Kurzemes Vārds

05:10 Trešdiena, 8. aprīlis
LAT RUS

Jums ir iespēja iegādāties laikraksta elektroniskās versijas abonementu.
(abonementa cena 30 dienām – EUR 7,70)
Lai lasītu avīzi digitālā formātā, Jums jābūt reģistrētam lietotājam! Kļūt par reģistrētu lietotāju!

Aizmirsusies parole?

Apskats

Aizdomu ēna pār tiesu varu
Andžils Remess

Lai arī kā šonedēļ turpināsies saasināties stāvoklis Afganistānā un Irākā, lai arī kādas ģeopolitiskas pārmaiņas iezīmēsies Austrumos, tomēr tas nespēs mūsu galveno uzmanību novirzīt no lielākā skandāla tiesu sistēmā Latvijas vēsturē.

Politisko ūdeņu sīkā ņirboņa

Vasara rāmi plūda pretī rudenim, politiķi baudīja atvaļinājumu, un šķita, ka lielāki vai mazāki satricinājumi gaidāmi tuvāk ziemai. Un ne jau ekonomiskas situācijas vai sabiedrības neapmierinātības izraisītas pārmaiņas valdībā, kam piemērotākais laiks mēdz būt pēc valsts budžeta apstiprināšanas. Ja pārmaiņas šo iemeslu dēļ varētu notikt mierīgā veidā, valdošajai koalīcijai jau iepriekš pārdalot ietekmes sfēras un posteņus, tad par bumbas sprādzienu politiskajā vidē varētu kļūt tas, ja nu jau bijušā Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga tiesas prāvā atklātībā nāktu tā dēvētais stipendiātu saraksts - to partiju nosaukumi un Saeimas deputātu uzvārdi, kuri saņēmuši naudu par Ventspils ekonomiskajam grupējumam izdevīgiem balsojumiem parlamentā.

Bet pašreiz politiskās dzīves rāmos ūdeņus palaikam sakustināja tikai sīka ņirboņa, partijās parādoties pa kādam dumpiniekam, kas pauda savam politiskajam spēkam atšķirīgu viedokli. Sprieda, ka arī šie sava ceļa gājēji varētu iesaistīties jaunas partijas veidošanā, kāda droši vien taps, tuvojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām. Taču noklusa prognozes, ka par jaunās partijas vismaz idejisku vadītāju vai krustmāti varētu kļūt bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vismaz pagaidām viņa nav parādījusi nekādu politisko aktivitāti, bet laiks iet uz priekšu, Vairas Vīķes-Freibergas tēls izbāl, un jāšaubās, vai nākamo vēlēšanu priekšvakarā eksprezidente būs saglabājusi nācijas vienotājas lomu.

Maz ticams, ka lielu rezonansi izraisīs šās nedēļas beigās paredzētā Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" apvienošanās. Partijas jau darbojas roku rokā, un oficiālā saplūšana nenozīmē kādu jaunu pavērsienu, jo apvienošanās pamatā nav ideāli, bet gan centieni palikt pie varas. Savukārt "Jaunā laika" mēģinājumi tikt pie varas ir pārāk kusli, un tam ir ļoti vājas cerības atrast partneri, kas palīdzētu to darīt, gāžot valdību. Līdz šim "Jaunais laiks" nav parādījis prasmi strādāt konstruktīvi, un, ja arī sakarā ar politiskās korupcijas faktu nākšanu gaismā Saeimā notiks pārgrupēšanās, tad visticamāk, ka jaunlaicieši sašķelsies. Vai arī tā: ka viņus sašķels, lai labējiem spēkiem Saeimā būtu vairākums, tikai bez "Jaunā laika".

Jā, šķita, ka pazemes strāvojumi izlauzīsies virspusē tikai rudenī. Un tomēr skandāls uzliesmoja jau tagad. Tiesa, vēl pagaidām nesaistīts ar politisku varu, un tomēr pietiekami nopietns.

Tikai neētiski vai arī pretlikumīgi?

Kad pirms vairākiem gadiem Valsts prezidente brīdināja par korupciju tiesu sistēmā un aicināja šo vidi attīrīties, tiesneši bija sašutuši un aizvainoti, kā var atļauties mest ēnu uz viņiem. Tagad tiesu vara saņēmusi smagu triecienu, atklātībā parādoties, iespējams, ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa birojā noklausīto telefona sarunu atšifrējumiem.

Jā, šīs sarunas notikušas sen, no 1998. līdz 2000. gadam, tikai - vai nopietni izklausās taisnošanās, ka toreiz bijusi cita tiesu prakse? Jā, sarunas noklausītas nelikumīgi un ar to atšifrējumu vien nepietiek, lai juristus sauktu pie atbildības. Var rasties arī jautājums - kāpēc tas publiskots tikai tagad un, galvenais, tieši tagad? Vai sarunu atšifrējumi nākuši gaismā tikai nejauši, vai arī kādi spēki ieinteresēti sakompromitēt tiesu varu pirms plašām prāvām?

Tas viss nav mazsvarīgi. Un tomēr. Ja sarunās parādās, kā advokāts iesaka norīkot pareizos tiesnešus, kā kopā ar tiesnešiem raksta spriedumus, kā iesaka pieņemt vajadzīgos lēmumus, tad tas tikai parāda, cik korumpēta, cik satrunējusi ir tiesu vara. Un tie nav bijuši maznozīmīgi tiesas procesi, ja noklausītajās sarunās pavīd Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bijušā Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētāja, bijušo iekšlietu un tieslietu ministru, bijušā Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora, bijušā Satversmes aizsardzības biroja direktora vietnieka, daudzu tiesnešu, kā arī bijušā premjerministra Andra Šķēles uzvārdi.

Protams, Ģenerālprokuratūra pārbaudīs, vai tiesnešu rīcība bijusi tikai neētiska, vai arī pretlikumīga, un vēl nav iemesla ne prognozēt, ka no amatiem nāksies aiziet desmit procentiem tiesnešu, ne prasīt, lai kolektīvi demisionē visa tiesu sistēma, jo tikai tā tiesu varai esot iespējams attīrīties. Taču, ja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš uzskata, ka šis skandāls nav tā vērts, lai viņš pārtrauktu atvaļinājumu, tad rodas iespaids, ka šāds valdības loceklis tīšuprāt grib kompromitēt Ministru kabinetu.

Lai nu kā, uzticība tiesu varai ir iedragāta, radot aizdomas par spriedumiem jau notikušos procesos un savelkot aizdomu ēnu gan pār turpmākiem procesiem, gan trešās varas saistību ar politiķiem. Ja tas apstiprināsies, iedragāti būs arī valsts pamati.

Krievija cenšas atgūt lielvaras statusu

Paredzams, ka ASV šonedēļ pastiprinās vēršanos pret starptautiskiem teroristiem. Un ne tikai pret kustību "Taliban" un "Al Qaeda" kaujiniekiem Afganistānā, kuri naido etniskos grupējumus Irākā, rīdot tos citu pret citu un parādot, ka ASV karaspēka kontingenta palielināšana šajā valstī nav spējusi novērst haosu. Savienotās Valstis pret terorismu vēršas arī citādā veidā. Lai mazinātu terora draudus Izraēlai, tās atvēlēs Telavivai lielāku finansiālu palīdzību militārām vajadzībām. Bet ļoti bīstamas sekas var būt Vašingtonas iecerei pasludināt par teroristu organizāciju Irānas bruņotos spēkus, jo tas pavērtu ceļu ASV uzbrukumam šai valstij.

Lai izvairītos no tā, Irāna cenšas tuvināties Krievijai, kura savukārt kopā ar Ķīnu un četrām Vidusāzijas valstīm nostiprina organizāciju, kas tiek uzskatīta par pretsvaru Rietumiem un NATO. Pagaidām Teherānai gan atteikta līdzdalība šajā organizācijā, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins noliedzis, ka sešu valstu organizācija būtu alternatīva Ziemeļatlantijas aliansei. Un tomēr nav šaubu, ka tā radīta, lai apturētu arvien lielāko ASV ietekmi, un ne jau tikai šajā reģionā vien.

Šīs organizācijas nostiprināšana iekļaujas Maskavas plānā atgūt lielvaras statusu, un, jo Krievija kļūst ekonomiski spēcīgāka, jo vairāk mēģina demonstrēt arī savu militāro spēku. Ja izstāšanos no bruņojuma ierobežošanas līguma varēja uzskatīt par atbildi uz ASV ieceri Austrumeiropā iekārtot pretraķešu aizsardzības sistēmas, tad nodoms atjaunot Jūras kara flotes klātbūtni Vidusjūrā, kā arī stratēģisko bumbvedēju atsāktie patruļlidojumi jau atgādina kaut ko no aukstā kara laikiem.

Var saprast Krievijas centienus mazināt ASV noteicošo lomu pasaules likteņu lemšanā, tikai kā šajos plānos iederas sīkie incidenti, kādi notiek laiku pa laikam? Piemēram, bumbvedēju tuvošanās Lielbritānijas gaisa telpai. Vai arī dižošanās, ka Krievijas lidmašīnas esot pārlidojušas ASV militārai bāzei Klusajā okeānā, lai gan tās šai bāzei pietuvojās tikai pustūkstoti kilometru attālumā. Kāpēc vajadzēja Krievijas aviācijai nomest raķeti Gruzijas teritorijā, jo tas lika izveidot starptautisku ekspertu komisiju, kas konstatēja šo Krievijas pārkāpumu, un Gruzija to rosina izskatīt ANO?

Vai tiešām Krievijas ģenerāļi ir tik dižmanīgi, ka rīkojas uz savu galvu, nepakļaujoties Kremļa politiķiem? Jo politiķi taču nevarētu nesaprast, ka šādi incidenti tikai grauj Maskavas prestižu pasaulē un notikušais Gruzijā virza šo valsti tuvāk NATO. Bet varbūt pirms prezidenta vēlēšanām ģenerāļi grib parādīt, kas Krievijā valda un kam jāklausa?

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi Latvijā

- Skandāls tieslietu sistēmā.
- Tūkstošiem cilvēku piedalās baznīcas svētkos Aglonā.
- Riņķadancis ap Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Skandālu izraisa atšifrētās telefona sarunas, kuras noklausītas, iespējams, advokāta Andra Grūtupa birojā.

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi Pasaulē

- Simtiem bojāgājušo zemestrīcē Peru, plūdos Ziemeļkorejā un teroristu uzbrukumā Irākā.
- Krievija, Ķīna un Vidusāzijas valstis nostiprina sadarbību.
- Sākas vērienīga militāra operācija Afganistānā.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Polijas premjerministrs Jaroslavs Kačinskis atlaiž ministrus un lauž koalīcijas līgumu.