Kurzemes Vārds

20:24 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Novada ziņas īsumā

Atkritumu sonteineru iztukšo, tomēr gruži paliek
Ilze Lanka

Liepājas rajons savējos un viesus sagaida ar savdabīgu vizītkarti – stāvlaukumā pie Ilzika ezera ap atkritumu konteineru mētājas plastmasas pudeles un maisiņi. Taču lielākais pārsteigums seko pēcāk – pats konteiners ir gluži tukšs. Bet visā Latvijā tiek rīkota akcija, kas aicina nepiemēslot ceļmalas.

Neuzskata par pienākumu savākt

Stāvlaukums, kur izvietota informatīva Liepājas rajona karte, atrodas Rīgas – Liepājas šosejas malā, pirms mūsu rajona robežas, blakus Ilzika ezeram. "Ezers ir mūsu pusē, bet stāvlaukums vairs ne, tas jau ir Kuldīgas rajons," norādīja Kalvenes Pagasta padomes priekšsēdētājs Henrijs Junkarēns. Viņš zināja, ka par ceļmalās esošo atkritumu konteineru iztukšošanu atbildot valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi".

"LVC" Kurzemes reģiona Liepājas nodaļas vadītāja Baiba Kampmane informēja, ka teritorija pie Liepājas rajona robežas ir Kuldīgas nodaļas pārziņā. Viņa piebilda, ka visos rajonos kārtība ir vienāda – "LVC" ir noslēguši līgumu ar atkritumu apsaimniekotājiem, kas iztukšo stāvlaukumos novietotos konteinerus. Gruži tiekot izvesti reizi nedēļā. To apstiprina arī "LVC" Kurzemes reģiona Kuldīgas nodaļas vadītājs Arvis Taube. Viņš skaidroja, ka atkritumu apsaimniekotāji negrib vākt tos atkritumus, kas atrodas ārpus konteinera. Pirmkārt, ar viņiem par šādiem pienākumiem neesot slēgts līgums, otrkārt, automašīnu apkalpo viens operators, viņš nemaz fiziski nespējot visur savākt izmētātos gružus. "To dara ceļinieki, šajā gadījumā – Skrundas iecirknis. Viņiem ir regulāri jāseko līdzi, kad kur atkritumus izved," pastāstīja A.Taube.

"Tie konteineri pārāk ātri ir pilni, un atkritumu apsaimniekotāji brauc pārāk reti," situāciju komentēja H.Junkarēns.

Izmet arī mēbeles un tehniku

Līdzīga problēma esot arī Kalvenes pagastā esošajā pieturvietā netālu no Stulbes upes tilta. "Tur bieži vien ir liela nekārtība," novērojis pašvaldības vadītājs. B.Kampmane iebilda, ka šajā stāvvietā bieži vien tiekot nogādātas arī vecas mēbeles, nolietota sadzīves tehnika un būvgruži. "Pašvaldību vadītāji saka – privātmājām ir noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu. Taču cilvēki redz, ka ceļmalās esošos konteinerus izved, izgāž tur savus lielos gružus, lai nav jāmaksā papildus," secina "LVC" Kurzemes reģiona Liepājas nodaļas vadītāja.

Tāpat notiekot arī Kuldīgas pusē. "Mums ir grūti cīnīties ar sekām. Piespiest domāt iedzīvotājus par atkritumu apsaimniekošanu – tā ir pašvaldības atbildība. Ceļiniekiem ar to nebūtu jānodarbojas," uzskata A.Taube. B.Kampmane uzvēra, ka šī problēma risināma valsts mērogā.

Meklē cūcīgāko ceļmalu

Pašlaik Latvijā risinās akcija "Nemēslo ceļmalā!". Lai izveidotu cūcīgāko ceļmalu sarakstu, līdz 13.augustam interneta mājaslapā www.cukmens.lv un portālā www.draugiem.lv var pieteikt piemēslotākās ceļmalas. Iespējams iesūtīt arī fotogrāfijas, aicina viens no akcijas organizatoriem – Satiksmes ministrija.

Kāds no piesārņotāko vietu pieteicējiem tiks pie īpašās balvas – brauciena kopā ar Cūkmenu rallija mašīnā. Rezultātus paziņos augusta vidū. Drīzumā sabiedrību uzrunās arī reklāmas, kas pievērsīs uzmanību taktikas "brauc–izmet–brauc tālāk" sekām.

Tomēr B.Kampmane ir skeptiska – akcijas nāk un iet. Esot jāķeras pie atkritumu izvešanas sistēmas sakārtošanas.

Autovadītāji ar aicinājumu "Nemēslo ceļmalā!" tika uzrunāti jau pagājušajā gadā, tomēr situācija daudzviet nav mainījusies. Šogad ceļmalās savākti 9000 kubikmetru atkritumu.


Pīlēm drīz klāsies plāni
Viktors Ulberts

Vīri, kuriem medības ir nopietna aizraušanās, jau eļļo plintes un sakārto ekipējumu, lai to varētu likt lietā. Sestdien pulksten 16 drīkstēs atskanēt pirmie meža pīļu virzienā raidītie šāvieni, kas iezīmēs pīļu medību sezonas atklāšanu.

Jāievēro šaušanas noteikumi

Kā rāda valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" informācija, līdz 15.septembrim pīļu medības būs atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 16.septembra līdz 15.novembrim tās varēs medīt katru dienu.

Kopumā medniekiem atļauts medīt vairākas putnu sugas – laučus, krīkļus, pelēkās pīles, platknābjus, meža pīles, prīkšķes, baltvēderu, garkakļus, brūnkakļus, cekulpīles, ķerras, tumšās pīles, melnās pīles, kākauļus, kā arī gaigalas.

VMD Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis atgādina, ka aizliegts šaut uz lidojošu medījamo ūdensputnu, ja tas lido leņķī, kas mazāks par 30 grādiem no ūdens virsmas, un ja pārskatāmība šaušanas virzienā ir mazāka par 150 metriem, aizliegts šaut medījamo ūdensputnu arī uz ūdens.

Ūdenstilpēs, kam nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā. Savukārt dabas liegumos ūdensputnu medībās aizliegts lietot munīciju, kas satur svinu.

Medniekam līdzi jābūt dokumentiem – mednieka apliecībai, medību ieroča lietošanas atļaujai un mednieka sezonas kartei.

Mednieku Latvijā netrūkst

Liepājas rajonā iecienītākās pīļu medību vietas ir Liepājas un Tāšu ezers. "Lāčkoku" šautuves īpašnieks Aivars Galeckis zināja atstāstīt mednieku vērtējumu: Liepājas ezers šogad neesot ļoti bagāts ar putniem, taču pīles ir, tātad būs arī kam trāpīt. "Kopš šauju pa šķīvīšiem, man to pīļu ir palicis žēl. Taču vismaz vienai medību sezonā jātrāpa," sacīja A.Galeckis. Viņš sezonas atklāšanu šogad sagaidīs Lubānas ezerā kopā ar draugiem. "Pats tur vēl neesmu bijis, bet runā, ka pīļu tur ir daudz. Nu tad – ne spalvas!"

Latvijā pīļu mednieku netrūkst, jo katru gadu tiek izsniegtas aptuveni 23000 mednieku sezonas kartes. Pīļu medību sezonas atklāšanas dienā medībās dodas aptuveni puse mednieku.

Iepriekšējo gadu aprēķini rāda, ka vidēji katrs mednieks atklāšanā nomedī vienu pīli.


Bibliotēkai liks jaunu jumtu

Līdz 1.septembrim pagasta bibliotēkai, kas atrodas muižas kompleksā, tiks uzklāts jauns jumts, pastāstīja Vērgales Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vitrups.

"Jumts jau sen bija nolietojies, tāpēc vajadzēja meklēt iespēju to nomainīt. Turklāt vecais jumts ir no šīfera un neatbilst nekādām mūsdienu prasībām," norādīja J.Vitrups.

Veicot remontu, jāņem vērā, ka bibliotēkas telpa, tāpat kā Vērgales pamatskola, ietilpst bijušās muižas kompleksā, tādēļ ir kultūrvēsturisks piemineklis un uz to attiecināmas īpašas būvniecības prasības.

Jumta maiņa tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem un izmaksā 20 tūkstošus latu. To apņēmās veikt SIA "Jumiķis". Meistari sola, ka līdz mācību gada sākumam darbs tiks pabeigts.


Dosies pārgājienā gar jūras krastu

Cīravas pagasta bērni, kuri darbojas projektā "Bērnu žūrija", 7.septembrī dosies pārgājienā gar jūras krastu, informēja Cīravas bibliotēkas vadītāja Anita Tuleiko.

Pārgājienā cīravnieki dosies kopā ar Vērgales "Bērnu žūrijas" dalībniekiem.

Projektā iesaistījušies Cīravas pagasta 32 bērni. Kaut arī vasarā netrūkst izklaides iespēju, īpaši čakli lasa Anda Kalveniece, Ilze Gūtmane un Līga Jūdre. Tos, kuri vēlas iesaistīties projektā, bibliotekāre iedrošina – vēl var pieteikties.


Operē izremontētās telpās
Ilze Lanka

Vakar Priekules slimnīcā bija dubulti svētki – oficiāli atklāja izremontēto Operāciju bloku un bez iepriekšēja brīdinājuma ieradās sen gaidītais veselības ministrs Vinets Veldre.

Atjauno un paplašina

Operāciju bloks rekonstruēts vasaras sākumā, pastāstīja Priekules slimnīcas galvenā ārste, anestezioloģe reanimatoloģe Tatjana Ešenvalde. Paplašināta telpa, kur notiek septiskās operācijas, un noliktavas. "Salīdzinot ar agrākiem laikiem, tagad ir daudz vienreizējo materiālu," paskaidroja Operāciju bloka vecākā māsa Vija Tanona. No jauna izveidots Asins kabinets, kur uzglabā asinis un plazmu. Iepriekš tur bijusi viena liela istaba, tagad tā sadalīta divās daļās. Izbūvētas dušas un tualetes, kas iepriekš bija kopējas ar Ķirurģijas nodaļu. "Lai izietu no Operāciju bloka, vienmēr jāpārģērbjas," uz ieguvumu ne vien ērtību, bet arī laika ziņā norādīja V.Tanona. Izremontēta sterilizācijas telpa, atjaunoti griesti un grīdas segums. Ierīkota arī atpūtas telpa, kur ir ledusskapis, mikroviļņu krāsns, tādēļ iespējams arī papusdienot. Operāciju bloka telpas paplašinātas uz Ķirurģiskās nodaļas palātu rēķina, norādīja V.Tanona.

Jauna aparatūra šoreiz nav iegādāta. "Plāni jau mums ir lieli," atklāja V.Tanona. T.Ešenvalde piebilda, ka būtu vajadzīgs anestēzijas aparāts un operācijas lampas.

Kopš slimnīcas uzbūvēšanas 1959.gadā vērienīgs telpu remonts Operāciju blokā nebija veikts. Darbi kopumā izmaksāja aptuveni 40 tūkstošus latu, no tiem 25 tūkstoši latu ir valsts finansējums, bet 14785 lati – slimnīcas līdzekļi. Darbus veica "Kurzemes amatnieks". Remonta laikā plānveida operācijas tika atceltas, notika tikai akūtās.

Ministrs sagādā pārsteigumu

Vakar risinājās Operāciju bloka oficiālā atklāšana, darbs tur notiek jau no 13.jūnija. "Ir patīkami strādāt gaišās, izremontētās telpās. Darba apstākļi tomēr ir svarīgi," neslēpa V.Tanona.

Priekules slimnīcas personālam tika sagādāts pārsteigums – Veselības ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa vietā bez brīdinājuma ieradās ministrs Vinets Veldre. "Tāpēc mums ir šodien dubults prieks," atzina T.Ešenvalde. Pārgriežot simbolisko sarkano lentīti V.Veldre minēja, ka investīcijas ir mazas, bet nozīmīgas, jo ienāk arī laukos, un ka ir svarīgi cilvēkiem radīt labus darba apstākļus.

Svinīgajā sarīkojumā tika uzskaitīts, ka Operāciju blokā pavisam strādājuši 25 ķirurgi, 12 ginekologi, anesteziologi un operācijas māsas, kā arī septiņi cilvēki no jaunākā medicīniskā personāla. T.Ešenvalde sveica arī pirmās darbinieces Melitu Upenieci un Āriju Balodi, kā arī V.Tanonu – šogad aprit 30 gadi, kopš viņa strādā Priekules slimnīcā.

Brauc arī no kaimiņrajoniem

Gadā Priekules slimnīcā tiek veikts aptuveni 600 operāciju. No 2003.gada izdara arī laparaskopiskās operācijas. Pērn šo pakalpojumu izmantojuši 145 pacienti. "Mazai slimnīcai rādītāji ir ļoti labi," vērtēja T.Ešenvalde. Tomēr viņa atzina, ka piesaistīt līdzekļus nav viegli un tāda tendence esot visā valstī. Naudu galvenokārt atvēlot lielajām medicīnas iestādēm. "Tomēr katrs piektais mūsu pacients nav no Liepājas rajona – vai no Liepājas, vai citiem rajoniem. Īpaši mūs iecienījuši Nīgrandes pagasta iedzīvotāji," novērojusi T.Ešenvalde.

Par spīti tam, gan pērn, gan šogad Priekules slimnīcā izdevies īstenot lielus projektus. Pavasarī, piemēram, ekspluatācijā nodots virtuves bloks, patlaban risinās Uzņemšanas nodaļas remonts. Tam vajadzīgos 23,5 tūkstošus latu atvēlējusi Liepājas Rajona padome.


Eiropas naudas apguvei ir daudz šķēršļu
Viktors Ulberts

Situācija Eiropas Savienības fondu apguvē nav zemniekiem labvēlīga, bankas kredītiem izvirza neizpildāmus nosacījumus – šīs un citas problēmas lauksaimniecībā izkristalizējās trešdien Jelgavā notikušajā diskusijā, kurā firmas "Kesko Agro Latvija" pārstāvji un Zemkopības ministrijas ierēdņi pārrunāja aktualitātes ES finansējuma apguvē.

Ministrija maina termiņus

"Kesko Agro" Lopkopības iekārtu un celtniecības projektu departamenta vadītāja Ingrīda Šmite uzsvēra, ka pārtikas produktu tirgū un ES stingrās prasības konkurence pieprasa jaunu tehnoloģiju ieviešanu saimniekošanā. Tāpēc laiks līdz 2013.gadam, apgūstot ES finansējumu, ir nozīmīgs zemniekiem, kas cenšas modernizēt un paplašināt saimniecības. Taču pašreizējā situācija ES fondu apguvē zemniekiem nav labvēlīga – vairāki būtiski aspekti nav pietiekami pārdomāti vai arī netiek īstenoti atbilstoši sākotnējiem solījumiem.

Piemēram, Zemkopības ministrija mainīja termiņus pieteikumiem uz ES finansējumu, kas lauksaimniekiem radīja zaudējumus. Ņemot vērā lauksaimnieciskās ražošanas ciklu, termiņu neievērošana nozīmē, ka projektu īstenošana aizkavējas par sezonu – vienu gadu.

Zemnieki, kuri cerēja iesniegt savus projektus un saņemt finansējumu solītajā laikā, sagādāja barību lopiem, noslēdza līgumus par tehniskā aprīkojuma iepirkumu, iemaksājot avansa maksājumu vai plānoja celt kūtis. Finansējuma atvēršanas termiņu pārbīde padarījusi šo darbu veltu.

Zemkopības ministrijas pārstāvis Aivis Reinholds atzina, ka termiņu aizkavēšanās bijusi, taču turpmāk solīja stingru un paredzamu kārtību ES līdzfinansējuma saņemšanā.

ES līdzekļu piesaistē pašlaik netiek nodrošinātas vienādas iespējas visiem zemniekiem. Izstrādātā punktu sistēma paredz, ka saimniecībām, kas līdzekļus jau saņēmušas, vēlreiz tos saņemt ir ļoti grūti. Šis jautājums radīja karstākās diskusijas. A.Reinholds informēja, ka, pierādot ražošanas produktivitātes pieaugumu, uz finansējumu varēs kandidēt arī tie, kas līdzekļus jau reiz saņēmuši. Šo punktu sistēmu Latvija drīkst koriģēt bez saskaņošanas ar ES struktūrām, atbilstoši situācijai.

Vēlas līzinga nosacījumus

Valsts inflācijas apkarošanas plāns skar arī ražotājus. Pašlaik vienā katlā atrodas gan mājokļu būvētāji, gan ražotņu īpašnieki. Bankas zemniekiem kredītus neatsaka, bet izvirza neizpildāmas prasības – pat trešo personu galvojumu, kaut gan galvojumus jau devuši fondi, kas strādā ar Zemkopības ministriju. Nesaņemot plānoto finansējumu laikā, zemnieki nevar izpildīt arī savas saistības pret ES, kas viņus var novest līdz bankrotam.

Būtisks trūkums lauksaimnieku atbalstam paredzēto līdzekļu apguvē ir prasība, kas paredz, ka lauksaimniecības tehniku par nacionālo subsīdiju un struktūrfondu naudu zemnieks var iegādāties, izmantojot vienīgi sarežģīto aizdevuma procedūru, nevis daudz vienkāršāko līzingu. Latvijas Līzinga devēju asociācija jau ilgstoši, cīnās par šīs sistēmas maiņu, taču arī jaunākajos ES naudas apguves nosacījumos tehniku joprojām atļauts iegādāties, tikai izmantojot aizdevumu. Analizējot šo situāciju, A.Reinholds pauda viedokli, ka bankas rūpīgi izvērtē biznesa plānus un to politiku ietekmē tas, ka lauksaimniecība tiek uzskatīta par samērā riskantu biznesu. Savukārt, atbildot uz jautājumiem par iespējām saņemt tehniku līzingā, Zemkopības ministrijas pārstāvis apstiprināja, ka šis jautājums tiks atrisināts un zemnieki ražošanas tehniku varēs saņemt finanšu (nevis operatīvajā) līzingā.

Ar trim miljoniem nepietiek

Asākie vārdi diskusijas laikā izskanēja no firmas "Kesko Agro" Cūkkopības iekārtu produktu grupas vadītāja Valda Krūmiņa, kurš šā brīža situāciju cūkkopībā nosauca par krīzi. Cūkgaļas iepirkuma cenas pēdējo divu gadu laikā nav mainījušas, taču labības cenas strauji aug. Pērn zemnieki labību varēja iepirkt par 70 latiem tonnā, bet tagad tā maksā jau 100–110 latu tonnā. Tajā pašā laikā tirgū ienāk krietni lētāka cūkgaļa no citām valstīm. Šajā situācijā zemnieks ir bezspēcīgs, jo nevar ietekmēt gaļas iepirkuma cenu.

Lielās saimniecības cenšas iegūt sertifikātu, lai sāktu eksportu uz Krieviju, kur priekšā jau ir lietuvieši. Otra iespēja, ko jau apsver vairākas lielās saimniecības, – nerentablo cūkkopības biznesu likvidēt.

Zemkopības ministrijas pārstāvis atgādināja, ka pērn cūkkopības atbalstam piešķirti trīs miljoni latu un pašlaik tiek strādāts pie "Gaļas programmas", kas, līdzīgi kā "Piena programma", regulēs cenas tirgū. A.Reinholds aicināja firmas "Kesko Agro Latvija" pārstāvjus izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai risinātu šo situāciju.