Kurzemes Vārds

00:43 Trešdiena, 22. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Grib papildu reisus uz Kuldīgu
Viktors Ulberts

Iespējams, jau rudenī starp Aizputi un Kuldīgu būs divi papildu autobusu reisi dienā, pastāstīja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

"Šis jautājums gan vēl ir tikai idejas līmenī, taču ir nopietna vēlme to virzīt tālāk. Starprajonu autobusi satiksmi starp Aizputi un Kuldīgu nodrošina no rītiem un vakaros, bet dienas laikā reisu nav. Pēc tam, kad Aizputes slimnīcas funkcijas pārņēma Kuldīgas slimnīca, cilvēkiem radusies lielāka vajadzība nokļūt šajā pilsētā," skaidroja A.Šilis.

Liepājas Rajona padomē nospriests, ka no Aizputes uz Kuldīgu autobuss varētu doties pulksten 11 un 13, bet atpakaļ braukt pulksten 12 un 14. Tas ir tieši tas laiks, kad autobusi starp abām pilsētām pašlaik nekursē, tāpēc ļaudīm, kuri no rīta Kuldīgā paveikuši savas darīšanas, ir jāgaida autobuss līdz pat pulksten sešiem vakarā.

A.Šilis norādīja, ka tiek gatavots priekšlikums Satiksmes ministrijai un jauna maršruta akceptēšana nav viegls solis, tam nepieciešams laiks. Skaidrība šajā jautājumā varētu būt, agrākais, septembrī.

Ja Satiksmes ministrija priekšlikumu atbalstīs, tad arī tiks lemts par uzņēmumu, kas šos reisus nodrošinās. A.Šilis pieļāva, ka sākumā reisā varētu palaist nelielu autobusu ar aptuveni 18 vietām, lai gūtu skaidrību par pieprasījumu un varētu izvērtēt situāciju.


Kalnišķnieku salidojumam piesakās aktīvi
Ilze Lanka

Kalnišķnieku salidojumam, kas notiks, atzīmējot Ezera skolas 85.jubileju, jau pieteicies 81 cilvēks, informēja sarīkojuma organizatore Inese Kalnišķe.

Salidojumam vēlams iepriekš pieteikties, zvanot pa tālruni 26242365. Tas nepieciešams, lai rīkotāja varētu zināt aptuveno viesu skaitu un sarūpētu galdus, kur likt līdzi paņemtos groziņus.

I.Kalnišķe pastāstīja, ka iepriekšējā reizē, kad noticis salidojums, reģistrējušies vairāk nekā simt cilvēku, taču viņiem līdzi vēl braukuši draugi un radi. Līdz ar to kopumā salidojums pulcējis aptuveni divsimt cilvēku. Toreiz aicināti tikai tie, kuri skolā reiz mācījušies vai strādājuši. Šoreiz tiek gaidīti visi kalnišķnieki un tie, kuri tādi kādreiz bijuši. "Es pati, piemēram, Ezera skolā mācījos tikai sešgadniekos," piebilda I.Kalnišķe, kura tagad ir šīs ēkas īpašniece.

Salidojums notiks sestdien, 11.augustā, pulksten 13 pie bijušās Ezera skolas, ziņoja Nīcas pagasta pieaugušo izglītības koordinatore Gunita Šime. I.Kalnišķe sacīja, ka programmā paredzēta "Atštauku" uzstāšanās, jo viena no dalībniecēm – Austra Pumpure – ir izbijusi kalnišķniece. Pēc tam būs balle, kurā spēlēs Marts Šnipkis no Dunikas pagasta. "Visi jau grib runāties, nav ko svinīgo daļu stiept garumā! Pagājušajā reizē arī bija cilvēki, kas piecdesmit gadu nebija redzējušies," zina I.Kalnišķe. "Labestību varēja ar karoti smelt."

Salidojums tiek rīkots sadarbībā ar Nīcas Pagasta padomi un Kultūras namu.

Ezera skola dibināta 1922.gadā, bijušo Papes muižas ēku pielāgojot skolas vajadzībām. Tolaik tā saukta par Rucavas Sesku 1.pakāpes pamatskolu. 1964.gadā pabeigta ēkas otrā stāva izbūve, bet pēc astoņiem gadiem skola slēgta.

Iepriekšējais salidojums pie Ezera skolas noticis pirms trim gadiem.


Pelēkās kāpas jautājums pagaidām uz priekšu nevirzās
Ilze Lanka

Ir sagatavots un Valsts kancelejā iesniegts noteikumu projekts par dabas lieguma izveidošanu Pāvilostas pelēkās kāpas teritorijā, informēja Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Vija Buša.

Noteikumu projektā ir informācija par vēlamajām lieguma robežām un karte. Paredzēts iekļaut arī strīdīgos 4,6 hektārus zemes, kas pieder privātīpašniekiem un līdz šim bijis karstāko diskusiju cēlonis. Ietvert šo teritoriju liegumā ir Eiropas Komisijas prasība, norādīja V.Buša.

Ja Ministru kabinets, kas grozījumus izskatīs, pieņems lēmumu Pāvilostas pelēkajā kāpā izveidot dabas liegumu, tiks domāts, kā iegūt privātīpašniekiem piederošās teritorijas. V.Buša piebilda, ka tas noteikts likumā par šādu zemju kompensēšanu. Kad Ministru kabinets jautājumu skatīs, pagaidām nav zināms.

"Kurzemes Vārds" jau rakstījis, ka potenciālajā dabas liegumā ietilpst 30 zemes īpašumi, no kuriem 26 pieder privātpersonām. Tā kopējā platība varētu būt 42,5 hektāri, privātpersonām pieder vairāk nekā puse no tiem. Lai šo zemi atpirktu, nepieciešams aptuveni viens miljons latu. Lai vāktu līdzekļus šim nolūkam, ir atvērts ziedojumu konts, jo vasaras sākumā tika paziņots, ka valstij tik daudz naudas tādiem mērķiem nav. Vides ministrijā "Kurzemes Vārds" uzzināja, ka līdz jūlija beigām kontā ir saziedoti nedaudz vairāk par 30 latiem.


Pasludina maksātnespēju, bet vēl cer strādāt
Viktors Ulberts

Vakar Liepājas tiesa atzina SIA "Lukas Lutz" par maksātnespējīgu, jo uzņēmuma aktīvi nespēja nodrošināt kreditoru prasības, maksātnespēju atzina arī parādnieki. Tomēr SIA "Lukas Lutz" direktore Anita Zommere pauda cerību, ka ražošanu izdosies atjaunot, jo sarunas ar potenciālajiem investoriem bijušas sekmīgas.

Nepilda vienošanos

SIA "Lukas Lutz" maksātnespēju Valsts ieņēmumu dienesta Kurzemes reģionālā iestāde Liepājas tiesā pieteica 19.jūnijā. Lietas materiālos teikts, ka sarežģījumi ar nodokļu nomaksu uzņēmumam sākušies jau 2002.gadā. Šo gadu laikā ir bijis pieņemts lēmums par parāda piedziņu bezstrīdus kārtībā, uzlikts aizliegums nekustamajam īpašumam, divas reizes noformēti vienošanās akti par parādu nomaksu, taču neko no tā "Lukas Lutz" nav pildījis, tāpēc parāda summa līdz ar nokavējuma naudu tikai palielinājusies. Pēdējo reizi uzņēmums obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu veicis šā gada janvārī, kad VID ieskaitīti 500 latu. Savukārt parāda summa uz tiesas dienu sasniedza jau 142092,87 latus.

Uzņēmuma administratore Sanda Jugāne norādīja, ka viņa aprēķinos var balstīties tikai uz uzņēmuma darbības 2005.gada pārskatu, jo bilance par 2006.gadu nemaz nav sagatavota. No tās izriet, ka nodrošināta kreditora statusā ir "SEB Unibanka", kam SIA "Lukas Lutz" apmaiņā pret hipotēku un komercķīlu par visiem uzņēmuma pamatlīdzekļiem ir parādā 53165 latus. Uzņēmuma aktīvi ir 140 tūkstoši latu, parādsaistības – 225 tūkstoši latu, no kuriem 110000 latu pienākas nodrošinātiem kreditoriem. S.Jugāne norādīja, ka, iespējams, šie skaitļi varētu būt citādi, ja būtu zināms saimnieciskās darbības pārskats par 2006.gadu. No tagad zināmajiem datiem izriet, ka uzņēmums nespēj nosegt nenodrošināto kreditoru prasības, tāpēc atzīstams par maksātnespējīgu.

Meklē investorus

SIA "Lukas Lutz" līdzīpašniece Anita Zommere tiesā piekrita, ka uzņēmums atzīstams par maksātnespējīgu, jo strādāt tas šādi turpmāk nespēj. "Mums ir sasietas rokas, bankās konti arestēti, uz pleciem VID parādu nasta…" viņa atzina. Mēģinājusi rast dažādus risinājumus, runājusi ar potenciālajiem investoriem, taču tos nav iespējams piesaistīt īsā laika posmā, tāpēc pērn 27.novembrī uzņēmums ražošanu pārtrauca. Tieši aizņemtība investoru meklējumos bijis iemesls, kāpēc nav sagatavots 2006.gada darbības pārskats. Bez tam A.Zommere sacīja, ka patlaban uzņēmumā oficiāli strādā tikai viņa un otrs līdzīpašnieks Lukass Lucs. Viņa neesot tik spēcīga grāmatvedībā, lai sagatavotu tik nopietnu dokumentu.

"Es daudzus gadus veltīju šim uzņēmumam, bija gan veiksmes, gan kļūdas. Acīmredzot kļūdu bija vairāk, tāpēc mēs tagad esam tur, kur esam," tiesā teica L.Lucs – šveicietis, kurš šo uzņēmumu Kazdangā izveidoja pirms 10 gadiem.

Strādā bez jurista

Pēc SIA "Lukas Lutz" maksātnespējas atzīšanas uzņēmuma administratore S.Jugāne "Kurzemes Vārdam" sacīja, ka tagad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiks izsludināts trīs mēnešu termiņš kreditoru pieteikumiem. Pēc tam sasauks kreditoru sapulci, kurā lems par maksātnespējas risinājumu – sanācijas plāna izstrādi vai bankrota procedūras uzsākšanu.

A.Zommere "Kurzemes Vārdam" netieši pauda nostāju, ka tieši VID vainojams uzņēmuma problēmās. "2004.gadā notika audits, kas tika pagarināts trīs reizes. Radās iespaids, ka speciāli kaut ko meklēja, lai atrastu. Un atrada arī. Naudassodu mums dubultoja, un VID piesūtīja rēķinu par 51 tūkstoti latu. Tā ir liela summa, ko tik vienkārši atdot nevar. Sākās kavēšanās, palielinājās kavējuma naudas summa, un uzņēmums slīdēja lejup. Mūsu kļūda bija tā, ka strādājām bez sava jurista. Domājām, ka paši tiksim galā, bet nekā. Tāpēc es iesaku citiem uzņēmumiem neatkārtot mūsu kļūdas un algot juristu," sacīja A.Zommere. Savukārt par uzņēmuma nākotni viņa runā cerīgi. Sarunas ar potenciālajiem investoriem bijušas sekmīgas un ražošanas atsākšanai SIA "Lukas Lutz" esot lielas izredzes. Tiesa, līdz ar maksātnespējas pasludināšanu šis process varētu ievilkties.

Tiesas sēdē kā klausītājs bija ieradies arī Otaņķu piensaimniecības kooperatīva "Laura" valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss. Viņš atzina, ka "Laura" nākotnē varētu būt SIA "Lukas Lutz" sadarbības partnere, taču nianses neatklāja. "Teiksim tā: mēs esam viens no iespējamajiem investoriem, kas izteica savu piedāvājumu, un firmas īpašniekiem jāizdara izvēle. Līdz ar maksātnespējas pasludināšanu šis process gan var būt citādāks. Katrā ziņā es uzskatu, ka Lukass Lucs ir cilvēks, kurš grib un var strādāt, un mēs esam gatavi ar viņu sadarboties," piebilda U.Štoss.


Ar skubu jākuļ ziemāji, bet kombaini stieg uz lauka
Pēteris Jaunzems

Pāris nedēļu agrāk nekā citus gadus rajonā augkopēju saimniecībās sākta rapšu un ziemāju novākšana. Audzētāji gandrīz vienprātīgi atzīst, ka raža nobriedusi pat vairāk nekā laba, taču šaubās, vai nokrišņu dēļ izdosies to laikus nokult, lai neciestu graudu kvalitāte. Durbenieks Ēriks Putra uzskata, ka nokult bez zaudējumiem pašlaik lauksaimniecībā ir vissaktuālākais uzdevums, jo graudi negaida. Jau tagad pēc pagājušās pirmdienas, kad gandrīz bez atelpas lija visu dienu, tie dažā rudzu vārpā sākuši dīgt.

Pirmais birums iepriecina

Par to, ka graudu kvalitāte nopietni apdraudēta, šonedēļ "Kurzemes Vārdu" informēja Priekules zemnieku saimniecības "Ruģi" īpašnieks Pēteris Indriekus. Ziemas rapšus viņš jau novācis, bet ziemāju kulšanu uzsācis pagājušās svētdienas pēcpusdienā, un birums bijis iepriecinošs. No rudzu sējumu hektāra izdevies iegūt aptuveni 40 centnerus graudu. Tomēr kaltes sasniegušas tikai 50 tonnas labības, jo drīz vien lietavas izmērcējušas zemi un novākšanu vajadzējis uz laiku pārtraukt.

Augkopis šķita visai norūpējies, jo pavisam viņam šoruden labība jānokuļ aptuveni pustūkstotī hektāru. "Cena graudiem izsludināta lieliska. Arī labība ir paaugusies, bet, lūk, raizes, ka paņemt to nevaram. Par vasarāju bēda mazāka, jo tas vēl var pāris nedēļu gaidīt, bet ar rudziem gan kavēties nedrīkst," prātīgi sprieda "Ruģu" saimnieks. Viņš piebilda, ka kombaini atrodoties pļaujas gatavībā un, tiklīdz varēšot uzbraukt uz lauka, tos likšot lietā, jo kuļami nupat Lejaskurzemē jau arī ziemas kvieši.

Pārtikas graudu būs maz

Pētera sieva Irēna Indrikiene, kas pašlaik vairāk saimnieko pa kalti, nevis pa virtuvi, norises druvās vērtēja lietišķāk. Rudzu šķirne "Amilo", ko viņi audzējot jau vairāku gadu gaitā, veldrē gan krītot, taču graudi savu kvalitāti tik ātri vis nezaudējot. Viņa pat smējusies, ka tos varot pat pa Ziemassvētkiem kult, ir tad vēl būšot lietojami. Salīdzinājumam jāteic, ka diezgan izplatītas augkopības saimniecībās arī tādas jūtīgas rudzu un ziemas kviešu šķirnes, kam pietiek ar divām vai trīs miglainām novakarēm, un graudi vairs pārtikai nav lietojami.

Par šās vasaras pirmā kūluma kvalitāti runājot, kooperatīvās sabiedrības "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča šaubījās, ka pārtikas graudu vismaz no agrajām ziemāju šķirnēm daudz ievākt šajā sezonā nez vai izdošoties. Labība nogatavojusies, bet ražu kaltēs zemniekiem dabūt nav iespējams. Līdz vakardienai tur bija nonākušas tikai pirmās pārdesmit tonnas. Taisnību vien kolēģe runājusi, ka ar divām vai trim lietainām dienām ir pilnīgi pietiekami, lai nobrieduši graudi vairs pārtikai nederētu. Taču uz lauka tie nepalikšot, novākšot tik un tā. "Mums arī lopbarība ir vajadzīga," sacīja durbenieks. Bet maizes cepšanai, iespējams, derēs vēlāko ziemāju šķirņu birums.

Cena augusi, bet arī izmaksas ir cēlušās

Pie jauna un samērā jaudīga Vācijā ražota kombaina izmēģināšanas šoruden ticis Cīravas pagasta zemnieku saimniecības "Strautiņi" īpašnieks Ēriks Briedis. Iespējams, tāpēc viņa balsī optimisms bija sajūtams vairāk nekā citiem kolēģiem. "Rapšus audzēju pirmo gadu, jau esam novākuši. Ieguvām 2,8 tonnas no nektāra. Aizvedām gan uz Saldu, gan firmas "Baltic Holdin Company" pirmapstrādes ražotni Liepājā. Tas iedvesmo strādāt arī turpmāk," teica enerģiskais cīravnieks, pastāstot, ka saimniecībā labi auguši arī ziemas kvieši. Ja vien melns kaķis nepārskriešot ceļam, apcirkņi būšot pilni. Laikā nokulties ļoti svarīgi, jo par kvalitāti uzpircēji maksā dāsnāk, un zemniekam tas jāņem vērā, jo cēlusies ir ne tikai graudu cena, bet arī visas ražošanas izmaksas, un par to nedrīkstot aizmirst ne mirkli.

Apdomīgs izteicienos par kulšanas izredzēm vakar bija durbenieks Laimonis Leimants. "Ja sieva laidīšot, tad braukšot tam laukam virsū," viņš pajokoja. Un paskaidroja, ka graudi esot pietiekami sausi, taču zeme salijusi un staigna. Tādā druvā muļļāšanās vien iznāk, tad jau labāk kādu dienu pagaidīt un strādāt, kā pieklājas. Ziemas rapšus viņš nokūlis, ka labāk nav iespējams, un tādējādi vienā laukā ieguvis pat 3,8 tonnas no hektāra. Ko gan Lejaskurzemē vairāk var vēlēties! "Cepuri nost!" zemnieks paslavēja audzētāju, kas viņam palīdzējis no debesīm.

Brīdi, kas varēs doties ziemāju druvās, vēl gaida Otaņķu pagasta kooperatīvās sabiedrības "Laura" valdes priekšsēdētājs Uldis Štoss. Kaltes sagatavotas, tehnika, kā mēdz sacīt, uz svītras. Vienīgi laika apstākļi kavējot. Pavisam šoruden kooperatoriem Bārtas un Otaņķu pagastu teritorijā jānokuļ pustūkstotis hektāru labības. Rudzi, kvieši, mieži un auzas. "Ja vien kādas pāris dienas nelīs, sāksim bez vārda runas," apņēmīgi teica "Lauras" vadītājs.

Mazajām saimniecībām sagaidāmas problēmas ar kaltēm

"Nokulties jau nokulsimies, kaut gan tas nebūs tik vienkārši," sprieda bārtenieks Antans Vanags. "Bet par kaltēm gan nezinu teikt. Neesmu drošs, ka tās izdosies iedarbināt, jo pietrūkst cilvēku." Tie vīri, kas strādājuši līdz šim, neesot uz ārzemēm devušies, taču tagad atraduši labāk atalgotu darbu citur. Tas labi saprotams, jo zemnieki jau spēj piedāvāt tikai sezonas darbu, un arī samaksa tam nav nekāda augstā. "Rukušu" saimnieks pauda viedokli, ka lielākos apjomos strādājošie zemnieki ar ražas novākšanu galā kaut kā tiks, bet mazajiem gan varot būt nopietnas problēmas, jo šogad graudiem būs prāvs mitruma procents un bez žāvēšanas tos apcirknī nekādā gadījumā nevarēs bērt.

Paužot speciālista viedokli, pieredzējušais agronoms Jānis Lauva no Kalētu pagasta atzina, ka pagaidām vēl graudkopības nozarē Liepājas rajona teritorijā nekas traģisks nav noticis. Izņemot miežus un rudzus, labība veldrē neesot sakritusi, un arī tad, ja tas noticis, spēkā paliekot teiciens, ka veldre nekad saimnieku no mājām nav izdzinusi – ja vien labība nav ieaugusi zālē, kuļot to iespējams paņemt. Taisnība vien esot "Ruģu" saimniekam, ka pieliektajās rudzu vārpās graudi izdzinuši asnus, bet tā notiekot tikai no Polijas, Lietuvas un citām dienvidu valstīm ievestajām šķirnēm, kuras piemērotas audzēšanai sausākos klimatiskajos apstākļos, bet Priekuļos un citās Latvijas izmēģinājumu stacijās selekcionētajām rudzu šķirnēm tāda īpašība neesot novērota. Lauvas kungs pauda cerību, ka turpmākajās labības novākšanas nedēļās laiks uzlabosies un lietus mūs piemeklēs retāk. Vismaz viņa dabas novērojumu kalendārs šādu prognozi pieļaujot.