Kurzemes Vārds

18:20 Svētdiena, 21. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Sāpīga demokrātija vai pārprastas cilvēktiesības?
Līvija Leine

Nu it kā lielums saglābts. Jaunā sieviete, ko ar "Kurzemes Vārda" līdzdalību Sociālā dienesta darbinieki atrada Zirgu salā, jau vairāk nekā nedēļu atrodas sociālās aprūpes centrā "Liepāja".

Tur viņai un abiem bērniem iedota atsevišķa istabiņa. Tur viņa un bērni četras reizes dienā saņem siltu ēdienu un papildporcijas vakarā. Tur ir iespēja cilvēcīgi nomazgāties. Māmiņai un bērniem iztīrītas galvas, matos vairs nemitinās kukaiņi. Viņas un bērnu veselību pārbaudījuši ārsti. Māmiņa tiek ārstēta, ar viņu strādā sociālie darbinieki. Tā kā izrādījies, ka māmiņas pasei izrauta pirmā lapa, tad sociālie darbinieki kārto lietas, lai viņa saņemtu jaunus dokumentus. Sociālie darbinieki sagatavojuši arī iesniegumu Pilsētas domes Sociālo lietu komisijai, lai māmiņa saņemtu pabalstu veselības uzlabošanai. Sociālie darbinieki vienojušies ar Mārtiņmāju, ka augusta beigās, kad māmiņas dokumenti būs kārtībā, tur visus trīs uzņems. Sociālā dienesta direktore Iveta Pūķe domā, ka, iespējams, pēc tam viņi varēs dzīvot Sociālajā mājā. Labi ļaudis uz sociālās aprūpes centru atnesuši bērnu drēbītes. Viss it kā tiek kārtots. Un iespējas, ka šie bērni atkal tiks nometināti izgāztuvē, turpmāk varētu nebūt.

Bet, zinot iepriekšējo situāciju, īstas pārliecības nav. Kāpēc?

Tāpēc, ka pie mums pastāv demokrātija un cieņā cilvēktiesības. Proti, katram ir tiesības dzīvot kā un kur viņš vēlas. Un tā, kā katrs prot. Vairs nevienu alkoholiķi nevar piespiest ārstēties, ja vien viņš pats to nevēlas. Nevienu cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem diemžēl nevar piespiest ārstēties, ja viņš to nevēlas. Nevienam diemžēl nevar aizliegt nelietīgi un ciniski izmantot otru cilvēku. Arī tad, ja tas otrs nesaprot, ka tas, kas ar viņu tiek darīts, ir nelietība. Māmiņas tā saucamais vīrs bija viņu atradis un aizgājis uz sociālās aprūpes centru, nesdams līdzi cienastu – mandarīnus un limonādi, sak: "Redzi, cik esmu labs, tikai nāc atpakaļ!" Uz kurieni un kāpēc? Uz tādiem jautājumiem diezin vai viņš vēlas sniegt atbildi. Citādi bērnu dzimšanas apliecībās būtu ierakstīts tēva vārds. Bet tā tur nav. Tātad neviens nevar piespiest viņu par šiem bērniem uzņemties atbildību.

Kad gājām prom no Zirgu salas, sociālās darbinieces ar rūgtumu atzina, ka viņām darba nekad netrūkšot. Kāpēc? Tāpēc, ka nav likumu, kas nelietīgiem vīriešiem aizliegtu izmantot meitenes, kas savas garīgās attīstības dēļ nespēj atšķirt labu no ļauna. Un neviens likums neparedz iespēju šādu vīrieti par to tiesāt. Jo, lūk, demokrātija! Jo, lūk, cilvēktiesības! Un, lūk, tā sieviete nav pretojusies...

Bet kur paliek mazo bērniņu cilvēktiesības? Sociālās aprūpes centra ārsti secinājuši, ka viņi ir veseli. Arī garīgi. Ko saka demokrātijas principi par viņu tiesībām arī turpmāk palikt veseliem? Vai, mazajiem cilvēciņiem pieaugot, tā nekļūs viņiem pārāk sāpīga? Vai viņu cilvēktiesības nav jāuzskata par primārām, gan attieksmi pret tēvu, gan arī pret māti vērtējot? Šo jautājumu var adresēt Bāriņtiesai. Bet vispirms tas būtu jāsadzird mūsu likumdevējiem. Citādi demokrātija mūsu pārprasto cilvēktiesību dēļ šiem mazajiem bērniņiem, kam pagaidām ir iespēja izaugt par veseliem cilvēkiem, nākotnē var kļūt pārāk sāpīga.