Kurzemes Vārds

14:09 Pirmdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Lai ar kādi lieti līst

Šogad neīstenojās vecais un pārbaudītais sakāmais, ka līst kā pa Jāņiem, jo Līgo vakarā un Jāņu dienā no gaisa nekas nekrita. Tomēr pēc tam gan esam piedzīvojuši (ie)līšanu 27.jūnijā, pēc tautas ticējumiem Septiņu brāļu dienā, un sekojošu mitrumu turpmākās septiņas dienas, bet kopš 10.jūlija joprojām esam Septiņu brāļu "slapjo labumu" varā, kurai būtu jāturpinās vēl līdz pat augusta pēdējai nedēļai.

Ticējums, protams, paliek ticējums – tā piepildīšanās ir atkarīga no katra paša izpratnes par no gaisa krītošā ūdens daudzumu un biežumu, jo tumšās debesis pret mums nav sazvērējušās vienā laidā, taču ik pa laikam no gaisa dāsni sūta valgmi, kas zemē sasūkusies vairāk nekā pietiekami. Gan kartupeļu audzētāji, labības kūlēji, arī novēlojušies sausās lopbarības vācēji laukos, gan saules staru kārie tvērēji Liepājas pludmalē raugās debesīs ar cerībām, taču pagaidām tās nepiepildās. Diemžēl arī šonedēļ sinoptiķi Latvijā sola lietu un nepastāvīgu laiku.

Kā būs turpmāk? Atskatoties uz laika apstākļiem, kādi tie bijuši augustā līdz šim un kurus apkopojusi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, redzams, ka šis Latvijā ir gada otrais vissiltākais mēnesis, un interesanti, ka visaugstākā vidējā gaisa temperatūra parasti esot piekrastes rajonos, precīzāk, Liepājā – līdz pat 16,8 grādiem. Bet, ja runājam par nokrišņiem, tad atkal jāpiesauc mūsu puse. Jūlijs un augusts ir arī valstī nokrišņiem bagātākie mēneši, turklāt izrādās, Latvijas rietumu pusē līdz šim vislielākais augusta nokrišņu daudzums ir reģistrēts pirms 35 gadiem, 1972.gadā Liepājas rajona Nīcas pagasta Reiņos – 330 milimetru. Bet iedomājaties, kas notika tā paša gada tikai vienā dienā – 23.augustā, kad reģistrēts vislielākais diennakts nokrišņu daudzums Latvijā. Tad nolijis 150 milimetru, un droši vien aizskalojis visu, kas nebija piesiets… kā pašlaik pie britiem.

Bet pēdējos gados Eiropā runā par it kā pretēju procesu – aizvien lielāko karstumu, jo šajā gadsimtā cits pēc cita seko karstākie gadi. Savādi gan tie cilvēki. Laika apstākļi reti kad tiem labi – te pārāk karsts un sauss, te atkal – vēss un mikls. Bet patiesībā ne tādus vējus un ne tādas lietusgāzes vien esam pārdzīvojuši. Laimīgi pārlaidīsim arī šīs. Vai ne?

Ints Grasis