Kurzemes Vārds

23:03 Piektdiena, 15. novembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Sports

Nedēļa Liepājas sportā
Liepājā var būt arī sporta tūrisms

Andris Sudmalis

Pagājušajā nedēļā notikumi saistībā ar Liepājas sportu lielākoties virmoja ap "Liepājas metalurga" futbolistiem – vai mūsējiem Brestā izdosies nodemonstrēt labāku sniegumu nekā Liepājā, vai uzbrucēji spēs atgūt vārtu garšu un vai liepājnieki iekļūs nākamajā kārtā. Pozitīvas atbildes sekoja uz visiem trim jautājumiem, turklāt uzvara tika izcīnīta gandrīz pārpildītajā 10000 skatītāju pilnajā Brestas stadionā, kas aktīvi atbalstīja savējos.

Šajā sakarībā liepājnieku dārzā akmeni iemeta "Dinamo" galvenais treneris Vladimirs Hačikjans, baltkrievu presei stāstot, ka Liepājas stadions bijis aizpildīts tikai nedaudz vairāk par pusi, bet klusums arēnā licis meklēt salīdzinājumu ar teātri – viesi nav izjutuši nekādu spiedienu no Liepājas publikas. Varam būt droši, ka šķietami vēsie zviedri stadionā un tā tuvumā nebūt nav nekādi rāmie jēriņi, jo spēles laikā bieži vien atbalsta savējos ne sliktāk kā itāliešu ultras, bet stadiona ārpusē (un dažreiz arī iekšpusē) mēdz izvicināt dūres kā angļu huligāni.

Taču ārpus futbola bija vēl viens nozīmīgs notikums, kas bija saistīts ar topošo multifunkcionālo sporta kompleksu. Lai arī darbi mierīgi rit savu gaitu, jūlija pēdējās dienas simboliski tika izvēlētas par laiku, kad svinēt centra spāru svētkus. Jo lielāka simboliskā nozīme tam var tikt piešķirta, dzirdot būvnieku solījumus tieši pēc gada nodot jauno kompleksu ekspluatācijā. Šās ēkas sakarībā, šķiet, nekad nav radušies jautājumi, vai tā ir vajadzīga – drīzāk jau kāpēc tā tiek būvēta tik vēlu, taču pašlaik svarīgākais ir tas, ka tā top. Jau pašlaik nav šaubu arī par halles noslogotību – tajā sportos gan vispārizglītojošo, gan sporta skolu audzēkņi, protams, arī profesionāļi, kuri turpat aizvadīs Latvijas čempionāta spēles.

Blakus hallei ieplānotā sportistu viesnīca pilsētas sporta dzīves vadītājiem ļauj domāt par Liepāju arī kā sporta tūrisma galamērķi. Nav noslēpums, ka pašlaik ne viena vien sporta veida komandas no austrumu puses labprāt izvēlas rītdienas pilsētu par savu vasaras treniņnometņu rīkošanas vietu. Un ne tikai no austrumiem, jo sadarbību, rīkojot kopīgas treniņnometnes, piedāvā Zviedrijas un Luksemburgas tenisisti, un kur gan vēl, ja ne Liepājā, kur pirmās iemaņas šajā sporta veidā guvis Matīss Burģis, tās būtu vislabāk rīkot? Pagaidām vēl varam tikai sapņot, taču tuvākajā laikā – ar nosacījumu, ka Liepājā tiks ne tikai uzbūvēta jaunā sporta zāle, bet atjaunots arī skrejceļš –, varam cerēt konkurēt ar savu ziemeļu kaimiņpilsētu.


Kad šķiet – izredžu vairs nav…
Miks Kuncītis

Skaistu uzvaru starptautiskajā pārbaudes turnīrā Rīgā izcīnījuši Latvijas izlases basketbolisti, kas dramatiskā mača galotnē ar 84:83 (19:21, 22:16, 17:16, 26:30) pārspēja zvaigžņoto Lietuvas valstsvienību. Izšķirošs līdz ar spēles beigu signālu izrādījās Kristapa Janičenoka precīzais tālmetiens.

Uz pārbaudes turnīru Rīgā lietuvieši bija ieradušies ja ne gluži optimālajā, tad ļoti spēcīgā sastāvā jau nu noteikti, jo laukumā devās tādi spēlētāji kā Šiškausks, Kaukēns, Lavrinovičs, Jasikēvičs un Songaila.

Spēles sākumā laukumā ritēja līdzīga cīņa un nevienai no komandai iegūt ievērojamu pārsvaru neizdevās, tomēr pirmo ceturtdaļu ar minimālu handikapu noslēdza lietuvieši. Turpinājumā jau mazliet labāk izskatījās mūsējie, kuriem pirmajiem arī izdevās iegūt vairāk nekā desmit punktu pārsvaru, taču, ejot atpūtā, tablo vēstīja – 41:37 Latvijas basketbolistu labā. Arī mača otrajā pusē vadības grožus visai stabili savās rokās turēja mūsējie, tiesa gan, pēc tam, kad mājinieki bija izvirzījušies vadībā ar 72:60, lietuvieši krietni sasparojās un ar savu līderu palīdzību rezultātu atkal līdzsvaroja, pašā spēles galotnē pat izvirzoties vadībā. Vēl septiņas sekundes līdz cīņas beigām mūsējiem bija mīnus trīs – 80:83.

Šķita, ka šo spēli Latvijas izlasei vairs neizdosies noslēgt ar sev labvēlīgu rezultātu, tomēr mūsējie paveica neticamo – mājinieku saspēles vadītājs Jānis Blūms nopelnīja tiesības izpildīt divus soda metienus. Pirmo viņam izdevās realizēt un nākamais jau apzināti tika raidīts garam. Lai cik pārsteidzoši tas būtu viņam pašam, burzmā izdevās izcīnīt atlēkušo bumbu un atdot rezultatīvu piespēli Kristapam Janičenokam, kurš, neskatoties uz lietuviešu pretestību, no trīspunktu metiena atzīmes bija precīzs un izrāva Latvijas izlasei vienu no skaistākajām uzvarām. Tieši Janičenoks ar 20 gūtiem punktiem bija arī šīs spēles rezultatīvākais spēlētājs, bet Armanda Šķēles kontā 17. Šajā mačā piedalījās arī liepājnieks Jānis Porziņģis, taču viņš laukumā pavadītajās četrās minūtēs punktus neguva.


Rokādē uzvar Arkādijs Naidičs
Andris Sudmalis

Ar Latvijas šaha audzēkņa, bet Vācijas pilsoņa Arkādija Naidiča uzvaru noslēdzies starptautiskā šaha festivāla "Liepājas rokāde" supertnīrs. Jaunais liepājnieks Ritvars Reimanis spēcīgajā konkurencē bija pēdējais, taču bez punktiem viņš nepalika.

Ņemot vērā, ka Ritvara iekļūšana superturnīrā jau bija vērtējama kā liels pārsteigums, neko daudz vairāk no viņa nevarēja prasīt. Spēcīgajā konkurencē gan gluži par peramo puiku liepājnieks nekļuva, jo 11 cīņās guva 3 punktus – uzvaru pret Lietuvas vicečempionu Vidmantu Mališausku, kā arī četrus neizšķirtus, arī pret igauni Janu Elvestu. Labāko rezultātu no Latvijas sportistiem sasniedza Jevgēņijs Svešņikovs, kurš izcīnīja 4.vietu.

Savukārt "Open" turnīrā triumfēja Lietuvas sportists Vitauts Vaznonis, bet, no uzvarētāja atpaliekot tikai par puspunktu, 2.vietu izcīnīja liepājnieks Vadims Daškevičs. Latvijas – Lietuvas mačsacīkstē ar rezultātu 57,5 pret 42,5 uzvarēja mūsu dienvidu kaimiņi, komandu turnīrā uzvarēja "Joker" (Liepājas KSS pirmā komanda noslēdza pirmo desmitnieku), bet ātrspēles turnīrā uzvarēja lietuvietis Šarūns Šuļšķis. Vadims Daškevičs, no uzvarētāja vēlreiz atpaliekot tikai par puspunktu, izcīnīja 6.vietu.


Marinai Surņinai Liepājas rekords
Miks Kuncītis

Valmierā aizvadīts Latvijas čempionāts vieglatlētikā, kurā ar atzīstamiem panākumiem startējušas mūspuses vieglatlētes, izcīnot četras zelta medaļas. Dubultuzvaru lielākajās pašmāju sacensībās izcīnīja liepājniece Marina Surņina.

Sacensību pirmajā dienā lielākās cerības tika saistītas ar 400 metru skrējienu un lodes grūšanas sektoru, kur startēja attiecīgi Marina Surņina un grobiņniece Diāna Ozoliņa. Pirmajai no šīm sportistēm tā sauktais garais sprints padevās ļoti veiksmīgs un pēc finiša nācās secināt, ka beidzot ir pārspēts otrs vēcākais Liepājas rekords sieviešu konkurencē, ko Surņina laboja par nepilnām 0,3 sekundēm (iepriekšējais – 55,2 – tika sasniegts 1961.gadā un to paveica Vilita Gērika). Lai arī Diānas Ozoliņas sasniegtais rezultāts lodes grūšanas sektorā nebija tik pārliecinošs – 12,75, arī viņa izcīnīja uzvaru. Jaunu personīgo un Liepājas rekordu 5000 metru distancē sasniedza Irina Štūla–Pankoka, kura skrējienu veica 17 minūtēs un 55,55 sekundēs.

Arī otrajā dienā mūsējiem divas zelta medaļas – jau minētā Marina Surņina ar jaunu personīgo rekordu uzvarēja 200 metru skrējienā – 24,84. Savukārt Poļina Jeļizarova, savu tuvāko sekotāju apsteidzot vairāk nekā par 13 sekundēm, atkal palika nepārspēta 3000 metru kavēkļu skrējienā – 10:14,8. Šķēršļu skrējienā piedalījās arī Štūla–Pankoka, kura finišu sasniedza trešā – 11:16,6. Diemžēl dubultuzvaru gūt neizdevās grobiņniecei Diānai Ozoliņai, kura diska mešanā izcīnīja otro vietu – 46,03, zaudējot vienīgi Laurai Igaunei.

Viens no liepājnieku treneriem Jēkabs Kupšis atzina, ka šis noteikti mūsējiem bijis veiksmīgākais Latvijas čempionāts šajā tūkstošgadē un visi sportisti sasnieguši augstvērtīgus rezultātus.


Savā laukumā joprojām bez uzvarām
Andris Sudmalis

Sestdien "Liepājas metalurga" hokejisti Liepājā aizvadīja otro spēli pirms jaunās sezonas, un otro reizi piedzīvoja zaudējumu – šoreiz Latvijas kausa izcīņas spēlē metalurgi pagarinājumā ar 1:2 (0:0, 0:0, 1:1, 0:1) piekāpās "ASK/Ogres" hokejistiem.

Nesenajā pārbaudes turnīrā Daugavpilī liepājnieki Ogres bebrus pārspēja ar 2:1, kas nozīmēja, ka pašreizējiem valsts vicečempioniem pagājušās nedēļas nogalē motivācijas varēja būt kaut kripatiņu vairāk par liepājniekiem.

Tiesa, cīņas ievadā aktīvāki bija metalurgi. Jau astoņpadsmitajā sekundē pirmo metienu pa vārtiem veica Mamonovs, arī turpmākās minūtes mūsējie lielākoties veiksmi meklēja uzbrukuma zonā, taču mūsējo saspēle nebija pietiekami precīza, bet lielākoties zemie metieni no flangiem bebru vārtsargam nopietnas raizes nesagādāja. Diemžēl "Liepājas metalurga" sniegumu jau visai tradicionāli ietekmēja lielais noraidījumu skaits. Visā mačā uz sodīto soliņa liepājnieki devās deviņas reizes, no tām piecas jau pirmajā trešdaļā, turklāt divreiz palika trijatā pret pieciem. Lai arī tiešu labumu no spēles vairākumā viesi neguva, iniciatīvu ogrēniešiem uz brīdi izdevās pārtvert un spēli izlīdzināt.

Vairāk gan turpināja uzbrukt liepājnieki, taču "ASK/Ogres" aizsargi un vārtsargs darbojās gana pašaizliedzīgi, lai ar mūsējo metieniem gan no vārtu priekšas, gan pēc izgājieniem vienatnē uz vārtiem tiktu galā.

Nespējot iemest, nācās ielaist. Žabotinskis gan kārtējo reizi rāvās sviedriem vaigā – ar pirmo metienu no vārtu priekšas Dmitrijs fantastiskā veidā tika galā, taču ogrēnieši nekautrējās būt agresīvi mūsējo vārtu priekšā un pēc atkārtota raidījuma tomēr izvirzījās vadībā. Liepājnieku atbilde sekoja pēc septiņām minūtēm. Aizturētā soda laikā Žabotinskis vēl tikai traucās rezervistu soliņa virzienā, lai uz ledus varētu doties sestais laukuma spēlētājs, kad Ozols no uzbrukuma zonas vidus raidīja ripu tālajā stūrī, panākot 1:1. Panākums mūsējos bija sapurinājis, un viņi ļoti centās izšķirt mača likteni jau pamatlaikā, tomēr bez sekmēm, un sekoja pagarinājums. Jau tā pirmajā minūtē uzvaru varēja izraut gan viena, gan otra komanda. Viesi neizmantoja ātro pretuzbrukumu pēc metalurgu kļūdas uzbrukumā, savukārt pēc sekojošā prettrieciena ripa pēc Lelena raidījuma izspurdza cauri vārtsarga padusei, lidojot dažus centimetrus gar vārtu stabu.

Citu metalurgu kļūdu uzbrukumā viesi vairs nepiedeva, pusotru minūti pirms pagarinājuma beigām panākot 2:1.

Latvijas kausa izcīņas pirmajās spēlēs "Rīga 2000" ar 7:2 sagrāva "Latgali", bet mūsu apakšgrupā "ASK/Ogre" ar identisku rezultātu pieveica HK "Sāga/Rīga", kas ceturtdien pulksten 19 savā laukumā tiksies ar "Liepājas metalurgu".


Cilvēks, kurš īstenoja Ostapa Bendera ideju
Andris Sudmalis

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā viesojās, iespējams, viens no sporta pasaulē vispretrunīgāk vērtētajiem cilvēkiem – Kalmikijas un Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) prezidents uzņēmējs Kirsans Iļumžinovs.

Pirmo reizi uzturoties Latvijā, viņš divu dienu laikā, šķiet, bez īpašām grūtībām pārliecināja Valsts prezidentu Valdi Zatleru un premjeru Aigaru Kalvīti par nepieciešamību Rīgā būvēt modernu šaha centru, kā arī sākt šī sporta veida mācīšanu skolās. Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks savukārt augstajam viesim pats piedāvāja zemi šaha centra izveidei.

Latvijas apmeklējuma otrajā dienā Kirsans Iļumžinovs apmeklēja šaha festivālu "Liepājas rokāde", nekavējoties izraisot Liepājas Latviešu biedrības nama zālē pamatīgu šūmēšanos un desmitiem zibspuldžu uzplaiksnījumu.

Tik īsā un saspringtā Latvijas apmeklējumā izbrīvēt laiku ilgākai sarunai ar presi nebija iespējams, taču ar Liepājas domes deputāta Āra Ozoliņa gādību "Kurzemes Vārdam" izdevās vienoties par pārdesmit minūšu sarunu ar mūžam aizņemto šaha entuziastu.

Par šaha pilsētas izveidi Kalmikijā, Kirsana Iļumžinova līdzību ar Ostapu Benderu, viņa attiecībām ar budismu, kā arī par plāniem saistībā ar Latviju un Liepāju, lasiet šā laikraksta numura sporta lapās.

– Viens no iemesliem, kādēļ ieradāties Latvijā, ir projekta "Global chess" īstenošana. Ko šis projekts nozīmē un kā tas radās?
– Šis projekts paredz izveidot viesnīcas, kurās bērni – jaunie šahisti – varētu uzturēties turnīru sacensību laikā. Apbraukājot daudzas valstis, redzu, ka pasaulē trūkst mūsdienīgu, datorizētu telpu turnīru rīkošanai. Otrs iemesls idejai bija tas, ka pilsētās bieži vien ir pieczvaigžņu viesnīcas, bet bērniem nav kur palikt. Apvienojot šīs problēmas, radās iecere visā pasaulē būvēt šaha centrus, kuros būtu gan centri sacensību rīkošanai, kuros darbotos vairāki meistarīgi šahisti, kas vadītu meistarklases, gan arī viesnīcas šahistiem. No ārpuses šie centri izskatīsies pēc kādas šaha figūras – dāma, karalis vai laidnis.

– Jūs savu privātos līdzekļus ieguldāt dažādos nekomerciālos projektos, piemēram, būvējot teātrus, stadionus, dievnamus. Kas būs projekta "Global chess" finansētājs?
– Ja runājam konkrēti par šahu, tad esmu tajā jau ieguldījis aptuveni 60 miljonus dolāru, kas bija nepieciešami FIDE vajadzībām, šaha attīstībai kopumā. Bet "Global chess" izmaksas, pēc sākotnējām aplēsēm, varētu būt aptuveni viens miljards ASV dolāru, un šos līdzekļus piešķirs mani biznesa partneri un draugi, kas ir gatavi kopā ar mani uzņemties daļu riska. Protams, sākotnēji tas būs sociāls projekts, bet ceram, ka pēc 12–15 gadiem viesnīcas varētu sākt dot arī peļņu. Visā pasaulē gribam uzbūvēt 150 šāda tipa viesnīcas.

Kā mūsu valsts vadītāji izturējās pret šo projektu?
– Ļoti labi. Piektdien tikāmies ar Valsts prezidentu, kurš, izrādās, arī spēlē šahu. Viņš teica, ka projekts esot fantastisks, pasakains. Galvenais, ka mums jau ir pieredze šādu projektu īstenošanā. Kad teicu, ka Kalmikijā izveidošu šaha pilsētu, ka tur notiks pasaules šaha olimpiāde, neviens neticēja, arī mans premjers mani uzskatīja par jukušu, jo mums nebija pat četrzvaigžņu viesnīcas. Tomēr stepes vidū izveidojām pilsētu, uzņēmām divus tūkstošus šahistu no visas pasaules, uzbūvējām lielisku šaha pili. Problēmu bija daudz, taču atradu līdzekļus, un uzbūvējām. Un Latvijas prezidentam projekta "Global chess" ideja patika, viņš atbalstīja arī priekšlikumu ieviest šahu skolās kā mācību priekšmetu. Šo piedāvājumu atbalstīja arī valsts premjerministrs, kurš, kā izrādījās, arī ir šahists. Atbalstu saņēmām, un būvēsim.

Kad jūs plānojat sākt būvniecību?
– Mums atliek sagaidīt, kad tiks piedāvāta zeme atbilstošā vietā, jo, ja orientējamies uz bērniem, tad šis centrs nevar atrasties pilsētas nomalē.

– Un projekta pluss ir tāds, ka tas tiks īstenots komplektā ar šaha mācību skolās.
– Jā, Liepājas un Rīgas pirmklasnieki jau 1.septembrī bez maksas saņems šaha mācību grāmatas.

Vai vizītes laikā Liepājā pietika laika iepazīties ar pilsētu?
– Protams, esmu šeit jau otro dienu. Vakar (piektdien) tikāmies ar pilsētas galvu Uldi Sesku, un viņš piedāvāja krastmalā piešķirt zemi nelielai šaha centra uzsliešanai. Paskatīsimies, vispirms vienosimies par projektu Rīgā, tad mani inženieri un direktori atbrauks arī uz Liepāju.

Kāpēc šahs būtu jāmāca skolā?
– Sākšu ar personīgu piemēru. Savulaik biju ļoti izlutināts bērns, bērnudārzu neapmeklēju, to vien darīju, kā skraidīju apkārt, spēlēju futbolu. Lai kaut kādā veidā mani nomierinātu, vectēvs sāka mācīt šahu. Un es ieinteresējos – man kā bērnam šahs ļoti iepatikās, jo figūras bija ļoti skaistas, un es sāku to spēlēt. Drīz vien kļuvu daudz disciplinētāks, arī sekmes skolā uzlabojās, un kļuvu teicamnieks. Kad 1993.gadā kļuvu par Kalmikijas prezidentu, skolās ieviesām šaha nodarbības, un sākām ievērot, ka skolās, kurās šaha mācība bija labā līmenī, par 40–50 procentiem uzlabojās skolēnu sekmes, savukārt samazinājās milicijas uzskaitē esošo bērnu skaits. Tas bija tādēļ, ka šahs bērniem māca dzīvē izmantot šī sporta veida galveno principu – vispirms domāt un tikai tad darīt.

– Kā citu sporta veidu pārstāvji izturējās pret lēmumu iekļaut šahu skolas programmā?
– Pazīstu ļoti daudzus futbolistus, hokejistus, arī bokserus, kas spēlē šahu, piemēram, brāļi Kļičko. Šī spēle māca koncentrēt uzmanību. Saka taču, ka futbolu spēlē ar kājām, bet uzvar ar galvu. Es taču savulaik biju arī futbola kluba "Uralan" prezidents, un toreiz futbolistiem un treneriem mācījām šahu. Nesen Šveicē tikos ar FIFA prezidentu Zepu Blateru, un plānojam treneru kursos mācīt arī šahu, jo tā taču ir kombināciju veidošana, variantu aprēķināšana, spēļu plānu izstrādāšana – lietas, kas futbolā ir ļoti nepieciešamas.

– Viens no pasaulē pazīstamākajiem jūsu īstenotajiem projektiem ir šaha pilsētas uzbūvēšana Kalmikijā. Vai šī projekta dēļ jūs esat salīdzināts ar Ostapu Benderu?
– Jā, protams! Laikraksts "Argumenti i fakti" 1997.gadā publicēja rakstu "Vai Kirsans uzbūvēs New Vasyuki?", kurā es tiku nosaukts par Ostapu Benderu. Pēc gada pilsēta tika uzbūvēta, svinīgi atklāta, un šaha pilsētu nosaucām par "New Vasyuki", kurā ir Ostapa Bendera prospekts un piemineklis šim Ilfa un Petrova radītajam tēlam.

Tā ir sava veida pašironija?
– Esmu pieradis dzīvot ar smaidu sejā, pretējā gadījumā no garlaicības varētu nomirt. Gan biznesā, gan politikā bieži jokoju.

– Un cik nopietns esat attiecībās ar Dievu? Kalmikija ir Krievijas budisma centrs, bet jums ir draudzīgas attiecības ne tikai ar Dalailamu, bet arī ar citu konfesiju vadītājiem.
– Jā, man bija ļoti labas attiecības ar Jāni Pāvilu II, draudzējos arī ar visas Krievijas Patriarhu. Manā skatījumā Radītājs ir viens. Lūk, Jēzus piedzima pirms diviem tūkstošiem gadu, bet kas bija pirms Kristus? Buda piedzima pirms divarpus tūkstošiem gadu, bet kas bija pirms viņa? Tas, kā ir iekārtota Saules sistēma, daba, cilvēks, manuprāt, nevar rasties no haosa, un es ticu Radītāja eksistencei. Bet Kristus, Muhameds un Buda ir viena Dieva bērni, kas dzimuši katrs savā laikā un nes ļaudīm mācību. Kas zina, varbūt pēc gadiem piecsimt par tādu pašu guru jeb reliģijas vadītāju kļūs Ļeņins.

– Varbūt arī šahu par savu sporta veidu izvēlējāties budisma dēļ?
– Šahs ir populārs visā pasaulē, dažādās valstīs, un mana izvēle nebija saistīta ar reliģiju, taču starp šahu un budismu ir iespējams novilkt arī paralēles. Budismā ir ļoti daudz garīguma, liela nozīme ir meditācijai. Budisms nozīmē Dievu tevī, kad tu iepazīsti savu iekšējo pasauli, kad tu izmanto savus iekšējos resursus, piemēram, ar jogas palīdzību. Šahā ir līdzīgi – spēles laikā valda klusums, kāda nav ne kikboksa, ne futbola laikā. Šahā cilvēks sēž, vēro spēles skaistumu, domā, iegrimst sevī un gūst rezultātu – ģeniālu gājienu.

– Kā uzskatāt – vai šahs kādreiz tik iekļauts olimpisko spēļu programmā?
– Pirms divām dienām atklāja FIDE galveno mītni Starptautiskās olimpiskās komitejas ēkā. Mūs jau ir atzinuši par sporta veidu, darbojamies dažādās komisijās, svarīgākajos mačos jau veicam sportistiem dopinga kontroli, tātad virzāmies uz to, lai agrāk vai vēlāk tiktu iekļauti vai nu vasaras, vai ziemas olimpiskajās spēlēs.

– Tātad jūs nešaubāties, ka šahs būs olimpiskajās spēlēs?
– Senie grieķi sportu definēja kā spēka un prāta sakausējumu. Es SOK amatpersonām saku, ka spēks sportā jau ir, bet lai prātu tam pievieno šahs.