Kurzemes Vārds

10:14 Trešdiena, 23. oktobis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu (abonementa cena 1 dienai – EUR 0,50, 30 dienām – EUR 6,83).
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kā kļūt par reģistrētu lietotāju? VIDEOPAMĀCĪBA

Aizmirsusies parole?

Dienas tēma

Par darbu maksātu, ja tikai būtu kas izdara
Ilze Lanka

Lai gan karstākajam siena laikam jau vajadzētu būt garām, apstākļi parūpējušies par to, lai zemniekam šogad visi darbi būtu steidzami vienlaikus. Zāle pļaujama, labība kuļama, kartupeļi arī drīz jau vācami. Tiem, kam nav savas tehnikas, ir jāmeklē kāds, kas darbu izdara. Izrādās, ka tas pašlaik nav nemaz tik viegls uzdevums.

Pļavu nevienam nevajag

"Tagad jau cilvēkam jābūt laimīgam, ka dabū kādu, kas lauku darbus izdara, ja savas tehnikas nav," "Kurzemes Vārdam" saka kāda Durbes novada iedzīvotāja. Lauki viņai neesot plaši, šāda tāda tehnika arī sarūpēta. Uzart, nokultivēt varot, neesot sējmašīnas. Gan pērn, gan šogad izmantojusi kooperatīvās sabiedrības "Vecpils" darbinieku pakalpojumus. "Cenas jau ir lielas, bet viņi jau brauc no Vecpils uz Durbi, degviela iziet, strādniekiem jāmaksā, pašiem beigās nekas nepaliek," saprot durbeniece. Par kavēšanos viņa nesūdzas. Vakarā piezvanījusi, sarunājusi, nākamajā dienā strādnieks jau bijis klāt. Tagad viņa ir nobažījusies par to, kas labību nokuls. Durbē neesot neviena, kam palūgt. Pagājušajā gadā braucis kāds grobiņnnieks, bet tad tīrums bijis lielāks. Šogad iesēti tikai 1,3 hektāri. "Tādu gabalu no Grobiņas jau nepērsies," sieviete nosaka.

Jau ilgāku laiku savu pļavu pļaušanai Medzes pagastā dāvina Mirdza Oleksa. "Laba, liela, skaista zāle, bet nevienam nav vajadzīga," sieviete tikko spēj valdīt asaras. Viņa ir noraizējusies, ka, pļavu nenopļaujot, zudīs arī tiešie platību maksājumi. Pašai neesot ne cilvēka, kas darbu paveic, ne vajadzīgās tehnikas, tāpēc nolēmusi, ka sienu govij un vienam teļam pēc tam labāk nopirks. Sākumā domājusi lūgt kādam darbu paveikt par maksu. Dzirdējusi, ka pļaušana maksājot 17 latu par hektāru, presēšana - septiņi lati par rulli, bet nevienu, kas izdara, nevarot atrast. "Vismaz trīs hektārus gribētu nopļaut, pagājušā gada siens ir beidzies, nav lopiem vairs, ko dot," viņa ir nobēdājusies.

Domā par darbības izbeigšanu

Lai gan informācija internetā rāda, ka iespējas pasūtīt lauksaimniecības pakalpojumus Liepājas rajonā ir diezgan plašas - atrodami gandrīz 10 kooperatīvi un zemnieku saimniecības, kas tos piedāvā -, īstenībā ir citādi. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs "Tīrābols" Aizputes pagastā, izrādās, nodarbojas ar cita veida lauksaimniecības pakalpojumiem un ražu nepalīdz novākt. Kad pievakarē izdodas sazvanīt zemnieku saimniecību "Ezerkrasti" Medzes pagastā, kāds vīrs attrauc, ka neko nezinot. Līdzīga atbilde tiek saņemta, zvanot arī Virgas pagastā strādājošajai SIA "EB Tehnika". Savukārt ar Kalvenes zemnieku saimniecību "Bērzi" vispār neizdevās sazināties.

Darbības izbeigšanu apsver kooperatīvā sabiedrība "Rucava". "Traktorista nav, traktora arī nav," nosaka grāmatvede kasiere Vija Vārna. "MTZ-80" bijis aizdots pašvaldības uzņēmumam "Spīlas", kam, tehniku izmantojot, tā salūzusi. Lai salabotu, vajagot lielu līdzekļu, bet tādu kooperatīvam neesot. Arī "Spīlu" pārstāvji vienubrīd izmetuši domu par remontu, jo uzņēmumam drīz atkal vajadzēšot traktoru, taču pārdomājuši. Kombaina KS "Rucava" vairs neesot gadus trīs. "Ko var gribēt - krievu laika tehnika, par pajām dabūjām no kolhoza," saka V.Vārna. Šogad tikai atvesti minerālmēsli. Citi lauksaimniecības pakalpojumi vairs netiek sniegti. "Tehnikas nav, darbība ir apsīkusi, nīkuļojam," neslēpj uzņēmuma pārstāve. Viņa ir arī vienīgā darbiniece, turklāt strādā uz pusslodzi. No 74 kooperatīvās sabiedrības biedriem tagad tajā palicis vairs tikai 31.

V.Vārna stāsta, ka pēdējos gados samazinājies arī pieprasījums pēc kooperatīva piedāvātajiem pakalpojumiem: "Mazie saimnieki likvidē lopus, neko vairs netur, paliek lielie, bet viņiem pašiem sava tehnika. Viņi vispirms padara savā saimniecībā steidzamākos darbus un iet palīgā mazajiem." Tomēr tāda nervu kutināšana sanākot gan, ja laika apstākļi apkārt ir draudīgi, bet siens tik sauss, ka čaukst.

Izdara sev un kaimiņam arī

Labāk veicas pašvaldības SIA "Virgas tehnika". Grāmatvede Inese Auzniece pastāstīja, ka uzņēmums veic visus vasaras sezonas lauku darbus - aršanu, kultivēšanu, sēju, siena un kartupeļu novākšanu, kulšanu un citus. Sevišķi pieprasīta esot aršana un mēslu vešana. "Daudziem nav iekrāvēja, lai mēslus varētu izvest," norāda "Virgas tehnikas" grāmatvede. Salīgstot šo pakalpojumu, jāmaksā 6,50 latu par kravu. Summā iekļauta mēslu iekraušana, izvešana un izārdīšana uz lauka.

Arī kooperatīvās sabiedrības "Vecpils" vadītājs Harijs Staņēvičis stāsta, ka tiek sniegti visa veida pakalpojumi, kas zemniekiem vajadzīgi. Galvenokārt līdzot sava kooperatīva biedriem, kuru ir aptuveni 90. Viņu vidū ir gan vietējie, gan tādi, kam Vecpilī tikai pieder zeme. Strādnieki no malas darbā nav pieņemti, līgumi slēgti ar pašiem lauksaimniekiem. "Katram ir sava saimniecība, kad atliek laika, līdzam arī citiem," kārtību skaidro H.Staņēvičis.

Virdzenieki savukārt braucot palīgā visiem, kas dzīvo pašu pagastā. Par degvielu, kas izlietota pa ceļam, naudu neprasa.

"Ja lauki blakus, nokuļ savējo un aizbrauc nokult arī kaimiņam," par to, kā ražu palīdz novākt Rucavas pagastā, stāsta V.Vārna. Par kredītiem pirktās jaunās pļaujmašīnas, grābekļus un citu tehniku lauksaimnieki pārāk netaupot. "Cilvēki nav lepni, palīdz, kam vajag." Atlīdzība par paveikto tiekot iekasēta dažādi. Viens ņemot naudu, cits aicinot kaimiņus palīgā, kad veicams kāds lielāks roku darbs, piemēram, kartupeļu lasīšana.

Siena vajag arvien mazāk

H.Staņēvičis nopūšas, ka vistrakāk klājoties siena laikā: "Šogad ir labs laiks. Kad līst, tad salīst visiem, kad žūst, tad žūst visiem. Un visiem noteikti arī vajag vakarā savākt, jo nākamajā dienā būs lietus."

"Ir tādi cilvēki, kas saprot, ka visiem uzreiz nevar palīdzēt, un ir tādi, kas nesapratīs nekad," saka "Virgas tehnikas" grāmatvede, kurai gadījies uzklausīt arī neapmierināto domas.

Jautāta, cik tad maksā šogad vēl augustā tik pieprasītā siena savākšana, I.Auzniece uzskaita: pļaušana - 20 latu par hektāru, grābšana, kā arī presēšana - 15 latu par hektāru, bet mājās pārvešana - septiņi lati stundā. "Mums ir ballīšu prese, ruļļu tinamā nav, lai gan tas ir pieprasīts," piebilst grāmatvede.

Rucavas pusē samaksa par presēšanu tiek prasīta citādi - 1,50 līdz 2 lati par rulli. "Atkarībā no ruļļa lieluma," cenu noteikšanas nianses skaidro V.Vārna.

Tomēr kopumā siena novākšanā palīdzība tiek lūgta ar katru gadu arvien retāk. "Kam ir daudz govju, tam ganāmpulks aug un tehniku nopērk paši, kam bija maz, paliek vēl mazāk," tendenci ir novērojusi I.Auzniece.

Līdzīgi esot arī Rucavas pusē. V.Vārna, kura ir arī lauksaimniecības konsultanta pienākumu izpildītāja, secina: "Vispār jau mazajiem iet slikti. Ir arī tādi, kas grib paturēt to vienu gotiņu un vāc sienu ar rokām. Bet citi saprot, ka piena litru vieglāk ir nopirkt veikalā vai pie privātajiem. Vecie cilvēki lopus vairs netur, jo nevar apkopt, jaunie roku darbu negrib strādāt, tikai mehāniski."

Maksa par kartupeļu kratīšanu pagaidām nav noteikta. Pagājušajā gadā tā maksājusi 80 latu par hektāru. Summa izklausās liela, tomēr tik daudz jau nevienam nav, piekrīt I.Auzniece. Lielākoties vajagot līdzēt novākt kartupeļus cilvēkiem, kam lauka platība svārstās ap 0,2 hektāriem.

Vecpilī kuļ lētāk

Pašlaik pilnā sparā rit arī kulšana. "Virgas tehnika" un lauksaimnieki Rucavas pusē par to prasa 35 latus par hektāru. Savukārt kooperatīvā sabiedrībā "Vecpils" konkrētu summu esot grūti nosaukt, jo varot sarunāt visādi. Galvenokārt jau pakalpojuma ņēmējam jānopērk aizbraukšanai un darba padarīšanai nepieciešamais degvielas daudzums, pēc tam aprēķinot maksu par darbu. Līdz ar to kulšana izmaksājot 25 līdz 30 latu par hektāru. "Viens otrs privātais jau mums pārmet, ka sitam cenas nost," neslēpj H.Staņēvičis. Viņš piebilst, ka līdzīgi nosaka samaksu par citiem lauksaimniecības pakalpojumiem.

Kooperatīvam ir četri kombaini, visi saglabājušies vēl no kolhoza laikiem. Lai gan tie bieži jāremontē, darbu sastrēgumi neveidojas. Pagājušās nedēļas beigās un šonedēļ piedevām atkal lijis lietus. "Uz lauka nevar kājām uzbrist, kur nu vēl ar mašīnu uzbraukt," saka H.Staņēvičis.

Tomēr kooperatīvās sabiedrības "Vecpils" vadītājs vērtē, ka kūluma mitrums ir normāls - 13 līdz 15 procentu. Ja arī būtu vajadzīgs kaltēt, pagastā to, vienalga, nav kur izdarīt. Kalti sagāzusi janvāra vētra, kas Latvijā plosījās pirms diviem gadiem. Saimniekam neesot līdzekļu, lai to atjaunotu.

Lai gan izskanējusi informācija, ka valstī kopumā labības raža ir bijusi laba, H.Staņēvičis ir skeptiski noskaņots. Citam graudi zaļi, citam mīksti. Bet labības tīrība atkarīga no tā, cik bagāts ir saimnieks. Tam, kurš varējis nopirkt indi, graudi bunkurā birst tīri, kam naudas tik daudz nav vai kas grib saimniekot bioloģiski, nāk klāt zāle. Pašam ziemāji bijuši 20 centneru no hektāra, lielsaimniekiem gan raža labāka - izdevies nokult aptuveni divas reizes vairāk. "Zeme te ir slikta," nosaka H.Staņēvičis. Visus līdzenos laukus paņēmuši lielsaimnieki, pa kalniem un lejām kombainam grūti pabraukt. Vietējie jau esot iemanījušies, bet tie, kuri atbrauc peļņā no citurienes, nemaz nemākot nokult. "Cik nav krituši! Vismaz reizi divos gados kāds kombains uz lauka apgāžas. Vienreiz apgāzās pilnīgi jauns, vienu no lauka uz "Metalurgu" pa tiešo aizveda," atceras kooperatīvās sabiedrības "Vecpils" vadītājs. Pašiem strādniekiem gan vienmēr izdevies izvairīties no lielām traumām. Otra problēma, kuļot slīpumā, ir tā, ka, sasveroties kombainam, graudi birst ārā no bunkura.

Kur ir pavisam stāvas nogāzes, kombainieri vairs nemaz nebraucot. Katram saimniekam ir jāskatās, jāvērtē, vai tur var sēt vai ne, norāda H.Staņēvičis.