir siltummezgli, optimālais režīms arī nav sasniegts. Ir sūdzības.
– Tur iniciatīva jāpauž arī pašiem iedzīvotājiem. Ja nama kontā ir līdzekļi, tad, pieņemsim, jāizolē caurules. Iespējams, ka nav vienprātības visvairāk pieņemamo temperatūras režīmu jomā. Un, protams, jāpaveic viss savos dzīvokļos. Bieži vien vecie radiatori neatbilst mūsdienu prasībām. Tie ir jāmaina. Jo vairāk namā ir pakešlogu, jo mazāki ir siltuma zudumi. Kādā namā Raiņa ielā ziemas laikā ārdurvis balstīja ar ķieģeli. "Bet kā tad mūsu kaķītis nokļūs uz ielas?" – šādus jautājumus uzdod bez kautrēšanās. Tādēļ ir par ko padomāt.

Bet kā veidojas attiecības ar uzņēmumu "Liepājas enerģija"?
– Sadarbojamies, cenšamies saprast viens otru. Šur tur rodas pretenzijas siltumnesēja namam paredzētās temperatūras neievērošanas sakarībā. Mēs nolēmām iegādāties īpašu aparatūru, kas savā atmiņā automātiski fiksētu faktiskos parametrus. Tad mēs varētu pieprasīt pārrēķināt piesūtītos rēķinus. Uzņēmuma "Liepājas enerģija" vadītāji piekrīt. Tas disciplinēs piegādātāju. Zaļajā birzī pēc siltummezglu ierīkošanas namu tīklos pazeminājās spiediens. Uzņēmums "Liepājas ūdens" problēmā negrib iedziļināties. Taču tagad "Liepājas enerģija" biedē pārtraukt siltuma un ūdens piegādi. Es saprotu, ka ekonomiski tie nav izdevīgi, ir lieli zudumi, taču uz kāda tiesiska pamatojuma pārtrauc līgumu ar patērētāju, ja viņš pildīja visus tā nosacījumus? Diemžēl kaut kas nav līdz galam pārdomāts likumdošanas jomā. Piemēram, pašvaldība izmaksā lielus sociālos pabalstus siltuma izdevumu segšanai. Taču, kad visi nama iemītnieki piedalās tā renovācijā, viņiem naudas nepietiek, un tas netiek ņemts vērā. Pabalstus maznodrošinātajiem vajadzētu palielināt, jo pēc tam, pēc projekta īstenošanas, samazinātos arī attiecīgie budžeta izdevumi.

Un vēl kādas pārdomas: pašlaik sāk būvēt modernus namus elitei un peļņas gūšanai. Turklāt pievienotās vērtības nodoklis ir tāds pats kā mūsu situācijā, kad mēs ar dievu uz pusēm vācam naudu daždažādu caurumu aizlāpīšanai, – 18 procentu. Jo lielākas darbu un materiālu izmaksas, jo lielāks ir nodoklis. Tas nav taisnīgi un traucē pamatot izdevumus, sniedzot pārskatu iedzīvotājiem.