Kurzemes Vārds

21:52 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Apskats

Politiskā bezvēja trauslais mānīgums
Edgars Lūsēns

Gandrīz vai kārotos augusta sākumu vēl pavadīt tādā kā politiskās dzīves laiskumā, jo pārāk intensīvs šķita vasaras sākums. Tomēr partijas un ļaudis tiklab Latvijā, kā arī pasaulē rūpējas par to, lai politikas ugunskurā ogles neatdzistu. Par kvēlojošākām stāstīsim šajā apskatā.

Sava ceļa gājēju rosība

Viņnedēļ vēstītais par varbūtējiem politiskās attīstības scenārijiem, kuros iespējamas dažādas kadru pārmaiņas valdībā, pagaidām nav guvis konkrētākas aprises kādu nebūt lēmumu veidolā, tomēr garaiņi, kas veicina vārīšanos, jāteic, kļuvuši karstāki. Vispirms par to parūpējās oranžais disidents Aigars Štokenbergs, kura izteikumi ierindas biedra Andra Šķēles virzienā par iestigšanu deviņdesmito gadu domāšanā sasniedza pakāpi, kuru neviens parastais ierindas biedrs oranžo frontē vismaz publiski nebija atļāvies.

No šīs brīvdomības turpmākie attīstības scenāriji Latvijas politikas ietekmīgākajai partijai paveras vismaz trīs. Pirmais, protams, būtu sensacionālākais, un tā būtu demokrātijas un publisko diskusiju artavas palielināšanās partijā. Jāteic – pārāk skaisti, lai būtu ticami. Otrs variants – ne šajā, ne tuvākajā laikā nekādi pavērsieni nesekos, kas būtu diezgan reāli, bet visnotaļ konkrēti norādītu, ka līdz šim publiski vairāk vai mazāk vienotajā Tautas partijā patiešām pieņemas spēkā opozīcija varas vertikālei. Lieki bilst, ka tas oranžo muskuļus nestiprinātu. Visbeidzot, treškārt, nav izslēgta šovasar pēc Vairas Vīķes–Freibergas aiziešanas no prezidentes posteņa visnotaļ nopietni plašsaziņas līdzekļos cilātā iespēja par jauna politiskā spēka veidošanos.

Pašlaik gan par to spriest būtu pāragri, tomēr šai teorijai netieši par labu runā tas, ka vēl vairākās partijās redzami spēcīgi kadri, kas līdzīgi Štokenbergam atrodas disidentu pozīcijās, tomēr vienlaikus ir spilgtas politiskās figūras. Piemēram, "Jaunajā laikā" par krāšņu ne tikai vizuāli varētu dēvēt Solvitu Āboltiņu, kurai pagājušajā nedēļā nācās taisnoties, ka viņa nav izskatījusi iespēju pievienoties Tautas partijai. Vienlaikus diezin vai bijušajai tieslietu ministrei izdosies ne vien pārtvert varas grožus "Jaunajā laikā", kur pašlaik diezgan bezmērķīgi saimnieko viņas aizbīdītāji no varas, bet arī viest stratēģisku virzību partijā, kura tagad svaidās kā kuģis bez kapteiņa un savas mazkustīgās mazspējas dēļ ir faktiski ideāla opozīcija pozīcijai.

Tikmēr arī partijā "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ir sava nepakļāvīgā zvaigzne, jo partijas vadītājiem ne pārāk patīkami šķituši valdes locekļa Ģirta Kristovska izteikumi un rīcība epizodēs, kad, kolēģuprāt, vajadzējis demonstrēt koalīcijas vienotību, bet eiroparlamenta deputāta rīcība vedinājusi domāt par pretējo.

Vai šī, iespējams, apstākļu sakritība patiešām vājinās pašlaik vai pavisam nesenā pagātnē tik stiprās labējās partijas, to redzēsim rudenī, kad tiek paredzēts arī ministru darbības izvērtējums, kas saistās ar iespējamām pārmaiņām valdībā. Nupat publicētie partiju reitingi, kas norāda ārlietu ministra atrašanos vadošajās pozīcijās, faktiski izslēdz operācijas ap šo posteni, toties ekonomikas ministra un jo īpaši labklājības ministra krēsli izstaro nestabilitāti, un šajā sakarībā prese vērpj dažādas kombinācijas. Tiesa, tās var būt riskantas valdošajai koalīcijai, ja jūtīgie ekonomikas procesi iegūst tādus pavērsienus, kas nepakļaujas kontrolei.

Pagājušās nedēļas nogalē krievu plašsaziņas līdzekļu uzkultās baumas par iespējamo lata devalvāciju 15 procentu robežās atbalsojas runās par to, ka aiz partijām stāvošie oligarhi par šādu triku vienojušies, Latvijas bankas prezidentam pretim solot palikšanu viņa amatā. Kaut arī baumās iesaistītās puses to noliedz vai izvairās no komentāriem, bet vairums ekonomistu uzskata, ka šāds solis tikai palielinātu inflāciju. Tomēr šādi dūmi virs pagaidām stabilā lata ir sēti, un valdībai jādomā, kā tos kliedēt, ja vien patiešām nav paredzēts cits scenārijs.

Augusta tālākajam ritējumam vajadzētu nest arī kādas pārmaiņas tā saucamajā Lemberga seriālā, kas pagājušajā nedēļā guva traģikomisku ievirzi saistībā ar Ventspils galvas piekritēju vēlmi sveikt viņu sakarā ar pilsētas svētkos pasniegto titulu. Notikušais sagādāja darbu žurnālistiem un raisīja smaidu politikas vērotājos, bet diezin vai radīja sajūsmu prokuratūrai, jo notiekošais arvien vairāk atgādina farsu, kurā sava ampelmaņa loma ir arī kārtību sargājošajām struktūrām.

Savukārt pavisam nopietni raisās diskusija par pašvaldību un eiroparlamenta vēlēšanu rīkošanu, jo arvien biežāk varas pārstāvji pauž apņēmību šos procesus apvienot 2009.gada vasarā. Pašlaik sabiedrībai šajā sakarībā varētu būt vairāk jautājumu nekā atbilžu. Teorētiski vēlēšanu apvienošana patiešām var palielināt vēlētāju skaitu, krietni diskutablāk, vai vasarā pilsoņu aktivitāte būs lielāka nekā pavasarī. Tomēr visgrūtāk paredzēt, vai cilvēki sapratīs, par ko kurā gadījumā viņi balso, un vai, ņemot vērā reģionālo partiju īpatsvaru pašvaldību vēlēšanās, nesekos sajukums saistībā ar eiroparlamenta vēlēšanām. Katrā ziņā tā ir tēma diskusijām.

Kad aukstie punkti pārtop karstajos

Pagājušajā nedēļā pasaules uzmanības lokā bija ne vien planētas karstākie, bet arī aukstākie punkti. Krievijas centieni privatizēt Ziemeļpolu ar sajūsmu tika uztverti Kremlim lojālajā presē, taču ārzemēs tie izraisīja ironiju. Iespējams gan, ka tā vietā, lai apmainītos replikām, prātīgāk būtu sēsties pie sarunu galda jau tuvākajā laikā, jo izskatās, ka Ziemeļu Ledus okeāna bagātības, kas globālās sasilšanas ietekmē sāk kļūt pieejamākas, ir nopietns sarunu subjekts un potenciāla ekonomisko konfliktu zona, kas tiklab aktuāla Krievijai kā Kanādai un Dānijai, kā arī Norvēģijai un ASV, kuru pretenzijas varētu būt ne mazāk pamatotas.

Tikmēr acīmredzami, ka Krievija precīzi uztvērusi brīdi, kad tās resursi kļuvuši par nopietnu politisko argumentu un pievelk skrūves nepaklausīgajiem, vienlaikus demonstrējot savu spēku un pozicionējot sevi kā drošu partneri Rietumiem. Viņnedēļ Maskava piespieda Minsku vismaz daļēji samaksāt milzīgo gāzes parādu, neliekot šaubīties par gāzes piegādi pārējai Eiropai, bet tuvākajā nākotnē interesanti būs vērot, cik aktīvi Krievija iesaistīsies, lai panāktu sev vēlamu iznākumu ārkārtas vēlēšanās Ukrainā. Tas nebūs viegli izdarāms, jo pašreizējā prezidenta Juščenko atbalstītāji spēkus apvienojuši, tomēr arī Krievijas ietekmes zonā esošie promaskaviskie konkurenti nesnauž, turklāt viņiem varētu palīdzēt tas, ka daļā progresīvās sabiedrības tomēr valda vilšanās oranžajā revolūcijā.

Tomēr šīs problēmas pagaidām šķiet samērā miermīlīgāka rakstura, salīdzinot ar tām, kas valda karstajos punktos. Pēc īsa klusuma brīža atkal pilnā balsī ierunājušies pašnāvnieki Irākā, un vardarbības uzplūdus nedēļas nogalē vainagoja degvielas uzpildes stacijas apšaude. Tikmēr jau tā visnotaļ nožēlojami strādājošā Irākas valdība kļuvusi vēl vājāka pēc tam, kad to pameta sunnītu bloks. Tiesa, Irākas eksperti norāda, ka šim pavērsienam nav būtiskas nozīmes Irākas turpmāko notikumu attīstībā. Pirmkārt, tāpēc, ka šī valdība patiešām ir vāja, bet, otrkārt, tādēļ, ka darbības nodrošināšanai pietiek ar vairākumu parlamentā, kurš tai saglabājas. Konstruktīvākai darbībai gan vajadzētu citu risinājumu, taču ne irākieši paši, ne amerikāņi ar saviem sabiedrotajiem, kā izskatās, pašlaik nespēj piedāvāt scenāriju, kā normalizēt situāciju.

Bet Afganistānā joprojām NATO aktivitātes prasa civiliedzīvotāju upurus, un Ziemeļatlantijas alianses pārstāvji uz šīm pretenzijām atbildējuši ar visai apšaubāmu humānismu, solot uzlidojumos izmantot bumbas ar divreiz mazāku jaudu. Iespējams, šāda taktika derētu, ja veiktu objektu apšaudes, toties nav gan saprotams, kā šādā gadījumā varēs pasargāt civiliedzīvotājus, kurus talibi bieži izmanto kā ciešu dzīvo vairogu.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Baumas – par pārmaiņām valdībā un par lata devalvāciju.
Latvijas Pirmā partija un "Latvijas ceļš" paziņo, ka augusta beigās saplūdīs vienā partijā.
Valdības pārstāvji arvien biežāk runā par pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu noteikšanu vienā dienā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs apliecinājis savu disidenta statusu, veltot kritiku līdz šim neaizskaramajam ierindas biedram un partijas dibinātājam Andrim Šķēlem.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Asiņains pašnāvnieku vardarbības vilnis Irākā.
Krievija izsaka arktiskas ambīcijas Ziemeļpolā.
ANO steidz novērst humāno katastrofu Sudānā, kur bez pajumtes palikuši vairāk nekā 2 miljoni cilvēku.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nonācis kritikas krustugunīs par noslēgtajiem ieroču piegādes līgumiem ar Lībiju.