Kurzemes Vārds

00:04 Sestdiena, 25. maijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novadā

Dzeltens kombains zeltainā rapšu druvā
Pēteris Jaunzems

Vairākkārtējais konkursa "Sējējs" laureāts, Vērgales pagasta zemnieku saimniecības "Gausēni" īpašnieks Jānis Cielava pagājušajā nedēļā pārveda mājās un jau nākamajā dienā rapšu druvā izmēģināja jauniegādāto kombainu "Sampo". Jaudīgā agregāta cena sasniedz 130 tūkstošus latu, taču 25 procentus no šīs summas subsīdiju veidā apņēmusies samaksāt valsts.

Vērgales sēklaudzētājs aizvien pievērsis lielu uzmanību saimniekošanas kultūrai. Saraiķu pusē, kur atrodas "Gausēni", zeme ir smilšaina un akmeņaina, bet Jāņa aprūpētajos tīrumos un druvās tie katru pavasari tiek rūpīgi nolasīti. Tādēļ var strādāt puslīdz droši un nav jābaidās, ka dārgā tehnika varētu iziet no ierindas, saduroties ar negaidītu šķērsli. Arī meliorācijas sistēmas zemnieka saimniecībā vienmēr tiek uzturētas kārtībā, novadgrāvji ir iztīrīti un drenas darbojas. Tomēr pat tad neesot iespējams garantēt, ka zemākā vietā kombaina riteņi nesāks buksēt. Jo īpaši tagad, kad nokrišņu netrūkst un visas ieplakas pilnas ar ūdeni. Arī dzeltenajam "Sampo" jau pirmajā dienā bija jāiztur pastiprināta slodze, jo, ticis druvā, tas vairākkārt nostiga.

Tomēr nekas ārkārtējs tādēļ nenotika, jo kombaina iemēģināšanā klāt bija arī SIA "Amazone" pārstāvis Kārlis Siatkovskis no Kuldīgas, kurš sekoja tehnikas uzvedībai un deva īpašniekam nepieciešamos padomus, kā to pareizi ekspluatēt. "Kurzemes Vārdam" jaunais cilvēks paskaidroja, ka firma nodrošinot arī "Sampo" apkopi un remontu.

Tiesa gan – kombaina izmēģināšana nenotika uz "Gausēnu" zemes, bet iznomātā laukā, kur nobrieduši pērn rudenī iesētie rapši. Saimnieks teica, ka pārziemošana nav pagājusi īpaši veiksmīgi, tāpēc vasaras vidū lauks izskatījies plankumains, bijusi nepieciešama miglošana. To veicot, viņš ķimikālijām pievienojis rapšu pākstiņu līmi "Elastic", kas novērš izbiršanu pirms laika. Tehnoloģiskais eksperiments attaisnojies. Kamēr daudzi citi zemkopji šogad sūdzas par ievērojumu ražas nobirumu, bet dažiem kolēģiem Zemgalē lielākā daļa audzējuma palikusi uz lauka un jau sadīgusi, "Gausēnu" saimniekam par to nevajagot vaimanāt. "Sampo" tvertnēs iebiruši aptuveni 2,5 līdz 3 centneri rapšu no hektāra. "Šai vasarai tas ir pietiekami labs ievākums," atzina sēklaudzētājs. Pavisam šoruden jaunajam kombainam būs jānokuļ audzējums 130 hektāru platībā. Kaut arī sinoptiķi solījuši, ka augusta pirmā dekāde ražas novācējiem būs labvēlīgāka, viņš uz prognozēm nepaļaujoties, tādēļ kulšanai izmantošot katru piemērotu mirkli.

Palīdzēs iegūt pamatizglītību
Ilze Lanka

Rūpējoties par to, lai pamatizglītību iegūtu visi 9.klases beidzēji, Aizputes vidusskolā 1.septembrī tiks atvērta pedagoģiskās korekcijas klase. Par to, kuriem audzēkņiem būtu nepieciešams šajā klasē mācīties, lems tuvāko nedēļu laikā.

Cīnīsies ar cēloņiem

Pēc 9.klases beigšanas pamatizglītību valstī neiegūst vidēji 12 procenti skolēnu. Līdzīgi radītāji esot arī Aizputes vidusskolā. Direktore Liveta Sprūde vērtē – ņemot vērā, ka pamatizglītība valstī ir obligāta, tas ir daudz. Viņa uzsvēra: "Gribam pievērst uzmanību cēloņiem, nevis sekām."

Ar bērniem pastiprināti tiks strādāts 6.klasē, jo lielākas problēmas mācībās parādoties jau pēc 5.klases beigšanas. "Gada laikā viņi varēs apgūt neapgūto, nostiprināt prasmes, lai septītajā klasē atgrieztos iepriekšējā kolektīvā," klāsta L.Sprūde.

Liepājas rajonā pedagoģiskās korekcijas klase ir arī Vaiņodes vidusskolā. Tur iepriekšējos divus gadus strādāts ar 9.klases audzēkņiem. Direktora vietniece mācību darbā Gunta Minka atzina, ka tā tiešām esot cīņa ar sekām. Lai noskaidrotu, vai bērns negrib mācīties, nevar vai vienkārši slinko, diagnostika jāveic jau 4.–5. klasē. Aizputes vidusskolā bērniem ar uztveres traucējumiem iecerēts pievērst pastiprinātu uzmanību jau 3.klasē. Ar pašvaldības finansiālo atbalstu tiks īstenots projekts, kas paredz papildu apmācību latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā un notiks stundu laikā.

Aizputes vidusskolas mērķis ir panākt, lai pamatizglītību iegūtu visi 9.klases beidzēji. Vaiņodes vidusskolā līdz šim tas nav izdevies. "Ir bērni, kuri sāk mācīties šajā klasē ar domu, ka nebūs jāmācās. Tiem, kuri tomēr saprot, ka nepieciešams strādāt, izglītību izdodas iegūt," pieredzē dalījās G.Minka.

Visi nedomā vienādā ātrumā

Pedagoģiskās korekcijas klasē Aizputes vidusskolā paredzēts mācīt 8 līdz 15 bērnus. Tieši nelielais audzēkņu skaits ir galvenais faktors, kas nodrošinās veiksmīgu izglītošanās procesu. Vidēji klasē Aizputē ir 30 bērnu. "Tāpēc individuāla pieeja ir sarežģīts jautājums, lai gan dažiem bērniem vajadzīgs cits darba temps un lielāka uzmanība," skaidroja L.Sprūde. Viņa arī uzsvēra: "Ja ir palēnināta uztvere, tas nenozīmē, ka bērns vispār nevar iemācīties."

Klase gan vēl nav nokomplektēta, jo atbalsts saņemts pavisam nesen. Pārrunas ar pedagogiem un vecākiem sāks šonedēļ. "Ceram, ka gan bērniem, gan vecākiem veidosies izpratne – tas tiek darīts pašu skolēnu labā," sacīja L.Spūde. Direktore saprot, ka bērniem tomēr nebūs vienkārši sākt mācīties citā klasē. Viņiem būs pieejamas psihologa un sociālā pedagoga konsultācijas.

No malas neizskatās, ka korekcijas klases audzēkņus citi skolēni novērtētu zemāk vai arī attieksme pret viņiem būtu citāda, "Kurzemes Vārdam" apgalvoja Vaiņodes vidusskolā.

Būs labi aprīkota klase

Projektu "Pedagoģiskās korekcijas programmas ieviešana Aizputes vidusskolas 6.klasē" finansē Eiropas Sociālais fonds. Tas tiks īstenots trīs gadu laikā, taču pagaidām piešķirti līdzekļi vienam gadam – 15900 latu. Līdzfinansējumu – gandrīz 4000 latu – nodrošina valsts, raksta "Aizputes Avīze".

Lai veicinātu prieku mācīties, pedagoģiskās korekcijas klasei nopirkts jauns aprīkojums – soli, dators, kopētājs, printeris. Iecerēts, ka lielāko uzmanību pievērsīs latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas apguvei. L.Sprūde uzskata, ka nav nepieciešama īpaša apmācība pedagogiem, kuri strādās šajā klasē. Daži Vaiņodes vidusskolas skolotāji pirms projekta uzsākšanas gan gājuši kursos. "Vajadzēja jau visiem, jo šiem bērniem ir nepieciešama citāda pieeja. Jārēķinās, ka viņiem jauno informāciju vajadzēs atkārtoti skaidrot vēl un vēl," G.Minka neslēpa.

Vaiņodes vidusskolā nākamajā mācību gadā pedagoģiskās korekcijas klases, visticamāk, nebūs. Pašu 9.klašu audzēkņiem lielu problēmu mācībās neesot. Lai klasi varētu atvērt, iepriekš piesaistījuši skolēnus arī no citām rajona skolām, taču šogad tas nav izdevies. "Devītajā klasē skolēni vairs negrib pārcelties uz citu skolu," konstatējusi G.Minka.