Kurzemes Vārds

10:17 Trešdiena, 8. jūlijs
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Aktuāls viedoklis

Kā apturēt roku, kas posta?

Zaiga Kronberga,
1.ģimnāzijas skolēnu parlamenta prezidente

Mēs, skolēni, jau esam pieraduši, ka katrā jaunā mācību gadā, uz skolu atnākot, mūs sagaida izremontētas klases, svaigi krāsoti gaiteņi, sakārtotas klases. Lielos, vērienīgos darbus ir paveikuši celtnieki, kosmētiskajos remontdarbos ir iesaistīts skolas personāls.

Jāatzīst, ka iespaids ir citādāks, kad tu atnāc uz skolu, un apkārt viss tik tīrs. Un parasti viss jau ir gatavs, lai gan atceros, kad mēs vēl bijām mazāki un no sākumskolas atnācām uz lielo skolu, vasaras brīvlaikā gājām krāsot galdus un solus savai klasei. Mums tas ļoti patika, bija interesanti pirmo reizi ieiet citā skolā un pašiem ar savām rokām kaut ko padarīt. Tagad, cik zinu, neizmanto skolēnu palīdzību telpu sakārtošanā jaunajam darba cēlienam, vienīgi lielākie puiši gāja palīgā iznest mantas no kabinetiem pirms remonta. Es domāju, ka arī mēs labprāt palīdzētu, jo mēs taču nesam uz skolu puķes, lai noformētu savu klasi.

Domāju, ir pareizi, ka lielajās lietās, kas saistītas ar remotdarbiem, skolēnus neiesaista un mums arī neko neprasa, vai gribam tādā vai citādā krāsā solus, galdus, gaiteņu sienas. Jo kāds haoss izceltos, ja jautātu, kādas gribam sienas. Cik skolēnu, tik viedokļu, un kā tad pieņemtu lēmumu?

Atnākot uz skolu 1.septembrī, visi ir priecīgi par sakārtotajām klasēm, un gribētu domāt, ka tas veicina saudzīgu attieksmi pret apkārtni. Bet notiek tā, ka jau drīz vien kāds pamanījies uzvilkt melnu svītru uz gaiteņa sienas, cits ar lodīšu pildspalvu aprakstījis krēsla atzveltni. Tas laikam ir atkarīgs no katra skolēna audzināšanas, paradumiem, attieksmes. Slikti, ka mūsu starpā ir tādi zēni un meitenes, kuri neņem vērā, ka šajās telpās gan pašam ir jābūt katru dienu, gan to, ka te ir arī citi bērni. Piemēram, mēs uzposām ēdnīcas telpas, paši nokrāsojām galdus, noformējām - uz sienas uzzīmējām grafiti. Bet jau pēc divām dienām skatāmies: galdi ir aprakstīti, sienas ar kaut ko noķēpātas. Nezinu, vai tā ir neaudzinātība vai kas cits, vai gluži vienkārši kāds vēlas izrādīties citu priekšā. Pats viņš neko nav darījis, bet postīšanā ir pirmais.

Taču jebkurš skolēns var iesaistīties skolas uzpošanā, var atnākt uz parlamentu, ieteikt savu ideju, piedalīties tās īstenošanā. Nevaru teikt, ka mēs daudz varam izdarīt, bet ir konkursi, ir sarīkojumi, kur var likt lietā izdomu un gribu darboties, nav jālauž tas, kas sakārtots un uzposts. Tie skolēni, kas paši kaut ko izdarījuši un saposuši - jā, tie tomēr ir saudzīgāki pret citu paveikto.