Kurzemes Vārds

01:32 Pirmdiena, 10. decembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Audzināšana pa telefonu
Daina Meistere

Pašlaik Latvijā aktīvi reklamē sociālo kampaņu "Piezvani savam bērnam tagad!". Tās mērķis ir cēls – pievērst uzmanību pieaugušo attieksmei pret bērniem un veicināt pozitīvu audzināšanas praksi Latvijā – ar motīvu, ka bērna interesēs ir augt ģimenē.

Kas to zina, cik kampaņa efektīva un cik no vecākiem savam bērnam piezvanīja, akcijas pamudināti. Bet skaidrs tomēr viens, ka mūsu valstī bērnam augt nav nemaz tik viegli. Jo viņu, izrādās, var pat pārdot. Kā to vēlējās kāda deviņpadsmit gadu veca mamma, kura ievietoja internētā sludinājumu, ka par 2000 latiem pārdod savu zīdaini. Par šādu vēlmi viņai bija jāsēžas uz apsūdzēto sola. Tiesa gan tika atlikta, lai jaunā sieviete sameklētu sev advokātu. Bet visa apsūdzētās stāja un izturēšanās rādīja, ka neko nosodāmu viņa šādā vēlmē nesaskata. Tobrīd neesot bijis nedz naudas, nedz arī dzīvokļa, trūcis bērna tēva atbalsta.

Jā, bet kaut kas viņai tomēr bija. Proti, jauna, maza dzīvībiņa, un tad nu dzima radošā ideja – nopelnīt uz tās rēķina. Ja pēc tiesas mazulis paliks pie savas dzīvības devējas un augs viņas paspārnē, tad agri vai vēlu bērns uzzinās, kādā veidā mamma gribējusi no viņa atbrīvoties. Grūti prognozēt, kas norisināsies viņa sirdī, dvēselē, prātā un kāda būs viņa tālākā attieksme pret paša mammu.

Atgriežoties pie visnotaļ labi iecerētās akcijas, pie mudinājuma parunāt ar savu bērnu, tomēr neatstāj zināma atsvešinātības dvesma. Pedagogi, psihologi, bērnu aizsardzības dienesti ne vienreiz vien ir uzsvēruši tieši sarunas, personīgo kontaktu nepieciešamību. Bet vai tad telefona saruna ir tas, kā pietrūkst bērnam? Tagad ir vasara, laiks, kad skolēni ir mājās. Tieši to gribas uzsvērt – mājās. Un tajās pašās mājās taču ir jābūt vecākiem. Vienalga, vai tas notiek pēc ilgām darba stundām, vai arī kāds no ģimenes izbrīvējis sev brīvdienu vienā laikā ar savu bērnu.

Jā, ir labi, ka pašlaik ir tehnoloģijas gadsimts un ka bezmaz katram skolas vecuma bērņukam vecāki varējuši iegādāties mobilo tālruni un tādējādi var zināt par viņa gaitām, par to, kur atvase atrodas, pajautāt, ko viņš dara un ar ko ir kopā. Taču nezin vai jebkāds tehnikas brīnums spēj aizstāt personiskos kontaktus, vai mazā, krāsainā kārbiņa, kuru sauc par tālruni un kurā atskan mammas vai tēta balss, ir tas pats, kas saruna, vecāku siltās rokas pieskāriens, kaut vai acu skatiens.

Ne velti cilvēki, kuru ikdienas darbs saistīts ar bērniem, ik pa laikam atgādina, cik svarīgi ir savstarpējie kontakti. Pētot to zēnu un meiteņu problēmu, kuru vecāki nav mājās, bet devušies peļņā uz ārzemēm, ģimenes lietu speciālisti un psihologi ir devuši padomu labāk rakstīt vēstules, nevis piezvanīt. Jo tad bērns vismaz varēs sev grūtā brīdī, kad vajadzīgs vecāku atbalsts, paņemt papīra gabaliņu, kuram pieskārušās viņam tik mīļā cilvēka rokas, un vismaz tādējādi izjust zināmu saikni.

Audzināšana pa telefonu gan nav nekas jauns, to pazina vēl tajos laikos, kad nezināja tik ērtos mobilos tālruņus. Protams, mūždien aizņemto vecāku sazināšanās ar savu atvasi kaut vai tādā veidā ir labāka, nekā nelikties ne zinis par bērna gaitām. Bet nekas neatsvērs sarunu, kad vecākiem var pieskarties, kad ar viņiem var saskatīties un saprasties pat bez vārdiem.