Kurzemes Vārds

14:55 Pirmdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Brīvbrīdis

Pastāsts
Kultūras šoks pēc Jāņu svētkiem Hamburgā

Informācijas trūkums un nesakārtotība jebkuru spēj izvest no pacietības. Taču pēc nesen piedzīvota, izteikti līdzsvarota dzīves ritma ārzemēs, kādu bija izdevība izbaudīt angļu valodas skolotājai Mārai Rundei, haoss mūsu pašu zemē var sadusmot ne pa jokam. Pasniedzēja pastāstīja, kā kopā ar ģeogrāfijas skolotāju Jutu Birznieci pavadījusi Jāņu svētkus Hamburgas pilsētā Vācijā un kādu iespaidu uz viņu atstājusi Rīgas dzelzceļa stacija:

"Atsaucoties uz piedāvājumu izmantot pirmos starptautiskos lidojumus no Liepājas, 24.jūnija pusdienlaikā devāmies iekarot Ziemeļu Venēciju. Pēc stundas bijām Hamburgā. Bijām parūpējušās arī par naktsmītni pie patiešām labiem cilvēkiem. Laika apstākļi lutināja, un, kaut arī prognozēja lietu, spīdēja saule.

Pēc vecas tradīcijas kāpām baznīcu torņos, lai apskatītu Hamburgu no augšas. Jau no pirmās stundas jutām Hamburgas lielisko atmosfēru, atbrīvotību. Pilsētā nejūt steigu, viss notiek bez aizķeršanās, neviens nedrūzmējas. Otrās dienas rītu pavadījām unikālā vietā, ko ieteica Bahmaņu ģimene, pie kuras bijām apmetušās. Tā bija 1877.gadā dibinātā pilsētas Centrālā kapsēta, pasaulē otra lielākā kapsēta. Devāmies divu stundu garā izbraucienā ar kuģi pa Hamburgas ostu. Apskatījām arī Hanzas pilsētas sirdi: mazās pilsētas ieliņas, no kurām dažas bija divu izstieptu roku platumā, daudzos tiltiņus.

Brauciens deva ļoti gaišu noskaņojumu, tas bija šās vasaras priecīgākais notikums. 26.jūnijā atgriezāmies mājās, un 27.jūnijā man bija jābūt skolotāju kursos Jūrmalā. Nokļuvu Rīgas dzelzceļa stacijā, kas atgādināja par padomju laikiem. Varbūt man gadījās izņēmums, taču elektriskais vilciens bija tieši tāds, ar kādu braucu studiju laikā. Lai iekāptu, labi jāpacenšas, jo pirmais pakāpiens atrodas kakla augstumā. Nesenā ceļojuma iespaidā pastāvīgi pievērsu uzmanību tam, ko redzēju sev apkārt. Vagonā bija cieti soli, dzelzceļa apkārtne piegružota. Trūka informācijas par tuvojošos staciju. Pat uz stacijas ēkas nebija uzraksta, lai zinātu, kādā pieturā vilciens apstājies.

Patiesi žēl vecāku cilvēku, kuriem šis satiksmes līdzeklis jāizmanto biežāk, jo, lai vilcienā iekāptu, jāpiemīt fiziskam spēkam un veiklībai. Radās doma, vai tiem, kuri atbildīgi par šo dzelzceļu un brauc turpat netālu pa labu šoseju, ienāk prātā, cik grūti un ar kādām sajūtām brauc cilvēki šajā vilcienā?"