Kurzemes Vārds

17:58 Ceturtdiena, 18. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Tehnoloģijas

Saule – zeme – dzīvoklis
Kirils Bobrovs

Par firmas "Siltumsūknis" reģionālās nodaļas izveidošanu Liepājā ziņots pavisam nesen. Taču pa šo laiku šajā jomā droši vien kaut kas jau noticis. Tātad pienācis laiks parunāt par darbu konkrētāk. Informāciju par šo tematu sniedza reģiona pārstāvniecības vadītājs VIGO DOBELIS. Diemžēl daudziem nemaz nav zināms tehniskais pamatojums, kas radījis alternatīvās iespējas nodrošināt mītni ar lētu apkuri. Tādēļ ar to propagandu vēl nāksies nodarboties ilgi. Bet "Siltumsūkņa" nodaļas darbojas vēl arī (izņemot Rīgu) Valmierā un Jēkabpilī.

Tātad vispirms neliels ieskats teorijā un praksē. Siltumsūknis ir apsildes iekārta, ko, tāpat kā šķidrā kurināmā, malkas, granulu vai gāzes katlus, izmanto dzīvojamo ēku apsildīšanai un patērējamā ūdens uzsildīšanai. Siltumsūkņa siltuma ražošanā nav degšanas procesa un nekādu izmešu, līdz ar to nav ugunsgrēka draudu un netiek piesārņota vide. Siltumsūknis izmanto mums apkārt esošajā vidē akumulēto saules enerģiju. Populārākais ārējās vides siltuma iegūšanas veids ir virsmas kolektors. Par virsmas kolektoru izmantota apkārtējā zemē viena metra dziļumā un vismaz ar 1,2 m atstarpi novietota plastmasas caurule 40 mm diametrā. Caurulē cirkulē nesasalstošs šķidrums, kas vidē akumulēto saules siltumu no zemes virsmas ievada ēkā. Šis variants ir visvairāk izplatīts Latvijā.

Tādā kārtā šādas projektēšanas priekšnosacījums ir piemājas teritorijas – augļu dārza, dārza utt. esamība. Ārkārtējos gadījumos arī šeit izmanto alternatīvos variantus, piemēram, dziļurbumu, aptuveni 20 metru dziļumā cauruļu vertikālai cilpveida izvietošanai. Tās var izvietot arī gruntsūdeņos. Projekti var būt atšķirīgi, taču sūknim nepieciešams nodrošināt plūsmu ne mazāk kā 3 kubikmetri stundā. Bet to visu regulē datorprogramma. Virtuvē, gaitenī vai īpašā telpā atrodas visa iekārta – skapī, kas pēc lieluma neatšķiras no modernā ledusskapja. Pie tā ir vienīgi tilpums izmantojamam šķīdumam, piemēram, tehniskajam spirtam, un pievienotas dažas caurulītes. Salīdzinājums ar ledusskapi izmantojams arī siltumsūkņa darbības principa izskaidrošanā – tehniski neizglītotajiem jāiedomājas, ka viss notiek otrādi. Ledusskapī no nekā rada aukstumu, bet šeit tieši tāpat – siltumu.

Un tagad vairākus jautājumus izskaidro pats Vigo. Un vispirms par pāreju no teorijas uz praksi:
– Uzsākti pirmie projekti. Trīs no tiem jau īstenoti. Viens objekts atrodas Grobiņā. Tur apsilda kombinēti – izmantojot tīklus zem grīdas un radiatorus. Nama pagrabā vēl ir dušas telpas un neliela pirtiņa. Starp citu, radiatoru apkures sistēma izmaksā dārgāk nekā grīdas apsildīšana, jo tiem vajadzīga augstāka temperatūra. Šeit izmantos jau ēkā esošos siltumtīklus. Divu namu aprīkošana tuvojas nobeigumam arī Liepājā. Domāju, ka saimnieki neturēs sveci zem pūra, un, kad saņemsim viņu piekrišanu, parādīsim laikraksta lasītājiem mūsu darbu gatavā veidā. Daudzi sākumā nāk pēc konsultācijām – tie ir potenciālie klienti. Visbiežāk no rajona, piemēram, no Pērkones, Vērgales, Grobiņas pagasta. Taču parasti viņiem jau ir sākotnēja informācija.

– Droši vien lasītāju interesē cena. Kāda tā ir?
– Katrā konkrētā gadījumā jāveic savi aprēķini. Kaut arī mums uzkrāti vairāki tipveida piemēri, kad tiek apsildīta vienāda platība. Pat tādam sīkumam kā griestu augstums arī ir nozīme. Un, protams, līdzās esošās teritorijas platībai. Agrāk par standarta zemes gabalu uzskatīja 600 kvadrātmetru. Ja no tiem apbūvēti 200, tad problēmām nevajadzētu būt. Bet, atbildot uz jautājumu par izmaksām, es varētu teikt, ka tās ir no un līdz. Ja latos, tad 120 kvadrātmetru platībā figurē gan 6, gan 9 tūkstoši. Vēl mēs pašlaik veicam aprēķinus kādai lielai Liepājas jaunceltnei, tas būs kārtējais viesu nams, turklāt vēl ar pirti, dušas telpām, kafejnīcu. Raksturīgi, ka tur atšķirībā no citām ēkām nekas netiek pārbūvēts, bet radīts no jauna. Apsildāmajai platībai jābūt vairāk par 1000 kvadrātmetriem. Būs nepieciešams spēcīgs sūknis, bet vajadzīgās platības trūkuma dēļ – dziļurbumi.

– Psiholoģisko konservatīvismu arī iznāk pārvarēt?
– No tā būtībā jebkura konsultācija sākas. Klients ne tikai grib zināt savus projekta izdevumus, bet arī salīdzināt ar kaut ko pazīstamu. Tādēļ uzskatāmības dēļ esam izveidojuši īpašu tabulu ar salīdzinošiem datiem visiem kurināmā veidiem, lai būtu redzams, kas ir dārgāks un par cik. Piemēram, ogļu izmantošana mazliet lētāka mūsu variantā – par nepilnu latu mēnesī. Taču šeit jāatceras vēl par tādiem procesiem kā kurināmā piegāde, tā uzglabāšana, pārvietošana, sārņu, izdedžu savākšana, krāšņu nolietotība un izmeši atmosfērā. Un nedrīkst piemirst par padārdzināšanās tendenci visiem kurināmā veidiem. Ekspluatācijas izdevumi – tā ir elektroenerģija, taču dators regulē sūkņa darbu atkarībā no noteiktās temperatūras, tas darbojas aptuveni tāpat kā ledusskapja elektromotors. Bet parametrus noregulēt var jebkurš patērētājs. Un vēl ierīci var izmantot gaisa kondicionēšanai.

Ja pavērojam ārpus mūsu pilsētas robežām notiekošo, tad var atrast visai interesantus piemērus. Nītaurē īstenots viesu nama apsildīšanas projekts, kur ierīce atrodas veco granīta sienu dzirnavu telpās. Valmierā ir nodoms ierīkot siltumsūkni skolā, bet Igaunijā ar jūras ūdeni apsilda visas ostas būves Paldiskos! Var braukt pēc pieredzes.

Vigo Dobeli viņa birojā Zemnieku ielā 32 visbiežāk var sastapt vienu. Kādēļ? Lieta tāda, ka nepieciešamības gadījumā no Rīgas ierodas vajadzīgā profila speciālisti, arī strādnieki. Kuram katram neļaus ieguldīt zemē pat jau minēto caurulīti. To netīšām var sabojāt liekuma vietā, un pēc tam ej nu meklē kļūmi. Šā iemesla dēļ šeit neko arī nepārdod. Tikai darbu zem atslēgas. Pats Vigo arī mācījies, maijā bijis seminārā Zviedrijā, Arvikas pilsētā. Apmeklējis arī rūpnīcu "Thermia", kas ražo jaunā apsildīšanas veida iekārtu. Starp citu, zviedri gada laikā pašlaik savā valstī ierīko līdz 60 tūkstošiem "Thermia" siltumsūkņu, bet pavisam šādu objektu tur jau vairāk nekā 600 tūkstoši. Ne velti mūsu kaimiņi maksā naudu. Turklāt vēl pasargā sevi no lecekšu efekta. Mūsu aizjūras kaimiņiem jauno apsildīšanas veidu pat dotē valsts – piesaista ekoloģiskums.