Kurzemes Vārds

13:48 Pirmdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Ceļojums

Sudraba meitenes ar Palestrīnas un grupas "Genesis" mūzikas maģiju
Aija Engelmane

Senās Romas varenība, konkursa spriedze un svelme pilsētas ielās, negaidītā iespēja klausīties leģendāro Filu Kollinsu – to visu sešās dienās pārdzīvoja "Aijas" koristes, piedaloties Starptautiskajā garīgās koru mūzikas konkursā Romā (Itālija).

Ave, Roma!

Daļai dziedātāju tā bija pirmā tikšanās ar Mūžīgo pilsētu, kura sevī slēpj vēstures un kultūras milzu bagātības, kurām pieskarties varējām tikai virspusēji. Kaut gan ik rītu, izejot no viesnīcas "Portamaggiore" ("Lielie vārti"), pretī slējās senās Romas nocietinājuma mūri ar daudzām arkām, it kā atgādinot, kur īsti atrodamies. Tas bija kā kontrasts atsaucīgajiem un smaidīgajiem romiešiem, ar kuriem satikāmies. Kaut vai vienā no vakara pastaigām sastopot apsviedīgo karabinieri, arī salsas deju skolotāju Roberto. Uzzinājis, no kurienes esam, viņš atplauka smaidā: "Lettonia! Riga! Skonto!" Un priecīgs nofotografējās ar mūsu meitenēm.

Fotografēšanās kā bizness zeļ un plaukst Kolizeja piekājē, bet par to gan jāmaksā, ja gribi sevi redzēt kopā ar īstu gladiatoru. "Maize un izpriecas" – bija senās Romas lozungs. Un Kolizejs, kurā satilpa 52000 skatītāju, pilnā mērā sniedza krāšņās un nežēlīgās izpriecas. Pirmajā vakarā to vērojām efektīgi izgaismotu un neticami grandiozu.

Ar bijību un cieņu tuvojāmies Vatikāna muzejiem un galerijām. Taču tādu kā mēs ir ļoti daudz, tāpēc Rafaela un Mikelandželo šedevri jāskatās daudzu cilvēku klātbūtnē. Arī šeit liela iespēja iegādāties suvenīrus, mākslas grāmatas, izcilo gleznotāju dzīves stāstus un darbus DVD formātā. Es izšķīros par puzli "Svētais vakarēdiens" no 1000 gabaliņiem mazmeitai.

Daudz mierīgāk mākslu varējām baudīt kardināla Mateo Barberīni pilī. Barberīni bija slavens mecenāts, kas Romā uzcēla pirmo publisko operteātri ar trim tūkstošiem vietu. Romas komponistu operas bija monumentālas, ar sarežģītu skatuves tehniku, bet solisti kastrāti saņēma milzu honorārus. No 1949.gada Barberīni pilī iekārtota Nacionālā gleznu galerija, kuras simbols ir Rafaēla populārā "Fornarina". Viņam atvēlēta viena no zālēm. Un kur tad vēl Tintoreto, Ticiāna un Karavadžo slavenie audekli!

Pavisam netālu no mūsu viesnīcas bija Nacionālais mūzikas instrumentu muzejs, un, protams, to nevarēja neapskatīt. No bronzas laikmeta zvaniņiem līdz 19.gadsimta mehāniskajiem instrumentiem – 18 zālēs 840 instrumentu. Goda vietā – krāšņā, kokgriezumiem izgreznotā Barberīni arfa un itāļu meistara Bartolomeo Kristofori darinātais instruments – pianoforte, kuru uzskatām par pirmajām klavierēm. Mazās istabas ērģelītes, stikla harmonikas, pasta radziņi, kas vēstīja par pasta karietes ierašanos. Un vēl daudz kā interesanta. Arī šeit suvenīri – pat baltas smaržīgas ziepes ar melnu nošu atslēgu vidū.

Protams, bija arī iepirkšanās ar garšīgajiem sieriem un vīniem, bet īpaši vērtīgs brīdis bija tikko sākušās atlaides smalko firmu veikalos. Tā ka arī "Aijas" meitenēm ir pa Valentīno somiņai vai Guči kleitiņai.

Skaistā itāliešu valoda arī ir apbrīnas vērta ar savu melodiskumu un skanīgumu. Pat tad, kad viņi rājas vai, iespējams, pat lamājas, tas skan skaļi un temperamentīgi, bet tomēr ausij tīkami.

Koncerti un konkurss

Konkursa ievadošā daļa bija mise Sv.Pētera katedrālē. Mūs, dalībniekus, ielaida sēdvietās. Diemžēl pāvesta tobrīd nebija Romā, un misi vadīja viens no kardināliem. Savā uzrunā viņš stāstīja, ka kristietība un sakrālā mūzika no seniem laikiem nesusi kultūru un bijusi tās sastāvdaļa. Tagad varenajā pasaulē daudz kas mainījies, un dažās zemēs sabiedrība ir slima. To varētu glābt un izārstēt ar garīgo mūziku, kura nes dvēseles mieru un apskaidrību.

Konkursa atklāšanas koncerts notika baznīcā San Josemaria Eseriva – tur, kur dienu vēlāk sākās koru konkursi. Tā bija viena no nesen celtajām baznīcām – ļoti vienkārša, bet skaista un eleganta. Ar balkonu, labu akustiku, lielām, tumši sarkanām un sīkraksta pelēkām flīzēm.

Koncertu ievadīja šīs baznīcas vīru dubultkvartets "Cantus firmus" ar Palestrīnas mūziku, kas lieliski noskaņoja konkursam. Tālāk klausījāmies Dž.Rosīni "Stabat Mater" korim, solistu kvartetam un orķestrim. Taču izrādījās, ka pat Romā itāliešu mūziķiem iespējams visai viduvējs sniegums. Izpildītāji bija mūzikas asociācijas "Roma in Canto" koris un orķestris, kas diemžēl atstāja pašdarbniecisku iespaidu. Liela loma ir solistiem, bet, izņemot soprānisti, pārējie trīs netika galā ar Dž.Rosīni vokālajām prasībām. Diriģents Fabio Avolio, viens no konkursa žūrijas locekļiem, visai formāli turēja kopā visus izpildītājus – drīzāk taktējot un nevis diriģējot. Tā ka mums pēc garā pārlidojuma un karstumā pavadītās dienas gāja gandrīz kā misteram Bīnam populārajā sižetā, un būtu noderējuši sērkociņi acīs.

Draudzības koncerts baznīcā San Lorenzo pulcēja kopā četrus korus. "Aijas" meitenes, kas pa ceļam plivināja garās, baltās kleitas, tiek nodēvētās par eņģeļiem. Kopā ar mums uzstājas divi Krievijas kori. Vispār šajā konkursā bija liels krievu koru īpatsvars – no 18 koriem trešā daļa nāca no Krievijas, savukārt daļa no tiem bija bērnu koru studijas. Domāju, šāds garīgās mūzikas bums Krievijā ir likumsakarīgs. Padomijas laikos par savu baznīcas mūziku krievi nedrīkstēja pat iepīkstēties. Bet šī garīgā mūzika ir ļoti skaista ne tikai baznīcas komponistiem, bet arī Čaikovskim un Rahmaņinovam.

Un tad jau klāt liktenīgā diena – 13.jūlijs, piektdiena! Baznīca gandrīz tukša, jo atrodas tālu no centra. Vienīgi pieci bargi žūrijas vīri – divi no Itālijas, pa vienam no Maltas, Spānijas un Vācijas. Meitenes izskatās lieliski savos cēlajos tērpos. Un, kā allaž konkursos, trauslā diriģente Gunta Vite saņem visas koristes vienā izjūtā un nopietnībā. Abi Palestrīnas darbi, manuprāt, tiek nodziedāti lieliski, par ko arī nākamajā dienā žūrijas locekļi Guntu slavējuši. Tikai… par daudz mūsu koris esot kustējies (?).

Dziedāšanas laikā žūrija ik pa brīdim tver pēc kamertoņa, lai pārbaudītu skanējuma precizitāti. Žūrija atzinusi, ka G.Sorga "Credo" esot bijis ļoti sarežģīts opuss, bet pie Dž.Verdi "Laudi alla vergine Maria" varot strādāt visu mūžu. Rezultātā – Sudraba diploms. Domājot par nākotni – varbūt jāspecializējas kādā konkrētā stilā, jo nepietiek tikai nodziedāt labi. Sarežģīti tikai tas, ka repertuārs sieviešu korim nekādi nevar konkurēt ar bagāto klāstu jauktajam korim.

Pavisam negaidīti – Fils Kolinss!

Tas patiesi bija pārsteigums – iespēja klausīties rokgrupas "Genesis" bezmaksas koncertu. Beidzot grupas Eiropas turneju, to uzsauca "Telecom". Circus Maximus milzīgajā laukumā (664 × 123) pulcējās fani no visas Itālijas, tūristi no visas pasaules. Bija arī kāda dāma no Edinburgas, jo parasti biļete uz "Genesis" koncertu maksājot 200 mārciņu. Kaut arī laukā bija plus 33 grādi, tika domāts, kā atvēsināties, brauca mašīnas ar ūdens šļūtenēm, meta pudeles ar ūdeni.

Skatuves konstrukcija bija 65 m augsta un 28 m plata, apgādāta ar lāzertehniku. Nenogurstošo 57 gadus veco Filu Kolinsu varēja redzēt arī uz četriem ekrāniem. Daudziem klausītājiem tās bija skaistas, nostalģiskas atmiņas ar dziesmām "Follow you, follow me", "Mama e Los Endos", "I cant dance"… Kā izteicās diriģente Gunta Vite, koncerta beigās visi bijuši gaiši un apskaidroti. Jauki arī tas, ka nebija nekāda grūstīšanās, dežurēja gan mediķi, gan policisti, bet Romas metro kursēja līdz pusdiviem naktī.

Hoteļa jumta terase

Pēdējais vakars uz hoteļa jumta terases bija kā rezumējums. Tie bija Guntas Vites pateicības vārdi "Aijas" meitenēm, savukārt koris pateicās arī galvenajai koordinatorei Aldai Taborei un Guntas palīdzēm diriģentēm Antrai Bergai un Gunitai Riežniecei, bez kurām arī nekas nenotiktu tik gludi.

Secinājām, ka visas šīs karstās dienas pārdzīvot palīdzējis jaukais, sirsnīgais noskaņojums, savstarpēja izpalīdzēšana. Ir nogurums, bet izteikta vēlēšanās atgriezties šeit atkal. Pasēdēt uz sasilušajām spāņu kāpnēm ar garšīgo saldējumu rokā un vērot naksnīgās debesis. Aiziet uz slavenajām pirtīm, Borgēzes galeriju vai Romas operu. Tāpēc – arriverderci Roma!