Kurzemes Vārds

08:30 Sestdiena, 24. augusts
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Anonīma saruna

Ļergas biznesā bez sirdsapziņas pārmetumiem
Kristīne Pastore

Sēžam un pļāpājam patiešām omulīgā atmosfērā. Viņa - 38 gadus veca, smaidīga un ļoti izskatīga sieviete, viņš - 40 gadu vecs, nopietna izskata vīrietis. Viņi piekrīt, ka būs vaļsirdīgi, es šo vaļsirdību pieņemu un solu uzdot pavisam atklātus jautājumus. Viņi smejas - neesot ko slēpt, lai gan man šķiet, ka tieši viņiem slēpjamā varētu būt ne mazums, jo viņi... jau 20 gadu nodarbojas ar ļergas ražošanu, ir izcīnījuši savu vietu šajā biznesā un negatavojas to pamest. Un viņiem nekaunas par to, ko dara, un arī sirdsapziņa nemokot. Sauksim viņus par EDGARU un KRISTĪNI, jo viņu dzīvesstāstā ir arī mazliet no šiem tēliem.

- Vai var teikt, ka jūs esat vieni no vērienīgākajiem ļergas ražotājiem Liepājā?
Kristīne
: - Nē, tā nu gan nevar teikt. Tad jūs nezināt, kas ir vērienīgs ļergas ražotājs.
Edgars: - Mēs dienā saražojam ap 200 litru ļergas.

- Man jau šķiet - iespaidīgi!
E
.: - Tas nav nekas. Apjoms ir tad, kad dienā iztek 2 tūkstoši litru - to var saukt par vērienu, un Liepājā ir cilvēki, kas tādā apjomā strādā.
K.: - Pie mūsu apjoma mēs neko īpaši nenopelnām. Lai gan cilvēki uzskata, ka ļergas ražotāji dzīvo zaļi uz citu cilvēku asarām, tas ir maldīgs uzskats. Ja grib izgatavot kvalitatīvu mantu, ir jāpērk kvalitatīvas izejvielas: gan raugs, gan cukurs, rūgšanas procesam ir jābūt septiņām, desmit dienām, nevis divām, kā viens otrs dara. Tik īsā laikā kvalitatīvu brāgu noraudzēt nevar. Kāpēc ļerga dažkārt smird? Tāpēc, ka raugs nav izstrādājies. Kvalitatīva manta nesmird!

- Un kas ir kvalitatīva manta?
K
.: - Tā, kas ir kārtīgi noraudzēta un kur nav nekādi spirta vai citi piejaukumi. Tā ļerga, no kā cilvēki otrpus Latvijai palika dzelteni un mira, bija ar tehniskā spirta piejaukumiem. Un es nesaprotu, kā cilvēki, kas to ražo, varēja kaut ko tādu atļauties. Kā viņiem nav svarīgi savi klienti, lai arī tie būtu kaut vai pēdējie klaidoņi? Man, piemēram, viņi ir svarīgi, jo viņi ir mani klienti, es no viņiem esmu atkarīga. Un man viņiem ir jāpārdod vislabākais, lai viņi atkal atgrieztos, jo slikta slava izplatās ātri.
E.: - Par to, ka mūsu prece ir patiešām laba, liecina kaut vai tas, ka pie mums to pērk ne tikai nodzērušies cilvēki, bet lielākā daļa pircēju ir pavisam normāli cilvēki, kam dzērienu vajag kādām viesībām, un šo cilvēku vidū, starp citu, ir arī Liepājā ļoti populāras, augstus amatus ieņemošas personas.

- Cik šobrīd maksā jūsu manta?
K
.: - Nu jau ir lats par puslitru - vismaz pilsētas centrā. Bet Karostā un laukos to pārdod lētāk.
E.: - Toties uz laukiem jāved stiprāka ļerga.
K.: - Laukiem mēs taisām piecdesmitgrādīgu. Un ziniet, tie cilvēki, kam tur vedam, lai pārdod, ir laimīgi, ka viņiem ir šis darbiņš, jo jūs pati zināt, ka lauki ir izputināti, darbu tur atrast nevar un ar tām pāris vistām vai govīm, kas daudziem ir vienīgā saimniecība, nevar iztikt paši un izaudzināt bērnus.

- Kā jūs sākāt tecināt ļergu?
E.
: - Tas sākās pašu vajadzībām - ģimenes svinībām. Un, kad sapratām, ka no mūsu ļergas nevienam otrā rītā galva nesāp, kā tas bieži vien ir no veikalos pirktā alkohola, pamazām sākām arī pārdošanai. Bet vispār mana vecmāmiņa savulaik ar to nodarbojās, un es iemācījos no viņas. Varu uztaisīt pat tādu konjaku, kādu jūs veikalā nemūžam nedabūsiet.

- Tomēr es neticu, ka jūs strādājat pilnīgi bez peļņas.
E
.: - Nē, nu ēšanai iznāk. Un savus četrus bērnus arī varam nodrošināt ar visu, kas viņiem ir vajadzīgs. Es domāju, ka ikviens, kam ir bērni, zina, cik dārgi maksā viņus apģērbt un skolot. Un zina arī to, cik nežēlīga un diskriminējoša vide ir skolā. Īpaši to izjūt bērni, kas izskatā kaut kā atšķiras no citiem, un mūsējie tādi ir, jo mans tēvs bija cittautietis. Un līdz ar to esmu tumsnējākas ādas krāsas. Es par savu vietu esmu cīnījies no bērnudārza vecuma un arī saviem bērniem esmu mācījis - ja tevi kāds aizskar, dod pretī! Jo citādāk nevar. Es arī visu mūžu esmu bijis huligāns.

- Ļergas bizness ir jūsu vienīgā nodarbošanās?
K
.: - Nē, mums ir arī pašiem sava firma. Un, kad pirms kāda laika mums sanāca nepatikšanas ar policiju un mūsu vārds izskanēja presē, teikšu atklāti - bijām nobijušies, kā uz to reaģēs mūsu biznesa partneri, jo mēs esam iekarojuši uzticību un no jauna atrast savu vietu biznesā mūsdienās ir ļoti grūti. Bet viss bija kārtībā.

- Un paši savās ģimenes viesībās arī dzerat savu ražoto alkoholu?
K
.: - Tikai un vienīgi, lai gan teikšu atklāti - es tikpat kā nemaz nedzeru. Es labprāt uztaisu olu liķieri vai vēl kaut ko un to mazliet iedzeru.
E.: - Es gan neslēpšu, ka agrāk esmu bijis alkoholiķis. Jā, es dzēru briesmīgi, bet pēdējos septiņus gadus to vairs nedaru. Dzēru tik traki, ka praktiski neredzēju, kā izauga mani bērni. Tad aizbraucu uz Vāciju pastrādāt, ieraudzīju, kā viņi tur dzīvo, un man arī tā gribējās. Tad arī atmetu dzeršanu. Un tagad esmu mēģinājis citus cilvēkus izvilkt no dzeršanas - saku, lai nāk pie manis strādāt, bet viņi negrib. Viņiem pietiek, ja var salasīt dzelžus un iznāk pudelei un zacītei.

- Un gandrīz jau pieaugušajiem dēliem - vai arī viņiem, ejot uz tusiņiem, iedodat līdzi pudeli pašbrūvētā?
K
.: - Mūsu puikas ne dzer, ne smēķē, jo viņi ir ļoti labi redzējuši, uz ko ved šāds ceļš. Un redz joprojām, jo pie mums taču nāk arī nodzērušies cilvēki.
E.: - Daudzi no bomžiem, kas nāk pie mums pirkt ļergu, ir mūsu klasesbiedri. Un mēs puikām viņus rādām un stāstām, kas tie ir par cilvēkiem.

- Un puikām nekad nav nācies dzirdēt aizskarošas piezīmes par vecākiem - ļergas tecinātājiem?
K
.: - Lai tikai pamēģina! Kaut gan varbūt kāds kaut ko ir teicis, bet viņi prot sevi aizstāvēt.

- Varbūt jūs viņus mācāt amatā?
E
.: - Nē, tas nu gan nenotiek! Bet dīkā arī viņi nestāv. Tagad puikas paši grib iekārtot savus dzīvokļus un tāpēc ir jāstrādā. Es pats esmu stingri audzināts un tieši tāpat daru ar saviem dēliem. Un viņiem katram ir savs mērķis dzīvē.
K.: - Ja mēs gribētu, mēs saviem dēliem varētu nopirkt visu, ko viņiem vajag, bet mēs to nedarām. Piemēram, tagad vasarā, kad citi viņu draugi braukā apkārt ar rolleriem, mūsējie strādā no deviņiem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā, jo viņiem gribas katram iekārtot savu dzīvokli. Es viņiem varētu nelikt to darīt, bet bērniem ir jāzina, ka maizītei ir garoza.

- Nu, bet, tā pavisam godīgi runājot, vai jūs nemoka sirdsapziņa, ka arī jūs ar savu darbu pieliekat roku, lai cilvēki nodzertos?
K
.: - Absolūti nemoka! Ja reiz mums vajadzētu kaunēties par to, ka ražojam alkoholu, tad pasakiet man, lūdzu, kāpēc nesarkst visi tie alkohola ražotāji, kas to dara legāli. Kāpēc mums būtu jākaunas, bet viņiem ne?

- Nu jā, bet lietot alkoholu tomēr ir slikti un jūs šo alkoholu ražojat.
K
.: - Viss ir atkarīgs no tā, kā cilvēks lieto alkoholu. Slikti ir tad, ja to dara, nezinot mēru. Ja kāds vecītis atnāk reizi mēnesī, tas nekas slikts nav - viņam vajag asinsritei. Savukārt tas bomzis, kas ir jau nodzēries līdz baltām pelītēm, nāk tāpēc, ka viņš ir slims un vairs nevar dzīvot bez alkohola. Ja viņš to nedabūs, tad nomirs. Bet, ja man atnāk cilvēks un pasaka - pēc nedēļas viņam vajadzēs piecus litrus, jo ir paredzētas svinības - kas tur slikts?
E.: - Protams, es neteikšu, ka lepojos ar to, ko daru, tomēr uzskatu, ka es palīdzu cilvēkiem, jo ne visiem ir pa kabatai nopirkt dārgo šņabi veikalā.

- Nu labi, bet vai jūs vismaz piekrītat tam, ka nodarbojaties ar nelegālu, mūsu valstī aizliegtu biznesu un līdz ar to faktiski būtu sodāmi?
E
.: - Bet jūs man pasakiet, kurš nenodarbojas? Es uzskatu, ka lielākā vai mazākā mērā, bet katrs cilvēks kaut kā pārkāpj likumus. Nu, piemēram, ja kāds kādam kaut ko pārdod un nesamaksā nodokļus. Viņš taču arī ir sodāms!

- Varbūt, ja valsts radītu iespēju, jūs šo savu biznesu reģistrētu oficiāli un būtu gatavi maksāt nodokļus?
K
.: - Jā, bet kāpēc ne? Un tas būtu vispareizākais.

- Bet, vai jūs visu laiku nedzīvojat bailēs, ka vienudien jūs var paņemt ciet?
K
.: - Nē. Bet stress ir, jo, kad kāds pircējs, kaut vai pēdējais klaidonis piezvana pie durvīm, mēs nekad nevaram zināt, kas aiz viņa stāv.

- Nupat jūsu mājā policija veica kratīšanu. Bet, kā tas varēja gadīties, ka līdz šim visus 20 gadus jūs lika mierā un atļāva netraucēti strādāt. Jūs taču negribat teikt, ka neviens par jums neko nezināja?
K
.: - Un kā vēl zināja! Policija zina katru ļergas ražotāju, un, ja gribētu, ātri vien tiktu ar visiem galā, taču valstij nav izdevīgi pārtraukt mūsu darbu.

- Kāpēc jūs tā domājat?
K
.: - Bet kāpēc lai viņiem tas būtu izdevīgi? Jūs pat nespējat iedomāties, cik mēs mēnesī maksājam par elektrību. Vidēji 800 latu! Un arī par ūdeni, kanalizāciju un citiem tēriņiem mēs maksājam daudz.

- Kā ir ar konkurenci?
E
.: - Šobrīd nekā. Jā, pirms gadiem pieciem, sešiem - tad gan bija grūtāk. Es pat zinu, ka šobrīd ne tikai nav konkurences, bet pieprasījums ir tik liels, ka vidēji dienā Liepājā vien pietrūkst ap divām, trim tonnām ļergas. Tas ir tikai pilsētā, nemaz nerunājot par laukiem.

- Nu labi - nav konkurences. Tad varbūt ļergas biznesā strādājošo kolēģu starpā ir savstarpēji draudzīgas attiecības?
K
.: - Nē, tā arī nav, biznesā nevar būt draudzība, tur valda haizivju likumi. Protams, mēs varam sasveicināties, paspiest roku, parunāties, bet ne jau draudzēties ar konkurentu.

- Es saprotu, ka jums ir gandrīz vai tāda misijas sajūta, ka jūs palīdzat cilvēkiem?
E
.: - Vienā ziņā pat tā var teikt. Nu kaut vai, kad nāk pļaujas laiks. Nu ir tam traktoristam jāiedod pudele, bet lauku ģimene nevar atļauties veikalā nopirkt šņabi. Tad iedod pudeli patiešām labas ļergas. Un visiem ir labi.

- Bet, ja pēkšņi kaut kas notiktu, vai jūs būtu gatavi atteikties no šī biznesa?
E
.: - Jā, ja veiksmīgāk attīstītos mūsu legālais bizness, jo negulētās naktis tomēr dara savu.

- Vai neiznāk tā, ka ļergas dēļ jūs savu legālo biznesu atstājat otrajā vietā un tāpēc tajā neiet tik veiksmīgi, kā gribētos?
K
.: - Nē, tā gan nav!

- Tas nozīmē, ka vismaz pagaidām nekas nemainīsies un strādāsit tāpat kā līdz šim?
K
.: - Protams! Apstājies nav nekas.
E.: - Un neapstāsies arī, jo pasaulē ir divas lietas, ko nevar apstādināt: tā ir prostitūcija un tas ir alkoholisms.

Viedokļi

Ļergas lietotāji ir alkoholiķi!

Viedokli par to, vai ļerga, kas gatavota drošos apstākļos un bez piemaisījumiem, ir kvalitatīvāka un cilvēku veselībai labāka nekā veikalā nopērkamais alkohols, lūdzām Liepājas Reģionālās slimnīcas Narkoloģijas nodaļas vadītājai Jeļenai Sorokinai:

- Lai gan abi šīs intervijas varoņi apgalvo, ka viņu ražotā ļerga ir ļoti kvalitatīva un daudz labāka par veikalā nopērkamo alkoholu, mani kā ārstu, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kam ir nopietnas alkoholisma problēmas, viņu teiktais nekādi nepārliecina. Pirmkārt, nepārliecina šo cilvēku gandrīz vai augstprātīgais tonis, apgalvojot, ka viņi gandrīz vai palīdz cilvēkiem šajos grūtajos laikos izdzīvot, piedāvājot lētāku alkoholu. Otrkārt, es nekādā gadījumā neredzu pamatu lepoties ar šo nodarbošanos, jo, lai arī kā viņi paši jūtas, es pavisam noteikti varu apgalvot, ka viņi tomēr ir cilvēki, kas veicina citu cilvēku nodzeršanos. Un, treškārt, un galvenokārt - nekādu kritiku neiztur apgalvojums par sava ražojuma kvalitāti. Protams, es neesmu tiesīga apgalvot, ka tā nav, jo, lai apgalvotu kaut ko tādu, vispirms ir jāveic analīzes, turklāt sliktu alkoholu var arī nopirkt veikalā, taču es savā darbā esmu saskārusies ar tik daudz gadījumiem, kad ļergai ir bijuši dažādi piejaukumi, ka nekādā gadījumā neatbalstīšu alkoholisko dzērienu iegādāšanos nelegāli. Turklāt, ja mēs runājam par cilvēkiem, kas iegādājas ļergu, es ar pilnu atbildību apgalvoju - tādiem cilvēkiem var uzreiz noteikt diagnozi: alkoholisms. Un šajā intervijā teiktais, ka pie šiem cilvēkiem viņu ražoto ļergu iegādājas arī augsti stāvošas amatpersonas nav attaisnojums - tas, ka cilvēks ieņem augstu amatu, nenozīmē, ka viņam nevar būt šī diagnoze. Katrā ziņā es gribu teikt tikai vienu - lai kā arī šie cilvēki lepotos ar savu nodarbošanos, es tur neredzu nekā tāda, kas būtu pelnījis apbrīnu. Jo galu galā viņi nodarbojas ar lietām, kas mūsu valstī ir aizliegtas un tāpēc, manuprāt, ir pelnījuši, lai viņus sodītu.

Policija atbild skopi

Lai pieliktu likumsakarīgu punktu šai intervijai, "Kurzemes Vārds" lūdza komentāru arī Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes speciālistiem, iepriekš dodot iespēju iepazīties ar intervijas saturu. Un no šī dienesta preses sekretāres Jolantas Knīses saņēmām īsu komentāru:

- Policija pārstāv valsts likumīgo varu un strādā ar Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un Operatīvās darbības likumā noteiktām metodēm. Intervijā aprakstītais bizness gluži pretēji - darbojas nelikumīgi, nav legāls, kas arī nosaka policijas nostāju pret to.