Kurzemes Vārds

03:54 Ceturtdiena, 1. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Bezgalīgā novadizācija
Anda Pūce

Sanāksmes, kurā Liepājas rajona pašvaldību vadītāji ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem dažādos sastāvos, dažādu ministru vadībā tiekas, lai runātu par novadu veidošanu, pēdējo piecu gadu laikā notikušas tik bieži, ka, ierodoties uz pēdējo, kas pirms dažām nedēļām notika Liepājas Rajona padomē, sajutos kā laika mašīnā nonākusi, jo likās, ka tas viss jau vienreiz ir bijis. Tāpēc apbrīnoju tos pašvaldību vadītājus, kas vēl spēja koncentrēties sarunai, kurā pēc būtības nekā jauna nebija – argumentācija no ministrijas pārstāvju puses par labu novadu veidošanai bija tikpat apšaubāma kā visas iepriekšējās reizes un nebija mainījies arī pašvaldību vadītāju noskaņojums, sparīgi iestājoties pret novadu veidošanas nepieciešamību.

No vienas puses pašvaldību vadītāji šādas sarunas uzskata par bezjēdzīgām, jo saprot, ka reforma ir neizbēgama un novadi tiks izveidoti. No otras puses – pastāv uzskats, ka reforma ir ievilkusies un argumenti par attīstības veicināšanu neiztur kritiku, ka nav garantijas, ka kādu rītu valdība nepamodīsies un nenospriedīs, ka viss ir kārtībā un var palikt pa vecam, tādēļ reformu nemaz var neīstenot.

Lai gan man liekas, ka šāds uzskats tomēr ir maldinošs, jo pat bijušais Aizputes domes priekšsēdētājs Pēteris Hanka, kurš agrāk bija noskaņots pret reformu, tagad tikpat atklāti no Saeimas deputāta pozīcijām izsaka cerību, ka šoruden būs gatava jaunā novadu karte un reforma beidzot tiks pabeigta. Kaut vai tāpēc, ka baumas par reformu rada tikai lieku stresu un neskaidrību pašās pašvaldībās, cilvēkos un uzņēmējos. Viņš norāda, ka nav mainījis savus uzskatus un domā, ka tādas pašvaldības kā Aizpute un Grobiņa Liepājas rajonā, kas nesaņem atbalstu no finanšu izlīdzināšanas fonda, var mierīgi izdzīvot vienas pašas, taču atzīst, ka vilkt garumā reformu, ja to paredzēts īstenot, vairs nedrīkst.

Protams, pat ar neapbruņotu aci redzams, ka pašvaldībām ap pilsētām nebūs problēmu novadus izveidot, taču tur, kur šādu centru nav, reformas risinājumi joprojām ir neskaidri. Gluži tāpat kā valsts attieksmē joprojām nav skaidri salasāma vēlme īstenot reformu. Kā citādi lai izskaidro to, ka lauku pašvaldībām, kas pretojas novadu veidošanai, labi ceļi joprojām tiek solīti, lai gan tuvākajā plānošanas periodā finanšu sadalījums vismaz Liepājas rajonā runā gluži pretēji šādiem solījumiem. Un labi sakari mums arī daudzviet ir tikai uz papīra, nevis dzīvē. Bet to, ka tas ir svarīgākais novadu attīstībai un patiesībā vienīgais, ko pagasti uzstājīgi turpina prasīt no valsts arī pašā reformas priekšvakarā, politiķi zina jau ļoti sen.

Es nezinu, vai kāds sliktums būs, ja tiks izveidots viens liels novads no Grobiņas līdz Durbei, jo šīs pašvaldības ir šosejas malā, kur visi ceļi ved uz Liepāju. Es nedomāju, ka uzmanības vērti ir Vaiņodes un Embūtes centieni veidot atsevišķu novadu, jo drīzāk vajadzētu uzstāt uz savu daļu jaunajā Priekules novadā, lai vēlāk nenāktos ņemt to, kas palicis. Es domāju, ka potenciāli ļoti spējīga ir Sakas novada un Vērgales apvienība, un man nekādi nav skaidrs, kā strādās iespējamais Nīcas novads. Taču, neskatoties uz visu to, es piekrītu visiem tiem, kas saka – nākamā gada laikā ir jāizveido jaunās pašvaldības, valstiski jāizvirza standarti, kas tām ir saistoši, un jāpiešķir nepieciešamais finansējums, lai patiesi varam runāt par līdzsvarotu Latvijas attīstību. Un tiem, kas vēl pieļauj iespēju, ka reformas īstenošana tiks atlikta, jāatgādina ministra Aigara Štokenberga teiktais, ka šādu iespēju nepieļauj desmitiem pašvaldību, kas jau vienojušās par novadu izveidi. Tātad novados dzīvosim arī Liepājas rajonā.