Kurzemes Vārds

12:57 Pirmdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Palos nevaino dabu, bet gan cilvēku nevērību
Pēteris Jaunzems

Par to, ka Nīcas pagastā vairāku desmitu hektāru platībā bojā aizgājuši kartupeļi, kāposti, labība un daudz kas cits no sējumiem, ir sastādīts akts, jo zaudējumus skrupulozi novērtējusi komisija pagasta lauku attīstības speciālista Aivara Sīkļa vadībā. Ir secināts, ka applūšana laukos radusies no dabas apstākļiem neatkarīgu iemeslu dēļ.

Rakstu "Meliorācijas nekopšana Nīcā atspēlējas palos" "Kurzemes Vārdā" publicējām pirms aptuveni divām nedēļām, proti, 18.jūlijā. Tajā stāstījām par to, kā otrajā dienā pēc lietavām pēkšņi applūda zemkopes Lilijas Gailes, kā arī Aivara Priedula dārzeņu tīrumi. Zemes apsaimniekotāji cietuši milzīgu pāridarījumu, ko naudas izteiksmē pat nav iespējams aprēķināt. Lauki sastrādāti, stādi audzēti, mēsloti, kopti. Sējumi un stādījumi applūduši 50 līdz 100 procentu apjomā.

Straujo ūdens līmeņa celšanos lielajos novadgrāvjos un mazajās upītēs, kas savukārt strauji un negaidīti appludināja zemkopju laukus, Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes inženieris Imants Rožkalns izskaidroja ar spēcīgo rietumu vēju, kas sekoja lietavām. Pieredzējušais meliorators uzskatīja, ka, sadzenot jūras ūdeņus Liepājas ezerā, vējš pilnīgi apturēja Bārtas tecējumu un kādu laiku spieda ūdeņiem pārpilno upi plūst atpakaļ. "Tādēļ līmenis Bārtā bija pacēlies par apmēram pusotru metru. Lielais ūdens meklēja vietu, kur palikt, un devās uz zemākajām vietām," teica speciālists.

Tomēr A.Prieduls piezvanīja "Kurzemes Vārdam" un aicināja uzklausīt viņa viedokli. Vienojāmies ar zemes nomnieku, ka satiksimies Nīcā pie I.Rožkalna. Sarunas gaitā A.Prieduls un viņa kundze ne tik daudz vainoja stihiju, cik pauda pārmetumus polderu apsaimniekotājiem, kuri, ekspluatējot sūkņus, rīkojušies nesaprātīgi. Pēc A.Priedula domām, lietavu laikā visu nakti darbinot staciju jaudīgos dzinējus, tika sekmēta zemes apsaimniekotāju aprūpēto lauku applūšana. "Visas teritorijas, kas nonāca zem ūdens, ir tieši saistītas ar maģistrālajiem kanāliem un sūkņu stacijām. Tās darbinot, ūdens no vienas zemas vietas tika pārsūknēts citā meliorācijas sistēmā, kam nav savas sūkņu stacijas," viņš sašutis teica.

Tomēr I.Rožkalns Priedulu pāra izvirzīto problēmas traktējumu kategoriski noraidīja, paskaidrojot, ka sūknēšanu bijis nepieciešams veikt, lai no applūšanas pasargātu 2000 hektāru polderu zemes. Šis pasākums neesot bijis tik ietekmīgs, lai appludinātu apstrādātus tīrumus. Salīdzinot ar tiem nedarbiem, ko tajā laikā sastrādājusi Bārta, jauno sūkņu darbināšana līdzinoties tikai tādai iečurāšanai upē. Inženieris kārtējo reizi atgādināja, ka gadiem ilgi nekoptās meliorācijas sistēmas tagad atdara cilvēkiem par nolaidību, jo likums paredz, ka drenāža jāuztur kārtībā zemes apsaimniekotājam vai īpašniekam.

Tomēr viņš bija vienisprātis ar cietušajiem zemkopjiem, ka teritorijās starp Ječupīti un Kristupīti, kur savulaik atradušies Nīcas padomju saimniecībā strādājošo mazdārziņi, bija uzcelta autonoma sūkņu stacija, kas toreiz regulēja ūdens līmeni šajās zemajās un palu apdraudētajās teritorijās. Tagad šī stacija sen vairs nedarbojas, tomēr, kā redzams, ārkārtas situācijās būtu ļoti noderīga, jo nepolderētajās platībās lauksaimniecība vispār neesot iespējama. Sūkņu staciju, kā teica I.Rožkalns, ir iespējams atjaunot, un tas pat neizmaksātu daudz.

Arī kādreizējais Nīcas valsts saimniecības direktors Jānis Vilsons "Kurzemes Vārdam" apstiprināja, ka sūkņu stacija pie Kalves Lūsēniem starp Ječupīti un Bārtu uzcelta par kapitālā remonta līdzekļiem pagājušā gadsimta 80.gadu vidū un toreiz kalpojusi visai efektīvi. Sākoties pārmaiņu laikiem, nevienam tā vairs neesot bijusi vajadzīga. Bijušais lauksaimnieks uzskata, ka notikušajā polderu apsaimniekotājus nevar vainot, jo viņi darīja savu darbu. Viņš piebilda, ka arī meniķis un aizsprosti nevienam nepieder un tādēļ novadgrāvjus nenoslēdz.

"Katrs sevi mēģinās attaisnot. Tāpēc tur vēl sagaidāmi tiesas darbi. Komisija atzina, ka tīrumus neappludināja lietavas. Mūsuprāt, applūšanu sekmēja arī sūkņu staciju darbināšana," "Kurzemes Vārdam" teica pagasta lauku attīstības speciālists, kurš vadīja applūdušo sējumu un stādījumu platību apsekošanas komisijas darbu.


Apgrozījums lēnām palielinās

Lai arī situāciju nevar saukt par spožu, apgrozījums jaunajā SIA "Kings" degvielas uzpildes stacijā Vaiņodē pamazām palielinās, pastāstīja uzņēmuma direktors Juris Gusevs.

Jau rakstīts, ka pavasarī Vaiņodes uzņēmuma SIA "Pasaule" īpašnieks Juris Alseika sev piederošo degvielas uzpildes staciju Brīvības ielā nolēma iznomāt SIA "Kings". Savu rīcību viņš pamatoja ar to, ka augsto iepirkuma cenu dēļ degvielas tirgū mazie uzņēmēji nespēj izturēt konkurenci. Pēdējā laikā J.Alseika bija cietis zaudējumus.

SIA "Kings" šo degvielas uzpildes staciju pārņēma 12.jūnijā. "Mazliet lielāks apgrozījums ir, nekā bija iepriekšējam saimniekam. Lai klientus piesaistītu, vēl daudz jāstrādā," norādīja J.Gusevs. Viņš neslēpa, ka SIA "Kings" Vaiņodē aizvien strādā piesardzības režīmā un lielas investīcijas neiegulda. Vairāki tūkstoši latu gan ir izlietoti kases sistēmas, kā arī degvielas uzpildes tehnikas uzlabošanai.

Vaiņodē SIA "Kings" tirgo 95.markas benzīnu, kā arī dīzeļdegvielu. Cenas esot tādas pašas, kā firmas "Neste" degvielas uzpildes stacijā Liepājā, apgalvoja J.Gusevs.


Vācu draugi salabo dievnama pulksteni
Viktors Ulberts

Vācu draugi no Erfurtes pilsētas ir atgādājuši vajadzīgās detaļas, lai varētu atsākt darboties Durbes evaņģēliski luteriskās draudzes dievnama pulkstenis, pastāstīja Durbes Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Ansone.

Erfurtes Svētā Tomasa luterāņu draudzes pārstāvji Durbes luterāņu draudzē regulāri ciemojas jau sesto gadu. Draudzību aizsācis bijušā Durbes draudzes mācītāja mazdēls Valters Zēcens. Viņš ir Erfurtes Svētā Tomasa baznīcas ērģelnieks un pirms sešiem gadiem sācis interesēties par dzimtas vēsturi, tāpēc ieradies Durbē un rosinājis turp braukt arī draudzes locekļus.

Jau pirms vairākiem gadiem erfurtieši ieinteresējušies par dievnama pulksteni un uzsākuši tā atjaunošanu. Lai tas atkal skaitītu laiku, bija nepieciešams kāds īpašs zobrats, kas tagad uz Durbi arī atgādāts, tādēļ tuvākajās dienās laikrādis sāks priecēt durbenieku un mazpilsētas viesu skatus.

Cilvēks, kuram visvairāk jāpateicas par pulksteņa atjaunošanu, ir Mihaels Zelle, kurš pēc izglītības ir fiziķis un mehāniķis un aizraujas ar veciem mehānismiem. Viņš Durbē ieradās kopā ar sievu un dēlu. Šoreiz ciemos bija atbraucis arī pats Erfurtes Svētā Tomasa draudzes mācītājs Andrea Lindners. Viņš Durbē viesojās pirmo reizi.

Viesi katru rītu kopā ar Durbes draudzes locekļiem noturēja svētbrīdi. Viņiem organizēja dažādas ekskursijas. Sazināties savā starpā palīdzēja pazīstamais vācu valodas speciālists Reinis Bahs.

Erfurtieši tika laipni uzņemti arī Durbes Novada domē, kur priekšsēdētājs Uldis Strazds pastāstīja par jaunumiem Durbes novada labiekārtošanā.


Embrekšu kapos notiks pļaušanas talka

Sestdien pulksten 10 Nīcas pagasta Embrekšu kapos sāksies pļaušanas talka, informēja pašvaldības pieaugušo izglītības koordinatore Gunita Šime.

Kalnišķu sabiedriskā centra vadītāja Inese Kalnišķe pastāstīja, ka šādas talkas notiek ik gadu. Talcinieki ņemot līdzi savu trimmeri, grābekli, segu, ar ko zāli nest, un lietojot par pašu naudu pirktu degvielu. "Vīri pļauj, sievas grābj. Ar tiem pašiem trimmeriem krūmus izcērt. Un neviens pēc tam neuzskata, ka viņiem kāds būtu parādā," uzsvēra I.Kalnišķe.

Parasti talka Embrekšu kapos tiek rīkota vienu reizi, šogad būšot divas. Pavasarī grābtas lapas un salaboti vieni vārti. Vēl vienus iecerēts salabot šajā nedēļas nogalē.


Likvidē Kultūras komisiju

Tā kā Aizputes Kultūras namā tagad darbojas Mākslinieciskās daļas vadītāja, Pilsētas domes sēdē nolemts, ka nepieciešams likvidēt Kultūras komisiju, raksta "Aizputes Avīze".

Par Aizputes Kultūras nama Mākslinieciskās daļas vadītāju kopš 1.marta strādā Inta Rudzīte, kura kopā ar Inetu Rūju un Inesi Avotu darbojās arī Kultūras komisijā. Šo mēnešu laikā I.Rudzīte ar pienākumiem labi tikusi galā. Līdz ar to zudusi vajadzība pēc Kultūras komisijas, tā likvidēta, un no pienākumu veikšanas atbrīvotas visas trīs tās locekles.


Bērniem būs ceļojošās atpūtas telpas

Drīz pabeigs rekonstruēt treileri, kurā iekārtos atpūtas telpas bērniem, pastāstīja Grobiņas Pagasta padomes Sociālā dienesta vadītāja Elīna Pirtniece.

Pašvaldība iegādājusies samērā lielu treileri, ko pārbūvēs bērnu un jauniešu vajadzībām. Treilerī uzstādīs datorus ar interneta pieslēgumu, būs pieejamas galda spēles, rotaļlietas un pat duša.

E.Pirtniece prognozē, ka treileris varētu būt gatavs jaunnedēļ. Tad tas ceļos pa pagasta ciemiem – Cimdeniekiem, Dubeņiem, Robežniekiem u.c. Vēl gan nav izlemts, cik ilgi katrā ciemā treileris uzturēsies – dažas dienas vai nedēļu. To varēs izlemt pēc tam, kad kļūs skaidrs, cik liels ir pieprasījums pēc tā. Vēl arī jānokārto daži organizatoriski jautājumi, piemēram, vajadzīgs cilvēks, kas uzraudzīs treilerī notiekošo.

Tāds pats treileris iegādāts arī pagasta sportistu vajadzībām un relaksācijai.