Kurzemes Vārds

19:00 Sestdiena, 17. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Saulgriežu nometnei apaļa jubileja
Pēteris Jaunzems

Šogad aprit 15 gadu, kopš Latvijā izveidota Saulgriežu vasaras vidusskola. Pirmoreiz tā notika Bernātos, bet jubilejas reizē atgriezusies Liepājas rajonā un kopš 15.jūlija risinās Rucavā. Gandrīz 40 skolu audzēkņiem un divus desmitus cilvēku lielajam viņu pasniedzēju pulciņam trīs nedēļu garumā ērta mājvieta ierādīta Valdas Stadgales vadītajā un staltu priežu apņemtajā Saieta namā.

Rīts sākas ar dziesmu

Saulgriežu vasaras vidusskolā dienas aizrit nemitīgā darbībā un garlaicība nenomāc nedz pasniedzējus, nedz viņu audzēkņus. Katrs atrod nodarbošanos atbilstoši savām vēlmēm. Liepājniece, 1.vidusskolas absolvente Dace Rasiņa nometnē aizvadījusi jau astoņas vasaras. Četrus gadus bijusi audzēkne, bet tagad ir organizatores statusā. Viņa pastāstīja, ka rīts allaž sākas ar pulcēšanos un karoga uzvilkšanu mastā, kad dalībnieki dzied dziesmu par Daugavs abām malām, kas mūžam nesadalās.

Vēlāk visi dodas uz nodarbībām. Jaunieši zīmē, mācās spēlēt ģitāru, šuj, iestudē teātra izrādes, iepazīst apkārtējo vidi, sien niedru plostus un glezno. "Šī ir latviskās dzīves dziņas skola, tādēļ arī programmā paredzēts apgūt mūsu tautas valodu, dejas, dziesmas, rakstus un ieražas," sacīja Dace. Bērni mācījušies pat to, kā tiek iejaukta, briedināta un cepta lauku maizīte, un to viņiem ierādījusi rucavniece Lilija Vītola.

Viesu dienā rāda, ko iemācījušies

Dienas otrajā daļā parasti tiekot uzņemti ciemiņi. Interesanta un ļoti rosinoša bijusi tikšanās ar Sandras Aigares vadīto Rucavas folkloras grupu, kā arī Staņislavas Skudiķes vadītā etnogrāfiskā ansambļa dalībniekiem, bet Vides dienā nometni apmeklējis Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis. Sarunas par dažādiem jautājumiem ar viņu risinājušās Papes Dabas mājā.

Nule aizvadītā sestdiena nometnē bija viesu diena, kad Rucavā ieradās bērnu vecāki un citi radi, kopskaitā aptuveni 170 cilvēku. Audzēkņi laukumā pie Rucavas skolas sniedza brīvdabas koncertu, rādot, ko nepilnās divās nedēļās iemācījušies. Bija atbraukuši arī vīru kora "Absolvents" dalībnieki diriģenta Paula Kveldes vadībā. Sadziedāšanās izdevās lieliska, un dziesma "Svētvakars" kopīgā izpildījumā izskanējusi vareni. Klātesošie apgalvoja, ka aplausi pēc tās vēl ilgi nav gribējuši rimties. Teātra studijas dalībnieki izrādīja ainiņas no "Emīla nedarbiem", bet ģitāras spēlētāji demonstrēja, cik labi divu nedēļu laikā apguvuši šī instrumenta spēli.

Saulgriežu zīmi atklās noslēgumā

Nometnes rīkošanā iesaistījusies arī Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas otrā kursa studente Brigita Zelča. Viņa strādā pie Saulgriežu zīmes veidošanas, ko paredzēts atklāt nometnes noslēgumā. Topošās mākslinieces darinājums būšot nometnes dalībnieku dāvinājums vietējai pašvaldībai un rotāšot pagastu.

Saulgriežu zīme būs divarpus metrus augsta, un to ar īpašu līmi sastiprinās no 1550 minerālūdens pudelēm, ko atvēlējusi akciju sabiedrība "Aldaris". Centīgi spodrinot izejmateriālu, Brigita teica, ka saule rotāsies šajā zīmē un uzmundrinās pagasta ļaudis, kuri steigsies tai garām savās ikdienas gaitās.

Saieta nama vadītāja "Kurzemes Vārdam" teica, ka trīs nedēļas arī viņai aizritējušas kā viena diena, tik noslogotas tās bijušas. Viņasprāt, to, ko nometnes audzēkņi parādīja koncertā, vajadzējis redzēt ikvienam pedagogam, jo tur varēja pārliecināties, ka bērnu spējas uztvert, apgūt un improvizēt ir neierobežotas.


Pārtrauc peldējumu pāri jūrai

Lietuvas sportists Vidmants Urbons vakar vakarā tomēr nebeidza peldējumu pāri Baltijas jūrai, nonākot Pāvilostā, kā tas bija plānots iepriekš.

Piektdienas, 27.jūlija, pievakarē vietā, kurš viņš peldēja, sākās vētra, tādēļ peldējums pārtraukts, informēja Sakas Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Lapinskis.

V.Urbons piektdien sēdās uz vienas no pavadošajām jahtām un kopā ar pavadošo komandu ieradās Pāvilostā, lai sagaidītu nākamo rītu un, iespējams, atkal turpinātu peldējumu. Tomēr arī sestdien laika apstākļi neuzlabojās, tādēļ sportists devās uz Lietuvu. Koordinātas vietai, kur peldējums pārtraukts, ir uzņemtas, un tiek lēsts, ka peldējums tiks pabeigts, kad uzlabosies laikapstākļi.

49 gadus vecajam V.Urbonam līdz mērķim Baltijas jūras pretējā krastā bija atlikuši 95 kilometri. Peldējums, kas notiek ar saukli "Par tīru Baltijas jūru", tika sākts 22.jūlijā Zviedrijā.


Vējš festivālam patraucē, bet izjaukt nespēj
Ilze Lanka

Apburtais princis, cūku saime, mārīte, grezna pils – tās ir tikai dažas no skulptūrām, kas sestdien tapa Pāvilostas pludmalē. Rīkotāji atzīst, ka spēcīgais piekrastes vējš pabojāja ne viena vien 12.smilšu tēlniecības festivāla "Zelta smilšu grauds" dalībnieka plānus.

Latvijā senākā regulāri notiekošā smilšu skulptūru festivāla pamatekspozīcijas veidošanai jau iepriekš bija atlasīti 16 projekti, ko iesūtījušas Aizputes, Dobeles, Kuldīgas, Ķekavas, Limbažu, Pāvilostas, Priekules un Tukuma mākslas skolas, kā arī Valsts Ermitāžas Krievijā Mākslas studija. Šogad pirmo reizi "Zelta smilšu grauda" vēsturē gadījās tā, ka divām skulptūrām vienāds nosaukums – "Apburtais princis", taču darbi bija atšķirīgi. Savukārt hobby grupā varēja piedalīties ikviens interesents neatkarīgi no vecuma un profesionālās sagatavotības. Arī tā šogad pulcēja aptuveni 16 smilšu skulptoru komandas. "Zelta smilšu grauda" rīkotājs Zigmunds Vilnis apgalvo, ka festivālā ik gadu piedalās 30 – 40 komandas, līdz ar to šā gada dalībnieku skaits nav ne īpaši lielāks, ne mazāks kā iepriekšējās reizēs.

Dalībnieki strādāja no agra rīta līdz pat pulksten 15. Viņi drīkstēja izmantot tikai tos materiālus, kas ir pludmalē. Neko līdzi nebija atļauts ņemt, lai visi būtu vienlīdzīgā starta pozīcijā. Tomēr laiks māksliniekus nelutināja – bija nomācies, pūta spēcīgs vējš un uzkrita pat viena otra lietus lāse. "Konstanta aerodinamiskā turbīna," festivāla rīkotājs raksturo vēja pūsmas. Tās smiltis strauji izžāvē un esot pat ļaunākas nekā nepārtraukts lietus, kas smiltis vismaz tur kopā. "Ja ir liels vējš, nevar izstrādāt smalkas detaļas, ir nobrukumi," skaidro Z.Vilnis. "Tiem, kam skulptūras bija paredzētas sarežģītākas, vajadzēja izvēlēties vienkāršākas."

Tomēr vējš nebija vienīgais, kas jauca un grāva smilšu skulptūras. Šogad īpaši nekulturāli bija skatītāji. Kāpa skulptūrām virsū, fotografējoties uztupās. "Citreiz darbi pēc festivāla stāv pat nedēļu," nosaka Z.Vilnis.

Pēc tam, kad darbs bija paveikts, sākās vērtēšana. Profesionāļu klasē katrs dalībnieks pēc noteiktiem kritērijiem vērtēja visus darbus, izņemot savējo. Profesionāļi noteica uzvarētāju arī hobby grupā. Savukārt skatītāji skulptūras varēja vērtēt tikai tad, ja par simbolisku samaksu iegādājās bukletu, kurā bija vērtēšanas talons.

Vēlākā pēcpusdienā pludmalē sākās apbalvošana. Laureātiem tika pasniegti kausi, ko izgatavojuši Liepājas mākslinieki Oskars Reiniks un Andris Garokalns. "Līdz ar to kausam ir arī mākslinieciska vērtība," norāda Z.Vilnis. Sadarbība ar abiem Liepājas māksliniekiem smilšu skulptūru festivāla rīkotājiem ir jau vairāku gadu garumā.

Profesionāļu grupā "Grand Prix" izcīnīja Tukuma Mākslas skolas darbs "Cūkas laime". Komandā strādāja Madara Kosolapova, Ieva Mileika, Lāsma Miška un skolotāja Gunta Čivle. Otrajā vietā bija Aizputes Mākslas skolas skulptūra "Patvērums" – cilvēks zem lietussarga. To veidoja Amanda Millere, Laura Vēbere, Marta Sedliņa un skolotāja Anda Lieģe. Bet trešo vietu ieguva mājinieki no Pāvilostas Mākslas skolas komandas. Ilze Vilne un Kristīne Podziņa izveidoja skulptūru "Saime".

Savukārt hobby grupā Miervalža Tupeša vārdā nosaukto balvu saņēma Sanita Rāviņa, Edžus Līdaks, Līga Mežaka un Lāsma Ozoliņa, kas izveidoja "Simpsonu junioru". "Sanita Rāviņa ir profesionāla skulptore. Jelgavas festivālā saņēma "Parex" specbalvu. Viņa esot šeit piedalījusies arī agrāk, vēl būdama skolniece," teica Z.Vilnis. Otrajā vietā palika "Kas lēni nāk, tas labi nāk" jeb gliemeža māja. To radīja Inga Zālīte–Cērūze, Dainis Auziņš, Rihards Auziņš un Līga Bērziņa. Šis darbs saņēmis arī Pēterburgas Ledus studijas speciālbalvu. Savukārt trešie bija "Hipiji" – trīs žirafes. Šīs skulptūras autori ir Līva Rutkovska, Liene Peniķe, Elvis Isajevs un Silvestrs Leitis.

Z.Vilnis paskaidro, ka hobby grupas apbalvojums nosaukts Amerikas latvieša M.Tupeša vārdā, jo viņš atbalstījis festivālu un viņam paticis, ka ikvienam tiek dota iespēja piedalīties. Tagad "Zelta smilšu graudu" turpinot atbalstīt M.Tupeša dzimta.

Valsts Ermitāžas Krievijā Mākslas studijas speciālbalva tika piešķirta Priekules Mākslas skolas skulptūrai "Uz mērķi". Tā tapa skolotājas Kristīnes Cukuras vadībā.

Publikas vērtējums bija līdzīgs – pirmā vieta tika piešķirta "Cūkas laimei", otrā – "Hipijiem", trešā – "Saimei".

Saulrietā tika atvēlēts brīdis meditācijai – tika aizdegta ugunsskulptūra. Festivāla rīkotājs apgalvo, ka šoreiz tā bija īpaša, ne tāda, kā citus gadus.

Festivālu organizēja Pāvilostas Mākslas skola sadarbībā ar Sakas Novada domi. Galvenais atbalstītājs ir Liepājas rajona Kultūras nodaļa. Par festivāla rīkošanu nākamgad Z.Vilnis izsakās piesardzīgi. Vispirms esot jāatvelk elpa pēc šī, tad varēšot domāt, ko darīt tālāk. Esot skaidrs, ka norisē kaut kas jāmaina, par to spriests jau sen. Vēl pārdomas raisot nākamā festivāla kārtas skaitlis – 13. "Tā kā citi to uzskata par nelaimīgu skaitli, varbūt jārīko 12a vai 14," spriež Z.Vilnis.