Kurzemes Vārds

20:45 Pirmdiena, 23. septembris
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Pirmā sleja

Desmitgades rekords

Centrālās statistikas pārvaldes paziņojumus par inflācijas rādītājiem lasām katru mēnesi, un cenu kāpums nav nekāds pārsteigums. Taču rādītājs 9,5 dažam labam lika ieplest acis – vasaras mēneši, kad tradicionāli ir zema inflācija vai pat deflācija, kā arī izziņotais pretinflācijas plāns it kā ir vērā ņemami pretargumenti sasniegtajam cenu kāpuma desmitgades rekordam. Jā, tik liela gada inflācija bija fiksēta 1997.gadā. Un diezin vai kādu normālu cilvēku spēj iejūsmināt tas, ka mūsu inflācija, salīdzinot ar šausmām Zimbabvē, ir svētlaime. Starptautiskā valūtas fonda eksperti prognozē, ka tur līdz gada beigām inflācija varētu sasniegt 100 tūkstošus procentu!

Ir skaidrs, ka šāda situācija mūsu valstī nevar turpināties bezgalīgi, tādēļ tie cilvēki, kas seko līdzi notikumiem un interesējas par ekonomiku, aizvien biežāk uzdod jautājumu: ar ko galu galā tas viss beigsies? Ir ļoti dažādi scenāriji, un diemžēl neviens eksperts neņemas atbildēt pārliecinoši – ir tikai nedroši minējumi. Viens variants, uz kuru cer Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, ka valsts virzīsies pa mīkstās piezemēšanās ceļu un notiks pakāpeniska ekonomikas atdzišana. Taču ir arī viedoklis, kas pieļauj lata vērtības samazināšanos.

Ir saprotams, ka skaļi un publiski pārspīlēt krīzes iespējamību nozīmē sēt paniku un izraisīt neadekvātas iedzīvotāju darbības, kas var ekonomikai nodarīt lielu kaitējumu. Lai atceramies kaut vai savulaik masveidīgo naudas izņemšanu no kontiem bankās Latvijā, Krievijā un citviet pasaulē. Visai nesen Rīgā cilvēki steidza uz valūtas maiņas punktiem izpirkt valūtas krājumus, jo pazibēja ziņa, ka gaidāma lata devalvācija. Tāpat esam pieredzējuši sāls, cukura un citu produktu stihisku izpirkšanu. Tādēļ arī skandētajiem trauksmes zvaniem kā līdzsvarojums tiek likti pretī arī objektīvi faktori. Vispirms jau tas, ka valstī ar tik ļoti strauju ekonomikas attīstību – iekšzemes kopprodukts pieaug par 10 procentiem gadā – nevar būt zema inflācija. Līdzīgas tendences notiek arī mūsu kaimiņvalstīs, tiesa, inflācijas rādītāji tur ir zemāki.

Ints Grasis