Kurzemes Vārds

06:40 Trešdiena, 26. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Visas lietas
Jautri muzicēt vilinošais gurķis

Neparastu gurķi, kas pēc izskata vairāk atgādina ar iemuti un vārstiem apgādātu zaļu saksofonu, nevis dārzeni, savā stikla siltumnīcā šovasar izaudzējis Raiņa ielā Grobiņā dzīvojošais Arnolds Pinkulis. "Kurzemes Vārdam" neizdevās noskaidrot, kādiem līdzekļiem mazdārziņa īpašnieks tādu neparastu rezultātu sasniedzis un kādu mēslojumu lietojis. Taču viņa daiļā kaimiņiene, kas neparasto dārzeni atnesa uz redakciju, labprāt izmēģināja dabas radīto mūzikas instrumentu, atzīstot, ka tas nemaz neveicinot ēstgribu, bet tā vien vilinot uzspēlēt kādu jautru dziesmiņu no Imanta Kalniņa vai Raimonda Paula repertuāra.


Virtuvē strādās par vienu vairāk

Aizputes domes deputāti trešdien sēdē izskatījuši jautājumu par jaunu štata vietu vidusskolā, informēja domes kancelejas vadītāja Ņina Ivanova.

Nolemts, ka skolas virtuves bloka darbinieku skaits tiks papildināts par vienu cilvēku. Agrāk ēdamzālē dežurēja bērni, tagad likums vairs nepieļauj šādu skolēnu nodarbināšanu.

Jaunajam darbiniekam būs gan jāapkalpo audzēkņi, gan jāstrādā virtuvē, paskaidroja Aizputes vidusskolas direktore Liveta Sprūde. "Slodze būs liela – astoņu stundu intensīvs darbs –, tādēļ tam noteikti vajadzētu būt jaunam cilvēkam," viņa uzskata. Direktore darbu plāno piedāvāt vietējiem iedzīvotājiem, taču varot pieteikties arī kandidāti no citām pašvaldībām.


Pirmā rapšu raža birst pārstrādātāju apcirkņos
Pēteris Jaunzems

Kopš pagājušās nedēļas nogales Akciju sabiedrības "Baltic Holding Company" rapša pirmapstrādes un pārstrādes komplekss Kapsēdes ielā pieņem savas darbības pirmā gada ražu. Autofurgoni ar kūlumu cits pēc cita ierodas ne tikai no Liepājas apkārtnes, bet arī Jelgavas, Dobeles un citiem attālākiem rajoniem. Katrā no tiem vidēji ir 25 tonnas rapšu, bet dienā tiek apkalpotas trīsdesmit un vairāk kravas automašīnu.

Aina laukos ir ļoti nevienāda

Ražas novākšana šovasar sākusies samērā agri. Pārstrādātāji tai posušies ar aprēķinu, lai būtu gatavi 20.jūlijā, un esot trāpījuši kā naglai uz galvas, jo tad arī saņemtas pirmās kūluma tonnas. Taču prognozēt, kad sagaidāms ražas novākšanas brīdis, viņš atturējās, jo tas esot Dieva ziņā. "Šogad viss notiek agrāk nekā parasti. Taču pateikt, kāds ir ziemas rapšu birums, vienā vārdā vispār nav iespējams," vērtēja akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Māris Binders. Viņš nesen apmeklējis Latvijas labības klēti – Zemgali. Vienā laukā rapši esot sakritušies tā, ka tur vairs vispār nav ko paņemt, bet pāris kilometru tālāk sējumi sakuplojuši tik biezi, ka uz tiem droši varot kaķi sviest virsū – tas cauri nekritīšot.

Lejaskurzemē vērojama līdzīga aina. Kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča "Kurzemes Vārdam" teica, ka dažos sabiedrības dalībnieku rapšu laukos izdevies izkult 1,8 tonnas no hektāra, bet citur raža bijusi stipri zemāka. Arī dižzemnieks Ēriks Putra pastāstīja, ka jau ieguvis 2,2 tonnas no hektāra. Apmēram tāda – apmierinoša –, viņaprāt, arī varētu būt vidējā ziemas rapšu raža mūspusē. Toties vareni šovasar auguši vasaras rapšu sējumi. Ja tos izdošoties novākt bez zaudējumiem, tad audzētāji varēšot priecāties un, kā saka, dejot lambadu, jo cenas eļļas kultūrai pašlaik esot pat vairāk nekā labas.

Ražošanas jaudas jāliek lietā

Tam, ka rapšu audzēšana pašlaik ir perspektīva nodarbošanās, piekrita arī Māris Binders, jo pēdējos gados ne tikai mūsu valstī, bet arī visā pasaulē tiem stipri palielinājies pieprasījums. Tirgus analītiķi to saista ar sojas sējumu samazināšanos ASV. Eļļas iztrūkums, ko deva šī lauksaimniecības kultūra, tagad tiekot aizstāts ar rapšiem. Pirms diviem gadiem par rapšu tonnu maksāja 130 latu, bet šoruden jau maksā no 190 līdz 195 latiem par tonnu.

Valdes priekšsēdētājs pauda sapratni, ka arī zemniekiem pēdējos gados ražošanas izmaksas ir krietni vien palielinājušās, tādēļ ir jāmaksā un tirgoties ar viņiem par katru latu vienkārši nebūtu solīdi. "Baltic Holding Company" šogad strādājot ar visiem uzņēmumiem, kam vien ir interese ar tiem sadarboties. Rapšus un labību Kapsēdes ielas elevatora apcirkņos uzglabāt esot paredzēts gan firmai "Kesko", gan "Kemirai", gan dāņu uzņēmumam "BTC", gan zemniekiem. "To darām ar cerību, ka rapšus vēlāk varēsim no audzētājiem atpirkt, lai pārstrādātu eļļas spiestuvē, jo ražošanas jaudas nevar atrasties dīkā, turklāt uzskatām, ka katra rapša kustināšana to sadārdzina," teica Māris Binders.

Kaltēšana vienmēr būs aktuāla

Tomēr pret iepirkuma kvalitāti prasības ir stingras. Piegādāto kūlumu pārstrādātāji nelaiž iekšā pa vārtiem, pirms nav pārbaudīta graudu mitruma pakāpe, eļļas saturs un citi parametri. Lai gūtu objektīvu ainu par vedumu, paraugus ņem piecās kravas vietās. Laboratorijas vadītāja Maija Kalniņa pastāstīja, ka vakarrīt lielākajā daļā no atvestajām kravām mitrums nav pārsniedzis 10 procentu un rapši pieņemti, taču, ja tas esot lielāks par 13 procentiem, vedēji tiekot raidīti atpakaļ. "Rapšu un tāpat graudu kaltēšana Latvijas apstākļos vienmēr būs aktuāla," atzina Māris Binders. Tas nekas, ka dažas apjomīgākās lauku saimniecības iegādājušās pašas savas žāvēšanas ierīces, mazajiem audzētājiem to nav, un jo īpaši tādā sezonā kā šī kūlums ir nekavējoties jālaiž caur kalti, ja vien to negrib zaudēt.

Lai dzirdētu viņu viedokli, "Kurzemes Vārds" aprunājās ar vienu no šoferiem. Jelgavas rajona Lielplatones pagasta zemnieku saimniecības "Zeltiņkalni" ziemas rapšu kūluma kravu uz Liepāju bija atgādājis Broņislavs Milaiķis. Viņš teica, ka ceļš neesot šķitis pārāk tāls un gan jau to viņam šoruden droši vien nākšoties mērot vēl vairākas reizes, jo kulšana Zemgales pusē pašlaik tikai sākoties. Arī kravas pieņemšana notikusi operatīvi, tāpēc par kaut kādu aizkavēšanos nebūtu vietā runāt.


Vēl aizvien meklē kompromisu
Ilze Lanka

Ir apkopoti priekšlikumi, ko dabas lieguma "Durbes ezera pļavas" aizsardzības plāna izstrādātājiem iesnieguši zemju īpašnieki un pašvaldības. Taču vēl aizvien ir lietas, par ko abas puses nevar vienoties, atzīst lieguma aizsardzības plāna izstrādātājs Rolands Lebuss.

Uzraudzības grupas sanāksmē, kas notika jūlija sākumā, apspriesti zemju īpašnieku un pašvaldību iesniegtie priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām dabas aizsardzības plānā. Iepriekš notikušajā paplašinātās uzraudzības grupas sanāksmē 9.martā iebildumi nav bijuši konkrēti. Jauni priekšlikumi radušies un piekāpšanās panākta arī sanāksmes laikā.

Uzraudzības grupas sanāksmē gūti vairāki kompromisi, piemēram, par sezonas makšķerēšanas liegumu. Sākotnēji bija paredzēts tam pakļaut visu dabas lieguma teritorijā esošo akvatoriju. Iepriekš Durbes ezera krastā dzīvojošie bija sašutuši, ka viņi un atpūtnieki netiks labākajās zivju vietās. Tagad vides aizstāvji piekāpušies, atstājot neaizskaramu tikai vienu trešdaļu lieguma teritorijas. "No bāzēm varēs iebraukt makšķerēt ar laivām," paskaidroja R.Lebuss. Un piebilda, ka ar kuteriem un ūdensmotocikliem, vienalga, tur nedrīkstēs plosīties.

"Taču vēl aizvien ir lietas, par ko nevaram vienoties," norādīja R.Lebuss. Viens no problēmjautājumiem ir par ūdens līmeņa regulēšanu ezerā. Aizsardzības plāna izstrādātājs uzskata – ja to grib darīt, nepieciešams novērtēt ietekmi uz vidi. Bet tā savukārt ir procedūra, kas prasa laiku un resursus. "Mums pašiem tādu nav," viņš uzsvēra.

Jau rakstīts, ka zemju īpašnieki aktīvi iebilst pret lieguma robežām ezerā un satraucas par tūrisma nozares attīstības kavēšanu tā tuvumā. Latvijas Dabas fonds uzsver: nav pareizi uzskatīt, ka liegums nozīmē jebkādu saimnieciskās darbības aizliegumu. Lai saglabātu palieņu pļavas un tajās dzīvojošās sugas, ir nepieciešams iztīrīt krūmus, pļavas regulāri pļaut un noganīt.

R.Lebuss tagad vērtē, ka dabas aizsardzības plāna izstrāde kaut arī lēnām, bet uz priekšu virzās. "Durbe nav vienīgā vieta Latvijā, kur ar dabas aizsardzības plāna izstrādi klājas smagi. Papes Dabas parkā, piemēram, ir līdzīgi."

Tagad nepieciešams izstrādāt nākamo lieguma "Durbes ezera pļavas" dabas aizsardzības plāna variantu, kurā būtu iekļautas jaunās vienošanās un priekšlikumi. Pēc tam būs nākamā un, iespējams, pēdējā uzraudzības grupas sanāksme. R.Lebuss prognozē, ka tā varētu notiks rudens pusē. Darbu kavē tas, ka vasara biologiem ir karsts darbalaiks, savukārt ierēdņi un amatpersonas nevarētu ierasties uz sēdi, jo daudzi ir atvaļinājumā.

Dabas liegums "Durbes ezera pļavas" izveidots 2004.gadā, gadu vēlāk tas iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā "Natura 2000".


Vecpilī direktors tomēr vajadzīgs
Ilze Lanka

Vecpils pamatskola tomēr meklē jaunu direktoru, "Kurzemes Vārdā" pagājušajā nedēļā publicēto informāciju precizēja pašvaldības vadītājs Mārtiņš Bite.

Pārpratums radās tāpēc, ka M.Bitem tika jautāts, vai Rima Zvirbule vēl ir skolas direktore. Viņš atbildēja apstiprinoši, taču piebilstot, ka nekad jau neko nevar zināt. Tagad Vecpils Pagasta padomes priekšsēdētājs skaidro, ka R.Zvirbule atlūgumu uzrakstījusi, taču darbā skaitās vēl līdz 27.augustam.

R.Zvirbule "Kurzemes Vārdam" apstiprināja, ka atlūgumu iesniegusi, taču konkrētu aiziešanas iemeslu nenosauc. Lēmumam esot gan personiski cēloņi, gan citi, piemēram, tas, ka vienā darbavietā aizvadīts pietiekami ilgs laiks.

Vakar Vecpils Pagasta padomes sēdē nolemts pieteikšanās termiņu uz pamatskolas direktora amatu pagarināt līdz 15.augustam. Sīkāka informācija par pieteikšanos un prasībām kandidātiem pieejama, zvanot M.Bitem pa tālruni 29243928. Paredzēts jaunā skolas direktora vārdu nosaukt 16.augustā, kad notiks Pagasta padomes nākamā sēde.

Līdz 1.augustam vēl iespējams pieteikties uz direktora vietu arī Bunkas pagasta Krotes pamatskolā.

Bet Bārtas pamatskolas direktora vārds kļūs zināms augusta sākumā, kad tur notiks Pagasta padomes nākamā sēde.


Remontē Pāvilostas bērnudārzu

Lai gan Pāvilostas bērnudārzs "Dzintariņš" šogad pirmo reizi atvērts arī vasarā, tas strādniekus netraucē veikt profilaktisko remontu.

Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Monta Pētermane informēja, ka vienas grupiņas telpās krāso sienas un griestus. Šādi darbi tiekot veikti katru gadu, līdzekļus piešķir Sakas Novada dome. Kur remontu veikt, tiek izlemts, izvērtējot vizuālo stāvokli vai ņemot vērā kontrolējošo iestāžu aizrādījumus.

Pērn bērnudārzā veikts apjomīgs remonts – jumta un sienu siltināšana, arī logu nomaiņa. Runājot par lielākiem darbiem, vadītāja min, ka būtu nepieciešams atjaunot virtuves bloku, apkures sistēmu, ierīkot jaunu elektroinstalāciju. Pagaidām tā ir tikai vīzija, konkrētu projektu nav, piebilda M.Pētermane.

Līdztekus remontam bērnudārzā šovasar pirmo reizi pēdējo gadu laikā darbojas dežūrgrupiņa. Aptaujājot vecākus, konstatēts, ka tas nepieciešams un izglītības iestādi, kā iepriekšējos gados, jūlijā un augustā nevar slēgt. "Dzintariņu" tagad apmeklē 12 bērnu. M.Pētermane uzslavēja Novada domi, jo atvērts bērnudārzs arī vasarā prasa papildu izdevumus.