Kurzemes Vārds

15:34 Piektdiena, 10. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Skatiens

Liepāja smird!
Kristīne Pastore

Eju pa Pasta ielu. No kaut kurienes nāk neciešama smaka. Tā pavada gandrīz līdz redakcijai. Vienu dienu, otru, trešo. Laiks kļūst siltāks, un smirdoņa pieņemas spēkā. Tā nāk it kā no kāda pagalma, it kā no pagraba.

Darba darīšanās viesojos kādā deviņstāvu mājā. Jau atverot ārdurvis, pretī izveļas nepatīkama smaka. Ejot līdz piektajam stāvam, nejaukais aromāts nemazinās. Līdzīga situācija daudzās citās mājās. Iedzīvotāji saka - varot savus dzīvokļus uzpost, cik skaisti grib, smaka no koridora vienalga nāk pa durvīm iekšā. Un, ko līdz, ka viena stāva iemītnieki savu kāpņu telpu tīra cītīgi jo cītīgi, ja citi pat reizi mēnesī neizslauka, nemaz nerunājot par mazgāšanu.

"Lūdzu atbrauciet un paskatieties, kas mums te notiek!" redakcijai zvana Apšu ielas iemītnieki. Tas ir stāsts par jau aprakstīto situāciju, kad vienas mājas iemītnieki ar saviem sadzīves atkritumiem, kurus izmet vārtrūmē, bojā dzīvi visa kvartāla iedzīvotājiem. Atkritumi nu savākti, bet smirdoņa palikusi.

Redzot, ka tikai ar redakcijas palīdzību iespējams panākt, ka lietas sāk kustēties uz priekšu, par smirdoņu savā pagalmā izmisīgi sūdzas Tirgus ielas iedzīvotāji. Tur ap pārplūdušo kanalizācijas bedri saviesušās mušas un tārpi. Jo ilgāk pieturas karstai laiks, jo situācija kļūt briesmīgāka - smirdoņa pieņemas spēkā.

"Mums arī ir nopietna problēma," zvana no kāda pilsētas privātmāju rajona. Tur kaimiņus jau gadiem moka cits kaimiņš, kam mājās naturālā saimniecība. Visi dzīvnieku mēsli krājas turpat uz vietas. Un esiet nu laimīgi, kaimiņi, ka dzīvojat tādā klusā nostūrīti, kur no rīta gulošos modina gailītis, bet dažkārt idillisku noskaņu rada gotiņas īdēšana stallīti! Uzskaitījumu ar līdzīgām situācijām tepat mūsu pilsētā varētu turpināt un turpināt.

Tā nu paviesojoties mūsu pilsētas smirdīgajās vietās, rodas sajūta, ka šajā karstajā laikā veldzēties no dažādajiem nepatīkamiem aromātiem iespējams tikai Rožu laukuma pašā centrā, kur pašlaik koši saziedējušas rozes - vismaz tur nesmird, tur smaržo. Un šķiet dīvaini, kāpēc tieši tāpat nevarētu smaržot privātmāju rajonā, kur taču ik sētā vajadzētu ziedēt puķēm, kāpēc daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas gružu kaudzes vietā nevarētu greznot zaļie augi? Un vispār - kāpēc cilvēki aiz cieņas pret pārējiem nevar savas šmuces savākt?

Un var tikai just līdzi cilvēkiem, kam jādzīvo tādos apstākļos. Turklāt diezgan bezcerīgi, jo ne jau tie, kas par savu sāpi atļāvušies informēt redakciju, pirms tam nekur citur nav meklējuši palīdzību. Ir, un kā vēl ir, bet daudzkārt to nav saņēmuši.